INTERAKCIJA — CILVĒKU MIJIEDARBĪBA SASKARSMĒ

INTERAKCIJA — CILVĒKU MIJIEDARBĪBA SASKARSMĒ

♦ LOMAS UN POZĪCIJAS SASKARSMĒ ♦ E. BERNA

'TRĪS EGO STAVOKĻU' KONCEPCIJA

♦ TRANSAKCIJAS SASKARSMĒ ♦ DZĪVES POZĪCIJAS

UN SASKARSME

Saskarsme vienmēr ir partneru mijiedarbība un mij ietekmēšanas. Saskarsmes procesa cilvēki spēlē dažadas lomas: socialas, starppersonu un individualas. Konkrēta loma ir atkarīga no partneru statusa, attiecību vēstures un saskarsmes situacijas. Sociala loma [18] ir ta uzvedība, kuru no mums gaida apkartējie, ņemot vēra mūsu statusu un izpildamas funkcijas konkrēta vieta un apstakļos. No ierēdņa tiek gaidīts, ka viņš kompetenti un ieinteresēti risinas klienta problēmas, no arsta — ka viņš bez iebildumiem celsies augša trijos naktī un steigsies pie slimnieka. Ja mēs neapmierinam ar mūsu socialo lomu saistītas gaidas, var izcelties konflikts. Katram cilvēkam ir daudzas socialas lomas, jo mums vienmēr ir vairaki statusi. Cilvēks vienlaikus var būt inženieris, vīrs, tēvs, bralis, dēls, arodbiedrības līderis, politiskas partijas piekritējs, futbola fans utt. Katra no šīm lomam ietver noteiktu uzvedības programmu, ar kuru saistītas apkartējo gaidas. Ja mūsu uzvedība socialaja loma neatbilst apkartējo priekšstatiem par lomu, var izcelties konflikts.

Starppersonu lomas izriet no mūsu attiecību vēstures ar konkrētiem cilvēkiem. Katram no mums ir savs draugu, radu, paziņu, kolēģu loks, ar kuriem mūsu kontakti ir mazak vai vairak regulari. Šo kontaktu

68

procesa mums veidojas attiecības, attieksmes, jutas vienam pret otru. Starppersonu loma [18] ir ta uzvedība, kuru no mums gaida otrs cilvēks, balstoties uz mūsu attiecību priekšvēsturi. Ja mēs neņemam vēra partnera gaidas, mūsu starppersonu lomas mainas: no drauga un padomdevēja mēs varam partapt par vienaldzīgo vai pat nelabvēli.

Katram no mums vēl ir sava individuala loma — ta uzvedība, kuru mēs gaidam paši no sevis, balstoties uz savu priekšstatu par sevi ('es' tēlu). Ja, piemēram, man ir priekšstats par sevi ka par 'dzelzs lēdiju', tad acīmredzot man neklajas apmeklēt melodramas un lasīt sentimentalus romanus. Saskarsmē es centīšos valdīt emocijas un apelēšu pie racionaliem argumentiem.

Katram cilvēkam ir savs lomu repertuars, pieredze rada, ka, jo vairak lomu mēs protam 'spēlēt', jo efektīvaka ir partneru saskarsme.

Taču jaņem vēra arī tas, ka daudzas un dažadas lomas, kuras mums dzīvē nakas spēlēt, var novest pie lomu konflikta. Lomu konfliktam raksturīgas nesavienojamas vai grūti savienojamas prasības personībai. Ir ļoti problematiski būt augsti profesionalai darbiniecei, idealai sievai un labai matei. Cilvēka resursi ir ierobežoti, tapēc nespēja vienlīdz labi pildīt dažado lomu prasības 'dzen' indivīdu stresa, ceļ trauksmes līmeni. Tas viss var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku saskarsmi. Par aktualo sauc to cilvēka lomu, kuru viņš spēlē dotaja saskarsmes momenta. Svarīgi ir izvēlēties no bagata lomu repertuara saskarsmes partnerim un situacijai vislabak atbilstošo lomu un tadējadi veicinat saskarsmes rezultativitati. Protams, saskarsmes gaita lomas var mainīties, svarīgi, lai šī maiņa būtu pamatota.

