SASKARSMES LOMA SABIEDRĪBA

SASKARSMES LOMA SABIEDRĪBA

♦ SASKARSMES JĒDZIENS ♦ SASKARSMES ARĒJA UN IEKŠĒJA IZPAUSME ♦ SASKARSMES FUNKCIJAS ♦ SASKARSMES VEIDI ♦ SASKARSMES STRUKTŪRA

Saskarsme — galvena cilvēka esamības forma. Saskarsme — neatņemams cilvēka raksturojums. Saskarsmes kultūra — neatņemama cilvēces un katras tautas garīgas kultūras sastavdaļa. Visi cilvēka darbošanas veidi notiek saskarsmes konteksta. Saskarsme ir reala, aktuala garīgas dzīves pastavēšanas forma. Kompetenta, labvēlīga saskarsme patiesi ir vienīga, īstena cilvēku dzīves greznība, teicis A. de Sent-Ekziperi. Lielaka daļa zinatnieku doma, ka cilvēkam ir iedzimta, instinktīva tieksme un spēja uz labvēlīgu saskarsmi. A. Diprē to sauc par 'simpatiju jūtam', E. Fromms par 'vajadzību pēc cilvēciskiem sakariem', E. Bērns par 'vajadzību pēc glastiem'. [18]¹ Cilvēks ir izaudzis no pirmatnēja bara, tapēc cilvēks jau pēc savas dabas ir sabiedriska, kolektīviska būtne, kam ir nepieciešami kontakti ar sev līdzīgiem. Izolēšanas, mizantropija — ta ir slimīga anomalija cilvēku kopība. Tas ir tapēc, ka galvenas savas socialas vajadzības cilvēks var apmierinat, tikai kontaktējoties ar citiem cilvēkiem. Vacu izcelsmes amerikaņu filozofs un psihologs E. Fromms speciali akcentē, ka normalam cilvēkam izolacija no citiem ir nepanesama, vientulības izjūta ir viena no visvairak psihi traumējošajam cilvēka izjūtam. Fromms uzsver, ka katram cilvēkam ir vismaz piecas socialas vajadzības un,

Cipars kvadratiekavas norada gramatu, kas literatūras saraksta apzīmēta ar attiecīgo kartas numuru.

tikai visas tas apmierinot, cilvēks var pilnvērtīgi dzīvot. Katram cilvēkam ir:

vajadzība pēc cilvēciskiem sakariem, vajadzība būt elementam
kada lielaka 'Mēs'. Ta ir cilvēkam aktuala piederības vajadzība;

vajadzība pēc pieķeršanas, simpatijam. Cilvēks grib just siltas
jūtas pret kadu un vēlas, lai arī viņam citi davatu simpatijas. Ja ta nav,
sak rasties apatija un dzīves apnikums;

vajadzība pēc pašapziņas — cilvēkam nepieciešams apzinat sevi
ka neatkartojamu personību, tadu, kadas nekad nav bijis, nav un arī
nebūs. Cilvēks dzīvo pēc principa 'Ar citiem, lūdzu, mani nejaukt'. Ja
šī vajadzība netiek apmierinata, cilvēks sak justies ka skrūvīte, smilšu
graudiņš, mehanisks robotiņš;

vajadzība pēc pašapliecinašanas. Psiholoģiskam komfortam
cilvēkam nepieciešams just savu nozīmīgumu citiem, kaut vai
nedaudziem, savai ģimenei;

vajadzība pēc informacijas un vērtību orientaciju sistēmas.
Cilvēkam nepieciešams sevi apzinaties saistība ar kadu noteiktu kultūru,
etnosu, reliģiju. Cilvēkam kaut kam jatic, kaut kas jaatzīst par svētu un
aizstavamu, kaut kas cits — jaatgrūž un janicina. Ja ta nav, cilvēks
apjūk, pazaudē dzīves orientierus, parvēršas marginalī (cilvēka bez
noteiktas kultūras piederības).

