SOCIALA PERCEPCIJA

SOCIALA PERCEPCIJA L

♦ SOCIALAS PERCEPCIJAS JĒDZIENS 't

♦ CILVĒKU SAVSTARPĒJAS UZTVERES

UN SAPRATNES MEHANISMI: IDENTIFIKACIJA, REFLEKSIJA, EMPATIJA, STEREOTIPIZACIJA

Saskarsme sakas ar partneru savstarpēju uztveri. Kontaktu norisi determinē tas priekšstats par partneri, kurš veidojas uztverē — socialas percepcijas procesa. Šis priekšstats ir liela mēra atkarīgs no uztveroša cilvēka dzīves pieredzes, personības īpatnībam, motivacijas. Vēl uz priekšstatu par otru cilvēku atstaj iespaidu partnera pašpadeve — viņa arējais izskats, apģērbs, runas maniere, ka ari reala situacija, kura notiek saskarsme. Uztveres akta vienmēr tiek iekļauta uztverta interpretacija gan jūtu, gan domašanas līmenī.

G. Andrejeva uzskata, ka uztvert otru cilvēku nozīmē uztvert viņa arējas pazīmes, salīdzinat tas ar indivīda personības īpašībam un uz ta pamata interpretēt viņa uzvedību. [9]

Sociala percepcija—cilvēku savstarpējas uztveres un sapratnes process realizējas visa kontaktu laika. Uztveres rezultati var mainīties, ja mainas partneru uzvedība vai saskarsmes situacija. Uztveres procesa ir iesaistīta visa personība. Galvenie socialpsiholoģiskie mehanismi, kurus cilvēks izmanto priekšstata par partneri veidošana, ir identifikacija, refleksija, empatija un stereotipizacija.

Identifikacija — cita cilvēka izpratne, viņu apzinati vai neapzinati pielīdzinot sev. Identifikacija ir visai plaši izplatīts mehanisms — pēc

sevis cilvēks spriež par citiem. Ja partnera vērtību orientacijas, mērķi un normas ir līdzīgi mūsējiem, tad uztverē lielu kļūdu nebūs, taču tomēr ar identifikaciju ir jabūt uzmanīgam — cilvēki stipri atšķiras cits no cita.

Empatija ir percepcijas mehanisms, kuru parasti izmantojam, kontaktējoties ar mums pazīstamiem, tuviem cilvēkiem, taču, ja gribam, mēs varam kļūt empatiski pret jebkuru cilvēku. Empatija balstas uz cilvēku prasmi, ko aktualizē vajadzība vai vēlēšanas nostadīt sevi otra cilvēka vieta, izjust viņa stavokli, pozīciju, paskatīties uz notiekošo ar partnera acīm.

Empatija ir intuitīvs izpratnes veids bez apdomašanas, kad emocionala iejušanas otra cilvēka uzreiz izraisa attiecīgu savu rīcību. Empatija mums visiem piemīt jau no bērnības. Bērni ir lieliski psihologi. Kļūstot vecaki, mēs arvien retak iedarbinam šo percepcijas mehanismu. Mums nav laika un vēlēšanas, ari iespēju empatiski saprast katru, ar ko mēs kontaktējamies, mums ir daudz savu problēmu. Tadējadi mēs zaudējam savu unikalo jūtīgumu. Cilvēki var būt empatiski dažada līmenī. N. Obozovs [30] iedala kognitīvas, emocionalas un darbīgas empatijas līmeņus. Kognitīva empatija — vienkaršaka empatijas forma. Cilvēks saprot partnera situaciju un emocionalo stavokli, bet nemaina savējo, viņa dvēselē nesaviļņojas neviena stīga. Emocionalai empatijai raksturīgs tas, ka ar partneri notiekošais ne tikai tiek saprasts, bet izraisa mūsos ari emocionalu atbalsi. Pastav divas emocionalas empatijas formas: egoistiska — līdzpardzīvojums un altruistiska — līdzjūtība. Līdzpardzīvojums ir vienkaršaka emocionalas empatijas forma. Tas pamata — egoistiska vajadzība pēc savas labklajības: 'Žēl tevis, bet labi, ka ar mani tas nav noticis.' Līdzjūtība ir augstaka emocionalas empatijas forma. Tas pamata ir altruistiskas rūpes par otra cilvēka labklajību. Līdzjūtība jau ir parejas forma uz darbīgo empatiju: 'Žēl tevis, varbūt varu kaut ka palīdzēt?'

Darbīga empatija ir augstaka empatijas forma, kas ietver kognitīvo, emocionalo un uzvedības komponentu. Šī empatija realizējas pēc shēmas: 'Es saprotu, kas ar tevi notiek, es jūtu tev līdzi un es darīšu

kaut ko tava laba.' —■>.

Latvijas J Unlversitatss  BiBLiOT KA J

Empatija uzlabo cilvēku attiecības, sekmē sadarbību, jo balstas uz dziļu partnera izpratni.

Identifikacija un empatija prasa vēl viena jautajuma iztirzašanu: ka mans partneris sapratīs mani, jo no ta būs atkarīga mūsu mijiedarbība saskarsmē. Tas ir jautajums par refleksiju.

