PRASME KLAUSĪTIES. PRASME UZDOT JAUTAJUMUS

PRASME KLAUSĪTIES. PRASME UZDOT JAUTAJUMUS

♦ SLIKTAS KLAUSĪŠANAS IEMESLI ♦ NEREFLEKSĪVA UN REFLEKSĪVA KLAUSĪŠANAS

♦ AKTĪVAS KLAUSĪŠANAS PAŅĒMIENI

♦ ATGRIEZENISKA SAITE SARUNA ♦ PRASME

UZDOT JAUTAJUMUS

Prasme klausīties pieder pie vissvarīgakajam cilvēka komunikatīvajam iemaņam; droši vien ta ir pat svarīgaka par prasmi runat. Kapēc? Tapēc, ka ar prasmīgu klausīšanos mēs radam par sevi labu iespaidu partnerim; tapēc, ka, uzmanīgi klausoties, mēs labak izzinam partneri, viņa vajadzības un intereses; beidzot tapēc, ka, aktīvi klausoties, mēs saņemam daudz jaunas informacijas, kura var izradīties ļoti nozīmīga nakotnē. Amerikaņu statistiķi ir saskaitījuši [27], ka no ta laika, ko mēs veltam kontaktiem ar citiem cilvēkiem darba un majas, mēs 9% laika rakstam, 16% laika lasam, 30% — runajam, 45% — klausamies (precīzak izsakoties, šo laiku mums vajadzētu klausīties). Diemžēl lielaka daļa cilvēku klausīties neprot. Cilvēki, kuri nav iemacījušies klausīties, izmanto augstakais 30% no savam komunikatīvajam iespējam. Ne veltiASV jau no 30. gadiem darbojas komunikacijas kursi, kuros cilvēkus (pirmam kartam dažada ranga vadītajus) apmaca klausīties, risinat lietišķas sarunas, publiski uzstaties. Galvena uzmanība šajos kursos tiek veltīta tieši aktīvas klausīšanas iemaņu apgūšanai. Viens no autoritatīvakajiem amerikaņu specialistiem 'lietišķo attiecību sfēra' V. Jomanss apgalvo, ka 'treša daļa mūsu darba dienas paiet

41

situacijas, kad mums ir jaklausas, bet ir noskaidrots, ka mēs nedzirdam pat ceturto daļu no ta, kas mums bija jadzird'. Kapēc? Lūk, daži no iemesliem, kurus min V. Jomanss:

—  mēs domajam daudz atrak neka runajam, mēs varam jau iepriekš
prognozēt to, kas tūlīt tiks pateikts, no ta mums kļūst garlaicīgi un mēs
'atslēdzamies';

—  kad mums kaut ko saka, mēs ta vieta, lai klausītos, parcilajam
sava prata, kadu mums vajadzēs dot atbildi;

—  mums stasta par kaut kadam jaunam idejam, kuras mūs jau no
pirma mirkļa nez kapēc neapmierina, un mēs, nenoklausījušies visu
uzmanīgi līdz galam, jau sakam pardomat, ka šīs idejas noraidīt, ka
pieradīt, ka tas nederēs;

—  mums vienkarši nepatīk runatajs, un tapēc mēs esam neuzmanīgi;

—  mēs nesaprotam, par ko ir runa, vai nu tapēc, ka mums slikti
paskaidro, vai ari tapēc, ka materials ir ļoti sarežģīts. Mums tomēr
negribas izskatīties ka muļķiem, un mēs izliekamies, ka mums viss ir
skaidrs, mēs majam ar galvu, it ka piekrītot, bet paši šaja laika domajam
pavisam par kaut ko citu.

Mūsu problēma, uzsver amerikaņu specialists, ir ta, ka mēs neesam apmacīti klausīties. Skola maca lasīšanu, rakstīšanu un pat oratora makslu, bet reti kad maca klausīties. Prasme klausīties ir zinatne, viena no lietišķo attiecību un lietišķo panakumu galvenajam atslēgam.

Nevar noliegt, ka uz klausīšanas efektivitati atstaj iespaidu arī mūsu fiziska un psiholoģiska pašsajūta. Fiziska vai psiholoģiska diskomforta situacijas cilvēkam parasti ir grūti koncentrēt uzmanību un viņš ir slikts klausītajs.