Visas šīs vajadzības cilvēks var apmierinat tikai saskarsmē ar citiem cilvēkiem, cita ceļa nav. Savukart saskarsmes kvalitate un attiecības, kas veidojas saskarsmes procesa, būtiski ietekmē cilvēku dzīvi, pašsajūtu un darba spējas. Konflikti, deformēta saskarsme traumē cilvēku psihi, izraisa spēcīgas negatīvas emocijas, aizvaino, cērt grūti dzīstošas brūces cilvēku dvēselēs. Un tomēr cilvēks ir iekartots ta, ka pat nelabvēlīga saskarsme viņam ir veļamaka par pilnīgu izolētību. Emocionalo saišu trūkums draud cilvēkam ar fatalu iznakumu, uzsver E. Bērns.

SASKARSMES JĒDZIENS

Saskarsme tatad ir cilvēka socialas dabas izpausme un realizacija. Ir divas pieejas saskarsmes interpretacija: socioloģiska un social-

psiholoģiska. Plašaka — socioloģiska — pieeja traktē saskarsmi ka vienu no cilvēka pastavīgam darbības formam ar specifiskiem mērķiem un uzdevumiem līdztekus darbam, izziņai un vērtēšanai ka to obligato komponentu. Saskarsmes process ir realais, aktualais konteksts, kura notiek cilvēku mijiedarbība un nodibinas cilvēciskie sakari.

Socialpsiholoģiskaja pieeja (ari šaja gramata) saskarsme tiek definēta šaurak. Saskarsme ir tiešs vai netiešs kontaktēšanas process, kura mērķis ir ietekmat partnera (partneru) uzvedību, emocijas, dispozīcijas (nostadnes un attieksmes), aktivitates pakapi un darbību.

Saskarsmei ir divas izpausmes: arēja un iekšēja. Saskarsmes arēja izpausme ir partneru reala komunikatīva uzvedība, kuru var redzēt un dzirdēt un kura izpaužas ka vardiska vai nevardiska vēršanas pie partnera.

Saskarsmes iekšējo izpausmi mēs neredzam, bet varam spriest par to, balstoties uz novērojumiem.

Saskarsmes iekšēja izpausme ietver:

partneru saskarsmes situacijas subjektīvas uztveres īpatnības.
Vienu un to pašu situaciju (piemēram, satikšanos uz ielas vēla nakts
stunda) dažs cilvēks uztvers ka neitralu, cits — ka apdraudošu un
attiecīgi uzvedīsies;

emocionalos pardzīvojumus, kas ir saistīti ar realajiem vai gaida
majiem kontaktiem;

kontaktu motīvus un mērķus;

saskarsmes psiholoģisko efektu jeb rezultatu—partneru motīvu,
nostadņu, attiecību, emocionalo stavokļu, uzvedības izmaiņas vai
saglabašanu esošaja līmenī.

SASKARSMES FUNKCIJAS

Galvena, globala saskarsmes funkcija ir cilvēku socialo vajadzību apmierinašana. Šī maģistrala funkcija realizējas ar virkni šauraku funkciju starpniecību. Regulatīva funkcija — saskarsmes procesa realizējas partneru savstarpēja iedarbība, ietekme. Izziņas funk-

cija — sistematisku kontaktu ietekme cilvēki iegūst zinašanas paši par sevi, viens par otru, kopīgo uzdevumu risinašanas ceļiem. Ekspresīva funkcija — saskarsme ļauj mums izpaust savas emocijas un pardzīvojumus, izteikt savu attieksmi pret notiekošo, faktiem, partneri. Gadas, ka emocionalo reaģēšanas veidu nesakritība noved pie partneru atsvešinašanas, slēptiem konfliktiem un attiecību izjukšanas. Socialas kontroles funkcija — saskarsme nereti realizējas ka pozitīvu (uzslava, cildinajums) vai negatīvu (nopēlums, kritika) sankciju komplekss attiecība pret partneri, lai koriģētu viņa uzvedību. Arī nekontaktēšanos (saskarsmes boikotu) var uzskatīt par nopietnu sankciju. Socializacijas funkcija — tikai saskarsmē ar citiem cilvēkiem mēs kļūstam par personībam, iegūstam kontaktēšanas pieredzi, zinašanas, prasmi atri orientēties saskarsmes partneri un situacija, iemacamies klausīties un runat, uzvesties un darboties.

