Jauniešu attieksme pret datadam subkultūram

Zinatniski pētnieciskais darbs

Ievads

Uz ielas ikdiena var sastapt jauniešus, kurus vieno arējais izskats, tadēļ, es vēlējos noskaidrot kaut ko par šiem stiliem.

Mūsdienas daudzi jaunieši iesaistas datadas subkultūru grupas. Pēdējo gadu laika iesaistišanas subkultūras ir kļuvusi par ļoti aktualu. Jaunieši šajas subkultūras meklē atbalstu no citiem jauniešiem. Subkultūras jaunieši izvēlas pēc stila, gaumes un sava emocionala stavokļa, kada jaunietis atrodas. Atrasties kada sev tuva subkultūra ir svarigi katram jaunietim. Manuprat, ši tēma ir bijusi aktuala jebkura laika perioda, tikai 21.gs. jaunieši daudz aktivak un bravurigak parada savu piederibu konkrētai subkultūrai. Tieši tapēc ir japievērš uzmaniba, kura no subkultūram jaunietis atrodas, jo ir subkultūras, kuras pat nelabvēligi var ietekmēt jaunieti, un tas, kura subkultūra jaunietis atrodas var daudz pavēstit par jaunieša būtibu un emocionalo stavokli. Tieši tadēļ šis ir aktuals temats jebkura ģimenē, kura aug pusaudzis.

Darba mērķis:

Izpētit Dobeles 1. vidusskolas skolēnu attieksmi pret datadam subkultūram.

Darba uzdevumi:

1. Noskaidrot atšķiribas starp datadam subkultūram
2. Izzinat un apkopot jauniešu domas par šim subkultūram
3. Anketēt Dobeles 1. vidusskolas skolēnus
4. Apkopot rezultatus

Hipotēze.

Jauniešu attieksme pret subkultūram ir atkariga no šo subkultūru parstavju stila. Izskata un uzvedibas.

Es- tēls

Cilvēks, atšķiriba no visiem citiem dziviem radijumiem ir apveltits ar pašatspoguļošanas spēju, t.i., viņam piemit pašapziņa. Uz pašapziņas pamata viņam veidojas zinašanas un priekšstati par savu arējo izskatu un par savu iekšējo, psihisko pasauli. Psiholoģija zinašanas un priekšstatus pašam par sevi bieti vien sauc par ES- tēlu. Es- tēls no vienas puses ietver priekšstatus par savu ķermeni, savam psihiskajam un moralajam vērtibam, ipašibam, utt., bet no otras puses – sevis salidzinajumu ar citiem.

Psihologs A. Vorobjovs ir parliecinats, ka neviens nav mērijis savu deguna garumu centimetros, taču zina, vai tas ir liels vai mazs, skaists vai nē. Šis vērtējums tiek dots, savu arieni salidzinot ar citiem.

Psiholoģiskajos pašapziņas pētijumos pastav vairaki uzskati par Es- tēla saturu un ta veidošanas mehanismiem.

Mūsdienu amerikaņu psihologs H. Kuli ieviesa zinatniskaja apritē Es- idejas jēdzienu. Es- ideja ir priekšstatu par sevi integrativs raksturlielums, kas veidojas tikai mijiedarbiba ar citiem cilvēkiem un kam ir tris sastavdaļas:

priekšstati par to, kads es liekos citiem;

priekšstati par to, ka tas otrs vērtē mani;

ar diviem iepriekšējiem priekšstatiem saistits pašnovērtējums, kas izpautas lepnuma vai pazemojuma jūtas.

Savukart E. Eriksona Es- tēla koncepcijas pamata jēdziens “Es – identitate”, kas atklaj tris aspektus:

Es- identitate aptver un saista pagatni, tagadni un tiecas nakotnē, lidz ar to istenojot izvēli starp visiem iespējamajiem personibas ceļiem;

Es- identitate nosaka lidzvērtibu sev un nostajas preti personibu „sašķeļošam” tendencēm;

Es- identitate nodrošina Es viengabalaino vienibu, ar ko „Es iepazistu sevi, atšķiru sevi no citiem, kuri pilnigi nelidzinas man, jo viņi atšķiras no ta, kas es esmu un kas vēlos būt”.

Es – tēls vai Es- koncepcija ir relativi noturiga un liela mēra apzinata priekšstatu sistēma par sevi, uz kuras pamata veidojas visas savstarpējas attiecibas ar apkartējiem cilvēkiem un sevi pašu.

Es- tēls ir dialektisks priekšstatu kopums par sevi:

Šobrid (realais Es),

Par to, kadam jabūt (idealais Es),

Par to, kadam jakļūst (dinamiskais Es),

Par to, kadam gribētos kļūt (fantastiskais Es) utt

Pašvērtējums ir personibas sava Es- tēla vērtējums. No ši pašvērtējuma ir atkarigas cilvēka attiecibas ar apkartējiem, viņa prasigums un kritiska attieksme pašam pret sevi, attieksme pret panakumiem un neveiksmēm.

Radikalas pašapziņas izmaiņas notiek pusaudtu vecuma. Tas ir vētrains Es- tēla veidošanas, visu ta raksturlielumu- skaidribas, noturiguma, seciguma- kvalitativu izmaiņu periods. Personisko ipašibu izmaiņas šaja vecuma izsauc radikalas parmaiņas citu cilvēku, bet lidz ar to ari sevis paša uztverē un vērtēšana. Pusaudzis sak vērtēt citus cilvēkus datados apsektos: tiek vērtētas nevis virspusējas individa un lomas ipašibas, bet dziļi personiski uzvedibas motivi, arējo ipašibu un psihiska satura integrativie raksturlielumi, sociali tikumiskas normas, cilvēku uzvedibas formas utt. Tapēc pusaudzim vērojama krasa pašvērtējuma nobide uz savu dziļako, integrativo tikumisko raksturlielumu pusi.

Jauniešu vecuma un pieaugušam cilvēkam ši tendence saglabajas, kaut ari taja notiek kvantitativas un kvalitativas izmaiņas. Notiek vēl lielaka iedziļinašanas personisko ipašibu un motivacijas izziņa, kas izraisa pašvērtējuma izmaiņas.

Jauniešu vecumposma ipatnibas

Psiholoģija vecumu no 14-15 lidz 18 gadiem uzskata par agrinas jaunibas vecumu. Agrina jauniba sakrit ar vecako skolas vecumu. Šis vecums ir fiziska brieduma sakumstadija un vienlaikus dzimumattistibas beigu stadija.

Agrina jauniba ir it ka „treša pasaule”, kas pastav starp bērnibu un pieauguša vecumu. Lidz ši perioda beigam bioloģiska brieduma procesi noslēdzas, un talak fizisko attistibu var uzskatit par pieaugušo ciklu.

Fiziskais briedums

Fiziska attistiba nozimē šis periods ir vienmērigaks neka pusaudtu vecums. Svara pieaugums attieciba pret augumu kļūst lielaks. Sak nogludinaties atsevišķu ķermeņu disproporcijas, zūd pusaudzim raksturiga neveikliba un kustibu nesamērigums. Intensivi attistas muskulatūra. Tapēc vērojams intensivaks fiziska spēka pieaugums. Turpinas smadzeņu attistiba. Visas šis fiziskas ipašibas nosaka vecako klašu skolēna gatavibu fiziskam un garigam slodzēm. Fiziska attistiba labvēligi ietekmē iemaņu un prasmju veidošanos darba un sporta. Savukart dzimumbriedums vēl nenozimē socialo briedumu. Jauniba ir parejas periods no fiziska brieduma uz socialo briedumu. Dzimumbriedums mūsdienas iestajas par 2-3 gadiem atrak neka pagajušaja gadsimta. Kopuma meitenēm dzimumbriedums meitenēm sakas 2 gadus atrak neka zēniem.

Personibas ipatnibu un intelektuala attistiba

Galvenie psihes jaunveidojumi jaunieša vecuma ir morala apziņa un uzvediba, pasaules uzskats, profesionalas intereses, sapņi un ideali. Agra jauniba ir sensitivais (t.i., visvairak labvēligais) periods moralas apziņas un uzvedibas veidošanai. To nosaka vairaki iemesli:

Iekšējas grūtibas – sakot ar psihohormonaliem procesiem un beidzot ar Es- koncepcijas parbūvi;

Jauna cilvēka sociala stavokļa nenoteiktiba;

Socialas kontroles mehanismu parkartošanas: bērna kontroles formas, kas balstitas uz arējo normu ievērošanu un pieaugušo pamacibam, vairs nedarbojas, bet pieaugušo formas, balstitas uz apzinatu disciplinu un paškontroli, vēl nav izveidojušas vai vēl nav nobriedušas.

