NEVERBALA KOMUNIKACIJA

NEVERBALA   KOMUNIKACIJA

♦ NEVERBALAS KOMUNIKACIJAS DEFINĪCIJA

NEVERBALAS KOMUNIKACIJAS ZĪMJU SISTĒMAS

NEVERBALO IZTEIKSMES LĪDZEKĻU FUNKCIJAS

SASKARSMĒ ♦ ŽESTI ♦ POZAS ♦ MĪMIKA

♦ INTONACIJA ♦ VIZUALAIS KONTAKTS

♦ SASKARSMES DISTANCE

Saskarsmes procesa cilvēks piedalas ar visu, kas viņam ir: ar savu personību (domam, vēlmēm, jūtam) un ar savu ķermeni, balss aparatu. Cilvēks kontaktējas ar partneri ne tikai verbali, bet arī neverbali. Izmantojot M. Knapa definīciju, varam sacīt, ka 'neverbala komunikacija apzīmē visas tas cilvēka reakcijas, kuras nevar tikt aprakstītas ka atklatas vardiskas (mutiskas vai rakstiskas) manifestacijas'. Komunikacijas procesa var izdalīt divas komunikacijas sistēmas — verbalo un neverbalo. Ir pieradīts, ka verbali partnerim tiek nodota mazaka informacijas daļa, daudz lielaka informacijas daļa (līdz 60—80%) tiek noraidīta ar visdažadako neverbalas komunikacijas zīmju palīdzību. Verbalo komunikaciju gandrīz pilnība kontrolē cilvēka apziņa, kas ir cilvēka psihes mazaka daļa. Neverbala komunikacija ir pakļauta cilvēka psihes neapzinatajam līmenim, un tapēc ta ir patiesaka, atklataka. Daudz vieglak ir samelot ar vardiem neka ar acu skatienu vai pozu. Ja mēs gribam pilnība saprast partneri, viņa patiesos nolūkus un emocijas — ja paši vēlamies būt pareizi saprasti, mums jaseko neverbalas kumunikacijas izpausmēm un tas saistībai ar vardiski pateikto. Kongruence (sakritība) liecina par sarunu biedra patiesumu,

_ii

nekongruence — izraisa šaubas. Verbalas un neverbalas informacijas nesakritības gadījuma vairak uzmanības būtu javeltī pēdējai, jo neverbala komunikacija pirmam kartam pauž sarunu biedra attieksmi pret mums, saskarsmes situaciju un apspriežamo priekšmetu. Neverbala komunikacija sniedz visai pilnīgu partnera emocionalo raksturojumu.

Neverbalaja komunikacija var izdalīt četras zīmju sistēmas: [9]

optiski kinētiska zīmju sistēma (žesti, mīmika, pantomīmika,
dažadu ķermeņa daļu motorika, kas atspoguļo emocijas);

paralingvistiska (balss vokalizacijas sistēma — tonalitate,
diapazons) un ekstralingvistiska (pauzes, klepus, smiekli, asaras, runas
temps) zīmju sistēma;

proksēmiska zīmju sistēma (saskarsmes organizacijas telpa un
laika parametri);

—■ vizualais kontakts — acu skatienu valoda.

Katrai no šīm neverbalas komunikacijas sistēmam ir sava valoda: arī neverbala informacija partnerim tiek sniegta kodēta veida. Šie kodi ir jamacas atšifrēt, jo tie piešķir papildu jēgu paziņojumam, kas pateikts verbali. Visas četras neverbalas komunikacijas zīmju sistēmas ļoti bieži darbojas vienlaicīgi, un tapēc precīzai neverbalas komunikacijas izpratnei nepietiek ar viena koda atšifrēšanu, bet jaņem vēra visdažadako kodu kombinacija konkrētaja saskarsmes brīdī. Tikai šo kodu kombinacija dod mums pilnīgu informaciju, tikai tas konteksta precīzak izprotama katra atsevišķa koda nozīme.

M. Argails uzskata, ka saskarsmē neverbalajai komunikacijai ir
šadas funkcijas: >

emociju izteikšana;

starppersonu attieksmes izteikšana;

savas personības prezentacija;

runas pavadīšana.