SASKARSMES VEIDI

Vienotas klasifikacijas nav. Pēc mērķiem var izdalīt sociali ritualo komunikaciju, kuras nolūks ir uzturēt partneru attiecības, paradīt uzmanību, apliecinat cieņu. Izzinas komunikacija mūsu galvenais mērķis ir jaunas informacijas iegūšana. Ekspresīvaja komunikacija galvenais ir emociju un jūtu izpausmes. Pamudinošas komunikacijas nolūks ir kaut ko panakt no partnera, piemēram, izpildīt mūsu lūgumu, mainīt viņa attieksmi, uzvedību. Parliecinošas komunikacijas mērķis parasti ir mainīt partnera viedokli, novirzīt viņa domas uz mūsējam. Konfliktregulējošaja komunikacija, ka rada nosaukums, svarīgakais ir konfliktu atrisinašana un partneru attiecību noregulēšana.

Pēc normativitates pakapes saskarsmi var iedalīt oficialaja un neoficialaja. Oficialaja jeb lietišķaja saskarsmē cilvēki kontaktējas, rēķinoties ar iepriekšnoteiktam normam, ka lomu un statusu parstavji. Neoficiala saskarsme ir brīvaka, to regulē visparcilvēciskas normas. Mēs kontaktējamies ka personības un parstavam paši sevi.

Komunikaciju var iedalīt vertikalaja un horizontalaja atkarība no ta, kadu statusu cilvēki sarunajas — dažadu vai vienadu.

Pec kontaktu vēlamības — nevēlamības pakapes tos var iedalīt: nepieciešamajos jeb obligatajos, bez kuriem jebkura kopīga darbība kļūst praktiski neiespējama; vēlamajos—tados personīgajos kontaktos, kuri veicina kopīgo darbību, sekmē darbības rezultatus; neitralajos — personīgos kontaktos, kuri ne sekmē, ne kavē kopīgo darbību; beidzot, nevēlamos kontaktos — tados, kuri traucē kopīgas darbības mērķu sasniegšanu.

Katram saskarsmes veidam ir sava specifika un psiholoģiskas īpatnības, taču var izdalīt arī tadas, kuras raksturo jebkurus cilvēku kontaktus. Tieši pēdējo aplūkošanai veltīta šī gramata.

SASKARSMES STRUKTŪRA

Jebkura cilvēku saskarsmē vienmēr var izšķirt trīs sastavdaļas: socialo percepciju — cilvēku savstarpējo uztveri, komunikaciju —

apmaiņu ar informaciju un interakciju — partneru mijiedarbību un ietekmēšanos. Šie trīs saskarsmes komponenti veido veselumu, realo kontaktu sistēmu, tie determinē cits citu, mij ietekmējas un nav atdalami cits no cita. Vienīgi teorētiskas analīzes nolūkos talak mēs runasim par katru no tiem atsevišķi.

Ievadnodaļas nobeiguma piedavajam jums Rjahovska testu 'Vai jūs esat komunikabls?'. Šī testa pamata ir ideja par to, ka katram cilvēkam ir sava — augstaka vai zemaka — saskarsmes vajadzība un individuals kontaktēšanas stils.