Sava fiziska spēka, sava arēja izskata un veselibas apzinašanas stipri ietekmē jauniešu pašvērtējumu, optimisma vai pesimisma, parliecibas vai neticibas saviem spēkiem, sabiedriskuma vai noslēgtibas veidošanos.

Šads stavoklis var izraisit deviantu (lat. deviantio – novirze) uzvedibu. Devianta uzvediba izpautas ricibu sistēma, kas atšķiras no visparpieņemtajam normam un var izpausties atklata vai slēpta psihopatoloģija vai asociala uzvediba (t.i., uzvediba, kas virzita uz socialo un kultūras normu graušanu). Ta var iegūt alkoholizacijas, narkomanijas, agresivas uzvedibas, prettiesiskas uzvedibas u.c. formas.

Svarigs personibu raksturojošs process jaunieša vecuma ir pasaules uzskata veidošanas. Pasaules uzskats – tas ir skats uz pasauli kopuma, uz cilvēka vietu šaja pasaulē, skats, ko nosaka visu cilvēka zinašanu summa un rezultats. Tieši lidz jaunieša vecumam cilvēks sakraj pietiekoši daudz zinašanu par pasauli un cilvēka vietu taja, lai viņam veidotos šis psihes jaunveidojums.

Taču zinašanas par sevi ir tikai pasaules uzskata veidošanas priekšnoteikums. Tikai aktiva zinašanu daļa, ko cilvēks apguvis, veido pasaules uzskata pamatu. Šo zinašanu daļu sauc par parliecibu. Cilvēces uzkrato zinašanu apgūšanas pamatpaņēmiens ir personiga prakse. Tapēc jaunieša vecuma pasaules uzskata veidošanas process noris divos bieti vien pretrunigos apsektos: „filozofēšanas” aspekta, kur noslipējas zinašanu sistēma, un šo zinašanu realas parbaudes aspekta, kur veidojas pasaules uzskata pamati- parlieciba.

Jauniešu vecuma svarigu vietu ieņem stridi, pardomas par dzives jēgu, dzives planiem, idealiem vērtibam utt. šis aktivitates psiholoģiskais pamatmehanisms ir savas nakotnes „iztēlošanas”. Tapēc ši vecuma personibas svarigs raksturlielums ir tas, ka jaunietis dzivo vairak nakotnei. Nakotnes iztēlošanas, neapšaubami, ir iespējama tikai noteikta apziņas attistibas limeni. Tapēc zinama mēra ta var izpausties ari pusaudta vecuma.

Daudzi jaunieša vecuma spriedumi ir ļoti pretrunigi un kategoriski. Bieti vien šis pretrunas ir saistitas ar nelielo dzives pieredzi, ar ne visai pareiziem pieredzes organizacijas paņēmieniem, ar neprasmi izdarit secinajumus no neveiksmēm.

Psihologs A. Vorobjovs atzimē: „Personibas ipašibu veidošanas process jaunieša vecuma liela mēra ir atkarigs no savstarpējam attiecibam ar pieaugušajiem un vienaudtiem, no savstarpējam intimi personiskajam attiecibam.”

Lielakajai jauniešu daļai pamatdarbibas veids ir macibas. Atšķiriba no pusaudtiem, kam izpautas „atkapšanas” no skolas, jauniešu interese par macibam palielinas. Tas ir tapēc, ka jauniešu motivacija galveno vietu ieņem motivi, kas saistiti ar pašnoteikšanos un gatavošanos patstavigai dzivei. Sevišķi spēcigi šos motivus iespaido dzives plani un profesionalie nodomi, kas savukart sekmē macibu motivu veidošanos, maina attieksmi pret macibu darbibu.

Šaja vecuma jau dominē tiša motivacija, t.i., aizvien bietak audzēkņi vadas pēc apzinati izvirzitiem mērķiem, planiem, idealiem, nodomiem utt. Tiša motivacija savukart stipri iespaido visu izziņas procesu, tadu ka atmiņa, domašana, runa, uztvere, uzmaniba u.c., norisi, turklat visi šo procesi sasniedz pilnigu attistibu.

Jaunieša vecuma notiek izmaiņas ari intelektualas darbibas satura(t.i., domašanas tematika utt.). vecako klašu skolēni tiecas tikt skaidriba par datadiem viedokļiem kada jautajuma un izveidot personigo viedokli, noskaidrot patiesibu. Viņus saista problēmas analizes gaita, pieradišanas paņēmieni. Tapēc jaunieši labprat iesaistas strida un neatlaidigi aizstav savu viedokli.

Attiecibu ipatnibas ar vienaudtiem un pieaugušajiem

Svariga vieta jauniešu dzivē ir vienaudtu sabiedribai, kura šaja vecuma pilda virkni svarigu funkciju:

Ir datada veida informacijas avots;

Vide, kur tiek realizēta emocionala kontakta nepieciešamiba, kur veidojas kopibas, draudzibas un milestibas jūtas;

Vieta, kur tiek organizēta kopdarbiba un uz tas pamata apgūtas uzvedibas formas, rituali, mode utt.

Agrina jauniba liela nozime tiek piešķirta emocionali personiskajam attiecibam macibu grupa, ka ari tas saliedētiba, draudzigas attiecibas starp grupu locekļiem. Otraja plana tiek atstumtas lietišķas attiecibas, sekmiba, kopdarbibas saturs, kvalitate utt.

Svarigs pašapliecinašanas elements jauniešiem ir ari viņu valoda. Jauniešu valoda ir daudz saisinajumu, vardu, kuri speciali izdomati pardzivojumu attēlošanai un kurus pieaugušie nesaprot. Nereti vērojama demonstrativa rupjiba izteikumos, kas aizgūta no kriminalas pasaules targona.

Tieši jaunibai raksturiga tadu savstarpējo attiecibu rašanas ka draudziba un milestiba (ta ir viena no ši vecuma ipatnibam). Vajadziba pēc emocionala kontakta ar citu cilvēku jauniešu vidū raksturojas ar augstu selektivitates, stabilitates un dziļuma pakapi. Viens no svarigakajiem šadu kontaktu veidiem ir draudziba. Šaja vecuma draudzibu raksturo kvalitativi jauns saturs: draudziba var saglabaties ari attaluma, bez pastaviga tieša kontakta.

Otra svarigaka jauniešu draudzibas ipatniba ir ta, ka pieaug tas dziļuma un intimitates pakape. Draudzibai šaja laika ir raksturiga savstarpēja saprašanas, atklatiba vienam pret otru, aktiva savstarpēja palidziba, abpusējas intereses, pardzivojumi, jūtu atklatiba un nesavtiba. Jaunietēm šie draudzibas raksturojumi izpautas spēcigak neka jauniešiem. Kopuma draudzibai šaja vecuma ir svariga loma pašatklasmes un otra cilvēka saprašanas mehanismu apgūšana.

Milestiba ir augstaka mēra intensivas, intimas un relativi noturigas jūtas. Parasti milestiba ietver sevi ari draudzibu.

Milestibas dabas problēmas un tas sakarus ar citam cilvēka jūtam jau sen pētijušas datadas zinatnes. Pētijumos izvirziti divi pamatviedokļi: viens aplūko milestibu, ka dzimumtieksmju „juteklisko” virsbūvi; otrs saprot milestibu ne tikai ka individualas jūtas, bet ari ka cilvēku savstarpējo attistibu specifisko formu ar maksimali intimitati un tuvibu.

Jauniešu vecuma svarigaka ipatniba ir ta, ka jaunieši un jaunietes intensivi „apgūst” nozimigu cilvēcisko attiecibu- milestibas- pieredzi. Gadijuma, ja šaja procesa piedalities ir neiespējami, ja neizveidojas intima draudziba zēnu un meiteni, tad šie zēni un meitenes kļūst noslēgti, jo milestibu nevar kompensēt ar viena dzimuma cilvēka draudzibu.