J. Passovs un Frīzens uzskata, ka saruna neverbalas komunikacijas līdzekļi:

akcentē kadu verbalas informacijas daļu;

apsteidz to ziņu, kas tiks pateikta vardiski;

izteic nozīmi, kas pretēja tam, kas pateikts ar vardiem;

aizpilda vai izskaidro pauzes, norada uz vēlēšanos turpinat
sarunu, varda meklējumiem utt;

saglaba kontaktu starp partneriem un regulē runas plūsmu;

aizstaj atsevišķu vardu vai frazi;

ar nokavēšanos dublē vardiska izteikuma saturu;

papildina vardiski pateikto.

ŽESTI

Žesti ir apzinatas vai neapzinatas roku, kaju, galvas kustības, kas pavada cilvēku saskarsmi. Apziņa parastos apstakļos visai maz kontrolē cilvēku žestikulaciju (cita lieta ir apzinati trenēti aktieru vai politiķu žesti). [16,26, 31]

Ekmans un Frīzens žestus iedala četras kategorijas — ilustratori, regulatori, adaptori, afektori un emblēmas.

Žesti ilustratori akcentē verbalo informaciju. To vidū var nosaukt 'radītajus' (noradošais pirksts vai plauksta) un 'piktografus' (mēģinajumi ar roku palīdzību paradīt kada ķermeņa izmērus, formu, konfiguraciju). Gandrīz katrs runatajs izmanto arī 'bītus' — lielakus vai mazakus roku vēzienus, ar kuru palīdzību uzsver savus nolūkus (sitiens ar dūri vai plaukstu pa galdu) vai akcentē runas ritmu ('taktis'). Samēra bieži novērojami arī 'ideografi' — roku kustības, ar kuru palīdzību orators it ka apvieno dažadus priekšmetus, domas kopa. Žesti ilustratori ir ļoti uzskatami un parasti neizraisa klausītaju nepatiku. Tikai tad, ja šo žestu ir parak daudz (parasti tas liecina par runataja satraukumu) un tie ir parak plaši, sagaidama klausītaju ironiska attieksme. Tad mēs sakam, ka cilvēks 'izgajis no ramjiem'. Noradošie pirksti un dūres belzieni pa galdu, sevišķi, ja tie atkartojas, arī var izraisīt klausītaju negatīvu attieksmi, jo tie asociējas ar autoritaram un pat diktatoriskam personības iezīmēm.

Žesti regulatori — galvas majieni, matu saglaudīšana, kaklasaites kartošana, žaketes aizpogašana un citas mērķtiecīgas roku kustības liecina par runataja attieksmi pret klausītajiem, to nolūks — regulēt saskarsmi, paust runataja cieņu, labvēlību. Ar žestu regulatoru palīdzību

runatajs signalizē, ka ir (nav) pabeidzis izteikties, lūdz pagaidīt, aicina runat partneri, 'bremzē' partnera aktivitati, uzbudinajumu. Mierīga saruna žestu regulatoru nav daudz. Partneru neapmierinatību var izraisīt viņa runas aktivitati bremzējošu žestu parak liels kvantums.

Žesti adaptori — tie ir žesti 'nezales'. Šie žesti parasti nav apzinati un nav domati svešai acij. Ar šo žestu palīdzību cilvēks cenšas pielagoties viņu satraucošai situacijai, atbrīvoties no iekšējas spriedzes. Ja cilvēks pamana savus adaptīvos žestus, viņš cenšas tos partraukt. Pie žestiem adaptoriem pieder kasīšanas, neesošu puteklīšu nolasīšana no apģērba, papīru paršķirstišana, papīra burzīšana, spēlēšanas ar blakus lietam (atslēgam, zīmuli), zīmuļa, pildspalvas, briļļu ramju bašana mutē un košļašana, pirkstu, roku lauzīšana, nagu graušana, pakauša kasīšana, ceļgala glaudīšana u. c. Ir adaptīvie žesti, kas vērsti uz partneri, — pleca glaudīšana, 'pūciņu noņemšana' no apģērba, turēšana aiz pogas (kaklasaites).