REFLEKSĪVA UN NEREFLEKSĪVA KLAUSĪŠANAS

Klausīšanas ir informacijas uztveres process, kura laika informacija tiek saņemta, dekodēta, apjēgta un interpretēta. Izšķir nerefleksīvo un refleksīvo klausīšanos. Nereflekslva klausīšanas

faktiski ir gandrīz vai tikai signalizacija partnerim par to, ka informacijas 'parraides' kanals funkcionē, ka viņu klausas. Klausīšanas līdzekļi šeit

42

ir mūsu 'uzmanības poza' (ķermenis pavirzīts uz partnera pusi, galva piešķiebta), galvas majieni, plecu raustīšana, uzmanīgs, ieinteresēts skatiens uz partneri, mīmiska ekspresija. Nerefleksīvas klausīšanas gadījuma verbalie signali ir īsi un minimala daudzuma. Parasti tiek izmantotas tadas reakcijas ka: 'hm'; 'ja?'; 'ka?'; 'ko?'; 'stasti, stasti!'; 'turpini!'; 'ko tu saki?!' u. tml.

Nerefleksīvo klausīšanos ir lietderīgi izmantot tad, kad mūsu partneris ir emocionali paruzbudinats, kad galvena viņa šī momenta vajadzība ir atbrīvoties no spriedzes, izteikt savas bēdas, aizvainojumu vai sašutumu. Garakas tirades un prata argumenti šajas situacijas neiedarbojas, uzbudinatais cilvēks nedzird mūs, jo faktiski klausas tikai pats sevi. Tikai nomierinajies viņš kļūst spējīgs uzmanīgi ieklausīties mūsu vardos.

Refleksīva klausīšanas ir klausīšanas ar akcentētu verbalu atsauksmi uz dzirdēto. Nerefleksīvas klausīšanas gadījuma galvenais akcents tiek likts uz nevardisko komunikaciju, kuras mērķis ir rosinat partneri izteikties un atreaģēt savas (parasti negatīvas) emocijas, bet refleksīvas klausīšanas gadījuma uzsvars likts uz verbalo komunikaciju; klausītajs lielaka mēra verbali neka neverbali dara zinamu runatajam, ka un cik liela mēra saprot un pieņem sniegto informaciju.

Refleksīvas klausīšanas gadījumos varam sastapties ar visdažadako klausītaju uzvedību: partnera viedokļa ignorēšanu ('Tam, ko jūs stastat, nav nekadas nozīmes!'); partnera uzskatu, interešu tīšu izkropļošanu ('Jūsu priekšlikums ir tikai karjerisma izpausme un nevis interese par firmas nakotni!'); patiesu interesi pret partneri un viņa sniegto informaciju ('Kas vēl, pēc jūsu domam, varētu sekmēt darba organizacijas uzlabošanu?'). Komunikacija ir efektīva tikai pēdēja gadījuma.

AKTĪVAS KLAUSĪŠANAS PAŅĒMIENI

'■ Ja mums ir interese iegūt saturīgu un pilnvērtīgu informaciju no partnera, svarīgi ir iemacīties klausīties. Krievu zinatnieki I. Ladanovs un J. Žarikovs uzskata, ka lielakajai daļai cilvēku būt labiem

43

klausītajiem traucē neuzmanīgums, pasivitate un agresivitate. Viņi ir izstradajuši rekomendacijas klausītajiem, kuras sauc 'Sistēma 15' (pēc ieteikumu skaita) un ir virzītas uz minēto trūkumu izskaušanu. [27]

'Sistēma 15'

A. Ka kļūt uzmanīgam?

1.       Esiet iejūtīgs pret runataju. Cieniet pašu faktu, ka viņš grib jums
pateikt kaut ko jaunu. Atcerieties, ka cilvēki, pirms sak runat, gatavojas
sarunai. Lielaka daļa cilvēku, sakot sarunu, izvirza sev konkrētus
mērķus.

2.       Paša sarunas sakuma pacentieties iegūt kontaktu ar partneri,
panakt savstarpēju saprašanos. Lai panaktu tadu kontaktu, vajag pašam
sevi noskaņot uz to, ka sirsnīgi un patiesi reaģēsiet uz sarunu biedra
vardiem.

