Pašvaldîbu institûcijas Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas nodrošinašanai, pašvaldîbu palîdzîba ìimençm ar bçrniem

Pašvaldîbu institûcijas Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas nodrošinašanai,

pašvaldîbu palîdzîba ìimençm ar bçrniem

Normatîvie akti: likums “Par pašvaldîbam” (15.p.), “Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas likums” (66. un 67. pants), likums “Par bariòtiesam un pagasttiesam”, likums 'Par socialo palîdzîbu', “Izglîtîbas likums”, likums 'Par dzîvojamo telpu îri”, likums “Par pašvaldîbu palîdzîbu dzîvokïa jautajumu risinašana”, Ministru kabineta „Noteikumi par garantçto minimalo ienakumu lîmeni un pabalsta apmçru garantçta minimala ienakumu lîmeòa nodrošinašanai” (09.12.2003., noteikumi nr. 693), MK noteikumi „Kartîba, kada piešíirams, aprçíinams un izmaksajams pabalsts garantçta minimala ienakumu lîmeòa nodrošinašanai” (Nr. 96. Izd. 25.02.2003.), MK noteikumi „Kartîba, kada ìimene vai atsevišíi dzîvojoša persona atzîstama par trûcîgu” (Nr. 97. Izd. 25.02.2003.), “Rajona, pagasta un pilsçtas pašvaldîbas socialas palîdzîbas dienesta paraugnolikums” (25.04.1995. MK ieteikumi Nr.2.), Rajona (pilsçtas) bçrnu tiesîbu aizsardzîbas centra paraugnolikums (11.06.96. MK Ieteikumi nr.2), Pirmsskolas izglîtîbas konsultatîva centra paraugnolikums (09.01.96. MK ieteikumi Nr. 1), MK 1999.gada 2.novembra noteikumi nr. 370 „Noteikumi par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskaja transporta , MK ieteikumi „Nakts patversmes paraugnolikums” ( MK ieteikumi Nr. 1 u.c.

Pašvaldîba ir tuvak ìimençm neka centralas varas institûcijas. Tas dod lielaku iespçju izvçrtçt (testçt) situaciju uz vietas un lemt atbilstoši konkrçtas personas vajadzîbam. Šai sistçmai ir gan priekšrocîbas, gan trûkumi. Par priekšrocîbam var uzskatît iespçju precîzak apzinat realo situaciju, iespçju dažadot palîdzîbas formas un precîzaku to pielietošanu, uzlabojumu vistrûcîgakajam personam ar mazakiem resursiem. Par trûkumiem var uzskatît augstas administratîvas izmaksas, klientu iekšçjas motivacijas samazinašanos gût (legalus) ienakumus un risinat savas problçmas pašiem, palîdzîba bieži vien vairak sasniedz uzstajîgakos un “pabalstu profesionaïus”, atstajot “aiz kadra” trûcîgakas personas.

Pašvaldîbu kompetence bçrna tiesîbu aizsardzîba

Pagasta un pilsçtas pašvaldîba analizç stavokli bçrna tiesîbu ievçrošanas joma, izstrada un realizç bçrna tiesîbu aizsardzîbas programmu pilsçtas vai pagasta administratîvaja teritorija.

Pašvaldîba atbilstoši likumam:

1) sniedz palîdzîbu un atbalstu ìimençm, kuras ir bçrni, garantçjot ikvienam pašvaldîbas teritorija dzîvojošam bçrnam pajumti, siltumu, apìçrbu un vecumam un veselîbas stavoklim atbilstošu uzturu;

2) nodrošina arpusìimenes aprûpi tiem bçrniem, kuriem uz laiku vai pastavîgi nav savas ìimenes vai kurus viòu pašu interesçs nedrîkst atstat šaja ìimenç;

3) nodrošina bçrna tiesîbas iegût visparçjo vidçjo izglîtîbu un sniedz viòiem palîdzîbu arodapmacîba;

4) organizç mates un bçrna primaro veselîbas aprûpi;

5) organizç vecaku izglîtošanu;

gada par pirmsskolas un arpusskolas bçrnu iestadçm, tautas bibliotçkam, bçrnu atpûtas organizçšanu;

piedalas adopcijas, aizbildnîbas un aizgadnîbas jautajumu risinašana;

organizç darbu ar sociala riska grupas jauniešiem;

sadarbîba ar bçrnu vecakiem, izglîtîbas iestadçm, valsts policiju, sabiedriskajam organizacijam un citam iestadçm veic likumparkapumu profilakses darbu ar bçrniem;

veic citus pasakumus bçrna tiesîbu nodrošinašana.

