PSIHOLOĢISKAS BARJERAS OTRA CILVĒKA UZTVERE

PSIHOLOĢISKAS BARJERAS OTRA CILVĒKA UZTVERE

♦ IDENTIFIKACIJA ♦ OREOLA EFEKTS ♦ IMPLICITĪVA

PERSONĪBAS TEORIJA ♦ STEREOTIPIZACIJA

4 TIEKSME PĒC NEPRETRUNĪGUMA—INERCES

EFEKTS ♦ SECĪBAS EFEKTS ♦ IDEALIZACIJA

♦ PATĪBAS STEREOTIPS

Socialaja percepcija darbojas īpaši mehanismi un uztveres shēmas, kuru klatbūtni saskarsmē cilvēki lielakoties neapzinas. Iepriekšējas nodaļas svarīgakos no tiem mēs jau aplūkojam. Šīs nodaļas uzdevums ir iepazīstinat jūs ar šo mehanismu pretrunīgo dabu, to lietošana var ne tikai sekmēt otra cilvēka uztveri, bet arī traucēt to, iedarboties ka uztveres psiholoģiskas barjeras. Ir pazīstama vesela virkne socialpsiholoģisku faktu, kuri var deformēt otra cilvēka uztveri. [25, 32]

Spriedumi par otru cilvēku pēc analoģijas ar sevi. Loti bieži
tajos mēs neapzinati projicējam uz otru cilvēku paši savas personības
iezīmes, attieksmes, vērtības, pardzīvojumus. Nereti projekcija ir mūsu
pašu negatīvo iezīmju piedēvēšana citam cilvēkam. Neaizmirsīsim, ka
visneiecietīgaki mēs esam pret tiem trūkumiem otra cilvēka, kuri piemīt
mums pašiem.

Oreola efekts — visparēja, kopēja iespaida par cilvēku attieci
našana uz viņa personības atsevišķajam izpausmēm un konkrētajam
iezīmēm. Bieži vien, ja cilvēks ir guvis panakumus kada viena nozarē,
mēs gaidam no viņa panakumus arī citas. Ja cilvēkam ir 'paslīdējusi
kaja' kada viena joma, mēs neka laba negaidam arī citur.

Implicīta personības teorija — otra cilvēka uztvere caur mums
iekšēji piemītošu priekšstatu prizmu par to, kas vispar ir personība, ka
savstarpēji korelē dažadas personības īpašības; kas ir cilvēks un kadi ir
viņa motīvi, mērķi un vieta šaja pasaulē. Cilvēku implicītie priekšstati
par to, kas un kads vispar ir cilvēks, ir visai atšķirīgi. Tie ir atkarīgi no
cilvēka audzinašanas un individualas dzīves pieredzes, personības
īpatnībam. Rasuls Hamzatovs viena no saviem dzejoļiem attēlo divus
atšķirīgus cilvēkus, kuri, izjautati par to, kadu iespaidu uz viņiem atstaj
kads trešais, atbild: 'neko sliktu es par šo cilvēku nevaru teikt, es viņu
maz pazīstu' — pirmais, un 'ko es labu varu teikt par šo cilvēku, es
taču viņu nepazīstu' — otrais.

Stereotipizacija — ka jau runajam II nodaļa, stereotipi atvieglo
un paatrina partnera uztveri, taču ļoti bieži tie var izradīties melīgi un
nepiemērojami konkrētajam partnerim, ja pēdējais stipri atšķiras no
mūsu uzskatiem par to socialo grupu, tas locekļu vērtību orientacijam
un uzvedību, pie kuras pieder partneris. Stereotipi bieži ir konservatīvi,
reizēm tiem var būt reakcionara un deformējoša loma cilvēku attiecības.
Jautajums par stereotipu patiesīgumu vai melīgumu vienmēr jarisina,
analizējot konkrēto situaciju un partneri.

Tieksme pēc nepretrunīguma — ta ir mūsu apziņas tieksme
pēc skaidra uztverama cilvēka tēla, 'laba' priekšstata. Mūsu apziņa
cenšas izstumt vai ignorēt tas uztverama cilvēka īpašības, kuras ir
pretruna ar izveidojušos priekšstatu par cilvēku. Piemēram, ja mums ir
izveidojies priekšstats par kadu cilvēku ka visīstako sīkstuli, mūsu
uztvere ignorēs jebkuras šī cilvēka altruistiskas izpausmes.

Inerces efekts — mūsu apziņai ir raksturīgs konservatīvisms,
tendence saglabat reiz izveidojušos priekšstatu par cilvēku. Šī priekš
stata izveidei mēs esam patērējuši laiku un enerģiju, tapēc tik viegli to
nemainam. Parmaiņam cilvēka uzvedība jabūt nopietnam un ilgstošam,
lai mēs mainītu savu viedokli par viņu. Pirma mūsu reakcija, kad mēs
uzzinam ko jaunu par cilvēku, par kuru jau sen ir izveidojusies 'koncep
cija', parasti ir: 'Tas nevar būt!' Šiem 'jaunumiem' partnera uzvedība
ir jakļūst stabiliem, tikai tad mēs būsim gatavi mainīt iepriekšējo
viedokli.

Secības efekts — otra cilvēka uztveres tēlu bieži ietekmē ta

informacija, kuru mes par viņu esam saņēmuši pirms saskarsmes. 'Laba slava' noskaņo mūs labvēlīgi partnerim un 'slikta slava' dara mūs noraidošus, aizdomīgus un mēs esam gatavi vairak akcentēt partnera sliktas īpašības. Attiecība uz nepazīstamiem cilvēkiem mūs visvairak iespaido pirma informacija, attiecība uz pazīstamiem — pēdēja.

Idealizacija — uz priekšstatu par cilvēku ievērojamu iespaidu
atstaj arī mūsu jūtas. Bieži cilvēks mums patīk tapēc, ka mēs viņu
izjūtam ka 'labu', un nepatīk tapēc, ka viņš mums liekas 'slikts'. 'Labs'
un 'slikts' ir subjektīvi jēdzieni, kas raksturo to faktu, ka cilvēka uztveri
ietekmē ne tikai racionali apsvērumi, bet ari emocijas un pardzīvojumi,
kurus mūsos izraisa partnera pašpadeve. Uz jūtam balstītie priekšstati
bieži ir kļūdaini, un 'ideala' talaka uzvedība izraisa mūsos vilšanas
izjūtu.

Patības stereotips — uz perceptīvo tēlu, kurš mums veidojas
par otru cilvēku, atstaj iespaidu mūsu pašu personības īpatnības: mūsu
dzīves pieredze, kompetence, intelektualas un jūtu attīstības līmenis,
mūsu pašvērtējums, komunikabilitate, noskaņojums un pat fiziska
pašsajūta. Katrs zina, ka slikta garastavoklī mēs bieži esam parak kritiski
pret partneri, laba oma — nereti vieglpratīgi un superoptimistiski.

Saskarsmes psiholoģisko barjeru pastavēšana izskaidro daudzas neveiksmes kontaktos. Ja neesam sapratuši partneri un komunikacija bijusi neveiksmīga, vienmēr ir vērts atcerēties par uztveres psiholoģiskajam barjeram, izanalizēt, kurš tad no minētajiem uztveres 'rifiem' saskarsmei ir bijis 'liktenīgs'. Mierīga, pardomata analīze ļauj mums precizēt uztveres tēlu, pareizak saprast partneri, fiksēt viņa uzvedības dinamiku, patiesas vajadzības un intereses.