Pieaugušo un jauniešu savstarpējas attiecibas ļoti spēcigi ietekmē atšķiriba starp paaudzēm, jo mijiedarbiba stajas cilvēki, kas dzimuši, auguši un veidojušies datados vēsturiskos apstakļos. Tadēļ rodas pretrunas, kuras izsauc vesela saprata barjeru sistēma. Sapratu barjeru rašanas saistita ar to, ka paaudtu pēcteciba ir selektiva: no paaudzes uz paaudzi tiek nodota tikai daļa no zinašanam, normam, vērtibam, un gaumes, savukart zinašanas, pasaules uzskats, gaume utt. ir mainigas. Tieši tapēc bieti rodas savstarpēja nesaprašanas.

Attiecibas ar vecakiem nosaka daudzi faktori: vecaku izglitiba, savstarpējo attiecibu stils ģimenē, attiecibu emocionalais tonis, kontroles sistēma utt. Vecaku izglitibas limenis iespaido gan viņu bērnu sekmibu, gan ģimenes psiholoģisko klimatu. Ja ģimenē valda naida atmosfēra vienam pret otru, tad šie grupveida raksturlielumi nostiprinasies bērna personiba.

Ari jauniešu kontroles autoritarais vai demokratiskais stils ģimenē stipri ietekmē viņa personisko ipašibu veidošanos. Ja ģimenē valda parsvara autoritarais kontroles stils, tad pilnigi iespējama autoritaras attiecibu sistēmas veidošanas pret apkartējiem. Jauniešu vecuma visefektivak, bez šaubam, ir demokratiskais kontroles sistēma, kaut gan psiholoģiskas pretdarbibas efekti nav izslēgti ari šaja gadijuma.

Lielu iespaidu uz savstarpējam attiecibam ģimenē atstaj tas sastavs: vai ir abi vecaki, bērnu skaits, to vecums, vai ģimenē dzivo vecvecaki utt. Zinamas savstarpējo attiecibu novirzes ir vērojams nepilnas ģimenēs un ģimenēs, kur pastav daudzlimeņu attiecibas. Bieti vien ģimenēs jaunieši tiek atstumti no ģimenes problēmu risinašanas, bet taja paša laika lielakajai daļai jauniešu ir izteikta vēlēšanas savos vecakos saskatit draugus un padomdevējus, tik iesaistitiem ģimenes un katra ta locekļa problēmu risinašana.

Tatad jauniešu vecuma vecaku ietekme nemazinas, bet izmainas kvalitativi. Mijiedarbibas efektivitati ģimenē šaja laika posma noteiks tas, cik sekmigi vecaki istenos sapratigu, uz sava bērna vecuma izmaiņam balstitu politiku.

Otra svarigaka grupa, kur veidojas jaunieša un pieaugušo savstarpējas attiecibu sistēma, ir skola. Šaja gadijuma pieaugušo cilvēku loma ir skolotaji. Attiecibas pret skolotajiem un tatad savstarpējas attiecibas ar viņiem jauniešu perioda iezimējas vairakas ipatnibas.

Pirmkart, jauniešiem atšķiriba no pusaudtiem notiek uz skolotaja intelektualo ipašibu novērtējumu balstitas savstarpējo attiecibu parorientacijas. Parasti jaunieši visaugstak skolotajos vērtē profesionalo kompetenci, pat piedodot viņu zinamu emocionalu vēsumu.

Otrkart, jaunieša vecuma strauji kritas skolotaja lomas ietekme. „Lomas vara”, kam jaunakaja skolas vecuma ir likuma spēks, tiek aizstatas ar personibas varu. Vecako klašu skolēni ļoti smalki vērtē skolotaja personiskas ipašibas, sevišķi taisnigumu, godigumu, prasmi lietot varu utt. Ši faktora neievērošana ļoti bieti izraisa konfliktus un rada pretrunas savstarpējas attiecibas.

Psihologs A. Vorobjovs mudina: „Kopuma jaatceras – lai jauniešu mijiedarbiba ar pieaugušajiem neizraisitu konfliktu, tai jabalstas uz lidztiesiskiem pamatiem, priekšplana izvirzot demokratisku, nevis autoritaru kontroles stilu, uztverot jauniešus ka pieaugušus cilvēkus.”

Grupu psiholoģija

Jaunieši, apvienojoties grupas, dzivojot tajas un apgūstot starppersonu attiecibu sistēmu, kas piemit šim grupam, veidojas ka personibas.

Grupu veidi un procesi grupas

Psiholoģija par grupu sauc apmēros ierobetotu cilvēku kopibu, kas apvienojušies uz kadu pazimju pamata.

Viena no šadam pazime var būt grupas locekļi skaits. Ir mazas un lielas grupas.

Mazas grupas „apakšēja” robeta ir divi vai tris cilvēku kopiba. Mazas grupas „augšēja” robeta ir 7 +/- 2 cilvēki. Taču realas mazas grupas, piemēram, skolas klasēs var būt 10,15,20 un pat 30 cilvēki.

Grupas, kuru „apakšēja” robeta parsniedz mazas grupas „augšējo” robetu var uzskatit par lielam. Pie lielam grupam pieder pilsētas un valsts iedzivotaji utt.

Atkariba no statusa, kadu grupas ieņem sabiedriba, tas var būt formalas (oficialas) un ne formalas (neoficialas). Formalam grupam vienmēr ir arējs juridisks noformējums: grupas saraksts, tas locekļu tiesibas un pienakumi, statuss sabiedriba utt. Neformalam grupam šada noformējuma nav. Tas ir grupas, kuras cilvēkus vieno sociali nenozimigi, bet viņiem kopēji iemesli, piemēram, vienotas intereses, vajadzibas utt. (piemēram, jaunieši, kuri klausas lidzigu mūziku).

Ja grupu locekļiem ir realas iespējas kontaktēties vienam ar otru, tad šadas grupas sauc par realam (kontaktgrupam); ja cilvēki apvienoti grupa nosaciti, pēc kadas pazimes (piemēram, pilsētas pusaudti) un bieti vien tiem nav iespējas kontaktēties citam ar citu, tad tadas grupas sauc par nosacitam.

Svarigs grupas raksturojums ir tas, ka grupu vērtē tas locekļi. Ja grupas locekļi grupu vērtē ļoti augstu un viņam ta ir nozimiga, tad šada grupa viņiem būs referenta (no lat. referents- ziņojošs), bet, ja nenozimiga tad ta būs dalibas grupa

Grupas saturu un iekšējas struktūras izmaiņas grupu pastavēšanas procesa nosaka divi dinamiski raksturojumi: saliedētiba un vadiba.

Grupas saliedētibu nosaka divi faktori: grupas locekļu savstarpējas simpatijas un viņu saskaņa – uzskatu un vērtibu orientaciju vienotiba un šis vienotibas realizacija grupas darbiba.

Saskaņu kopējas darbibas laika ka faktoru, kas nosaka grupas saliedētibu, mūsdienu amerikaņu pētnieks T. Ņūkombs definējis ka lidzigu uzskatu un orientaciju rašanos attieciba pret grupai nozimigam vērtibam. Saliedētibas trūkums varētu būt nesaskaņa uzskatos par darbibas veidu.

Otrs svarigs grupas dinamikas raksturlielums ir tas, ka grupa tiek organizēta un vadita, t.i. lidera problēma.

Pasaules psiholoģijas zinatnē pastav tris uzskati par grupas lidera rašanas cēloņiem un mehanismiem. Visizplatitakais ša jautajuma risinajums balstas uz „lidera iezimju” teoriju, kura mēģina noskaidrot, kadas iezimes ļauj personibai nodrošinat lidera lomu grupa.

Šiem pētijumiem daudzkart pievērsušies amerikaņu psihologi. Piemēram, mūsdienu pētnieks K. Berds sastadijis sarakstu ar 79 tadam iezimēm. Taču izradijas, ka lideriem var būt ļoti datada gan individualo, gan personisko raksturojumu struktūra: viņi var būt gan gara, gan maza auguma, kalsnēji vai korpulenti, gudri un ne parak gudri, sabiedriski vai noslēgti utt. Vienotu lidera vai „atstumta” personibas modeli ta ari neizdevas atrast. Tapēc nakamais uzskats par lideri tiek dots „situaciju teorija”. Tas autori- mūsdienu amerikaņu psihologi M. Gibbs un M. Forvergs – lidera lomu apskata ka situacijas produktu: konkrēta situacija par lideri kļūst tas cilvēks, kurš spēj liela mēra paradit tas iezimes, kuras nepieciešamas dotaja situacija. Taču, vadoties no šis teorijas, ir grūti izskaidrot stabila lidera, autoritates u. tml. rašanas mehanismus.