Refleksija nozīmē, ka katrs no partneriem apzinas, kadu iespaidu atstaj uz citiem, ka viņi tiek uztverti, saprasti un novērtēti. Refleksija var saskaitīt vismaz astoņas pozīcijas, kuras raksturo sarežģīto cilvēku savstarpējas atspoguļošanas un uztveres procesu: pats subjekts, kads viņš ir īstenība, subjekts, kadu viņš redz pats sevi; subjekts, kadu viņu redz partneris; subjekta priekšstats par to, kadu viņu redz partneris, un tas pašas četras pozīcijas no partnera puses. Realaja saskarsmē cilvēks, vadoties pēc sava priekšstata par sevi, runa ar partneri, balstoties uz savu priekšstatu par viņu, ņemot vēra savu priekšstatu par to, kadu viņu redz partneris. Refleksija ka partneru savstarpēja atspoguļošanas realizējas ka process ar atgriezenisko saiti — adresats, saņemot informaciju par to, kadu iespaidu viņš ir atstajis uz partneri, izvēlas un koriģē savu turpmako saskarsmes stratēģiju.

Stereotipizacija [32] — vēl viens no cilvēku savstarpējas uztveres mehanismiem. Parasti to izmanto, kontaktējoties ar nepazīstamiem vai mazpazīstamiem cilvēkiem. Stereotipizacijas būtība ir partnera uzvedības formu klasifikacija un to cēloņu interpretacija, salīdzinot tos ar zinamam paradībam, kategorijam un socialajiem stereotipiem. Stereotipizacijas gadījuma cilvēks netiek uztverts ka individualitate, bet gan ka kadas noteiktas grupas (tautas, dzimuma, profesijas, reliģiskas konfesijas, politiskas partijas u. c.) parstavis un uz šo cilvēku tiek attiecinats mūsu dzīves laika par konkrēto grupu izveidojies priekšstats. Visiem dotas grupas locekļiem mēs piešķiram vienas un tas pašas īpašības bez pietiekamas iespējamo atšķirību apzinašanas. Stereotipizacijas rezultats ir tadi spriedumi ka: 'Visas sievietes ir vienadas!', 'Viņš taču ir krišnaīts!' vai 'Ko gan citu var gaidīt no izbijuša komunista!'

Socialie stereotipi ir vecaku un sabiedrības iemacītas uztveres shēmas, relatīvi stabili un parasti vienkaršoti priekšstati par socialajiem objektiem — cilvēkiem, grupam, notikumiem. Cilvēks ķeras pie

socialajiem stereotipiem informacijas deficīta apstakļos, kad ir noguris, kad viņam nepieciešams apliecinat savu uzticību kadai grupai vai ari izskaidrot savas negatīvas nostadnes.

Stereotipos ir akumulēta zinama dzīves pieredze, tapēc tie, lai arī attiecība uz konkrēto indivīdu vai notikumu var izradīties neprecīzi, tomēr aktīvi tiek izmantoti gan sabiedrības izziņa, gan cilvēku saskarsmē. Stereotipi ka gatavas klišejas ļauj samazinat laiku partnera izziņa, nodrošina elastīgaku reakciju uz situacijas maiņam, samazina indivīda trauksmi, jo, atestējis partneri ka kadas konkrētas grupas parstavi, cilvēks aktualizē savus priekšstatus par attiecīgo grupu un, kaut arī aptuveni, tomēr zina, ka rīkoties un uzvesties.

Talak daži vingrinajumi jūsu empatisko spēju pašizziņai. [27] Jums tiek piedavatas piecas situacijas no prakses. Pacentieties tas izprast un dodiet atbildes uz jautajumiem, izvēloties 'A' vai 'B' variantu. Padomajiet, kapēc jūs izdarījat attiecīgo izvēli. Vai jūs mainītu savu izvēli, ja pardomatu situaciju vēlreiz? Kadus gadījumus no savas pieredzes jūs atcerējaties, kad atbildējat uz jautajumiem? Ja neviens no atbilžu variantiem jūs neapmierina, kadu jūs dotu savu atbildi?

Situacija Nr. 1.

Ja pirmaja tikšanas reizē pret cilvēku ir radušas antipatijas, kas būs nakamajas tikšanas reizēs?

A. Attiecības uzlabosies.

B. Nekas nemainīsies.

Situacija Nr. 2.

Divas cilvēku grupas klausījas lekciju. Viena grupa pasniedzēju pieteica ka profesoru, otra — ka vienkaršu lektoru. Kura no grupam labak apguva lekcijas materialu?

A. Grupa, kur pasniedzēju pieteica ka profesoru.

B. Grupa, kur pasniedzēju pieteica ka lektoru.

Situacija Nr. 3.

Viena brigadē ilgstoši tika realizēts autoritarais vadības stils. Stradnieki bez iebildumiem izpildīja brigadiera gribu. Cita brigadē bija

demokratiskais vadības stils: pirms lēmuma pieņemšanas brigadieris vienmēr apspriedas ar padotajiem. Abas brigadēs tika iekļauti jauni darbinieki. Kura no brigadēm stradnieki ar lielaku nevēlēšanos sagaidīja jaunos darbiniekus?

A. Brigadē ar autoritaro vadības stilu.

B. Brigadē ar demokratisko vadības stilu.

Situacija Nr. 4.

Vienu bērnu grupu ieveda istaba, kura bija ļoti daudz rotaļlietu, un tūlīt pat atļava ar tam spēlēties. Otru bērnu grupu vispirms pieveda pie stikla durvīm uz istabu un ļava kadu laiku aplūkot rotaļlietas caur stiklu. Pēc tam bērnus ielaida istaba un atļava spēlēties.

Kuras grupas bērni salauza vairak rotaļlietu?

A. Pirmas grupas bērni.

B. Otras grupas bērni.

Situacija Nr. 5.

Viena cilvēku grupa paradīja īsfilmu par bokseru sacensībam. Otra — īsfilmu par dabu. Abas grupas pēc filmas noskatīšanas dalībniekus intervēja, lai noteiktu agresivitates līmeni.

Kura grupa bija augstaks agresivitates līmenis?

A. Pirmaja grupa.

B. Otraja grupa.