3.       Skatieties uz sarunu biedru. Ja iespējams, var skatīties tieši acīs,
bet tada uzvedība ne visiem ir pa pratam; kautrīgi cilvēki (tadu ir apmē
ram 40%) neiztur ciešu skatienu. Dienvidaustramazijas (Japana, Ķīna)
izcelsmes cilvēki vispar cenšas neskatīties citu cilvēku acīs.

4.       Centieties nepartraukt. Vajag būt uzcītīgam klausītajam un
noklausīties sarunu biedru līdz galam. Pacietīga klausīšanas palīdz
atrisinat daudzus partnera ietekmēšanas uzdevumus, tai skaita atbruņot
agresīvus sarunu biedrus. Iecietīga klausīšanas nenozīmē pasivitati.
Pacietība ir aktīvas iedarbības līdzeklis. Pat visrunīgakie cilvēki
galu gala padodas pacietīga klausītaja priekša. Viņu 'runas plūdi'
izsīkst.

5.       Neizdariet iepriekš nekadus secinajumus. Cilvēku uzvedības
īpatnība ir ta, ka viņi darbojas uz dispozīcijas pamata, t. i., iepriekšēja
pieredzē uzkrato stereotipu ietekmē. Daži cilvēki ļoti stipri turas pie
šiem stereotipiem un tapēc kļūst agresīvi.

B. Ka atbrīvoties no agresivitates?

1. Nedominējiet sarunas laika. Dominēt var dažadi: ar vardiem, pozu, toni. Tas, kurš dominē, maz dzird, t. i., maz saprot no ta, ko viņam saka, bet tas, pret kuru ir vērsta dominēšana, apjūk un pariet psiholoģiskaja aizsardzība.

44

₁

2.       Nedodiet vaļu emocijam. Kad uzvar emocijas, prats notrulinas.
Cilvēks ar trulu pratu slikti saprot to, ko viņam saka, turklat viņš piespiež
partneri manīties un pat melot. Kad jūs jūtat, ka situaciju sak parvaldīt
emocijas, padomajiet par savu partneri.

3.       Nesteidzieties iebilst. Dodiet iespēju partnerim pateikt visu, ko
viņš ir gribējis teikt. Visu apsveriet un tikai tad izvirziet iebildumus.
Kad runataju partraucam, lai iebilstu, rīkojamies nepardomati. Pirmkart,
partraukuši cilvēku, kurš nav paspējis izteikties, mēs izraisam viņa
paridarījuma izjūtu. Tieši ta neļauj cilvēkam piekrist mūsu iebildumiem.
Pavisam cita lieta ir izvirzīt iebildumus pēc tam, kad partneris savu
domu ir pateicis. 'Izladējies' cilvēks ir gatavs uzklausīt mūsu argumen
taciju. Otrkart, ja uzmanīgi klausīsimies, varbūt ari iebilst nevajadzēs:
uzmanīga un pacietīga klausītaja ietekmē oponenta entuziasms apdziest.

4.       Neieņemiet 'aizsardzības pozu'. Kad klausītajs sakrusto rokas
uz krūtīm, savelk muskuļus, saspringst, viņš 'aiziet aizsardzība'.
Patiešam, dažadu ķermeņa daļu sasprindzinašana liecina par nepiekri
šanu. Runatajs bez pūlēm to redz un saprot, un tapēc izmanto savus
aizsardzības līdzekļus — noslēdzas.

5. Atcerieties, ka saruna vienmēr vajag atrast laiku pauzēm. Pirmkart,
pauze ir vajadzīga, lai partneris varētu iesaistīties saruna, otrkart, lai
apslapētu savas paša emocijas.

C. Ka atbrīvoties no pasivitates?

1.     Neesiet klusētaji. Klusēšana pavisam vēl nenozīmē klausīšanos,
kaut ari daudzi ta doma. Pauze saruna ir klausīšanas paņēmiens. Taču,
ja pauze ilgst vairak par 5—6 sekundēm, ta tiek uztverta ka klusēšana.
Klusēšana slapē runataja aktivitati.