Rajona pašvaldîba koordinç šo darbîbu izpildi.

Bçrna tiesîbu nodrošinašana pašvaldîba iesaista sabiedrîbu, ka arî koordinç sabiedrisko organizaciju darbîbu.

Par bçrna tiesîbu aizsardzîbu atbild rajona un vietçja pašvaldîba pçc bçrna dzîvesvietas. Pagasta (pilsçtas) pašvaldîba òem uzskaitç katru tas teritorija dzîvojošo bçrnu.

Par bçrna dzîvesvietu uzskatama viòa vecaku dzîvesvieta.

Ja bçrna vecaki dzîvo dažadas administratîvajas teritorijas, par bçrna dzîvesvietu uzskatama mates dzîvesvieta, ja vien ar tiesas spriedumu bçrna dzîvesvieta nav noteikta pie tçva vai vecaki par to nav savstarpçji vienojušies.

Laika, kad bçrns atrodas arpusìimenes aprûpç, viòa pastavîga dzîvesvieta saglabajas tas pašvaldîbas administratîvaja teritorija, kura pieòçmusi lçmumu par arpusìimenes aprûpi.

Gadîjumos, kad bçrns atrodas dzîvîbai vai veselîbai bîstamos apstakïos, palîdzîbu sniedz pašvaldîbas un valsts iestades pçc bçrna atrašanas vietas. Par bçrna dzîvîbai un veselîbai bîstamiem apstakïiem uzskatams drošas pajumtes, siltuma, apìçrba un bçrna vecumam un veselîbas stavoklim atbilstoša uztura trûkums, ka arî vardarbîba pret bçrnu.

Ja bçrns viens pats vai kopa ar vecakiem atrodas pagaidu dzîvesvieta, palîdzîbu un atbalstu viòam sniedz pašvaldîbas iestades pçc pagaidu dzîvesvietas.

Pašvaldîbu savstarpçjo norçíinu kartîbu par socialas palîdzîbas sniegšanu nosaka likums 'Par socialo palîdzîbu'.

Ja aizbildnis vai ìimene, kurai ir nodots barenis vai bez vecaku gadîbas palikušais bçrns, nesaòem likuma noteiktos uzturçšanas izdevumus vai socialo palîdzîbu, bçrnam palîdzîba nekavçjoties nodrošinama no valsts budžeta lîdzekïiem lîdz attiecîgas pašvaldîbas lçmuma pieòemšanai. No valsts budžeta izmaksatie lîdzekïi iekasçjami no pašvaldîbas pçc bçrna dzîvesvietas.

Pašvaldîbas kopa ar Pilsonîbas un migracijas lietu parvaldes Iedzîvotaju reìistru un citam institûcijam Ministru kabineta noteiktaja kartîba piedalas obligato izglîtîbas vecumu sasniegušo bçrnu uzskaites nodrošinašana (regulç MK not. Nr.439 no 28.12.1999.)

Uzskaite tiek veikta un informacija par obligato izglîtîbas vecumu sasniegušajiem bçrniem tiek precizçta katru gadu, un ta attiecas uz bçrniem vecuma no sešiem lîdz astoòpadsmit gadiem, kuri nav ieguvuši obligato pamatizglîtîbu.

Pašvaldîbu institûcijas:

Bariòtiesas un pagasttiesas (kompetenci nosaka Civillikums, likums “Par bariòtiesam un pagasttiesam” u.c.);

Domes (padomes) Socialo (..) jautajumu komiteja (kompetenci nosaka likums “Par pašvaldîbam” un komitejas nolikums;

Domes (padomes) Izglîtîbas (..) jautajumu komiteja (kompetenci nosaka likums “Par pašvaldîbam” un komitejas nolikums;

Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas centrs (vai tml.) (kompetenci nosaka pašvaldîba - òemot vçra MK 11.06.96. ieteikumus nr.2 “Rajona (pilsçtas) bçrnu tiesîbu aizsardzîbas centra paraugnolikums”.