Lidera lomas problēma dziļak izstradata tajos pētijumos, kuros tiek analizēti cilvēka stabilas uzvedibas mehanismi grupa. Personibas stabilu uzvedibu grupa psihologi dēvē par lidera stilu. Pēc šis pieejas lideri izvirza grupu atkariba no viņa stila. Lidera autoritarajam stilam raksturigi isi, lietišķi rikojumi. Tiek aizliegts bez paskaidrojumiem un iecietibas, un aizliegumus pavada draudi. Lidera runa preciza, tonis – nelaipns. Uzslavas un nopēlumi ir subjektivi, emocijas netiek ņemtas vēra, piemēri netiek minēti. Lidera pozicijas ir arpus grupas. Grupas darbu lideris plano jau savlaicigi, bet viņa domas ir izšķirošas.

Mehanismi, kas nodrošina dinamiskos procesus

grupa

Grupas „iekšējo” psiholoģisko raksturo starppersonu attiecibas taja. Tas veidos uz katra grupas locekļa ka individa un ka personibas novērtēšanas pamata. No vienas puses šis attiecibas pamatojas uz emocionaliem pardzivojumiem, ka, piemēram – patik - nepatik (tapēc tas sauc par emocionalajam vai personiskajam), no otras – katrs grupas loceklis vērtē katru pēc viņa prasmes veikt grupas darbu (šis attiecibas sauc par lietišķam). Personisko un lietišķo attiecibu summa nosaka starppersonu attiecibas grupa, tas psiholoģisko klimatu.

Starppersonu attiecibas veidojas uz divu kopigu procesu – diferenciacijas un integracijas – pamata.

Diferenciacija – vērtēšanas process, uz kura pamata katrs grupas loceklis katram iedala noteiktu poziciju grupa. Katra grupas locekļa vērtēšana norit gan individualaja (skaists- neglits, garš- iss utt.), gan ari personiskaja (gudrs, godigs, čakls utt.) aspekta. Bet tai paša laika katrs grupas loceklis tiek vērtēts ari pēc viņa ieguldijuma grupas kopdarbiba. Diferenciacijas process norit vienlaicigi divos virzienos: katrs vērtē katru grupas locekli pēc ta personiskajiem un lietišķajiem raksturojumiem. Ša procesa rezultata grupas locekļi ierindojas atkariba no ta, ka viņus vērtē katrs grupas loceklis. Katram grupas loceklim veidojas rangu tabula par visiem grupas locekļiem.

Otrs svarigs grupas attistibas mehanisms ir starppersonu attiecibu integracijas process. Ši procesa rezultats ir grupas kopēja saliedētiba, tas psiholoģiskais klimats, audzinoša ietekme uz katru grupas locekli. Integrativie raksturojumi ir viss tas kopējais, ko katrs grupas loceklis gūst – atbildiba, saliedētiba, kolektivisms, kontaktspēja, atklatums, organizētiba, informētiba.

Saliedētiba izpautas grupas locekļu vienada parlieciba, vienados uzskatos par grupas darbibas mērķiem, to veikšanas paņēmieniem un lidzekļiem, vienados grupas locekļu uzvedibas tikumiskajos vērtējumos.

Kontaktspēja izpautas pozitivos savstarpējos emocionalos kontaktos, morala atbalsta, savstarpēja uzticiba un taktiskuma, personisko kontaktu neradišana.

Atklatums raksturigs jaunu biedru viegla iekļaušana grupa - sakara ar to, ka grupa ir sasvstarpējas palidzibas, atbalsta un lidzjūtibas gaisotne.

Organizētiba izpautas grupas locekļu prasmiga savstarpēja mijiedarbiba, pienakumu un vadišanas sadalē bez konfliktiem, atra „kopējas valodas” atrašana, organizējot jaunu pasakumu.

Informētiba izpautas grupas locekļu savstarpēja individualo ipatnibu, personigo problēmu un katra iespēju, ka ari uzvedibas normu un formu, grupas darbibas veidu un mērķu zinašana.

Konfliktu psiholoģija grupa un personibas veidošanas grupa

Katra no grupam cilvēks iekļaujas starppersonu attiecibu sistēma. Turklat attiecibas starp cilvēkiem grupas nav statiskas, bet dinamiskas- tas mainas un attistas. tapēc var veidoties situacijas, kad šis attiecibas nonak pretruna kaut kadu iemeslu dēļ, t.i. – rodas konflikts. Psiholoģija nosaciti izdala šadus konflikta veidus:

Iekšējais jeb starppersonu konflikts (piemēram, ģimenē- ar braļiem un masam).

Arējais jeb starpgrupu konflikts (var rasties datadas grupas, piemēram, starp datadam jauniešu subkultūru grupam).

Konflikti var būt ari atklati un apslēpti. Atklati konflikti parasti izpautas konfliktējošo demonstrativas sadursmēs. Apslēpti konflikti bietak ir iekšpersoniski un var ari neizpausties atklatas, demonstrativas sadursmēs.

Grupas var būt „vertikalie” un „horizontalie” konflikti. Piemēram, skolotaja un skolēna savstarpējais konflikts ir „vertikals”, jo skolotajam ir augstaks statuss un lielakas pilnvaras neka skolēnam. „Horizontalie” konflikti rodas starp grupas locekļiem ar apmēram vienadu statusu.

Konflikts grupa parasti iziet cauri trim fazēm: konfliktsituacija, konfliktmijiedarbiba, konflikta risinajums.

Konfliktsituacija - ta ir situacija, kad rodas poziciju, uzskatu, priekšstatu utt. par grupas locekļu darbibu un uzvedibu nesaskaņu, bet datreiz ari to tiešs pretstatijums.

Konfliktmijiedarbiba - konflikta dalibnieku pretējo poziciju realizacijas process, kas izvirzits, lai sasniegtu savus mērķus un kavētu pretinieku sasniegt savus mērķus. Šaja gadijuma ļoti bieti lietišķie konflikti paraug personiskos, kas vēl vairak padziļina konfliktmijiedarbibu.

Konflikta atrisinajums var notikt tikai tada gadijuma, ka konfliktējošas puses ieņem noteikta kompromisa pozicijas. Prasme izprast konfliktsituaciju, konfliktmijiedarbibu, tas iemeslus, pretinieka motivus saja situacija, prast iziet uz kompromisu – tie ir konflikta atrisinašanas pamatnoteikumi.

Cilvēki, apvienojoties grupas, dzivojot tajas un apgūstot starppersonu attiecibu sistēmu, kas piemit šim grupam, veidojas ka personibas. Tatad, no vienas puses, personibas veidošanos ietekmē attiecigas grupas attistibas limenis, bet no otras – šis personibas „iekļaušanas” grupas starppersonu attiecibu sistēma. Katra personiba iziet tris šis „iekļaušanas” fazes: adaptaciju, individualizaciju un integraciju.

Adaptacija – (lat. adaptino- pielagošanas) ir grupa izveidojošos uzvedibas normu, vērtibu, mērķu, darbibas un saskarsmes paņēmienu u.c. apgūšana- t.i., cilvēks, ienakot jauna grupa, sakuma novērtē un apgūst šis grupas starppersonu attiecibu ipatnibas, prasibas utt. Šaja etapa iespējami divi varianti: vai personiba pieņem grupas vērtibas, t.i., adaptējas taja, vai nepieņem tas, kas var izsaukt šis personibas „izstumšanu” no grupas. Šaja gadijuma personiba tiks it ka „izslēgta” no starppersonu attiecibu sistēmas, kas savukart izsauks tas adaptacijas bremzēšanu. „Izstumtie” vienmēr grupa ir adaptacijas fazē, ta ari netiekot uz nakošo fazi. Šaja gadijuma personibai veidojas tadas rakstura iezimes ka biklums, neticiba sev utt.