Realaja kontakta partneri var atrasties šadas psiholoģiskajas pozīcijas. [18]

1. Pozīcija 'no augšas' — ta ir psiholoģiskas dominēšanas pozīcija.

Dominantais partneris cenšas uzspiest savu viedokli sarunu biedram, lai iegūtu kaut kadu realu (materialu u. c.) labumu vai vismaz psiholoģiskas dividendes, apmierinot savas egoistiskas vajadzības.

69

/''N                  /*'*N            2. Pozīcija 'blakus' — ta ir otra cilvēka

V_/                 f       respektēšanas, cieņas izradīšanas pozīcija.

J    I                    I I I       Šaja psiholoģiskaja izkartojuma partneri

/       ZZZZ   '   I ^    kontaktējas ka līdzvērtīgas personības,

I         ņem vēra viens otra intereses, emocijas, J    I       cenšas atrast abas puses apmierinošu pro-'       ^    blēmas atrisinajumu.

3. Pozīcija 'no apakšas' — ta ir viena partnera atkarības pozīcija. Viens no sarunu

/*-*                                 biedriem 'pakartoj as' otram, no kura atka-

V^                                rīga viņa problēmu atrisinašana, uzsverot

J  '1                                 pirma augstaku statusu, pieredzi, varu. Ša-

/                                          da uzvedība apmierina pirma partnera pres-

|k, >*->^ tiža vaj adzības un bieži pozitīvi sekmē 'lū-» C) dzeja' vajadzību apmierinašanu. Taču, ja ^ r&i pirmajai personai nav raksturīgs takts un delikatums, viņai var rasties neētiska vēlme vēl vairak pašapliecinaties uz otra cilvēka rēķina.

Realaja saskarsmē izmantojamas visas trīs pozīcijas, taču pieredze rada, ka optimala, sevišķi lietišķajos kontaktos, ir pozīcija 'blakus'. Pirma no pozīcijam var aizskart cilvēkus ar augstu pašcieņu, treša — radīt neapmierinatību ar sevi un pazemojuma izjūtu.

E. Bērns un T. A. Hariss [11,38] apgalvo, ka cilvēkam ir raksturīgi trīs ego (es) stavokļi, kuri paradas saskarsmē un izpaužas ka iekšējas nostadnes un arēja izturēšanas. Saskarsmē iespējamas ego pozīcijas ir 'vecaku', 'bērna' un 'pieauguša' pozīcija. Saskarsmē cilvēks var atrasties katra no šīm pozīcijam, realajai saskarsmei ir raksturīga dinamika, šo pozīciju maiņa. Katrai no šīm pozīcijam ir savas stipras un vajas puses. Pie 'bērna' pozīcijas stiprajam pusēm var pieskaitīt nesasprindzinatību, atraisītību, radošus impulsus, dzīvesprieku, fantaziju, ziņkarību un zinatkari. Vajas puses — bailīgums, nedrošība, bezpalīdzība, parak liela uzticēšanas cilvēkiem, nelīdzsvarotība, naivums. 'Bērna' pozīcija mūsos veidojas bērnība un paliek līdz mūža

70

galam. Verbali partneri, kurš runa no 'bērna' pozīcijas, raksturo ļoti emocionala izteikšanas maniere, hiperbolizacija. Raksturīgie izteikumi: 'Es gribu!', 'Es negribu!', 'Man patīk!', 'Es to nevaru ciest!', 'Kolosali!', 'Fantastiski!', 'Riebīgi!', 'Šausmīgi!' u. c. Neverbali 'bērna' pazīciju saskarsmē raksturo asaras, balss modulacijas, 'pargrieztas' acis, deguna knibinašana, ķiķinašana, gorīšanas, staipīšanas, apjukums, nomaktība.