Žestus adapterus klausītaji parasti pamana: ja to ir parak daudz, tie rada nervozitati vai ironiski negatīvu attieksmi.

Vajadzētu ņemt vēra, ka žesti adaptori, kurus tikpat ka nekontrolē apziņa, vispatiesak izsaka partnera attieksmi gan pret mums, gan saskarsmes situaciju, gan apspriežamo jautajumu. Par noraidošo attieksmi un negatīvam partnera emocijam liecina viņa roku kustības sejas centra virziena (sevišķi pieskaršanas degunam un padegunes nobraucīšana ar pirkstu), ka arī 'puteklīšu nolasīšana'. Ja uz galda, pie kura sēžam, atrodas dažadi priekšmeti un sarunu biedrs tos atbīda talak no sevis, arī tad varam domat par viņa negatīvo attieksmi.

Par pozitīvu partnera attieksmi liecina kaju pabīdīšana uz priekšu, noapaļotu lūpu pastiepšana, pacelta īkšķa radīšana, mēles gala izšaušana, dažadu priekšmetu piebīdīšana sev tuvak, ceļgala glaudīšana, roku berzēšana.

Žesti adaptori diezgan atklati demonstrē partnera psiholoģisko diskomfortu (pirkstu, roku lauzīšana, papīra burzīšana, pirksta, pildspalvas košļašana u. c). Ievērojot šos signalus, būtu vēlams noskaidrot diskomforta cēloņus, emocionali viņu atbalstīt, empatiski uzklausīt, jo šados apstakļos nevar cerēt uz apspriežamo problēmu konstruktīvu risinašanu.

Emblēmas un afektori ir žesti, kuri aizstaj vardus vai veselas frazes. Afektori izsaka emocijas (visi zina, piemēram, ka plaukstas novilkšana gar pazodi nozīmē apnikumu, pauž negatīvas emocijas). Emblēmas un afektori sakņojas konkrēta kultūra, parasti nacionali un pat vietvardīgi, tapēc ar šo žestu lietošanu ir jabūt uzmanīgam. Citadi varam nokļūt muļķīgas situacijas. Viens un tas pats žests dažadas pasaules malas nozīmē atšķirīgas lietas. Piemēram, tradicionalais 'okei' — aplītī savienotie īkšķis un radītajpirksts — gandrīz visur nozīmē: 'Viss kartība!' Taču Japana šis pats žests nozīmē naudu, bet Vidusjūras baseina zemēs ar to apzīmē homoseksualu vīrieti. Nepardomati lietojot žestus emblēmas, 'kutelīgas' situacijas reizēm nokļūst pat prominentas personas. Avīzēs rakstīja, ka Melburnas iedzīvotaji bija visai apjukuši, kad apsveica ielas bijušo ASV prezidentu H. Bušu. Braucot atvērta mašīna, draudzīgi smaidošais prezidents radīja australiešiem žestu 'V' — Viktorija. Jabrīnas, ka valstsvīra padomnieki bija palaiduši garam to faktu, ka Australija ar šadu žestu apzīmē muļķi.

Žesti emblēmas un žesti afektori grezno sarunu; pareizi tos lietojot, mēs varam uzsvērt, ka esam 'savējie', radīt psiholoģisku kopības izjūtu. Neprecīzi lietota emblēma vai afektors atmaskos mūs ka 'svešos' un var nostadīt neveikla situacija.

POZAS

Cilvēka poza saskarsmē ir tikpat daiļrunīga ka žesti. Poza ari liecina par attieksmi pret partneri un paša komunikanta emocionali psiholoģisko stavokli.

V. Džeimss nosauc četras pozu kategorijas.

Tuvošanas — uzmanības poza, uz priekšu noliekts ķermenis,
piešķiebta galva.

Attalinašanas — negatīva, noraidoša, atgrūdoša poza ar atpakaļ
atliektu vai prom aizvirzītu ķermeni.

Izplešanas jeb ekspansija — lepna, augstpratīga, iedomīga vai
nievajoša poza.