Nodarbošanas un profesijas, kas ir saistītas ar biežiem un ilgstošiem kontaktiem ar cilvēkiem (arsts, skolotajs, ierēdnis u. c), labak ir izvēlēties cilvēkiem ar augstu vajadzību pēc saskarsmes. Cilvēkiem ar izteiktu vajadzību pēc kontaktiem raksturīga: [20]

tieksme uzturēt un atjaunot labas attiecības ar cilvēkiem;

—jūtīgs pardzīvojums par labu attiecību partraukšanu vai sairšanu;

spēja piedot labu attiecību saglabašanas dēļ;
„- —cenšanas izpalīdzēt citiem;

spēja atteikties no personīgam ērtībam citu cilvēku dēļ;
i — augsta iejūtības pakape;

vēlme nodibinat labas attiecības ar daudziem cilvēkiem un
paplašinat kontaktu sfēru;

centieni aktīvi piedalīties kopīgos pasakumos, kuru mērķis ir
labs garastavoklis un siltu attiecību izveidošana.

Ka ir ar jums? Vai varat sacīt, ka esat pareizi izvēlējušies profesiju?

TESTS VAI JŪS ESAT KOMUNIKABLS?

Uz piedavatajiem 16 jautajumiem atbildiet ar 'ja', 'reizēm', 'nē', vadoties pēc ta, ka jūs parasti rīkojaties, ka ar jums parasti notiek.

Jums paredzēta ordinara lietišķa tikšanas. Vai tas gaidīšana var
jūs 'izsist no sliedēm'?

Vai jūs atliekat vizīti pie arsta līdz tam laikam, kad talak ciest
vairs nav spēka?

Vai jūsos izraisa nervozitati un nepatīkamas izjūtas uzdevums
uzstaties ar priekšlasījumu, paziņojumu, informaciju kada apspriedē,
sapulcē vai tamlīdzīga pasakuma?

Jums piedava braukt komandējuma uz pilsētu, kura nekad agrak
neesat bijis. Vai jūs pieliksiet maksimumu pūļu, lai komandējuma
nevajadzētu braukt?

Vai jūs labprat dalaties savos pardzīvojumos ar citiem cilvēkiem?

Vai jūs kaitinaja nepazīstams cilvēks uz ielas vēršas pie jums ar
lūgumu (paradīt ceļu, pateikt laiku, atbildēt vēl uz kadu jautajumu)?

Vai jūs ticat, ka eksistē 'tēvu un dēlu' problēma un ka dažadu
paaudžu cilvēkiem grūti saprast vienam otru?

Vai jums būs neērti atgadinat paziņam, ka viņš ir aizmirsis atdot
jums 10 latus, kurus aizņēmas pirms paris mēnešiem?

Restorana vai ēdnīca jums ir pasniegts slikti pagatavots ēdiens.
Vai to noklusēsiet, tikai dusmīgi atbīdot šķīvi?

Vai ir ta, ka, palicis viens ar nepazīstamu cilvēku, jūs nesaksiet
ar viņu sarunu un jums būs nepatīkami, ja pirmais ierunasies viņš?

Jūsos izraisa šausmas jebkura gara rinda (veikala, bibliotēka,

kinoteatra kase). Vai labak atteiksieties no sava nodoma, neka stasieties rindas gala un mocīsieties gaidot?

Vai baidaties piedalīties kada komisija, kura izskata konflikta
situacijas?

Vai ir ta, ka jums ir savi individualie kritēriji makslas, literatūras,
kultūras darbu novērtēšanai un nekadi sveši viedokli šaja ziņa jums
nav pieņemami?

Vai, izdzirdis kaur kur 'kuluaros' pilnīgi kļūdainu viedokli par
jums labi zinamu jautajumu, labak klusēsiet un neiejauksieties saruna?

Vai jūsos izraisa nepatiku lūgums palīdzēt izprast kadu darba
jautajumu vai macību tematu?

Vai labpratak izsakat savu viedokli (domu, vērtējumu) rakstiska
veida neka mutiski?

Un tagad novērtējiet ballēs savas atbildes: par katru atbildi 'ja' — 2 balles, 'reizēm' — 1 balle, 'nē' — 0. Saskaitiet kopējo ballu summu. Rezultatu interpretacijas atradīsiet gramatas beigas (118. lpp.).