2.     Iecietībai jabūt samērīgai. Pacietība un apvaldītība ir ietekmēšanas
paņēmieni. Taču, ja to ir par daudz, tie parvēršas sava pretstata. Bezga
līga apvaldītība var izraisīt partneri atbildes reakciju psiholoģiskas aiz
sardzības veida. Kritērijs šeit ir mūsu mēra izjūta.

3.     Nevajag tēlot 'pargudro'. Ja atsauksmes vieta par pateikto
partneris izdzird kaut ko samakslotu un parsarežģītu, viņu bieži parņem
garlaicība. Viņš nevar nedomat par mūsu vienaldzīgo attieksmi.

4.     Pamaniet savu atslabumu. Nesasprindzinatība stimulē runajošo.

45

Taču, atstata bez kontroles, ta var pariet pilnīga relaksacija, kura 'pielīp' arī partnerim. Relaksacijas stavoklī kontaktu aktivitate apdziest.

5. Ja esat noguruši, atvainojieties. Kontrolējiet savu pašsajūtu. Kad jūtat sastingumu locītavas vai vēlēšanos izstaipīties, nedariet to. Tas momenta tiek ievērots. Labak ir atrast kaut kadu iemeslu, protams, pieklajīgu, partraukumam.

Ladanova un Žarikova 'Sistēma 15' klausīšanas procesa tiek uzsvērta klausītaja aktivitate un iespējas ietekmēt partneri, angļu psihologa I. Atvatera 'Efektīvas klausīšanas tehniskajos paņēmienos' akcentēta klausītaja atbildība par partnera saprašanu un saturīgas informacijas iegūšanu. Abas klausīšanas sistēmas mēs atradīsim arī identiskus ieteikumus. I. Atvatera ieteikumi. [10]

1.    Noskaidrojiet savus klausīšanas paradumus, to stipras un vajas
puses, pieļaujamo kļūdu raksturu. Savu paradumu apzinašanas —
pirmais solis uz to pilnveidošanu.

2.    Neizvairieties no atbildības par kontaktiem. Ta ir abpusēja, jo
saskarsmē piedalas divi, kuri katrs pa brīdim ir klausītaja loma. Protiet
paradīt partnerim, ka jūs tiešam viņu klausaties un saprotat. To var
izdarīt ar precizējošiem jautajumiem un aktīvam emocijam. Ka gan
sarunu biedrs var uzzinat, ka ir saprasts, ja viņam to nepateiksit?

3.    Esiet uzmanīgi. Protiet uzturēt ar partneri vizualo kontaktu, bet
bez uzmacības un parak cieša skatiena (ko reizēm uztver ka naidīgumu).
Sekojiet, lai jūsu pozas un žesti liecinatu, ka jūs klausaties. Atcerieties,
partneris grib kontaktēties ar uzmanīgu, dzīvu cilvēku.

4.    Protiet koncentrēt uzmanību uz to, ko saka dialoga partneris. Tas
prasa apzinatu piepūli, jo pati no sevis koncentrēta uzmanība neturas
ilgi (mazak par vienu minūti). Samaziniet līdz minimumam situatīvos
traucēkļus (televizors, telefons). Nepieļaujiet domu 'blandīšanos'.

5.    Centieties saprast ne tikai partnera vardu jēgu, bet ari jūtas.
Atcerieties, ka cilvēki izsaka savas domas un jūtas 'kodēta' veida
atbilstoši sabiedrība pieņemtajam normam.

6.    Esiet vērīgi. Sekojiet runataja nevardiskajiem signaliem (emocijas
izsaka paziņojuma lielako daļu) un sejas izteiksmēm: ka viņš skatas uz
jums, ka uztur kontaktu, ka sēž vai stav, ka uzvedas sarunas laika.
Vērojiet, vai partnera neverbalie signali atbilst viņa vardiem.

46

_I

7.    Paudiet atzinīgu reakciju pret savas domas izsakošo partneri. Jūsu
atzinība palīdz partnerim tas izteikt precīzak. Jebkura jūsu negatīva
reakcija izraisīs cilvēka, ar kuru jūs kontaktējaties, aizsargreakciju,
neparliecinatības izjūtu un sasprindzinajumu.