Sašaurinašanas — nospiesta, depresīva, nomakta poza. Ķer-

menis noliekts uz priekšu, galva nodurta, pleci nošļukuši, krūšu kurvis iekritis.

Psiholoģija pozas pieņemts iedalīt ari atvērtajas un slēgtajas.

Atvērtas pozas stavot raksturo tas, ka kajas ir brīvas, nesasprin-dzinatas, zinama attaluma viena no otras, rokas brīvas, ar plaukstam pret partneri. Sēžot; kajas izstieptas uz priekšu, rokas virs galda, plaukstas uz augšu, ķermenis saliekts uz priekšu. Šīs pozas parasti tiek interpretētas ka uzticības, piekrišanas, labvēlības, psiholoģiska komforta pozas.

Slēgtas pozas raksturīgas ar to, ka cilvēks kaut ka cenšas aizsegt ķermeņa augšdaļu un savus svarīgakos organus (sirdi, plaušas, krūtis), mēģina ieņemt pēc iespējas mazak vietas telpa. Šada poza rokas parasti ir sakrustotas uz krūtīm, nereti sakrustotas ir ari kajas. Par noslēgšanos liecina arī sakrampēti pirksti klēpī vai aiz muguras, ķermeņa atliekšana atpakaļ. Slēgtas pozas saskarsmē parasti tiek uztvertas ka nepiekrišana, neuzticība, noraidījums, opozīcija, pretošanas, kritika vai pat baiļu un nedrošības izpausme. Slēgta poza tiek interpretēta ka psiholoģiska diskomforta poza.

No šiem lakoniskajiem pozu aprakstiem izriet praktiska rekomendacija: ja mūsu nolūks ir veidot labvēlīgas attiecības ar partneri un veicinat saskarsmi, nepieciešams kontrolēt savu pozu, izvēlēties atvērtas un tuvošanas pozas.

Vajadzētu pievērst uzmanību arī pozu sinhronizacijas faktam. Lai saprastu partnera iekšējas izjūtas, kadreiz ir noderīgi ieņemt ar partneri sinhronu pozu. Labvēlīga, abpusēji ieinteresēta saskarsmē pozu sinhronizacija notiek pati no sevis, neapzinati. Slēgtaja poza atrodošos partneri vajadzētu pamēģinat 'atvērt'. Iedot viņam kaut ko paturēt (glazi, tasi kafijas), apskatīt (dokumentus, gramatu), lai atbrīvotu rokas. Brīvaka poza ar laiku iedarbojas ari uz partnera iekšējo psihisko stavokli, cilvēks nomierinas, samazinas spriedze.

MĪMIKA

Visizteiksmīgaka, kaut arī apziņas kontrolei visvairak pakļauta, ir cilvēka seja. Cilvēka seja pirmam kartam atspoguļojas cilvēka emo-

cijas. Mīmiskas ekspresijas uzdevums ir paust cilvēka emocionali psiholoģisko stavokli, viņa pardzīvojumus, emocijas un jūtas, ko izraisa partneris un sarunas priekšmets. Lielaka daļa psihologu uzskata, ka emociju neirofizioloģiskais pamats visiem cilvēkiem ir vienads un tas ir iedzimts. Galvenas emocijas, ko atspoguļo cilvēka seja, ir laime, izbrīns, bailes, ciešanas, dusmas, riebums vai nicinajums un interese. Raksturīgi, ka visi cilvēki neatkarīgi no nacionalitates un kultūras, kura viņi ir izauguši, diezgan precīzi un saskaņoti interpretē partneru mīmiskas konfiguracijas. Emociju izpausmēs galvena loma ir uzacīm un sejas rajonam ap muti (sevišķi lūpu kaktiņiem). Sekošana partnera emocionalajam ekspresijam atvieglo mums viņa izpratni, tapēc, ja gribam panakt efektīvu saskarsmi, vērīgi jaskatas uz partneri, jaseko viņa sejas izteiksmēm. Sieviešu emocionala ekspresija parasti ir spilgtaka neka vīriešu, taču jaņem vēra, ka sievietes arī ir labakas aktrises. Visgrūtak kontaktēties ir ar cilvēkiem, kuri izvairas no emocionalas ekspresijas vai nav uz to spējīgi, kuriem ir mazkustīgi vaibsti un 'akmeņaina' sejas izteiksme. Parasti tie ir cilvēki 'ar problēmam' un grūtībam saskarsmē. Šaja gadījuma mums lielaka uzmanība japievērš citam neverbalas komunikacijas zīmju sistēmam: pozai, intonacijai, žestiem.