' Vecaku'pozīcija mūsos izveidojas ap piecu gadu vecumu, pateicoties tam, ka bēras iegaumē vecaku pamacības, parņem vecaku vai citu savu audzinataju dzīves normas, priekšstatus. 'Vecaku' pozīcijas stipras puses ir parliecība par nepieciešamību ievērot moralas normas, spēja dominēt, autoritatīvs tonis, spējas aizsargat vajako, izradīt pretimnakšanu, labvēlību. Vajas puses — dogmatisms, neiecietība pret iebildumiem, sava parakuma izjūta un apziņa, ka viņam ir tiesības sodīt. Verbali partneri, kurš runa no 'vecaku' pozīcijas, raksturo tadi izteikumi ka: 'Tam vienreiz jadara gals!', 'Cik reižu es tev neesmu teicis!', 'Tava vieta es darītu', 'Visi zina, ka šaja situacija jarīkojas', 'Nabadziņš!', 'Tikai tu varēji iekulties tada ķeza'. Neverbali 'vecaku' pozīciju pauž sarauktas uzacis, sakniebtas lūpas, sakrustotas rokas, noradītajs pirksts, roku lauzīšana, nopūšanas, norūpējies skatiens.

'Pieauguša 'pozīciju mēs iegūstam, izaugot lieli un uzkrajot dzīves pieredzi. Šīs pozīcijas stipras puses ir rīcības iepriekšēja planošana, apdomīgums un loģiska domašana, nopietnība un nosvērtība vērtējumos, dogmu relativitates izpratne. Vajas puses — parak liels skepticisms, parmērīga apvaldītība, savaldība, spontanitates trūkums, fantazijas nabadzība, emociju lomas dzīvē nenovērtēšana. Partneri, kas runa no 'pieauguša' pozīcijas, verbali raksturo tadi izteikumi ka: 'Man liekas', 'Es domaju', 'Vai nevarētu būt, ka', 'Pieļauju, ka', 'Kas?', 'Kad?', 'Kur?', 'Ar kadu mērķi?', 'Kada veida?', 'Cik daudz salīdzinajuma ar ko?' u. c.

Neverbali cilvēku 'pieauguša' pozīcija raksturo dzīva, uzmanīga sejas izteiksme, spēja koncentrēties uz partneri, vizualais kontakts, apvaldīta žestikulacija, aktīva klausīšanas. E. Berna nosauktas ego pozīcijas parasti saskan ar kontaktēšanas stiliem: 'no augšas' — 'vecaku' pozīcija, 'blakus' — 'pieauguša' pozīcija, 'no apakšas' — 'bērna' pozīcija.

71

Dažiem cilvēkiem raksturīga 'iestrēgšana' kada no ego pozīcijam. 'Mūžīgais bērns' parasti pakartojas saskarsmē, izvairas uzņemties atbildību, bieži cieš no mazvērtības kompleksiem, alkst partnera uzslavas, uzmundrinajuma, taču ka pašu par sevi saprotamu uzņem arī nosodījumu un pat uzkundzēšanos, krīt izmisuma vai reaģē ļoti impulsīvi, neaprēķinami. Pastavīgi 'vecaku' pozīcija atrodošais partneris parasti ir stradīgs, autoritatīvs, ar milzīgu pienakuma apziņu, tiecas pēc varas un posteņiem. Ļoti bieži šads partneris ir augstsirdīgs diktators, ar parspīlētu gadību cenšas pakļaut sev apkartējos. Šis cilvēks saskarsmē cenšas ieņemt pozīciju 'no augšas', kura daudziem pieaugušajiem cilvēkiem šķiet aizskaroša.

'Vienmēr pieaugušais' nereti ir emocionali bezjūtīgs, neempatisks, bezkaislīgs, sausi racionals un sarežģīts kontaktos. Šis partneris cenšas ieņemt 'blakus' psiholoģisko pozīciju, taču sarunu biedram var rasties iespaids, ka viņš kontaktējas ar robotu vai kompjūteru, nevis dzīvu cilvēku.

Ja cilvēkam kadas no ego pozīcijam trūkst vai arī viņš ir 'iestrēg-stošs', tad tada partnera komunikatīva uzvedība kļūst neadaptīva. Ta ir vai nu parak viennozīmīga, vai ari neskaidra un haotiska.