Socialas palîdzîbas dienests (nodaïa, parvalde), (kompetenci nosaka pašvaldîba);

Bçrnu un ìimeòu atbalsta centri (kompetenci nosaka pašvaldîba);

Bçrnu aprûpes iestades (kompetenci nosaka pašvaldîba);

Pašvaldîbas policija (kompetenci nosaka pašvaldîba);

Pirmsskolas izglîtîbas konsultatîva centrs (kompetenci nosaka pašvaldîba - òemot vçra MK 09.01.96 ieteikumus Nr. 1 “Pirmsskolas izglîtîbas konsultatîva centra paraugnolikums”;

Citas.

Rajona vai pilsçtas Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas centrs

Rajona padome vai pilsçtas dome var veidot tas pakïautîba esošu iestadi - Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas centru, kas savas kompetences ietvaros koordinç, îsteno un analizç bçrnu tiesîbu nodrošinajumu attiecîgaja teritorija.

Centra galvenie uzdevumi:

izveidot un uzturçt bçrnu tiesîbu aizsardzîbas sistçmu attiecîga rajona (pilsçtas) teritorija;

sadarbîba ar medicînas iestadçm, tiesu iestadçm, macîbu un audzinašanas iestadçm, Izglîtîbas un zinatnes ministrijas Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas centru, citam pašvaldîbam, ka arî ar sabiedriskajam organizacijam, kuru kompetencç ir bçrnu tiesîbu aizsardzîba, koordinçt, uzraudzît un apsekot bçrnu tiesîbu nodrošinajumu;

sniegt bçrniem, vecakiem, pedagogiem, socialajiem darbiniekiem un citam ieinteresçtajam personam konsultatîvu palîdzîbu bçrnu tiesîbu nodrošinašanai un realizçšanai;

nodrošinat attiecîga rajona (pilsçtas) teritorija bçrnu, vecaku, pedagogu, socialo darbinieku un bariòtiesu un pagasttiesu locekïu izglîtošanu bçrnu tiesîbu aizsardzîbas joma;

apkopot un sniegt vecakiem, skolam, bçrniem un jauniešiem informaciju par macîbu un audzinašanas iestadçm, arodapmacîbas vai papildizglîtîbas iespçjam, lai palîdzçtu katram bçrnam izvçlçties macîbu iestadi izglîtîbas turpinašanai lîdz pilnîgai pamatizglîtîbas apguvei vai amata iegûšanai;

ar masu informacijas lîdzekïu starpniecîbu informçt sabiedrîbu par bçrnu tiesîbu aizsardzîbas stavokli Latvija;

sadarbîba ar Skolu valdi nodrošinat skolas vecuma bçrnu uzskaites datu savakšanu no attiecîga rajona pagastiem un pilsçtam, ka arî pastavîgi koordinçt minçto darbu; novçrst bçrnu tiesîbu parkapumus valsts, pašvaldîbu un privatajas macîbu un audzinašanas iestadçs.

Centra direktoru pieòem darba un atbrîvo no darba rajona (pilsçtas) padome (dome), kura informç par to Izglîtîbas un zinatnes ministrijas Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas centru.

Centra darbojas Skolu valdes arsts, psihologs, bçrnu tiesîbu aizsardzîbas inspektors un metodiíis (galvenais specialists).

Par Centra darbîbu un attiecîgajiem priekšlikumiem Centra direktors informç rajona (pilsçtas) Skolu valdi un pašvaldîbu.

Sociala palîdzîba bçrniem

Pašvaldîbu palîdzîbu ìimençm ar bçrniem organizç Socialas palîdzîbas dienests (nodaïa, parvalde) u.c. Parasti šî institûcija arî gatavo pašvaldîbas lçmumu projektus par šiem jautajumiem.