INTONACIJA

Daži psihologi uzskata, ka intonacija nodod apmēram 40 procentus no visas neverbalas informacijas. Ir trīs galvenie intonacijas veidi, kurus cilvēki izmanto saskarsmē:

bikla, nedroša, lūdzoša, neparliecinata,

lietišķi uzstajīga, noteikta, parliecinata,

agresīva, nosodoša, apsūdzoša, uzbrūkoša.

Runas intonacija izsaka cilvēka pašizjūtu saskarsmē un viņa attieksmi pret partneri. Bikla, nedroša intonacija var liecinat par sarunu biedra zemu pašvērtējumu, neparliecinatību par saviem spēkiem, vainas un baiļu izjūtu. Agresīva, apsūdzoša intonacija pauž varas apziņu, uzsver augstaku statusu, bet var būt arī naida un izmisuma izpausme.

Lietišķi noteikta intonacija norada uz pašcieņu un cieņu pret partneri, kuru mēs uzskatam par līdzvērtīgu, sapratīgu un mūsu kontaktu vērtu. Realajas saskarsmes situacijas cilvēki izmanto visas nosauktas intonacijas, un katra no tam var izradīties produktīva noteiktos apstakļos, viss atkarīgs no konkrēta partnera un situacijas. Tikai jaņem vēra, ka mūsu biklo intonaciju nedelikats partneris var interpretēt ka mūsu bezspēka izpausmi un censties iegūt psiholoģiskas vai citas 'dividendes' uz mūsu rēķina. Agresīva intonacija var aizvainot cilvēku un radīt atbildes agresiju un saskarsmes neveiksmi. Jebkura situacija vismazak riskanta ir lietišķa intonacija, kura sevišķi ieteicama, kartojot dažadus darījumus.

VIZUALAIS KONTAKTS

Katrs cilvēks zina, cik grūti un nepatīkami ir runat ar cilvēku, kurš nekad neskatas mums acīs, visu laiku novērš skatienu. No otras puses — nepatīkami ir arī tad, ja partneris visu laiku cieši skatas mums seja. Patiešam, vizualajam kontaktam ir milzīga nozīme saskarsmē. Acīmredzot tam ir bioloģisks pamats. Zoopsihologi apgalvo, ka dzīvniekiem paturēt vienam otru redzes loka jau nozīmē kontaktēties.

Angļu psihologs M. Argails ir izpētījis, ka vidēji 30—60 procentus saskarsmes laika mēs skatamies viens otram acīs. Vidējais skatiena ilgums 1—7 sekundes. Acīs skatīties ir svarīgi, jo sejas augšdaļa pauž vairak informacijas neka lejasdaļa. Vispar jebkura saskarsme sakas ar paskatīšanos vienam uz otru. Un jebkura saskarsme beidzas ar vizuala kontakta partraukšanu. Augstaka statusa cilvēki (vadītaji, priekšnieki), dominantas personības, agresīvi noskaņoti indivīdi skatas uz partneri ilgak un ciešak neka visi parējie. Ekslains un Vinters sešdesmitajos gados pieradīja, ka cilvēka skatiena virziens ir saistīts ar domas, izteikuma formulēšanu. Kamēr izteikums 'dzimst', cilvēks parasti skatas kaut kur telpa, sanis, kad doma noformulēta — skatiens pievēršas partnerim. Pēc skatiena virziena mēs varam izdarīt dažus secinajumus par partneri. 'Loģiskie' cilvēki, tie, kuriem dominē kreisa smadzeņu puslode, parasti skatas pa labi, 'makslinieciskie' cilvēki ar labas