Vacu zinatnieki V. Zīgerts un L. Langa [21] interpretē E. Berna izdalītas saskarsmes pozīcijas no cilvēka enerģētiska aspekta, salīdzinot tas ar kompjūteriem (informacijas uzkrajējiem).

'Bērna' pozīcijai atbilstošais 'kompjūters' vada mūsu emocionalas un spontanas reakcijas. Šaja 'kompjūtera' ir 'pierakstītas' mūsu emocijas un jūtas: mīlestība un naids, bailes un uzticība, optimisms un pesimisms, smiekli un asaras, mīmika un žesti, prieki un bēdas, bads un slapes, nogurums, apetīte un labsajūta. Šis 'kompjūters' reaģē uz visu no arpuses ienakošo informaciju. Pirma cilvēka reakcija ir tieši emocionala. Zibeņatruma šis 'kompjūters' izšķir — vai jauna informacija aizskar vai neaizskar mūsu pašlepnumu. Šaja 'kompjūtera' ir milzīga enerģija. Liela satraukuma, niknuma, stresa situacija šis 'kompjūters' visu cilvēka enerģiju parslēdz uz sevi un var visu enerģiju iztērēt, ta ka informacija uz augstakstavošiem 'kompjūteriem' nemaz netiek.

'Kompjūtera', kas atbilst 'vecaku' pozīcijai, glabajas mūsu normas,

72

dispozīcijas, vērtību orientacijas, ideali. Šis 'kompjūters' arī analizē visu ienakošo infomaciju, vērtē to no normatīva viedokļa: ir vai nav mums pieņemama ienakoša jauna informacija. Enerģijas šaja 'kom-pjūtera' ir mazak neka 'bērna' pozīcijai atbilstošaja informacijas uzkrajēja. 'Pieauguša' pozīcijai atbilstošais 'kompjūters' satur mūsu zinašanas, zinatnisko pētījumu rezultatus, mūsu pieredzi, loģisko domašanu. Enerģijas šaja 'kompjūtera' ir pavisam maz. Ja aktīvi ir 'nostradajuši' pirmie divi 'kompjūteri', cilvēks līdz racionaliem apsvērumiem un prata argumentiem var vispar nenonakt. Vacu autori, ņemot vēra minēto, iesaka:

1)     neaizskart 'bērna' zonu cilvēka parak ilgi. Būt uzmanīgam vardu
izvēlē;

2)  cienīt otra cilvēka normas, vērtības un aizspriedumus. Neizvir
zīt sevi par visu vērtību mēru. Neuzbrukt otra cilvēka aizspriedumiem,
ja tikai tie nopietni netraucē darbam;

3)     censties runat taja valoda un līmenī, kas saprotami partnerim,
meklēt saprašanas zonas.

TRANSAKCIJAS SASKARSME

Realaja cilvēku saskarsmē piedalas sešas ego pozīcijas, pa trim no katra partnera puses. Transakcijas sastav no viena cilvēka stimula un otra cilvēka reakcijas, kura savukart kļūst par stimulu pirmajai personai. Transakcijas sasaista partneru konkrētus ego stavokļus. Transakcijas var būt verbalas un neverbalas, tas ir arēji novērojamas un vienmēr izpaužas ka realizēta partneru attieksme vienam pret otru. Transakciju analīze ļauj mums saprast, kapēc dažos gadījumos kontakti starp cilvēkiem ir konstruktīvi, citos — ne. E. Bērns [11] izšķir trīs transakciju veidus.

1. Komplementaras jeb papildinošas transakcijas (4. zīm. — A,B).

Šīs transakcijas ir adresētas kadai pozīcijai, atbilde seko no adreses pozīcijas uz izejas pozīciju. Komplementaras transakcijas vienmēr sasaista tikai divas ego pozīcijas (pa vienai katra partnerī). Šīs

73

transakcijas var but viena (A) vai dažadu rangu (B). Gramatvede:

—  Vai aiziesim uz kafejnīcu,
kamēr priekšnieces nav?

stimuls    >J/'~ ~'        Kasiere:

—  Skaidrs, ka ejam!
Priekšnieks:

— Atkal jūsu mēneša atskaite
nekam neder!