8.    Ieklausieties sevī. Ja esat norūpējies un emocionali uzbudinats,
tas jums traucē klausīties. Ja partnera vardi un uzvedība aizskar jūsu
jūtas, pacentieties tas izteikt: tas noskaidros situaciju un likvidēs
traucēkļus dialoga.

9.    Atcerieties, ka ļoti bieži runataja nolūks ir panakt no jums kaut
ko realu vai mainīt jūsu viedokli, vai mudinat jūs kaut ko izdarīt. Šaja
gadījuma rīcība ir labaka atbilde partnerim.

ATGRIEZENISKAS SAITES SIGNALI

Aktīva klausīšanas nozīmē, ka mēs klausītaja pozīcija pastavīgi kontrolējam informacijas nodošanas un saņemšanas precīzumu, nodrošinot partneri ar atgriezenisko saiti par to, ka un cik labi mēs viņu saprotam. Aktīvo klausīšanos mēs izmantojam, lai iegūtu no partnera visu iespējamo mūs interesējošo informaciju. Aktīvi klausoties un prasmīgi uzdodot jautajumus, mēs varam padarīt partneri ne tikai par izsmeļošu informacijas avotu, bet ari par mūsu līdzdomataju, aktīvu informacijas pilnveidotaju un radītaju. [10, 14, 27, 28]

Aktīvas klausīšanas procesa mums noteikti jaizmanto šadi atgriezeniskas saites signali:

1)    partneri atbalstošie signali;

2) noskaidrojošie jeb precizējošie signali;

3)    parstastošie signali jeb parafrazes;

4)    apkopojošie jeb rezumējošie signali;

5)    jūtas atspoguļojošie signali;

6)    zemtekstu atspoguļojošie signali;

7)    sarunas gaitu atspoguļojošie signali.

Atbalstošie signali virzīti uz partnera runas aktivitates stimulēšanu. Pie atbalstošajiem signaliem pieder visi tie mūsu uzvedības komponenti,

47

kuri pauž mūsu ieinteresētību un velēšanos klausīties partneri, — 'uzmanības poza', galvas majieni, 'Ja, ja' u. tml.

Noskaidrojošie vai precizējošie signali virzīti uz to, lai iegūtu papildu informaciju no sarunu biedra, ka arī lai informētu, ka viņš izsakas ne visai saprotami. Realizējot šos signalus, mēs parasti izmantojam tadas frazes: 'Vai jūs to nevarētu paskaidrot sīkak (ar piemēru)?', 'Ko jūs ar to saprotat (domajat)?', 'Diemžēl es ne visu saprotu. Vai jūs nevarētu atkartot?' u. c.

Parstastošie signali jeb parafrazes. Šos signalus mēs izmantojam, lai informētu partneri par to, cik pareizi vai nepareizi mēs esam viņu sapratuši. Lai partneris varētu novērtēt viņa domu sapratnes pakapi, mēs atstastam sacīto saviem vardiem (parafraze). Nav nozīmes mehaniski citēt partneri, jo laba atmiņa nav vēl labas sapratnes radītajs. Japiebilst, ka precīza parafraze ir ari aktuals atbalsta signals. Klausītaja sapratne mudina runataju stastīt talak ar vēl lielaku entuziasmu. Parafrazes ievadot, mēs parasti izmantojam ievadfrazes: 'Tatad ar to jūs domajat', 'Cik es varēju jūs saprast', 'Jūsu viedoklis acīmredzot ir', 'Citiem vardiem sakot, jūs uzskatat' u. tml.

Rezumējošie jeb apkopojošie signali palīdz atsevišķas partnera runas daļas apvienot viena semantiska veseluma. Ar šo signalu palīdzību mēs ziņojam partnerim, ka esam sapratuši visu viņa teikto kopuma. Bez tadas parbaudes var izradīties, ka atsevišķas nianses mēs esam sapratuši, bet pusi sacīta, būtību — palaiduši garam. Ievadfrazes apkopojošiem signaliem nereti ir: 'Rezumējot jūsu domas, var izdarīt secinajumu', 'Ņemot to visu kopuma', 'No visa jūsu sacīta izriet, ka' u. tml.