smadzeņu puslodes dominanti — pa kreisi. Cilvēki, kuriem dominē vizualais informacijas kanals (lielako daļu informacijas iegūst ar redzi), domajot pavērš zīlītes uz augšu; tie, kuriem dominē audialais kanals (galveno informacijas daļu iegūst ar dzirdi), skatienu vērš horizontali; uz leju skatas tie, kuriem nozīmīgakie ir viņu sajūtu tēli un intuīcija. Šī informacija var izradīties ļoti aktuala sarunas argumentacijas fazē, kad gribēsim par kaut ko parliecinat partneri. 'Loģisko' cilvēku vairak ietekmē skaitļi un shēmas, fakti un teorijas, 'maksliniecisko' — tēlaini salīdzinajumi, aforismi un gleznainas nakotnes ainas.

Katra ziņa, ja vēlamies panakt labvēlīgu un efektīvu saskarsmi, uz partneri ir jaskatas, mūsu skatienam jabūt laipnam un ieinteresētam. Pusaudžu spēlītes 'kurš pirmais nolaidīs acis?' saskarsmi neveicina. Parak ilgstošs un ciešs skatiens var tikt uztverts ka agresija, partneris var satraukties un pariet psiholoģiskaja aizsardzība, noslēgties vai manīties. Ņemsim vēra arī to, ka nepatīkamas sarunas laika cilvēki maz skatas viens uz otru. Arī tad, ja cilvēks tīši melo, viņš parasti neskatas partnerī. Sarunu biedrs izvairas skatīties acīs, ja viņš kontrargumentē, apstrīd, noraida mūs vai to, ko mēs daram, sakam. Ja partneris mūs burtiski 'ēd' ar acīm, tad — vai nu tas ir izaicinajums, vai arī tiešam viņš pret mums ļoti labi izturas. Starp citu, pastav vēl viens variants — cilvēks simulē dievinašanu. Mūsu komunikatīvajai kompetencei vajadzētu būt pietiekami labai, lai atšķirtu šos variantus.

SASKARSMES DISTANCE

Saskarsmes efektivitate liela mēra ir atkarīga no cilvēku izvietojuma telpa, no saskarsmes distances starp partneriem. Socialie psihologi [8, 31] nosauc vairakus saskarsmes attalumus, ko nosaka partneru 'personīga telpa', attiecību tips un saskarsmes situacija. Par personīgo telpu sauc telpu, kas apņem cilvēka ķermeni apmēram izstieptas rokas attaluma. Cilvēkam parvietojoties, viņam 'līdzi dodas' arī viņa personīga telpa.

Personīgas telpas konkrētie izmēri ir sociali un nacionali determinēti. Pilsētniekiem un parapdzīvotu zemju iedzīvotajiem, piemēram, japa-

ņiem, ta ir mazaka, lauciniekiem — parasti lielaka. Jaņem vēra, ka cilvēki ne sevišķi mīl svešinieku ielaušanos sava personīgaja telpa. Daži cilvēki ir ļoti jūtīgi pret savas personīgas telpas robežu parkapšanu, citi, sevišķi sabiedriska transporta lietotaji — iecietīgaki. Saskarsmē var izdalīt šadus attalumus.

Intīmais j eb higiēniskais attalums — 0,15 līdz 0,5 m. Šaja distancē
kontakti noris starp cilvēkiem, kurus vieno ciešas emocionalas saites.
Tada attaluma kontaktējas vecaki un bērni, laulatie, ļoti tuvi draugi. Ja
mēs nepiederam šai kategorijai, vēlams neparkapt pusmetra robežu,
lai neizraisītu cilvēka negatīvas emocijas pret mums. Šo attalumu
(0,5 m) reizēm sauc arī par higiēnisko, jo tas pasarga partnerus no
nepatīkamam smakam (sviedri, dūmu smards), kuru iedarbība reizēm
padara saskarsmi neiespējamu.

Personiskais attalums (0,5—1,2 (1,5) m). Šaja attaluma parasti
kontaktējas darba kolēģi, radi, paziņas. Dienvidnieki izvēlas tuvaku
distanci, ziemeļnieki — talaku. Novērots, ka amerikaņu biznesmeņi,
piemēram, kontaktējas apmēram 0,75 m distancē.