Ministru kabineta noteikumi “Par trûcîgo ìimeòu socialas palîdzîbas pabalstu un trûcîgo ìimeòu materiala stavokïa novçrtçšanu” paredz, ka gadîjuma, ja vairaku pabalstu pieprasîjušo ìimeòu materialais stavoklis ir vienads un pašvaldîbas finansu iespçjas ir ierobežotas, pabalsts piešíirams šada secîba:

1. bçrniem lîdz 15 gadu vecumam;

2. bçrniem pçc 15 gadu vecuma, ja viòi apmeklç visparizglîtojošo skolu un nav stajušies laulîba;

3. personam ar smagu invaliditati un pensijas vecuma personam, kuram nav apgadnieku;

4. invalîdiem un pensijas vecuma personam;

5. parçjiem.

Lai noteiktu, vai ìimenei ir tiesîbas saòemt pabalstu, pašvaldîba, pamatojoties uz iztikas lîdzekïu deklaracija noradîtajam ziòam, valsts un pašvaldîbu institûciju, ka arî citu juridisku un fizisku personu rîcîba esošajam ziòam un socialas palîdzîbas dienesta darbinieka veikto aprçíinu, novçrtç ìimenes kopçjos ienakumus, kustamo un nekustamo mantu, likumîgo apgadnieku iespçjas dot uzturu, ka arî citus resursus, kas ietver iespçjas palielinat pelnît spçju, atrast darbu un gût ienakumus, izmantojot savu îpašumu.

Ìimene atzîstama par trûcîgu, ja:

1. tas ienakumi pçdçjo trîs mçnešu laika neparsniedz 75% no Ministru kabineta noteikta krîzes iztikas minimuma mçnesî uz katru ìimenes locekli;

2. tai nepieder naudas lîdzekïi, kuru apmçrs ir lielaks par 200 latu;

3. tai nepieder îpašums, kura vçrtîba parsniedz 3000 latu;

4. tai nav apgadnieku, kuri spçj dot uzturu;

5. ta nav noslçgusi uztura lîgumus.

Par îpašumu šajos gadîjumos nav uzskatama dzîvokïa iekarta, apìçrbs un sadzîves priekšmeti, kas ìimenei pieder brîdî, kad tiek noteiktas tas tiesîbas saòemt pabalstu.

Ja pašvaldîbai tiek uzticçta ìimenei piederošas majas vai privatizçta dzîvokïa pardošana, attiecîga nekustama îpašuma vçrtîbu uz trim mçnešiem neieskaita kopçja îpašuma vçrtîba.

Ìimenes materiala stavokïa izmaiòas pabalsta saòemšanas laika vçrtç socialas palîdzîbas dienesta pilnvarots apsekotajs.

Apgadnieka iespçju novçrtçjums

Tas pašvaldîbas socialas palîdzîbas dienests, kuras administratîvaja teritorija ir apgadnieka dzîvesvieta, novçrtç apgadnieka iespçjas pilnîba vai daïçji dot pabalsta pieprasîtajam uzturu un sniedz savu atzinumu par tam. Atzinumu sagatavo, pamatojoties uz pabalsta pieprasîtaja vai viòa apgadnieka iesniegumu.

No pienakuma dot uzturu apgadnieku var pilnîba atbrîvot, ja:

1. apgadnieks ir pašvaldîbas trûcîgo ìimeòu socialas palîdzîbas pabalsta saòçmçjs;

2. apgadniekam nepieder kustamais un nekustamais îpašums un nav citu ienakumu, izòemot valsts pabalstus un pensijas;

3. apgadnieks neizvairas no darba un viòa ienakumi pçdçjo trîs mçnešu laika neparsniedz 75% no Ministru kabineta noteikta krîzes iztikas minimuma mçnesî uz katru ìimenes locekli.

No pienakuma nodrošinat kopšanu (turpmak teksta - 'aprûpe') apgadnieks atbrîvojams, ja viòš slimîbas vai smagas invaliditates dçï nespçj pilnîba vai daïçji nodrošinat aprûpi. Ja apgadnieks atzîts par trûcîgu, pašvaldîba var òemt vçra arî attalumu no apgadnieka dzîvesvietas lîdz pabalsta pieprasîtaja dzîvesvietai un pilnîba vai daïçji atbrîvot apgadnieku no pienakuma sniegt aprûpi.