Padotais:

— Es centos, bet ko es varu darīt,
ja man nesanak?!

Komplementaras transakcijas var turpinaties neierobežoti ilgi, partneru starpa valda saskaņa un saprašanas. 2. Krustojošas       transakcijas (4. zīm. — C). Šīs transakcijas sasaista vairak neka divas ego pozīcijas un ir cēlonis kontaktu apravu-mam vai konfliktiem. Sieva:

— Vai neesi redzējis manas atslēgas?

Vīrs:

4 _zīm                                      —Turi maju kartība, tad nebūs ja-

meklē savas lietas!

3. Slēptas transakcijas (5. zīm. —A, B). Šajas transakcijas ir divi līmeņi — arējais socialais, verbali izteiktais un slēptais, psiholoģiskais, ko parasti izsaka ar neverbaliem līdzekļiem: intonaciju, mīmiku, žestiem. Slēptas transakcijas var būt komplementaras, savstarpēji papildinošas (A) un krustojošas (B).

Inženieris kolēģim apnicīga sanaksmē: — Atcerējos, ka četros pie mums atnaks pasūtītaji.

(Slēptais: — Traka garlaicība. Varbūt izdosies aizmukt?)

74

Kolēģis: — Tada gadījuma mums tūlīt jaiet. (Slēptais: — Nu, lauva, labi izdomaji!)

Meistars: — Jūs pabeidzat darbu?     _t (Slēptais: — Cik gan ilgi var piņķerē-ties?!)

Virpotajs: —Tūlīt pabeigšu. (Slēptais: — Atstaj vienreiz mani miera. Mūžīgi tu mani steidzini!)

Attiecība uz transakcijam piedavaju R. Šmita rezumējumus. [37]

1.    Nav labu vai sliktu transakciju
formu. Katrai no tam ir savi pozitīvie      '
un negatīvie aspekti.

2.    Pareizi izvēlēta transakcija ļauj
mums kritiskas situacijas reaģēt un rī
koties elastīgak.

3.    Ja jūs mainīsiet savu pozīciju
saskarsmē, mainīsies arī partnera reakcija.

4.    Centieties izvairīties no slēptajam transakcijam, kuras parada
kritiku un neapmierinatību. Kritiskas piezīmes izsakiet tieši un atklati,
taču vienmēr pieņemama forma. Tas palīdzēs veidot atklatas attiecības.

5.    Izmantojiet slēptas transakcijas, kuru psiholoģiskais līmenis satur
attieksmi: 'es jums simpatizēju', 'man ir patīkami runat un stradat ar
jums' utt. Tas ir konstruktīvi.

6.    Daudzos gadījumos liela jēga ir komplementarajam transakcijam.
Derīgas var izradīties ari krustojošas transakcijas, ja tas tiek izmantotas
apzinati un atbilstoši apstakļiem, t. i., konstruktīvi.

Amerikaņu psihologs T. A. Hariss [38] uzskata, ka uz saskarsmi

iespaidu var atstat arī partneru dzīves pozīcija (scenarijs). Transaktīva

analīze izšķir četras dzīves pozīcijas.

1. 'Ar mani kaut kas nav kartība, bet ar tevi ir.'

Ta ir depresīva pamatpozīcija, cilvēks mokas ar mazvērtības

kompleksu, netic saviem spēkiem, meklē sev apkart stiprakus cilvēkus.

Baidas pieņemt patstavīgus lēmumus, riskēt, uzņemties atbildību.

75

Saskarsme cenšas ieņemt pozīciju 'no apakšas'. Cits variants — nespēja kontaktēties, pašizolacija, ieraušanas sevī, distancēšanas no citiem cilvēkiem.

2.  'Es esmu slikts, tu ari esi slikts.'