Jūtas atspoguļojošie signali var ietvert iepriekšējos, tomēr galvenais šajos signalos ir informacija par to, kadas emocijas mūsos izraisa runajoša tonis. Ar šo signalu palīdzību mēs cenšamies atspoguļot partnera jūtas, mūsu apjēgu par to, kadus pardzīvojumus sarunu biedra izraisa apspriežamais temats. Reakcija uz partnera jūtam un pardzīvojumiem ir ļoti nozīmīga: bieži vien cilvēkam viņa subjektība reakcija, viņa attieksme pret faktu ir svarīgaka neka pats fakts. Negatīvu emociju gadījuma ļoti cilvēciski ir izradīt partnerim līdzjūtību, pozitīvu — priecaties kopa ar viņu. Sapratīgi ir, ievadot jūtas atspoguļojošo

48

signalu, vienkarši nosaukt tas emocijas, kuras, ka mums liekas, izjūt partneris: 'Izskatas, ka jūs jūtaties aizskarts (apbēdinats, sarūgtinats)', 'Iztēlojos, cik jums patlaban ir grūti', 'Jūs šodien smaidat ka' u. tml.

Jūtas atspoguļojošie signali sniedz partnerim emocionalu atbalstu un labvēlīgi ietekmē komunikaciju. Parasti cilvēki ir pateicīgi par tik iejūtīgu attieksmi pret viņu personību, 'atmaigst', 'atkūst', nomierinas, dalas ar mums savos pardzīvojumos.

Zemtekstu atspoguļojošie signali — vēl viens atgriezeniskas saites veids, kura izmantošana bieži 'lauž ledu' starp komunikantiem, nodibina patiesu saprašanos. Šie signali balstas uz augstakajiem empatijas līmeņiem. Iedziļinoties partnera emocionalaja stavoklī, mēs varam precizēt un paplašinat viņa pateikta jēgu, ka arī atskarst to, kas tieši netika pateikts, bet acīmredzot bija zemteksta. Zemteksts bieži vien ir realitate, jo daudzi cilvēki atļaujas pateikt tikai to, kas, pēc viņu domam, atbilst sabiedrība pieņemtajam normam vai klausītaja espektacijam (tam, ko gaida klausītajs). Reizēm cilvēki dažadu iemeslu dēļ speciali runa 'caur puķēm' vai ar majienu palīdzību, lai vajadzības gadījuma varētu atteikties no saviem skaļi pateiktajiem vardiem, paskaidrojot, ka ir nepareizi saprasti. Dažreiz patiešam ir vērts klausītajam pašam ietērpt vardos to, ko runatajs kautrējas, baidījas vai nespēja pasacīt. Tikai jabūt ļoti uzmanīgam un delikatam, lai neievainotu partneri un 'neiedzītu' viņu psiholoģiskaja aizsardzība.

Sarunas gaitu atspoguļojošie signali. Šie signali kalpo informacijas apmaiņai starp partneriem par kontaktu norisi. Ar šo signalu palīdzību partneri dara viens otram zinamu savu apmierinatību vai, otradi, neapmierinatību ar to, ka noris saruna, izsaka savas vēlmes vai prasības attiecība uz kontaktēšanas stilu, apspriežamo jautajumu kartību un saturu.

Aktīva klausīšanas, ja mēs to aktīvi macīsimies (atcerēsimies, ka V. Jomanss to nosauca pat par zinatni) un izmantosim praksē, atnesīs mums daudz labuma. Mēs saksim dziļak un pareizak saprast cilvēkus, viņu nodomus, mērķus, vajadzības, iegūsim daudz jaunas un noderīgas informacijas. Cilvēki savukart labprat ar mums kontaktēsies, jo par labako sarunu biedru izsenis tiek uzskatīts izcils klausītajs.