Individualizacija (no lat. individuum – ipatnis) nodrošina personibai tas ipatnibu, darbibas veikšanu paņēmienu, vērtibu, uzvedibas formu, kadu nav citiem grupas locekļiem, translacijas (nodošana citiem) procesu. individualizacija iespējama, tikai pamatojoties uz katra grupas locekļa un grupas vērtējumu kopuma. Šaja gadijuma ari iespējami divi varianti: grupa var pieņemt personibas individualo ipatnibu translaciju vai ari noraidit to. Noraidijuma gadijuma ši persona tiek „izstumta” no grupu sparppersonu attiecibu sistēmas. Parasti šadai personibai ir raksturiga tieksme konfliktēt, būt nesavaldigai utt. Ja grupa pieņem personibas individualitati, tad ta pariet nakošaja starppersonu attiecibu attistibas fazē – integracija.

Integracija (no lat. integration- aizpildišana) ir individualo ipatnibu savstarpēja apmaiņa grupa. Šaja gadijuma visi grupas locekļi savstarpēji „bagatinas”, parņemot individualas ipatnibas.

Jauniešu vecuma vienaudtu sabiedribu var nosaciti sadalit organizēta (formala) un neorganizēta (neformala) daļa. Organizēto daļu veido klases, pulciņi utt., neorganizēto- „stihiskas” grupas: interešu grupas, mikrorajonu grupas, subkultūru grupas u.c. Parasti jaunieši darbojas abas šajas nosaciti izdalitajas grupas. Taču ļoti bieti gadas ta, ka tikai viena no grupam jaunietim ir referenta (nozimiga), un ļoti bieti ta ir neorganizēta vienaudtu grupa, un bietak ta ir neorganizēta jauniešu grupa. Neorganizētas (spontanas) grupas – ta ir vide, kur iespējams vēlama statusa „iekarošanas” process un pamierinajuma gūšana no ta. Parasti spontanas grupas jaunie cilvēki realizē pieaugušo nereglamentētu saskarsmi, apgūst jauniešu subkultūru, piederibas jūtas noteiktai grupai, apgūstot modi, arējo izskatu, targonus utt.

Brivas, pieaugušo nekontrolētas saskarsmes vajadzibas realizējas noteiktas, „priviliģētas” satikšanas vietas, par kuram parasti ir rajona centri, pilsētas vai ciema punkti- parki utt. Šajas vietas notiek jauniešu subkultūras, ko veido uzvedibas normas, apģērba stils, arējais izskats, saskarsmes lidzekļi un paņēmieni, rituali utt. Parasti visu kompetentu izpausme valka viltus „mūsdieniguma” masku, t.i., mūsdieniguma izpratne ļoti bieti izpautas apģērba, frizūras, rotajamos utt. Ar šo arēji uzkritošo elementu palidzibu jaunieši cenšas izcelties, pievērst sev uzmanibu, kas ir ļoti raksturigi šim vecumam.

Subkultūras un to ipatnibas

Jauniešu grupu iedalijuma ir nostiprinajies subkultūras jēdziens. Šadi nosauktas jauniešu grupas izturas citadi neka pieaugušie, tatad neatdarina pieaugušos, bet neparprotami grib norobetoties no tiem.

Jauniešu subkultūras, neformalas jauniešu apvienibas ir viņu subkultūras daļa, kas parasti ļoti intensivi attistas lielas pilsētas. Tieši mega, super, hiper pilsētvide ir atbilstoša subkultūru dzimšanai un attistibai. Tur ir iegūstama atbilstošo informacija, komunicēšanas iespējas un cilvēkresursi.

Raugoties no kultūras aspekta, bērni, pusaudti un jaunieši ir visneaizsargatakas lielo pilsētu iedzivotaju grupa. Garlaiciba, parapdzivotiba, bieti vien industriala vide vai gluti pretēji „guļamvagonu” teritorijas bez atbilstošas infrastruktūras, rada saspringtu dzives ritmu. Tas gan tieša, gan parnesta nozime sašaurina dzives telpu. Ta ir laba augsne datadiem jauniešu psihes traucējumiem: parliecibas par sevi trūkumam, agresivitatei, nomaktibai, vientulibas sajūtai. Par raksturigam jauniešu dzives iezimēm ir kļuvis, alkoholisms, narkomanija, vardarbiba, prostitūcija.

Par galveno faktoru, kas sekmē pusaudtu un jauniešu ielu subkultūru attistibu, tiek uzskatits pašrealizacijas trūkums ģimenē, skola vai formalas organizacijas, ka ari sapratnes deficits ģimenē.

Jauniešu subkultūram ir vairakas ipatnibas. Šiem jauniešiem ir kopigas normas un vērtibu skala, ipašas sadzives formas un grupas noteikta izturēšanas; viņi veido savu valodu, izdomajot ari jaunus vardus. Grupas locekļu arienei piemit datas izaicinošas savadibas gan uzvediba, gan apģērba un matu sakartojuma. Jauniešiem ir grupas kopibas izjūta, t.i., viņi jūtas piederigi grupai un saistiti ar to. Grupas locekļi nav vienada ranga- katram sava vieta. Turklat grupa dod katram individam iespēju apmierinat zinamas vajadzibas, kas parasta sabiedriba netiek atzitas.

Subkultūras jaunietim ir svarigas, jo tas viņam ļauj dzivot pēc sava prata, vērtējuma, uzskatiem un sajūtam, ļauj brivaja laika nodarboties ar to, kas patik, tatad dzivot pēc sava dzives stila, kas pieaugušo pasaulē nav iespējams. Ta jaunietis var gūt jaunus uzskatus, jaunu lomu izpratni, veidot jaunu socialo identitati un izturēt konfliktus ar pieaugušajiem. Tas dod iespēju ne tikai norobetoties jau pieaugušo pasaules, bet atkal integrēties taja. Tatad subkultūrai ir būtiska loma jaunieša personibas un identitates attistiba.

Motivi, kas jauniešu pamudina iekļauties neformalas grupas

Ka galvenie motivi ir centieni atrast domubiedrus, nokļūt lidzigi domajošo vidē, izjust komunicēšanas prieku un savstarpējas sapratnes atmosfēru, mazinat vientulibu, aizpildit brivo laiku, ka ari izkļūt no vecaku un skolotaju uzraudzibas. Ne mazak nozimigi šadiem jauniešiem ir atrast veidu, ka pretnostatit savus un savas grupas uzskatus sabiedriba pieņemtajiem uzskatiem un normam.

Bet viens no būtiskakajiem faktoriem ir pašapziņa. Ta ka jauniešiem ir raksturiga ļoti intensiva komunikacija, bet viņu- Es- tēla vērtiba ir tieši atkariga no grupas vērtējumam – lai ari datkart kļūdaina, tad viņiem šads atbalsts no lidzigi domajošajiem ir lidzvērtigs svaigam gaisam. Tieši ši iemesla dēļ veidojas subkultūru grupas.

Subkultūru iedalijums un to raksturojums.

5.1. Goti

Tulkojuma no latiņu valodas vards gotico nozime barbarisks, nepierasts.

Gotu subkultūras pirmsakumi meklējami 1980-to gadu sakuma gotiska roka koncertos Lielbritanija. Sakotnēji šis cilvēku grupas tika dēvētas par ’’pēcpanku’’ laika kopienam. Šis subkultūras parstavju iztēle un kulturalas tieksmes norada uz 19. gs. Gotiskas literatūras ietekmi. Oriģinalie goti bija ģermaņu cilts, kas liela mēra ietekmēja Romas impērijas sabrukumu. Lidz ar to, vards ’’gots’’ ilgu laiku tika izteikts ar nievajošu attieksmi, tas bija sinonims vardam ’’barbars’’ un netika nekada veida saistits ar kultūru. Renesanses perioda Eiropa gotiska arhitektūra tika uzskatita par nemodernu salidzinajuma ar ta laika arhitektūru. Tomēr 18. gs. Sakuma nostaļģija pēc viduslaiku perioda sekmēja to, ka cilvēkus aizvien vairak fascinēja viduslaiku drupas, radas domubiedru grupas (sauktas par ’’gotiem’’), kas interesējas par gotiskas arhitektūras atjaunošanas iespējamibu un vards ’’gots’’ pirmo reizi modernaja sabiedriba tika pieminēts pozitiva nozimē.