Pabalsta piešíiršanas kartîba

Pabalsta piešíiršanai nepieciešamo ìimenes materiala stavokïa novçrtçjumu izdara, pamatojoties uz deklaracija noradîtajam ziòam, apsekošanas rezultatiem, valsts un pašvaldîbu institûciju, ka arî citu juridisku un fizisku personu rîcîba esošo informaciju.

Deklaracija noradîtas ziòas var parbaudît izlases kartîba.

Socialas palîdzîbas dienesta un ta parraudzîba esošo institûciju sniegtas palîdzîbas izplatîtakas formas:

Palîdzîba bez vecaku gadîbas palikušiem bçrniem

Sociala grupa: Bez vecaku gadîbas palikušie bçrni

Nonak redzesloka:

Bariòtiesa vai BTAC ziòo par krîzes situaciju ìimenç vai citiem apstakïiem.

Socialas palîdzîbas nodaïas specialisti informç Bariòtiesu un BTAC par problçmam ìimenç.

Sniegta palîdzîba:

Ievieto institûcija, kas sniedz diennakts aprûpes pakalpojumu.

Nodrošina bçrniem nepieciešamo psiholoìisko palîdzîbu.

Kopa ar Bariòtiesu un BTAC strada ar ìimeni un meklç risinajumu.

Pçc pilngadîbas sasniegšanas palîdz dzîvokïa jautajuma risinašana un sniedz atbalstu patstavîgas dzîves uzsakšanai.

Pçc palîdzîbas saòemšanas:

Bçrns vai nu atgriežas ìimenç, vai tam atrod aizbildni, audžuìimeni, vai bçrns uzaug institûcija. 18 gadus sasniegušie saòem dzîvokli un var uzsakt patstavîgu dzîvi.

Problçmpunkti:

Lîdz šim parak maz tiek izmantota bçrnu ievietošana audžuìimençs. Institûcijas ir augstakas izmaksas, bçrni nav tik labi sagatavoti dzîvei.

Audžuìimençm un aizbildòiem nav bûtiskas funkciju atšíirîbas, taja paša laika to finansçjums daudzviet Latvija ievçrojami atšíiras.

Nav skaidrîba par dzîvokïu piešíiršanu bareòiem jau tuvakaja nakotnç. Ka veidosies piešíiramo dzîvokïu fonds? Vai bareòi tos varçs saòemt îpašuma?

Palîdzîba trûcîgam ìimençm

Sociala grupa: Trûcîgas ìimenes

Nonak redzesloka: Vçršas pçc palîdzîbas Socialas palîdzîbas nodaïa, Bariòtiesas vai medicînas iestažu pieteikumi. Nepieciešams atbalsts dzîvokïa un komunalo maksajumu segšanai, sociala dzîvojama platîba, partika, apìçrbs un veselîbas aprûpe. Pçc pašvaldîbu sniegtajam ziòam Valsts Bçrna tiesîbu aizsardzîbas centram, 2000. gada Latvija konstatçti 1110 gadîjumi, kad bçrni atstati bez minimaliem iztikas lîdzekïiem, 1236 gadîjumi, kad bçrni atstati bez uztura un 730 gadîjumi, kad bçrni atstati bez veselîbas aprûpes.

Sniegta palîdzîba:

Pabalsts dzîvokïa un komunalo maksajumu segšanai.

Socialas dzîvojamas platîbas piešíiršanas organizçšana.

Brîvpusdienas skolniekiem.

Zupas virtuve.

Apìçrbs no humanas palîdzîbas sûtîjumiem.

Socialais darbs ar ìimeni - SPN vai tas deleìçta institûcija sniedz konsultacijas un nepieciešamo atbalstu, lai veicinatu iespçjas izkïût no krîzes situacijas.

Dzîvokïu paradu vadîšana.

Naudas pabalsts.

Veselîbas aprûpe - konsultacijas un nepieciešamîbas gadîjuma pacienta lîdzdalîbas maksajumu segšana.

Trûcîgo ìimeòu izziòu izsniegšana personam nodokïu atvieglojumu saòemšanai.

