KOMUNIKACIJA. PRASME SNIEGT INFORMACIJU

KOMUNIKACIJA. PRASME SNIEGT INFORMACIJU

♦ KOMUNIKACIJAS DEFINĪCIJA ♦ KOMUNIKACIJAS STRUKTŪRA ♦ KOMUNIKACIJAS FUNKCIJAS ♦ PRASME

SNIEGT INFORMACIJU ♦ KOMUNIKACIJAS

PSIHOLOĢISKAS BARJERAS ♦ KOMUNIKATĪVO

BARJERU PARVARĒŠANA ♦ KOMUNIKACIJAS

'SABOTIERI'

Komunikacija ir informacijas apmaiņas process starp partneriem. [9] Saskarsmē cilvēki apmainas ar idejam, faktiem, uzskatiem, jūtam, noskaņojumiem. Komunikacijas laika informacija tiek ne tikai nodota, bet arī radīta, precizēta, attīstīta. Informacijas apmaiņa notiek subjektu attiecību sistēma, balstoties uz partnera un saskarsmes situacijas uztveri. Komunikacijas procesa partneri cenšas realizēt savus mērķus, vajadzības un intereses, savstarpēji ietekmējot viens otru. Komunikacija ir iespējama, ja partneriem ir vienada vai līdzīga informacijas kodiftkacijas un dekodifikacijas sistēma. Lai darītu savas domas zinamas partnerim, cilvēki tas kodē — ietērpj materialu zīmju sistēma: vardos, rakstu zīmēs. Partneris savukart veic dekodifikaciju — 'izloba' no šīm zīmēm idealo domu saturu. Informacijas apmaiņa ir iespējama tikai taja gadījuma, ja pastav zīmju intersubjektivitate, ja zīmes un to nozīmes ir pazīstamas visiem komunikacijas dalībniekiem. Ja ar mums sarunajas svešvaloda, kuru mēs neparvaldam, mēs gan uztveram skaņu kopumus, bet neko nesaprotam, jo nepazīstam šīs valodas zīmju sistēmu un nevaram veikt dekodifikacijas operaciju.

28

Komunikatīvie procesi var būt aksiali, kad informacija ir virzīta uz atsevišķiem adresatiem, unretiali, kad informacija ir domata daudziem iespējamajiem saņēmējiem (radio, televīzija).

Informacija komunikatīvaja procesa var būt konstatējoša, kad mēs, piemēram, stastam partnerim par to, kas ir noticis vai padarīts, un pamudinoša. Pamudinošas informacijas funkcijas ir aktivacija, kad mēs partneri cenšamies aktivizēt uz kaut kadu darbību, piemēram, piedalīties konkursa, mainīt darba vietu; interdikcija, kad mēs aizliedzam partnerim kaut ko darīt, piemēram, peldēties neatļautas vietas vai staigat pa zalajiem; destabilizacija, kad ar informacijas palīdzību mēs cenšamies izjaukt kadu partnera autonomu darbību, lūdzam, piemēram, nesmēķēt vai runat, izvēloties vardus.

Cilvēku komunikacija sastav no atsevišķiem aktiem. Komunikatīva akta struktūra R. Jakobsons izdala sešus komponentus. [18]

1.     Adresants (tas, kas nodod informaciju).

2.     Adresats (tas, kas sariem informaciju).

3.     Kontakts (informacijas nodošanas veids — runa, vēstule, morzes
signali).

4.     Paziņojums (informacijas saturs).

5.     Kods (valodas likumi, ar kuru palīdzību tiek nodota informa
cija).

6.     Konteksts (reala saskarsmes situacija, kura paziņojums iegūst
pilnu jēgu).

Dialoģiskaja saskarsmē adresants un adresats sarunas gaita mainas vietam. Konteksta loma saskarsmē ir nozīmīga, attiecīgais konteksts papildina informaciju. Fraze 'lūdzu, izsitiet!' bez konteksta ir neskaidra, taču, ja ar šo frazi pie jums vēršas autobusa pasažieris, jūs atri vien sapratīsiet, ka runa ir par braukšanas talona kompostrēšanu. Komunikacija iedalas verbalaja (vardiskaja) un neverbalaja (nevardiskaja) komunikacija.