49

PRASME UZDOT JAUTAJUMUS

Jautajumi ir aktīvas klausīšanas un informacijas iegūšanas līdzekļi. Izšķir slēgtos un atklatos jautajumus. [29] Par slēgtajiem sauc jautajumus, uz kuriem tiek gaidīta atbilde 'ja' vai 'nē'. Ar slēgto jautajumu palīdzību mēs spiežam partneri izšķirties pieņemt viennozīmīgu lēmumu. Slēgtie jautajumi nereti rada saruna saspringtu atmosfēru, sevišķi sarunas sakuma, jo ļoti sašaurina partnera manevra iespējas, steidzina viņu. Lai arī ar slēgto jautajumu palīdzību mēs 'bīdam' partneri mums vēlama virziena, tomēr tie ir maz informatīvi, jo neļauj mums pilnība noskaidrot partnera pozīciju, vajadzības un intereses. Slēgtie jautajumi, sevišķi, ja to saruna ir parak daudz, var izraisīt partnerī asociacijas ar nopratinašanu un tapēc — negatīvu attieksmi pret mums. Jaņem vēra arī tas, ka stingru 'nē' pateikušam partnerim pēc tam psiholoģiski grūti ir mainīt savu pozīciju. Slēgtos jautajumus sarunas, kuru mērķis ir iegūt informaciju, vajadzētu izmantot apdomīgi.

Atklatie jautajumi ir mūsu labakie palīgi saruna. Šie jautajumi sakas ar vardiem: 'kas', 'ko', 'ka', 'cik', 'kadēļ', 'ar kadu nolūku'. Atklatie jautajumi aktivizē partneri, pauž interesi par viņa viedokli, rosina sarunu biedru apdomat savas atbildes un sniegt mums informaciju. Ar atklato jautajumu palīdzību mēs parejam no monologa uz dialogu. Atklatie jautajumi paplašina partnera manevra iespējas saruna, cilvēks jūtas brīvaks un mazak saspringts, jo viņš pats var izvēlēties, kadus faktus, idejas un cita veida informaciju mums sniegt. Atklatie jautajumi palīdz parvarēt kontaktu barjeras, izved partneri no noslēgtības vai atturības stavokļa. Ar atklato jautajumu palīdzību mēs varam panakt, ka partneris kļūst mums par priekšlikumu un ideju avotu, kuri var noderēt talakai sadarbībai. Tomēr arī atklato jautajumu uzdošana mums jasaglaba mēra un takta izjūta. Parak daudz atklato jautajumu var izraisīt partnerī nepatīkamo nopratinašanas izjūtu. Jautajumu 'krusa' izraisa trauksmi un negatīvas emocijas, vēlēšanos izbeigt sarunu, lai atbrīvotos no mūsu uzmacības. Precizējošo jautajumu saruna nedrīkst būt parak daudz. Ja mēs lūgsim partneri paskaidrot gandrīz vai katru viņa vardu, viņš to var uztvert ka 'piekasīšanos', tatad agresiju no mūsu puses. Bez tam varam atstat viņam sliktu iespaidu par mūsu prata spējam.

50

Jautajumus mēs varam uzdot tieši un netieši. Tiešos jautajumus parasti uzdodam tad, kad mums ar sarunu biedru ir labs kontakts, kad runajam ar pašparliecinatu partneri. 'Ka tu doma?', 'Kapēc jums to vajadzētu darīt?' Ja nav izdevies panakt īstu uzticēšanas atmosfēru, ja partneris ir bikls vai aizdomīgs, sašutis vai agresīvs, reizēm lietderīgi ir uzdot jautajumus netieša forma. Netiešie jautajumi var palīdzēt noskaidrot partnera viedokli tajas situacijas, kad sarunas priekšmets ir 'kutelīgs', nepatīkams partnerim. Piemēram, cilvēka viedokli par profesijas maiņu varam uzzinat, uzdodot viņam šadu netiešu jautajumu: 'Daži cilvēki doma, ka pusmūža nav iespējams mainīt profesiju, citi — ka macīties nekad nav par vēlu. Kuriem, pēc jūsu domam, ir taisnība?'

Pēc funkcijas saruna jautajumus var iedalīt precizējošajos, par kuriem jau runajam; jautajumos apdomašanai, ar kuru palīdzību stimulējam partneri precizēt savu viedokli, koriģēt savu pozīciju, izstradat jaunu viedokli, pardomat mūsu idejas un argumentus; 'lūzuma' jautajumos, kurus parasti uzdodam, kad jūtam partnera pretestību mūsu idejam vai ari kad izvirzam apspriešanai jaunu problēmu loku. 'Un kadu jūs iztēlojaties šīs problēmas atrisinajumu?' 'Ka, pēc tavam domam, mums būtu labak rīkoties?' Ja partneris saturīgi atbild uz mūsu jautajumiem, mums paveras iespēja ieraudzīt viņa pozīcijas stipras un vajas puses. Uzmanīgi klausoties runataja viedokļa izklastu, mēs varam pastiprinat savu argumentaciju un 'izlauzties'.