Gotu subkultūras parstavji valka melnu renesanses vai Viktorijas laika stila apģērbu un tradicionali rada it ka nedziva cilvēka iespaidu. Paši Goti uzskata, ka balums norada uz cēlumu un vizuali izskatas labak. Laika gaita subkultūra kļuva daudzveidiga un pieļava datadas stilu variacijas. 20.gadsimta daudzi goti par savu pieņēma šausmu filmu tēlu stilu, ka ari iedvesmu smēlas šadu filmu, mūzika. Laika gaita ļoti iecieniti kļuva daudzi gotikas laika rakstnieki. Liela ietekme bija rakstnieces Annes Raisas (Anne Rice) iztēlē raditajiem tēliem – vampiriem, kas mūtigi dzivoja, cinijas ar vientulibu. Tie ar savu divdomigo un traģisko seksualitati saistija daudzus gotus. Annes Raises stasti ieguva lielu popularitati un balstoties viņas idejas 80-tajos, 90-tajos gados tika uzņemtas vairakas filmas, popularaka – ’’Intervija ar Vampiru’’ Tiklidz gotu subkultūra nostabilizējas, gandriz par to klišeju kļuva to saistiba ar šausmu kino. Kino goti prezentēja tumsas spēkus, navi. Šadu šaušaligu tematiku savos darbos plaši saka izmantot datadi makslinieki – ne tikai mūziķi, bet ari gleznotaji un fotografi smēlas iedvesmu gotu subkultūra, lidz gotu tēlu jau saka ekspluatēt komercialiem mērķiem – ka masu izklaidi.

Gotu subkultūras ideoloģiju precizi definēt ir grūti, taču tas pamata ir vēlme dramatizēt, ka ari Goti ciena makslu, radošumu, ka ari izceļas ar ipašu modes un muzikalo gaumi, ko liela mēra raksturo misticisms. Lai ari to vizualais izskats var izraisit izbili, goti neatbalsta vardarbibu, ienaidu starp subkultūram, neiestajas par baltadaino parkapumu un neprovicē nekada cita veida naidu. Taču reizēm identificēšanas ka gotam ir nostašanas pret masu kultūru, kas nereti ignorē vai aizmirst par šadam datada veida negacijam, piemēram, savstarpēju naidu, neiecietibu. Pola Hadkinsona (Paul Hodkinson) gramata ’’Goti: Identitate, Stils un Subkultūra’’ skaidrots, ka Rietumu sabiedribu kultu – individualismu, kas lielakoties tur tiek izpausts caur patērēšanu, izprot goti. Hadkinsons atspoguļo un norada uz to, ka gotu subkultūra kadu konkrētu statusu var sasniegt ar entuziastisku lidzdalibu, iesaistišanos un radošumu – iespēju veidot kaut ko pašam, ne tikai patērēt.

Goti ir apolitiski. Salidzinot ar hipijiem vai pankiem, gotu nevieno kaut kads konkrēts politiskais vēstijums vai aicinajums uz socialo aktivitati. Subkultūra koncentrējas uz individualismu, radošumu, intelektualo izaugsmi, iestajas pret cinismu, socialo konservativismu. Tieši radošaja ziņa apvienošanas ar citiem subkultūras parstavjiem gotiem var būt ļoti vērtiga un sniegt piepildijumu.

Gotu subkultūra stereotipiski tiek saistita ar trim vardiem nave, pretenciozitate un bailes. Ari sabiedribas priekšstats par gotu subkultūru ir diezgan stereotipisks. Tas aprobetojas galvenokart ar zinašanam par to, ka got mūsdienas ģērbjas un izturas ka vampirs, gots nekad nesmaida, ir drūms, raksta sliktu dzeju par vampiriem un traģēdijam, gots labakaja gadijuma var atrast darbu atras ēdinašanas restoranos vai telemarketinga joma, ja vien viņš vispar izvēlas stradat, gots visu dramatizē parakaja pakapē. To visu, protams, goti dara, tomēr jaatzistas, ka datkart dramatizēti ir šada veida stereotipi un masu kultūras parstavju uzskaiti.

5.2. Emo

Vards emo ir saisinajums no mūzikas tanra nosaukuma: emotionaly driven hardcore punk jeb emotional hardcore. Šis pats vards aridzan tiek lietots, lai apzimētu mūzikas stilu, kura pamata ir rokmūzika ar emocionaliem tekstiem. Taja paša laika termins emo tiek attiecinats ari uz konkrētu cilvēku – viņa personibu, pasaules uztveri, redzējumu, dzives stilu.Nezinatajam, šo vardu iespējams izdodas sasaistit ar lidzigo – emocijas, bet varda pamatjēga un nozime nav skaidra.

Vards emo tiek lietots, lai apzimētu subkultūru, kuras saknes meklējamas panku kustiba, ar datadiem gotu stila akcentiem.

Cilvēks emo – ļoti bieti tiek atpazits pēc viņa arēja izskata, kas simbolizē viņa piederibu šai subkultūrai. Proti, apspilēti t-krekliņi, rotatas jostas un to spradzes, šauras dtinsu bikses, kas neatšķiras viriešiem un sievietēm, kedas. Atšķirigs ir ari matu griezums – tie ir gari, taisni, melni ar poniju, kas sniedzas pari vienai acij no vienas puses uz otru, ka ari emo raksturigas brilles salidzinoši biezos, melnos ramišos.

Svariga ir emo personiba un attieksmes. Emo ir atklats, vaļsirdigi paut savas emocijas, ļoti jūtigs, kautrigs, introverts, bieti kluss, sadrūmis un ar ’’salauztu sirdi’’. Pēc būtibas emo ir skumjš cietējs, nereti ar vēlmi sev kaitēt, nodarit pari – skrapēt, graizit sevi.

5.3. Bling bling subkultūra jeb blingeri

Bling bling ir vardi, ko melnaidanie hip hop subkultūras parstavji nereti lieto, lai apzimētu darglietas. Tas ir, ka atvasinajums no skaņas, kas rodas vienam dargakmenim atsitoties pret citu. Parasti šis skaņas apzimējums attiecinats uz dargam rotaslietam, kuras nēsa blingeri.

Ši parmēribas kultūra bija dziļi ieskaņojusies Amerikas ielu kultūra jau pirms 90-tajaiem gadiem, kad dargu rotu valkašana bija vienigais veids, ka jauniem un sakotnēji nabadzigiem cilvēkiem, kas savu bagatibu ieguvuši netira, noziedzibas ceļa, uzturēt savu bagatnieka tēlu. Ta Amerikas kultūra blingu valkašana nereti norada uz cilvēku no geto, kas nenovērtē to ieguvumu, ko sniegtu sava kapitala ieguldišana banka vai ipašumos, nevis nelietderigas arišķibas.

Bling bling subkultūras pamata ir vēlme ditoties, parlieku liela arišķiba un parmēriba. Bling bling subkultūras parstavji nēsa dargas rotaslietas ar mērķi noradit uz savu labklajibu, particibu un bezrūpibu.

Bling bling subkultūra pelnijusi ari datadu specialistu, lielakoties ar mūzikas biznesu saistitu, kritiku un nereti ari stiprinajusi rasistu argumentus, par to, ka lielakoties jaunie melnadainie virieši nelolo lielaku garigo mērķu sasniegšanu, ka tik materiala guvuma vairošanu.

Ari populara ASV dziedataja Misija Eliota kada televizijas intervija uzstajusies pret bling bling kultūras prezentētajam kvalitatēm, uzskaitot, ka melnadainajiem hip-hop kultūras parstavjiem būtu svarigi radit piemēru ka naudu investēt adekvati un atbildigi, nevis bezatbildigi izšķiest.

Patiesiba dimanti, kas ir bling bling subkultūras pamata tiek dēvēti par – ” konfliktu” dimantiem, jo tie sekmē karus, nabadzibu un slepkavibas Afrika.

Pastav viedoklis, ka bling bling subkultūra patiesiba ir liels blefs, jo nereti hip hop zvaigznes ka reklamas sejas izmanto ekskluzivo apģērbu, auto un dzērienu industrijas kompanijas. Par konkrētu samaksu zvaigznes pozē un izmanto kompaniju ratoto produkciju, iedvešot saviem atbalstitajiem, ka tieši šis lietas ir stiligas. 2005. gada šadu marketinga stratēģiju izmantoja ari atras ēdinašanas iestade MC Donalds.

Ari Latvija ne mazums jauniešu labprat izradas un pievērš uzmanibu spotumiem, mirdzumiem. Tie gan nav isti dargakmeņi, bet maksligs mirdzums ka stila elements, visticamak aizgūts no šovbiznesa industrijas producētajos hip hop mūzikas klipos redzamajiem gangsteru tēliem.