Verbalas komunikacijas zīmju sistēma ir cilvēku valoda, fonētisko zīmju sistēma, kas ietver divus principus: leksisko un sintaktisko. Runa, J^a partneru vidū pastav valodas zīmju intersubjektivitate, ir visuniversalakais komunikacijas līdzeklis. Nododot informaciju ar runas palīdzību, vismazak zūd informacijas jēga. Saruna informaciju var

29

precizēt, papildinat, pilnveidot. Prasme sarunaties ir prasme sniegt informaciju pašam un iegūt informaciju no partnera, uzmanīgi klausoties un uzdodot jautajumus.

PRASME SNIEGT INFORMACIJU

Jebkurai sarunai jasakas ar ta saucamo 'jūs pieeju' partnerim. [29] Šī pieeja ieteic iedomaties sevi ta cilvēka vieta, ar kuru sarunajamies (apmeklētaja vieta, padota vieta —ja esam priekšnieki). Ka mēs gribētu, lai mūs uzņemtu, ka lai ar mums sasveicinas, uzruna. 'Jūs pieeja' prasa cieņas izradīšanu pret cilvēku, lai kas viņš ari būtu. Cilvēku vajag pieņemt tadu, kads viņš ir. Nedrīkst aizskart viņa pašlepnumu, pašcieņu, viņa 'es'. Nedrīkst par cilvēku domat: tu esi muļķis! Jadoma: jūs, kam es neprotu labi ieskaidrot. Un ta ir taisnība, visbiežak partnera nesapratne ir mūsu neprasmes sniegt informaciju rezultats. Bieži cilvēks maldas, domadams, ka tad, ja kada lieta ir skaidra viņam, pastastīta, ta kļūst skaidra arī partnerim. Napoleons savulaik ir sacījis, tiesa, attiecība uz militaram pavēlēm, ka viss, kas var tikt parprasts, noteikti tiks parprasts. Šo parpratumu cēlonis ļoti bieži ir dažadas komunikatīvas barjeras, kuras deformē informaciju un traucē tas uztveri un sapratni. Informaciju partnerim ir japrot pasniegt ta, lai neļautu komunikatīvajam barjeram nolaisties un apgrūtinat saskarsmi.

KOMUNIKACIJAS PSIHOLOĢISKAS BARJERAS

Katrs no mums zina, ka ne vienmēr saskarsme ar partneri ir veiksmīga. Katrs droši vien ir bijis situacija, kad partneris nesaprot vai negrib saprast, parprot jūs, nepareizi interpretējušu vardus vai vispar nevēlas jūs uzklausīt. Cilvēks it ka aizsargajas no mums un mūsu vardiem. Ja padoma, katram cilvēkam ir ko aizsargat. Mēs jau zinam, ka komunikacija ir ietekme. Efektīvas komunikacijas gadījuma janotiek kaut kadam parmaiņam partnera uzskatos par sevi, situaciju, citiem

30

cilvēkiem. Ne jau katrs cilvēks, kuram adresēta informacija, veļas šīs parmaiņas. Mūsu informacija var traumēt partneri, izjaukt viņa priekšstatu par sevi un pasauli, ietekmēt viņa domas, viņa attiecības ar citiem cilvēkiem, iztraucēt viņa dvēseles mieru. No tadas informacijas cilvēks aizsargajas un dara to stingri un noteikti. Katrs runajošais iedarbojas _Uz partneri, viņa vardiem ir suģestējošs spēks.

Ja partneris mums uzticas, ja mēs protam izteikties ta, lai neaizskartu otra cilvēka pašcieņu, tad klausītajs pozitīvi uzņem mūsu informaciju, mūsu vardi, emocijas, vērtējumi rod atbalsi klausītaja. Taču, ja uzticības runatajam nav, tad ieslēdzas kontrsuģestijas mehanismi un cilvēks dava savu uzticību partnerim mazam porcijam un tikai tad, ja partneris prot viņu parliecinat par informacijas noderīgumu. Kontrsuģestijas (pretiedvešanas) mehanismi ir pamata komunikatīvajam barjeram ar tiem pašiem nosaukumiem. Krievu vēsturnieks un psihologs B. Porš-ņevs izdala trīs komunikatīvas barjeras: izvairīšanas, nesapratne un autoritate. [25]