Problçmpunkti:

1. Šada palîdzîba neapšaubami ir nepieciešama iedzîvotajiem, kuri nonakuši krîzes situacijas, tomçr liela daïa gadîjumu SPN ir pasîva puse (gaida pieteikumu), šo palîdzîbu saòem iedzîvotaji, kuri:

ir pietiekami informçti par iespçjam saòemt palîdzîbu;

paši pietiekami aktîvi šo palîdzîbu meklç;

var pieradît, ka viòu legalie ienakumi ir zemaki par Ministru kabineta un pašvaldîbas noteikto slieksni.

Rezultata notiek tada ka pabalstu saòçmçju profesionalizacija - veidojas iedzîvotaju grupas, kas “prot” saòemt pabalstus. Taja paša laika ir iedzîvotaji, kuriem tas varbût ir vairak nepieciešams, bet saòemt to liedz iemaòu trûkums un tadas rakstura îpašîbas ka kautrîgums, neuzòçmîba un godîga attieksme pret ienakumu deklarçšanu.

Piemçram, Jûrmala 5% no ìimençm, kas vçršas SPN, nesaòem materialu palîdzîbu, 59% saòem palîdzîbu ne biežak ka reizi gada, 41 % ìimeòu to saòem 2 - 4 reizes gada.

6% ìimeòu pçc vienreizçjiem pabalstiem nespçj izkïûst no radušas krîzes un tam nepieciešama regulara palîdzîba.

Lai palîdzîbas sadalç mazinatu “stiprako elkoòu efektu” (šai paradîbai piemçrotaka vieta ir uzòçmçjdarbîba), palîdzîbas piešíiršana kritçrijs nedrîkst bût potenciala saòçmçja uzstajîgums.

Socialo dzîvojamo platîbu piešíiršana

Sociala grupa:  Pretendenti uz socialo dzîvojamo platîbu un socialo maju iemîtnieki

Nonak redzesloka:

Pçc tiesas sprieduma par îres lîguma laušanu.

Bariòtiesa vai BTAC informç SPN par krîzes situaciju ìimenç ar bçrniem.

Vçršas SPN pçc palîdzîbas dzîvokïu jautajumos.

Pçc pašvaldîbu sniegtajam ziòam Valsts Bçrna tiesîbu aizsardzîbas centram, 2000. gada Latvija konstatçts 1501 gadîjums, kad ìimenes ar bçrniem izliktas no dzîvokïiem bez citas apdzîvojamas platîbas ieradîšanas.

Sniegta palîdzîba:

Socialais darbs

Iekartošana socialajas majas, socialajos dzîvokïos.

Pçc palîdzîbas saòemšanas:

6 mçnešus cilvçkiem ir iespçja izmantot pajumti par pazeminatam cenam. Daïa izkïûst no radušas krîzes un atrod piemçrotu risinajumu, citi kïûst par ilglaicîgiem socialo maju iemîtniekiem.

Problçmpunkti:

Ierobežoto resursu dçï ne visiem, kuriem nepieciešama sociala dzîvojama platîba, ir iespçja to saòemt.

Ne visiem, kuri izmanto socialo dzîvojamo platîbu, ta ir nepieciešama. Piemçram, pieaugušas personas, kuras par mçru lieto alkoholu, ja to apgadîba nav citas personas, nebûtu jaievieto socialajas majas, jo šie cilvçki padara neciešamus apstakïus parçjiem socialo maju iemîtniekiem.

Pašvaldîbas tçrç ievçrojamus lîdzekïus socialo dzîvokïu remontam, lai savestu tos laba stavoklî. Liela daïa gadîjumu iemîtnieku attieksme pret dzîvojamam telpam padara šîs investîcijas bezjçdzîgas.

Ïoti izplatîta atbalsta forma ir piemaksa pie sabiedriska transporta lîdzekïa mçnešbiïetçm skolniekiem (galvenokart saskaòa ar MK 1999.gada 2.novembra noteikumiem nr. 370). Trûcîgo ìimeòu bçrniem pašvaldîbas nereti sabiedriska transporta izmaksas kompensç pilnîba.