5.4. Skinhedi

Skinhedi (tulkojuma no angļu valodas – skūtas galvas) – starptautiskas jauniešu subkultūras locekļi.

Pirmie skinhedi paradijas 1960-tajos gados Londona, jau 70 – 80-tajos gados šis subkultūras idejas izplatijas Australija, Ziemeļamerika, Eiropa. .1970-tajos gados skinhedi krasi saka atdalities no masu kultūras un jau saka veidoties datadi jauni skinhedu grupējumi.

Skinhedus vizuali raksturo nodziti mati, tetovējumi, ķermeņa pirsingi, apģērbs, kas raksturigs kaujas, spēka vienibam – kaujas zabaki, melnas jakas, kas norada uz agresivitati un fizisko izturibu.

Daudzviet skinhedi tiek asociēti ar nacionalistiem, kas asi paut antisemitiskus uzskatus un propogandē rasismu, iestajoties par savam idejam agresivam metodēm – uzbrukumiem imigrantiem un etniskajam minoritatēm, tomēr šis raksturojums ne vienmēr attiecinams uz visiem subkultūras parstavjiem. Ari skinhedi mēdz būt datadi, proti, var atšķirties viņu stils un politiska parlieciba. Tradicionalie skinhedi visbietak rasismu nepropagandē ka savas subkultūras pamatideju. Ta saucamie, aci-skinhedi izceļas ar ekstrēmi rasistiskam, nacionalistiskam un ļoti politizētam idejam. Apolitiskie sknhedi atturas savu subkultūru politizēt. Lai kliedētu sabiedribas uzskatus, ka ikviens skinheds ir rasists, veidojas ari anti-rasistiski skinhedu grupējumi. Subkultūras formas tiek apvienotas ar popkultūras parastajam vērtibam un izjauc uzvedibas un normu gaidas, piemēram, skinhedi vēršas pret rasismu.

Pētijums par jauniešu attieksmi pret subkultūram

Pētijuma pamata ir manis izveidota anketa ar pieciem jautajumiem (skat. 1. pielikumu).

Uz pirmo jautajumu atbildes bija šadas: no septiņdesmit septiņiem aptaujatajiem pie Bling – bling subkultūras sevi pieskaita astoņi cilvēki, pie Skinhediem sevi pieskaita divi cilvēki. Savukart piecdesmit divi aptaujatie nepieskaita sevi ne pie vienas no subkultūram, bet parējie piecpadsmit aptaujatie nepieskaitija sevi ne pie vienas no manis nosauktajam subkultūram, bet gan pie citam (skat. 1. attēlu).

attēls Jauniešu skaits, kuri sevi pieskaita pie kadas no subkultūram

Izpētiju ari atsevišķi katras klases piederibu pie kadas no subkultūram.

5.klasē, kura bija astoņpadsmit skolēni, divi no tiem sevi pieskaitija pie Bling-bling subkultūras, ka pamatojumu minot, ka patik arējais izskats. Divpadsmit skolēni nepiederēja ne pie vienas no subkultūram, jo tas viņiem nav aktuali. Četri aptaujatie nepieskaitija sevi ne pie vienas no manis nosauktajam subkultūram, bet gan pie citam, viņi nevēlējas nosaukt pie kadas grupas sevi pieskaita (skat. 2. pielikums 6.attēls).

7.klasē, kura aptaujaju divdesmit skolēnus secinaju, ka šeit macas tris Bling-bling subkultūras parstavji, pamatoja, ka patik vizualais izskats. Četrpadsmit skolēni nepiederēja ne pie vienas no subkultūram, tapēc, ka tas nešķiet svarigi. Četri aptaujatie nepieskaitija sevi ne pie vienas no manis nosauktajam subkultūram, bet gan pie citam (skat. 2. pielikums 7.attēls).

8.klasē no deviņpadsmit skolēniem vienpadsmit sevi nepieskaitija ne pie vienas no subkultūram, jo nešķiet svarigi tajas iesaistities. Tris skolēni sevi pieskaitija pie Bling-bling subkultūras, jo patik, ka viņi ir grezni. parējie pieci aptaujatie nepieskaitija sevi ne pie vienas no manis nosauktajam subkultūram, bet gan pie citam (skat. 2. pielikums 8.attēls).

11. klasē no divdesmit skolēniem divi skolēni pieskaita sevi pie Skinhedu subkultūras, jo starp šis subkultūras parstavjiem atrod domubiedrus, ka ari patik vizualais skarbais tēls. Piecpadsmit skolēni nepieskaita sevi ne pie vienas no subkultūram, jo uzskatija, ka tas viņiem nav aktuali. Tris aptaujatie nepieskaitija sevi ne pie vienas no manis nosauktajam subkultūram, bet gan pie citam, konkrēti nenosaucot (skat. 2. pielikums 9.attēls).

Secinu, ka mūsu skola ļoti liela daļa skolēnu nav izvēlējušies nevienu no subkultūram, bet gan neitralu stilu. Ir tikai dati skolēni, kuri  parstav kadu no subkultūram. Subkultūru, kurai sevi pieskaita izvēlas galvenokart pamatojoties uz vizualo izskatu.

Uz otro jautajumu atbildes bija šadas: no septiņdesmit septiņiem aptaujatajiem Emo subkultūras parstavji patik tikai pieciem jauniešiem, nepatik tris skolēniem, savukart neitrala attieksme pret Emo ir trisdesmit sešiem skolēniem (skat. 2. attēlu).

2.attlēls

Izpētiju ari atsevišķi katras aptaujatas klases attieksmi pret Emo.

5.klasē no astoņpadsmit aptaujatajiem Emo patik vienam skolēnam (6%), uz jautajumu kapēc patik, atbildēja, jo viņi izceļas uz apkartējo fona. Nepatik trispadsmit skolēniem (72%). Pamatojot tika minēts, ka nepatik uzvediba, nesabiedriskums, vizualais izskats. Neitrala attieksme pret šo subkultūru ir četriem aptaujatajiem (22%) (skat. 2. pielikums 10.attēls).

7.klasē no divdesmit skolēniem ši subkultūra nepatik trispadsmit skolēniem (65%), pamatojot tika minēts, ka nepatik uzvediba, nesabiedriskums, vizualais izskats. Neitrala attieksme ir septiņiem skolēniem (35%) (skat. 2. pielikums 11.attēls).

8. klasē Emo subkultūra no deviņpadsmit skolēniem patik diviem skolēniem (11%), nepatik pieciem skolēniem(26%), taču neitrali noskaņoti ir divpadsmit skolēni (63%) (skat. 2. pielikums 12.attēls).

11.klasē no divdesmit aptaujatajiem Emo subkultūras parstavji patik diviem skolēniem (9%), nepatik pieciem jauniešiem (23%), bet neitrali ir trispadsmit skolēni (68%) (skat. 2. pielikums 13.attēls).

Secinaju, ka attieksme pret Emo ir parsvara negativa piektajas un septitajas klasēs, to var izskaidrot ar vecumposma ipatnibam. Savukart astotaja un vienpadsmitaja klasēs attieksme pret Emo ir neitrala, jo jaunieši pieņem cilvēkus tadus kadi viņi ir.

Uz trešo jautajumu atbildes bija šadas: no septiņdesmit septiņiem aptaujatajiem Gotu subkultūra patika diviem skolēniem, nepatika trisdesmit septiņiem skolēniem, neitrala attieksme pret šo subkultūru bija trisdesmit sešiem skolēniem, savukart divi skolēni par šadu subkultūru nebija dzirdējuši un nezinaja, kas tie tadi ir (skat. 3. attēlu).

3.attēls

Izpētiju ari katras klases attieksmi pret Gotu subkultūru.

5.klasē, kura aptaujaju astoņpadsmit skolēnus, Goti nepatik vienpadsmit skolēniem(61%), Pamatojot tika minēts, ka nepatik uzvediba, rada bailes, nepatik melna krasa, klausas nepatikamu mūziku. Neitrala attieksme pret Gotiem ir pieciem (28%) skolēniem, taču divi no aptaujatajiem nezina, kas ši ir par subkultūru (11%), jo skolēni nesaista nosaukumu kopa ar vizualo tēlu (skat. 2. pielikums 14.attēls).