Izvairīšanas barjera. Ja cilvēks partneri ir novērtējis ka bīstamu, nelabvēli, ienaidnieku, pats kardinalakais aizsargašanas līdzeklis ir izvairīšanas no kontaktiem. Šaja gadījuma nekada saskarsme vairs nav iespējama. Uz mēģinajumiem iesakt sarunu cilvēks atbild pēc šablona: 'Liec tu mani miera, ka es tevi lieku miera!' vai vēl agresīvak. Studenti parstaj nakt uz lekcijam pie 'ļauna' vai garlaicīga pasniedzēja, padotie cenšas netrapīties acīs priekšniekam diktatoram. Ja fiziski izvairīties no kontaktiem nav iespējams (dzīvojam viena dzīvoklī, stradajam viena kolektīva), cilvēks dara visu iespējamo, lai izvairītos vismaz no informacijas un tas ietekmes. No malas to ļoti labi var redzēt: cilvēks ir neuzmanīgs, neklausas, neskatas uz partneri, dod priekšroku 'mušu skaitīšanai griestos', izmanto jebkuru iespēju, lai atrak tiktu no partnera vaļa un izbeigtu sarunu. Šaja varianta izvairīšanas izpaužas ka neuzmanība.

Autoritate ka komunikatīva barjera. Saskarsmē cilvēks partnerus iedala sev autoritatīvos un tados, kuri nav viņam autoritates. Cilvēks uzticas pirmajiem un ne sevišķi ieklausas otrajos. Uzticēšanas vai neuzticēšanas ir atkarīga nevis no pašas informacijas, bet gan no tas avota, no ta, kas runa. Katram cilvēkam ir savas autoritates, dažadam

31

dzīves sfēram savas. Bieži mes cilvēkam 'autoritates indeksu' piešķiram uz parasto perceptīvo shēmu pamata: parakums kada mums dotaja brīdī svarīga parametra, arēja pievilcība, laba attieksme pret mums. Tikai saprotot, kas un kads cilvēks konkrētajam partnerim ir autoritate, mēs varam cerēt uz komunikacijas efektivitati.

Nesapratne — vēl viena komunikatīva barjera. Pēc satura nesapratne nozīmē to pašu, ko 'ne dzirdu, ne redzu'. Dzīvē bieži gadas, ka ne uzreiz mēs varam novērtēt partneri ka nelabvēlīgu, naidīgu vai neautoritatīvu un tada veida izsargaties no viņa ietekmes komunikacija. Nereti potenciali bīstama vai nepatīkama informacija var nakt arī no cilvēkiem, kuriem mēs kopuma uzticamies, 'savējiem' un pietiekami autoritatīviem. Šaja gadījuma aizsardzības mehanisms ir nesapratne. Nesapratnei vai nesaprašanai var būt, pēc B. Poršņeva domam, četri varianti: fonētiska, semantiska, stilistiska un loģiska nesapratne.

Fonētiska nesapratne paradas situacijas, kad ar mums runa svešvalodas. Nepilnīga sapratne būs ari tad, ja partneris runa ar stipru akcentu, dialekta, parak atri, 'norijot galotnes', neizrunajot noteiktas skaņas.

Semantiska nesapratne. Aizsardzība iedarbojas arī tad, kad partneris fonētiski ir 'savējais', bet pēc informacijas satura, jēgas — 'svešais'.

Šīs barjeras pastavēšana ir izskaidrojama ar polisēmiju, t. i., ar to,
ka vardiem ir vairakas nozīmes. Daudz kas sapratnē ir atkarīgs arī no
konteksta, kura vards tiek lietots. Piemēram, vards 'zale' var nozīmēt
viesistabu kada nama, greznu telpu kada pilī, zaļumus apstadījumos
un pat 'drapes'. Vardu nozīmes dažadiem cilvēkiem var nesaskanēt.
Spilgts piemērs ir žargons, slengs, argo, visadas slepenas valodas. Visi
zina, ka pastav zagļu žargons, studentu žargons, profesionalie žargoni.           J |

Semantiska barjera ne tikai aiztur nesaprotamo, bet var partnera pateiktaja ielikt pavisam citu jēgu. Pieņemsim, ka viens puisis saka otram: 'Vajadzēs gaiļiem uz strīpas piešķirt kadu kapostiņu' Ko jūs sapratat? Un kapēc labi nesapratat?