Nodaļas nobeiguma piedavajam testu jūsu klausīšanas prasmes noskaidrošanai. Testa atbildes atradīsiet gramatas beigas (118. lpp.).

TESTS VAI JŪS PROTAT KLAUSĪTIES?

Atzīmējiet ar krustiņu situacijas, kuras izraisa jūsos neapmierinatību, kaitina, aizvaino sarunas ar citiem cilvēkiem, vai tas būtu jūsu draugs, kolēģis, priekšnieks vai nejaušs sarunu biedrs.

51

SITUACIJU VARIANTI

'^ 1. Sarunu biedrs nedod man iespēju izteikties. Man ir ko teikt, bet viņš man neļauj pat vardu bilst.

/2. Sarunu biedrs visu laiku mani partrauc sarunas laika.

y» 3. Sarunu biedrs nekad neskatas man seja sarunas laika, un es neesmu parliecinats, ka mani klausas.

4. Sarunu biedrs ir tik daudzvardlgs, ka saruna liekas tukša laika šķiešana.

^/5. Sarunu biedrs visu laiku ir nemierīgs, zīmulis un papīrs viņu nodarbina vairak neka mani vardi.

y 6. Sarunu biedrs nekad nesmaida. Un man rodas neērtības un trauksmes izjūta.

u 7. Sarunu biedrs pastavīgi traucē mani ar saviem jautajumiem un komentariem.

*/8. Lai ko es arī teiktu, sarunu biedrs vienmēr slapē manu entuziasmu.

vj 9. Sarunu biedrs vienmēr cenšas atspēkot manus argumentus.

^JIO. Sarunu biedrs izmaina manu vardu jēgu un ieliek tajos pavisam citu saturu.

>/ 11. Kad es uzdodu kadu jautajumu, sarunu biedrs liek man aizstavēties.

A2. Sarunu biedrs man daudz ko parjauta, izliekoties, it ka nebūtu sadzirdējis manis teikto.

13. Sarunu biedrs, nenoklausījies līdz galam, partrauc mani tikai tadēļ, lai piekristu. i 14. Sarunu biedrs sarunas laika koncentrēti nodar-bojas ar citam lietam: spēlējas ar cigareti, slauka briļļu stiklus, un man liekas, ka viņš ir neuzmanīgs pret mani.

Situacijas,

kuras izraisa

neapmierinatību

un kaitina

52

15.     Sarunu biedrs izdara secinajumus mana vieta.

16.     Sarunu biedrs visu laiku cenšas iespraust kadu
savu vardu mana stastījuma.

17.     Sarunu biedrs skatas uz mani ļoti uzmanīgi,
nemirkšķinot.

^/ 18. Sarunu biedrs skatas uz mani, it ka novērtēdams. Tas uztrauc.

19. Kad es piedavaju kaut ko jaunu, sarunu biedrs saka, ka doma tapat.

v20. Sarunu biedrs parspīlē, radot, ka ir ieinteresēts saruna, parak bieži maj ar galvu un visur piekrīt man.

v^-21. Kad es runaju par kaut ko nopietnu, sarunu biedrs mēģina iespraust mana stastījuma smieklīgus gadījumus, jociņus un anekdotes.

, 22. Sarunu biedrs bieži skatas pulkstenī sarunas laika.

23. Kad es ieeju kabineta, sarunu biedrs met pie malas visus savus darbus un visu uzmanību pievērš man.

v/24. Sarunu biedrs uzvedas ta, it ka es viņam traucētu darīt kaut ko ļoti svarīgu.

y25. Sarunu biedrs prasa, lai visi viņam piekristu. Katru savu izteikumu viņš nobeidz ar jautajumu: 'Jūs ari ta domajat?' vai 'Jūs taču piekrītat?'

Tagad saskaitiet krustiņus.