7.klasē, kura aptaujaju divdesmit skolēnus, Goti nepatik vienpadsmit skolēniem (55%), un neitrali pret šo subkultūru izturas deviņi skolēni (45%)(skat. 2. pielikums 15.attēls). Pamatojot tika minēts, ka nepatik uzvediba, rada bailes, nepatik melna krasa, klausas nepatikamu mūziku

8.klasē no deviņpadsmit skolēniem Goti nepatik deviņiem skolēniem (47%). Pamatojot tika minēts, ka nepatik uzvediba, rada bailes, nepatik melna krasa, klausas nepatikamu mūziku. Neitrali pret Gotiem izturas desmit skolēni (53%) (skat. 2. pielikums 16.attēls).

11.klasē, kura tika aptaujati divdesmit skolēni ši subkultūra patik diviem skolēniem (10%). Ka pamatojums tam tika minēts izskats un ideoloģija. Nepatik sešiem jauniešiem (30%), ka pamatojums tika minēts izturēšanas, ģērbšanas un nedziva cilvēka raditais izskats. Divpadsmit jaunieši pret Gotu subkultūru izturas neitrali (60%) (skat. 2. pielikums 17.attēls).

Secinaju, ka attieksme pret Gotiem ir parsvara negativa piektajas un septitajas klasēs, to var izskaidrot ar vecumposma ipatnibam. Savukart astotaja un vienpadsmitaja klasēs attieksme pret Gotiem ir neitrala, jo jaunieši pieņem cilvēkus tadus kadi viņi ir.

Uz ceturto jautajumu atbildes bija šadas: no septiņdesmit septiņiem aptaujatajiem Bling – bling subkultūra patika trispadsmit jauniešiem, nepatika sešpadsmit jauniešiem, neitrali pret šo subkultūru izturējas četrdesmit divi jauniešu, bet seši skolēni par šadu subkultūru neko nebija dzirdējuši (skat. 4.attēlu).

4.attēls

Izpētiju ari katras klases attieksmi pret Bling- bling subkultūras parstavjiem.

5.klasē no astoņpadsmit aptaujatajiem skolēniem ši subkultūra patik diviem skolēniem (11%). Pamatojoties uz krašņo arējo izskatu un bezrūpigo dzives veidu. Nepatik pieciem skolēniem (28%). Ka pamatojums tika minēts subkultūras parstavju iedomigums un parlieku liela izcelšanas ar darglietam. Neitrala attieksme ir septiņiem skolēniem (39%) un četri (22%) nezin, kas ši ir par subkultūru (skat. 2. pielikums 18.attēls).

7.klasē no divdesmit aptaujatajiem Bling- bling subkultūra patik sešiem skolēniem (30%). Pamatojoties uz krašņo arējo izskatu un bezrūpigo dzives veidu. Nepatik pieciem skolēniem (25%). Ka pamatojums tika minēts subkultūras parstavju iedomigums un parlieku liela izcelšanas ar darglietam. Savukart neitrali izturas deviņi skolēni (45%) (skat. 2. pielikums 19.attēls).

8.klasē no deviņpadsmit aptaujatajiem Bling- bling subkultūra patik diviem skolēniem (11%). Pamatojoties uz krašņo arējo izskatu un bezrūpigo dzives veidu. Nepatik pieciem skolēniem (26%). Ka pamatojums tika minēts subkultūras parstavju iedomigums un parlieku liela izcelšanas ar darglietam. Neitrala attieksme pret šo subkultūru ir desmit skolēniem (52%), bet diviem skolēniem ši subkultūra nav zinama (11%) (skat. 2. pielikums 20.attēls).

11.klasē no divdesmit aptaujatajiem Bling- bling subkultūra patik trijiem skolēniem (15%). Pamatojoties uz krašņo arējo izskatu un bezrūpigo dzives veidu. nepatik vienam skolēnam (5%). Ka pamatojums tika minēts parlieku liela grezniba. Sešpadsmit jaunieši pret šo subkultūru izturas neitrali (80%) (skat. 2. pielikums 21.attēls).

Secinaju, ka ši subkultūra patik diezgan daudziem jauniešiem, tomēr parsvara attieksme pret Bling- bling subkultūru ir vairak neitrala neka negativa.

Uz piekto jautajumu atbildes bija šadas: Skinhedu subkultūra patika sešiem skolēniem, nepatika trisdesmit četriem skolēniem, neitrala attieksme bija trisdesmit diviem skolēniem, bet pieci skolēni par šadu subkultūru nebija informēti (skat. 5. attēlu).

5.attēls

5.attēls

Izpētot katras klases atbildes atsevišķi, rezultati bija šadi:

5.klasē no astoņpadsmit aptaujatajiem skolēniem vienam patik ši subkultūra (6%), septiņiem nepatik (38%). Ka pamatojums tika minēts šis subkultūras parstavju agresiva uzvediba, vizualais izskats, kurš skolēnus biedē. Septiņiem attieksme ir neitrala (39%) un tris no skolēniem par šadu subkultūru nav informēti (17%) (skat. 2. pielikums 22.attēls).

7.klasē no divdesmit aptaujatajiem vienam patik ši subkultūra (5%), pamatojoties ar to, ka šis subkultūras parstavji izskatas spēcigaki un paraki par citiem. Vienpadsmit skolēniem ta nepatik (55%), jo traucē izskats, agresiva uzvediba, bieti lietotie targoni un lamuvardi. Septiņiem skolēniem attieksme ir neitrala (35%), savukart viens skolēns šadu subkultūru nezin (5%) (skat. 2. pielikums 23.attēls).

8.klasē no deviņpadsmit aptaujatajiem diviem patik ši subkultūra (11%), pamatojoties ar to, ka šis subkultūras parstavji izskatas spēcigaki un paraki par citiem. Astoņiem skolēniem ta nepatik (42%), jo traucē izskats, agresiva uzvediba, bieti lietotie targoni un lamuvardi. Astoņiem skolēniem attieksme ir neitrala (42%), savukart viens skolēns šadu subkultūru nezin (5%) (skat. 2. pielikums 24.attēls).

11.klasē no divdesmit aptaujatajiem Skinhedu subkultūra patik diviem jauniešiem (10%), pamatojoties ar to, ka šis subkultūras parstavji izskatas spēcigaki un paraki par citiem. Astoņiem nepatik (40%), jo traucē izskats, agresiva uzvediba, bieti lietotie targoni un lamuvardi. Desmit jauniešu attieksme ir neitrala (50%) (skat. 2. pielikums 25.attēls).

Secinaju, ka lielakajai daļai aptaujato, Skinhedu subkultūra nepatik, taču gandriz tikpat lielai daļai attieksme pret šo subkultūru ir neitrala.

Secinajumi

Mūsdienas pastav pretruna ne tikai starp atšķirigam subkultūru grupam, bet ta galvenokart pastav starp jauniešu iekšējiem un arējiem faktoriem.

Mūsdienu jaunieši, esot fiziski attistiti, izradas galēji infantili socialaja un psiholoģiskaja attistiba.

Atrisinat šo pretrunu var tikai efektiva un savlaiciga pusaudtu vai jauniešu psihes ”noskaņošana” uz patiešam viņam nozimigam un aktualam dzives problēmam, tadējadi mazinot viņa nedrošibu, trauksmi, depresiju.

Mūsu skola ļoti liela daļa skolēnu nav izvēlējušies nevienu no subkultūram, bet gan neitralu stilu. Ir tikai dati skolēni, kuri parstav kadu no subkultūram.

Mūsu skolas skolēnu attieksme pret Emo ir parsvara neitrala vai negativa, šis subkultūras parstavji patik ļoti mazai daļai skolēnu.

Mūsu skolēnu attieksme pret Gotiem ir parsvara neitrala vai negativa, šis subkultūras parstavji patik ļoti mazai daļai skolēnu.

Bling- bling subkultūra patik diezgan daudziem mūsu skolas jauniešiem, tomēr parsvara attieksme pret Bling- bling subkultūru ir vairak neitrala neka negativa.

Lielakajai daļai aptaujato skolas skolēnu, Skinhedu subkultūra nepatik, taču gandriz tikpat lielai daļai attieksme pret šo subkultūru ir neitrala.

Izmantota literatūra

A. Vorobjovs „Psiholoģijas pasaule”

Turnals „Psiholoģijas pasaule” 2007/03