Semantiska barjera ir cēlonis tam, ka ta saucama 'intelektuala' kino demonstrēšanas reizēs zales ir krietni tukšas. Liela daļa cilvēku nesaprot elitara kino valodu. Tas pats ir ar abstrakto makslu, specialo literatūru.

32

Lai informacija tiktu uztverta adekvati, nepieciešams, lai saskanētu adresanta un adresata tezauri (tulkojuma no sengrieķu valodas 'darglietu kratuve'). Tezaurs ir visa ta informacija, kura pieder katram cilvēkam, visas viņa zinašanas par apkartējo pasauli, visa viņa profesionala un dzīves pieredze. Ja komunikacijas partneru tezauri ir ļoti atšķirīgi, efektīva savstarpēja saprašanas ir neiespējama.

Piemēram, pat ļoti saturīgu rakstu par augstakas matematikas problēmam nesapratīs filologs.

Lielaka tezauru sakritība izskaidro faktu, ka vienas paaudzes cilvēki labak saprot cits citu neka dažadu paaudžu cilvēki. Vienas kultūras cilvēki saprot cits citu labak neka dažadu kultūru parstavji. Vienas profesijas cilvēki vieglak atrod kopīgu valodu neka dažadu profesiju specialisti.

Stilistiska barjera. Stils ir veids, kada mēs panakam informacijas satura un formas atbilstību. Piemēram, grūti ir saprast runu, ja cilvēks neievēro gramatikas likumus. Ta nereti izsakas cilvēki, kuri tikko sak macīties svešvalodas. Pie nesaprašanas noved stila parsarežģīšana dažviet zinatniskaja literatūra, kad dzimta valoda liekas ka svešvaloda. Mēs atsakamies saprast, ja cilvēks par vienkaršam lietam runa parak 'augsta' stila ka Pietūka Krustiņš 'Mērnieku laikos'. Un arī pretēja gadījuma mums ir nesaprotami, ja partneris par cēlam un nopietnam lietam izsakas parak 'piezemēti' un ņirdzīgi.

Loģiska barjera. Loģiska barjera iedarbojas tad, ja viens no partneriem nepieņem otra loģiku un argumentus. Ja cilvēks dara kaut ko tadu, kas, pēc mūsu domam, runa pretī veselajam sapratam, mēs atsakamies viņu saprast un emocionali uztveram partneri visai negatīvi. Cilvēkam liekas, ka pastav tikai viena pareiza loģika un ta ir viņēja. No otras puses, nevienam nav noslēpums, ka pastav ta saucama sieviešu loģika, bērnu loģika, pirmatnējo tautu loģika. Atteikušies saprast partnera loģiku, mēs nolaižam starp mums nesapratnes barjeru.

Komunikatīvas barjeras veido šķēršļus efektīvai saskarsmei, iedarbīgai komunikacijai. Šī aizsardzības sistēma strada automatiska režīma, ļoti bieži pilnīgi neapzinati. Nevajag domat, ka saskarsmes sakuma cilvēks zinamu laiku doma par partneri: kas tad ir viņa Priekša — savējais vai svešais, labvēlis vai nelabvēlis, autoritate vai

33

neautoritate un, tikai to visu izspriedis, nolemj, ka vajag izvairīties no šī partnera un ieslēgt neuzmanības barjeru. Nav arī ta, ka izdzirdis kadu sarežģītu un grūti aptveramu frazi, cilvēks nolemj, ka ta ir 'bīstama', nepieņemama, un tapēc 'nolaiž' nesapratnes barjeru. Realaja dzīvē un saskarsmē šīs barjeras darbojas ka aizsardzības mehanismi, kuri mūsu psihē ir iebūvēti un kuru īstena daba un pat pastavēšana lielakajai daļai cilvēku nemaz nav zinama. Šīs barjeras strada automatiska režīma. Piemēram, mēs varam neklausīties partneri ne tapēc, ka viņš ir nelabvēlīgs vai nepievilcīgs, bet vienkarši tapēc, ka esam aizņemti paši ar savam domam un problēmam. Šaja gadījuma automatiski iedarbojas izvairīšanas barjera, un mēs kļūstam neuzmanīgi. Sanktpēterburgas psihologi J. Križanskaja un V. Tretjakovs salīdzina komunikatīvas barjeras ar automatizētu sardzes sistēmu ar signalizaciju. Tikko signalizacija iedarbojas, barjeras nolaižas, cilvēks noslēdzas un nav vairs suģestējams, ietekmējams.