Socialais attalums (1,2 (1,5)—3,5 m). Šaja attaluma cilvēki
kontaktējas ka noteiktu socialo grupu parstavji, piemēram, priekšnieks
un padotais, ierēdnis un klients, namīpašnieks un īrnieks. Šajos
kontaktos galvenais nav cilvēku personības individualitate, bet gan
funkcijas, kuras cilvēks izpilda, lomas, kuras spēlē.

Publiskais attalums (lielaks par 3,5 m). Šo distanci var novērot
publiskas vietas: koncertos, teatrī, lekcijas un priekšlasījumos.

Aktieris, dziedatajs vai lektors nostajas publikas priekša vismaz 3,5 m vai vēl lielaka attaluma. Publiskais attalums ir raksturīgs retialajai komunikacijai, kad informacija ir domata nevis konkrētam indivīdam, bet visai auditorijai.

Nepareizi izvēlēts saskarsmes attalums var novest pie neveiksmēm kontaktos. Jaņem vēra arī tas, ka katram cilvēkam ir sava optimala kontaktu distance, kura viņš jūtas psiholoģiski komfortabli. Parasti mēs to intuitīvi jūtam, taču jabūt vērīgiem: partnera solis atpakaļ liecina, ka esam piegajuši par tuvu. Nebūtu lieki saskarsmē ņemt vēra arī partnera augumu. Ar gariem vīriešiem un mazam sievietēm šaja ziņa problēmu nav. Taču maza auguma vīrieši jūt diskomfortu, tuvu

kontaktējoties ar gara auguma vīriešiem un vēl jo vairak — ar gara auguma sievietēm. Gara auguma sievietes jūtas neērti, tuva distancē kontaktējoties ar maza auguma vīriešiem un sievietēm. Cilvēki apzinas, ka no malas šads paris izskatas visai amizanti, ka partnera augums izceļ viņu pašu auguma neatbilstību sabiedrība izplatītajam idealam, un tapēc īsa auguma vīrieši un slaidi noaugušas sievietes dod priekšroku lielakai personīgajai distancei.

Uz kontaktu norisi nozīmīgu iespaidu atstaj ari cilvēku izvietojums telpa. Piemēram, nebūtu pratīgi bez īpašas nepieciešamības jaukties saruna, ja divi citi indivīdi kontaktējas nulles leņķī viens pret otru, taču, ja partneru starpa ir lielaks leņķis, visticamak, viņiem nebūs iebildumu pret mūsu iesaistīšanos saruna. Ja vēlamies, lai visi kadas grupas dalībnieki būtu iesaistīti diskusija, labakais viņu izkartojums ir aplis vai sasēdinašana ap apaļu galdu, kad katrs redz katru (vizualais kontakts!). Ja apspriedes dalībnieki pulcējušies ap taisnstūrveida galdu,

1. zīm.

_O

Nr. 1

Nr.3

_O

_O

_O

_O

Nr.2

Nr.4

_O

_OO

TESTS VAI VARAT PATEIKT, KADAS EMOCIJAS PAUŽ ŠĪS SEJAS?

2. zīm.

Nr.l

Nr.2

Nr.3

Nr.4

Nr.5

VAI VARAT PATEIKT, PAR KO VESTA ŠO CILVĒKU POZAS?

3. zīm.

_i

dominējošo pozīciju visdrīzak ieņems tas, kas sež galda gala ar skatu uz durvīm. Analizējot cilvēku attiecības un saskarsmes raksturu atkarība no partneru izvietojuma, M. Argails izdala četras pozīcijas (1. zīm.).

Pozīcija Nr 1 raksturo konkurences attiecības, pozīcija Nr. 2 — neitralas, neatkarīgas attiecības bez savstarpējas ieinteresētības, pozīcija Nr. 3 — draudzīgu, ieinteresētu sarunu, pozīcija Nr. 4 — savstarpēji ieinteresētas kooperacijas un sadarbības attiecības.

Nodaļas nobeiguma daži vingrinajumi lasītajiem. Parbaudiet savu prasmi neverbalas komunikacijas kodu izpratnē (2. un 3. zīm.).