Ta ir izmisuma pozīcija. Cilvēks netic ne sev, ne citiem, ir aizdomīgs un neuzticīgs, parasti slīgst depresija, prevalē drūms noskaņojums. Ar šiem cilvēkiem ir ļoti grūti kontaktēties, jo viņi bieži mūs parprot, meklē negatīvu zemtekstu tur, kur ta nav. Šiem cilvēkiem nepieciešama iedrošinašana un emocionals atbalsts.

3.  'Ar mani viss kartibi, bet ar tevi nav.'

Ta ir augstpratības pozīcija. Cilvēki ar šadu dzīves pozīciju ir paštaisni, nereti agresīvi. Viņiem trūkst paškritikas un objektīvas attieksmes pret sevi. Vainu un trūkumus vienmēr meklē citos. Saskarsmē bieži cenšas ieņemt psiholoģiskas dominēšanas pozīciju 'no augšas'.

Šīs trīs dzīves pozīcijas parasti veidojas agra bērnība un ir neapzinatas. Visbiežak sastopama pirma pozīcija. Visas trīs ir neoptimalas un neefektīvas. Vienīga konstruktīva dzīves pozīcija ir ceturta.

4.  'Ar mani viss ir kartība un ar tevi viss ir kartība.'

Šī pozīcija parasti ir apzinata, tas izveidē cilvēks aktīvi līdzdarbojas. Pozitīvi izturoties pret sevi, cilvēks ar ceturto dzīves pozīciju tapat uztver ari partneri. Viņš apzinas, ka partneris var būt savadaks, bet prot saskatīt viņa pozitīvas iezīmes. Pat kritizējot, šis cilvēks nekad nepazemos otra pašcieņu, tapēc kontakti ar ceturtas pozīcijas parstavi ir labvēlīgi un konstruktīvi.

Apzinati cenšoties ievērot konstruktīvo dzīves pozīciju 'ar mani viss ir kartība, ar tevi viss ir kartība', mēs iegūstam psiholoģisku kapitalu — objektīvak novērtējam paši sevi un saskarsmes partneri, tatad izvairamies no uztveres psiholoģiskajam barjeram.

Nobeiguma daži psiholoģiski vingrinajumi.

Vai varat pateikt, kadas partneru ego pozīcijas ir sasaistītas saskarsmē un kada veida transakcijas realizējas dotajas situacijas?

1. Vecakais bralis jaunakajam: 'Paņem somu un aizej pēc kartupeļiem!'

Jaunakais bralis vecakajam: 'Tikpat labi tu pats to vari izdarīt!'

76

2. Meistars stadniekam: 'Cik reizes var atkartot vienu un to pašu —
uz darbu janak laika!'

Stradnieks meistaram: 'Es nokavēju pēdējo reizi, vairak tas- neatkartosies.'

3.      Inženieris kolēģim: 'Cik ilga laika mēs pabeigsim šo projektu?'
Kolēģis: 'Domaju, ka mēnešos divos trīs.'

4.      Pircēja pardevējai: 'Vai šis kostīms man piestav?'
Pardevēja: 'Ja, ļoti. Tikai ņemiet vēra, ka tas ir ļoti dargs!'
Pircēja: 'Kas par to! Es to pirkšu!'

5.      Direktors sekretarei: 'Vai beidzot mana runa ir nodrukata?'
Sekretare: 'Uz tik sliktas mašīnas pusstunda nevar nodrukat desmit

lapas!'

.6. Kaimiņš kaimiņam: 'Mūsu laikos dzīve bija jautraka'

Otrs kaimiņš pirmajam: 'un koki augstaki un meitenes glītakas, vai ne?'

7. Ekonomists inženierim: 'Es šaubos par projekta finansēšanas iespējam. Tas ir parlieku grandiozs'

Inženieris: 'īstai zinatnei jums nekad nav naudas!'

Ekonomists: 'Nu neuztraucieties! Varbūt arī atradīsim līdzekļus, ja tas ir perspektīvs projekts.'

Inženieris: 'Jums jau neviens projekts neliekas pietiekami perspektīvs!'

Ekonomists: 'Beidziet strīdēties! Projektam nepieciešams ekonomiskais pamatojums.'

77