Dzīvē bieži signalizacija iedarbojas savlaicīgi un cilvēks patiešam izvairas no viņam bīstamas, nepieņemamas, traumējošas iedarbības. Bet var būt arī citi varianti. Kaut kadu iemeslu dēļ iedarbojoties barjeram, cilvēks zaudē viņam aktualu, svarīgu, nozīmīgu informaciju. Barjeras ir iedarbojušas automatiski, bet šoreiz ne par labu cilvēkam. Piemēram, students neizlasa viņam vajadzīgu, bet parak sarežģīta valoda uzrakstītu rakstu. Dažs labs izgudrotajs visu dzīvi staiga no kabineta uz kabinetu, bet ta arī netiek uzklausīts, jo viņam nav autoritates zinatniskajas aprindas. Apmeklētajs aiziet neapmierinats no ierēdņa kabineta pēdēja birokratiska un sausa izteikšanas veida dēļ.

KOMUNIKATĪVO BARJERU PARVARĒŠANA

Komunikatīvas barjeras nav fatalas, tas ir iespējams parvarēt, taču vēl labak ir vispar nepieļaut to nolaišanos. Sarunas gaita abiem partneriem vajadzētu rūpēties par komunikatīvo barjeru parvarēšanu, par to, lai neieslēgtos 'signalizacija' un neiedarbotos kontrsuģestijas mehanismi.

34

Prasme sniegt informaciju ir saistīta ne tikai ar psiholoģiska komforta radīšanu partnerim, bet arī ar rūpēm par to, lai neiedarbotos komunikatīvas barjeras. Poļu psihologs J. Melibruda [28] apgalvo, ka saskarsmē pirmšķirīga nozīme ir trim faktoriem: runatajs atstaj uzticama cilvēka iespaidu, viņš izsakas saprotami partnerim un vienmēr ņem vēra atgriezenisko saiti par to, cik pareizi viņš ir saprasts. L»i parvarētu autoritates barjeru, informacijas sniedzējam ir jarada uzticama cilvēka iespaids. Poļu psihologs uzskata, ka uzticama cilvēka iespaidu partnerim mums palīdz radīt tadas mūsu komunikatīvas prasmes ka atklata savu nodomu demonstracija partnerim, siltas un labvēlīgas attieksmes paušana, savas kompetences demonstracija apspriežamaja jautajuma, prasme parliecinoši izteikt savu viedokli. Mūsu autoritates laba 'strada' mūsu takta izjūta, labas manieres, prasme turēt 'sevi rokas' un nezaudēt pašcieņu nekados apstakļos, tas, ko sauc par paškontroli saskarsmē.

Prasme sniegt informaciju atkarīga no mūsu iepriekšējas sagatavošanas. Vienmēr, ja gaidama saruna ir nozīmīga, vēlams tai sagatavoties: atzīmēt galvenos faktus un idejas, ko gribam pastastīt partnerim, sameklēt ilustratīvo materialu, pardomat sarunas gaitu, izklasta loģiku.

Izvairīšanas — neuzmanības barjeras parvarēšanai izmantojam paņēmienus partnera uzmanības piesaistīšanai un uzturēšanai. Pacenšamies izolēties no arējiem sarunas traucēkļiem, izslēdzam telefonu, televizoru, skaļu mūziku. Izceļam mūsu informacijas aktualitati, nozīmīgumu partneriem, akcentējam svarīgakas informacijas daļas ar intonacijas un specialu ievadvardu palīdzību: 'lūdzu, pievērsiet uzmanību', 'ņemiet vēra, ka', 'svarīgi atzīmēt', 'pats galvenais šeit ir' un citiem līdzīgiem.

Neuzmanības barjeras parvarēšanai un informēšanas procesa efektivitates celšanai lietderīgi var izradīties arī D. Karnegī 'parliecinoša izklasta noteikumi'. [3]

1. Izceliet (ar intonaciju, balss spēku utt.) svarīgakos vardus frazē,
pakartojiet tiem mazak svarīgos. Akcentējiet 'atslēgas' vardus un
frazes.

2.    Balss skaņam ir jasvarstas līdzīgi maza bērna balsij, neesiet mono
toni, monotonitate aizmidzina, modulējiet savu balsi.

35

3.      Mainiet savu balss tempu, atrak pasakiet vardus, kuriem nav
sevišķi lielas nozīmes, un tērējiet vairak laika tam, ko jūs gribat īpaši
izcelt, kas jums ir svarīgs.

4.      Pauzējiet (ieturiet pauzes) pirms un pēc savu galveno domu
izteikšanas, ļaujiet partnerim pardomat jūsu teikto.

5.      Runajot izmantojiet tikai dabiskus žestus.

6.  Nelietojiet apnikušus vardus un salīdzinajumus.
Nesapratnes barjeru parvarēt ir visvienkaršak, galvenais —

vienmēr atcerēties, ka tada pastav.

Fonētisko barjeru mēs nepieļausim, ja runasim skaidri, mērena tempa, pietiekami skaļi, skaidri saliekot akcentus un 'nenorijot' vardu galotnes. Jo sliktak partneris prot valodu, kura sarunajas, jo lēnakam jabūt runas tempam. Jo sliktak sarunu biedrs parzina sarunu priekšmetu, jo lēnakam jabūt sarunas tempam. Jo mazak izglītots un vecaks ir mūsu partneris, jo lēnakam jabūt mūsu runas tempam. Visos trīs aprakstītajos gadījumos mums jabruņojas ar pacietību un jabūt gataviem atkartot mūsu galvenas domas.

Semantiskas barjeras parvarēšana. Šīs barjeras cēlonis ir partneru tezauru nesakritība. Pilnīgi vienadi tezauri vispar nepastav, jo katra cilvēka dzīves pieredze, domu verbalizacijas spējas ir unikalas. Lai saruna nerastos semantiska barjera, vēlams nelietot svešvardus un specialus terminus tur, kur bez tiem var iztikt. Visus svarīgakos jēdzienus nepieciešams paskaidrot partnerim, lai abi sarunu biedri tos saprastu viennozīmīgi. Nereti ir gadījumi, kad partneri ar vienu jēdzienu apzīmē pavisam dažadas lietas un tapēc parprot viens otru un nevar vienoties.

Stilistiskas barjeras parvarēšana. Šī komunikatīva barjera neradīsies, ja mēs pratīsim pardomati strukturēt partnerim sniedzamo informaciju un izmantosim saturam atbilstošus ekspresijas līdzekļus. Nevajadzētu lietot parak garus teikumus. Izteikumus, kuros ietilpst vairak par 13 vardiem, lielaka daļa cilvēku aptver ar grūtībam. Tapat vēlams, lai teikuma būtu ne vairak ka viens palīgteikums. Labakai informacijas uztverei ieteicami 'ramja' un 'ķēdes' likumi, kuri palīdz strukturēt informaciju. 'Rami' veido sarunas sakums un beigas. Sarunas sakuma ieteicams nosaukt sarunas mērķi, sarunas priekšmetu, gaidamos

36

rezultatus. Sarunas beigas noteikti vajadzētu izdarīt secinajumus, fiksēt konkrētas norunas, vienošanas, pieņemtos lēmumus. 'Ramja' trūkums bieži noved pie informatora neveiksmes. Partneris atceras, ka saruna tiešam notika, ilga un sarežģīta, bet neatceras precīzi, ar ko ta beidzas, kas tika norunats, kadi lēmumi pieņemti. 'Ramis' palīdz arēji strukturēt informaciju, pasniegt to ta, lai ta vislielaka mēra atbilstu partnera vajadzībam un interesēm, personības īpatnībam.

'Ķēdes' likuma izmantošana ļauj mums iekšēji strukturēt informaciju, piešķir izklastam loģiku, planu. Informacijas ķēdi varam konstruēt dažadi: ar mehanisku uzskaitīšanu — pirmkart, otrkart, treškart; izmantojot galvena un mazak svarīga ranžēšanu — sakuma par svarīgako, vēlak par mazak nozīmīgo. 'Ķēde' var būt arī loģiska — ja, tad 'Ja jūs piekrītat šim apgalvojumam, tad patiess ir ari tas.' 'Ķēdes' izmantošana atvieglo partnerim informacijas iegaumēšanu, ka arī palīdz informatoram strukturēt informaciju atbilstoši partnera īpatnībam.

Loģiskas barjeras parvarēšana ir atkarīga no mūsu argumentacijas prasmes.

Centieni parvarēt komunikatīvas barjeras saskarsmē vienmēr sekmē informacijas nodošanu un uztveri.

Gan privata saruna, gan publiski uzstajoties, runatajam var palīdzēt arī šadas D. Karnegī rekomendacijas, kas aptver dažadus informacijas sniegšanas aspektus. [3]

I. Iekšēja sagatavošanas.

—  Noskaņojiet sevi nevis monologam, bet dialogam.

—  Pieņemiet klausītajus tadus, kadi viņi ir.

—  Uzziniet un rēķinieties ar to, kadi ir jūsu klausītaji.

—  Novērtējiet auditorijas emocionalo stavokli.

—  Izvēlieties piemērotu stilu.

—  Koncentrējieties.

II Uzvedība.

— Neslēpiet savu pašpaļavību, paradiet to skatiena, balsī, kustība,

pozas.

37

— Veidojiet emocionalu saskari ar klausītajiem:

izvēloties visiem komfortablu distanci, ar ieinteresētu sejas izteiksmi, ar balss modulaciju.

III. Runas veids.

—  Iepazīstiniet ar sevi svešu auditoriju.

—  Nedomajiet par to, ka noslēpt savu nedrošību, esiet dabisks un
atklats.

—  Precīzi formulējiet tēmu, par kuru runajat.

—  Radiet klausītajos interesi:

apelējot pie visparīgam zinašanam, pienacīgi novērtējot klausītajus, viņus parsteidzot.

—  Runajiet klausītajiem saprotama valoda.

—  Saturu izklastiet loģiski.

—  Neaizrauj ieties ar improvizaciju un neiedziļinieties blakus tēmas.

—  Loģiski nobeidziet uzstašanos.

KOMUNIKACIJAS 'SABOTIERI'

Lai komunikacija būtu veiksmīga, runatajam ir jaievēro vairaki priekšnoteikumi. Pēc iespējas vairak jaizvairas no saskarsmes ar 'sabotieriem', kuri iedarbina partneru aizsargmehanismus un 'nolaiž' komunikatīvas barjeras. Australijas psiholoģes H. Korneliusa un Š. Feira [23] atzīmē šadus galvenos komunikacijas traucēkļus jeb 'sabotierus', kuru lietošana komunikacija 'dzen' partneri aizsardzība un bieži noved pie konfliktiem.

1.     Draudi. (Katrs cilvēks grib justies nozīmīgs un nepieļauj sevis
pazemošanu un pašcieņas aizskaršanu.)

2.     Pavēles. (Pavēles uzsver partneru atkarību no runataja un tadējadi
pazemo.)

3.     'Pienakumdošana'. ('Tavs pienakums ir godīgi stradat!',
'Centīgi macīties!' Katrs normals cilvēks pats apzinas savus piena-

38

kūmus, ja ari kadu iemeslu deļ tos nepilda. Janoskaidro un jalikvidē iemesli, nevis jaatgadina par pienakumiem.)

4.     Svarīgas informacijas noslēpšana. (Lai nerastos konflikti,
runatajam jaoperē ar visu viņa rīcība esošo informaciju, pret partneri
jabūt godīgam un atklatam.)

5.     Apsaukašana. (Pazemo un aizvaino, izraisa atbildes agresiju.)

6.     Negatīva kritika. (Negatīva kritika vienmēr izraisa stresu. Liela
stresa apstakļos normali var funkcionēt ne vairak ka 3% cilvēku.
Negatīva kritika pazemo, sevišķi, ja ta ir publiska.)

7.     Parliecinašana ar loģiku. (Katram cilvēkam ir sava loģika, un
tapēc nevajag teikt: 'Nebrīnies, ka ta notika, tas ir loģiski!' Tas, kas
šķiet dabisks un loģisks mums, tads nebūt var nelikties partnerim.)

8.     Nomierinašana ar noliegumu. ('Nebēda, viņš nav tevis vērts!'
Patiesība tas nozīmē partnera jūtu nepieņemšanu un mūsu neiejūtību.)

9.     Nelūgti padomi. (Bieži vien cilvēkam padoms nemaz nav
vajadzīgs, viņš grib tikai izrunaties, izpaust savas negatīvas emocijas.)

10.     Sacensība. ('Es pagajušonedēļ slimoju ar gripu.' — 'Nieki!
Man pirms gada bija meningīts.' Sacensība ir mūsu egoisma un
nevērības pret partneri demonstracija.)

11.     Temata maina. (Ļoti bieži mūsu psiholoģiska diskomforta vai
egoisma izpausme.)

12.     Atteikšanas apspriest kadu jautajumu. ('Jūsu projekts nav
apspriešanas vērts!', 'Ta ir jūsu problēma!' Nevērības pret partneri
izpausme, distancēšanas no partnera, sava egoisma demonstracija.)

13.     Uzslava 'ar aķi'. ('Jani, tu esi tik atsaucīgs, padežurē, lūdzu,
arī šodien mana vieta!' Manipulacija ar partneri, negodīga rīcība, kas
izraisa pret mums nepatiku un neuzticēšanos.)

Komunikaciju nesekmē arī parmērīgi visparinajumi: 'tu nekad', 'tu vienmēr', 'visas sievietes', 'mūsdienu jaunatne' utt. Parmērīgie visparinajumi ir nepatiesi, aizskar cilvēka taisnīguma izjūtu un izraisa pamatotus protestus. Pretestību un konfliktus izraisa Motīvu (sevišķi negatīvu) piedēvēšana partnerim: 'Tu vienmēr esi domajis tikai par sevi!', 'Jūsu pozīcija liecina par vienaldzību pret kolektīvu.' Saprotama ir mūsu vēlēšanas apjēgt partnera rīcību, taču stenos cilvēka motīvus ir ļoti grūti uzminēt, bieži vien tie ir neskaidri

39

ari viņam pašam. Cilvēka tieksme saglabat pašcieņu neļauj viņam piekrist mūsu negatīvajam spriedumam, pat ja tas ir patiess, un cilvēks aizsargajas.

Nodaļas beigas tests par komunikatīvo kontroli — 'Vai jūs protat sevi kontrolēt komunikacija?' Zinams, ka uz komunikacijas sekmību milzīgu iespaidu atstaj nespēja sevi kontrolēt saruna. Visvairak tas ir raksturīgs cilvēkiem, kuru dzīves kredo ir vaļsirdība un tiešums. Ka ir ar jums? Novērtējiet testa 10 apgalvojumus ar 'ja' vai 'nē', ilgi nedomajot, jo psiholoģija atšķirība no matematikas nav pareizu vai nepareizu atbilžu, ir ta, ka ir. Un tas, 'ka ir', vai nu palīdz, vai nepalīdz mums dzīvot un kontaktēties.

1.     Man ir viegli atdarinat citus cilvēkus.

2.     Es laikam varētu ari pamažoties, lai pievērstu sev uzmanību un
izklaidētu apkartējos.

3.     No manis varētu iznakt tīri labs aktieris.

4.  Citiem cilvēkiem liekas, ka es pardzīvoju daudz dziļak, neka tas
patiesība ir.

5.     Kompanijas es reti kad esmu uzmanības centra.

6.     Dažadas situacijas un kontaktējoties ar dažadiem cilvēkim, es
uzvedos atšķirīgi.

7.     Es varu aizstavēt tikai to, par ko esmu patiesi parliecinats.

8.     Lai gūtu panakumus darba un saskarsmē ar cilvēkiem, es cenšos
uzvesties atbilstoši tam, kadu uzvedību no manis gaida.

9.     Es varu draudzīgi izturēties arī pret tiem, kurus īstenība es ciest
nevaru.

10.  Es vienmēr esmu tads, kads esmu.

Ieskaitiet sev vienu balli par katru atbildi 'nē' uz jautajumiem Nr. 1., 5., 7. un par katru atbildi 'ja' — uz visiem parējiem jautajumiem. Saskaitiet iegūto ballu summu. Interpretacijas skatieties gramatas beigas