ZINATNISKI PĒTNIECISKAIS DARBS VESELIBAS ZINATNĒ - Narkotiku izplatiba Madonas rajona jauniešu vidū

Madonas Valsts ģimnazija

Zinatniski pētnieciskais darbs veselibas zinatnē

Narkotiku izplatiba Madonas rajona jauniešu vidū

Ievads

Tēma : Narkotiku izplatiba Madonas rajona jauniešu vidū.

Mūsdienas narkotikas ir ļoti aktuala valsts mēroga problēma. Aizvien bietak pusaudtu vidū tiek lietotas datadas narkotikas, sakot no tadam vieglajam narkotikam ka marihuana, beidzot ar heroinu un kokainu.

Šaja darba centišos paskaidrot narkotiku lietošanas sekas, paradit narkotiku iedarbibu uz cilvēka organismu, informēt par datadiem faktiem saistiba ar narkotiku lietošanu un uzskaitit narkotiku veidus.

Darba mērķis : Noskaidrot narkotiku izplatibu Madonas rajona jauniešu vidū.

Hipotēze : Madonas rajona jaunieši neaizraujas ar narkotiku lietošanu.

Metodes:

1. Literatūras izpēte
2. Anketēšana
3. Intervijas
4. Datu apkopošana un analize

Visparējas ziņas

Narkotikas ir vielas, kas iedarbojas galvenokart uz centralo nervu sistēmu. Mazakas devas tas rada labsajūtu (jautribu, mundrumu vai patikamu mieru), lielas devas- stipru apreibuma sajūtu, apdullumu, miegu un pat dziļu bezsamaņas stavokli - komu. Datas narkotiskas vielas izraisa halucinacijas. Narkotiskas vielas rada atkaribu. Vards ir cēlies no grieķu varda “narkotikos”, kas nozimē “stindzinošs” vai “padarit nejūtigu”.

Narkotikas mediciniskos nolūkos tikušas izmantotas jau Senaja Indija un Tuvajos austrumos, kur tas izmantoja ka pretsapju, pretepilepsijas, pretkrampju lidzekli, ka ari pret vemšanu. 19. gadsimta angļu kara mediķi, Anglijai kolonizējot Indiju, marihuanas preperatus lietoja lidzigos nolūkos – ka pretsapju lidzekli un muskuļu spazmu noņēmēju.

Opiju senatnē pielietoja Vidusjūras rajona ka lidzekli pret caureju, kuņģa krampjiem, klepu un locitavu sapēm. Opija lietošana tiek saistita ar seno Ķinu, kur to lietoja reliģisku pasakumu laika. Apmēram taja paša laika to saka lietot Indija, Persija un Afrika, kur opiju ieveda arabu tirgotaji. Opiju lidz mūsdienam parsvara lietoja silta klimata zemēs – Indoķina, Talos austrumos.

LSD atklaja Šveices ķimiķis A. Hofmans 1945. gada. Viņš nejauši ieelpoja nelielu daudzumu LSD, un izjuta ka mainas viņa apkartējas vides uztvere. Hofmaņa atklajums ieinteresēja psihiatrus un militaristus, kuri meklēja iespēju ietekmēt cilvēka psihes darbibu. 60.gadu sakuma LSD izdalija brivpratigajiem, to saka lietot ari Vjetnamas pretkara kustibas dalibnieki.

Amfetaminus pirmo reizi atklaja 1887. gada un ta stimulējošas ipašibas 1933. gada. Amfetaminu pielieto medicina bērnu hiperaktivitates samazinašanai un apetites remdēšanai.

Faktori, kas ietekmē jauniešus lietot narkotikas

Pirmo reizi pusaudti parasti pamēģina narkotikas kopa ar draugiem. Visbietak pirma lietota narkotika ir marihuana vai kada cita viegla narkotika. Jaunieši pamēģina narkotikas galvenokart ziņkaribas dēļ; tadēļ, lai gūtu jaunas, nezinamas sajūtas; atslabinatos, novērtos no ikdienas problēmam un traģiskiem notikumiem vai lai stimulētu iztēli un jaunrades spējas. Viens no faktoriem ir ari draugu piedzivotais narkotiku reibuma. Datreiz par iemeslu narkotiku pamēģinašanai kļūst tas, ka jaunietis jūtas nesaprasts vai nepamanits, tadēļ cenšas to kompensēt ar izradišanos par narkotiku lietošanu. Pusaudti doma, ka no vienas narkotiku lietošanas reizes tie nekļūs atkarigi, bet patiesiba viņi kļūst atkarigi jau pirms narkotiku pamēģinašanas.

Bieti vien datadas diskotēkas tiek pardotas narkotikas, un pusaudti jautribas uzturēšanai tas ari pērk. Lai gan sakuma šķiet, ka nekadu ļaunumu narkotikas organismam nenodara, bet patiesiba tikai pēc laika paradas datadi blakus efekti, kas liek pardomat vai tiešam vajadzētu tas lietot. Pēc narkotiku iedarbibas beigam pusaudti sak izjust abstinences sindromu, kas liek kartējo reizi meklēt naudu narkotikam un lietot tas atkartoti, lai pazustu nepatikamas sajūtas.

Klubos narkotiku tirgotaji cenšas iespaidot naivos pusaudtus, tapēc tas ari ir viens no iemesliem kadēļ jaunieši tas lieto.

Mūsdienas pusaudti ir svariga sabiedribas daļa, ar tiem vajag rēķinaties, taču vecaki cilvēki, veidojot filmas un literatūru par narkotikam, neapzinas, ka paši uz to netieši izaicina bērnus. Legalo narkotiku (alkohola un cigarešu) reklamas jauniešus iespaido un liek domat, ka lietot šis vielas ir labi un tie pieredzēs jaunas, ipašas sajūtas.

Patiesiba jebkas un jebkura vieta var uzvedinat pusaudzi uz narkotiku lietošanu. Varbūt tas nenotiks uzreiz, bet jaunietis apdomas šo iespēju vēl un vēl lidz beidzot padosies un pamēģinas.

Narkotisko vielu grupas

Stimulatori - vielas ar uzbudinošu, stimulējošu darbibu (amfetamins, metamfetamins, kokains, efedrons, u.c. )

Depresanti - vielas ar CNS nomacošu, nomierinošu darbibu (opiati – opijs, morfijs, kodeins, heroins; barbiturati; seduksēns, u.c. trankvilizatori, alkohols u.c.)

Halucinogēni - vielas, kas izraisa halucinacijas (LSD – lizerginskabes dietilamids; nosaciti – hašišs un marihuana).

Inhalanti (Gaistošie organiskie šķidinataji ) – (acetons, benzins, benzols u.c.). Iedarbiba toksiska, izraisa reibumu un lielas devas pat halucinacijas.

Stimulatori

Stimulatori ir vielas, kuram ir tieša stimulējoša ietekme uz centralo nervu sistēmu, jo tie izraisa galvas un muguras smadzeņu uzbudinamibas paaugstinašanos, sirds izsviedes tilpuma pieaugumu un vielmaiņas intensitates pastiprinašanos. Stimulatorus lieto, lai iegūtu tadu pašu efektu ka adrenalins, ko izstrada cilvēka organisms. Tie var uzlabot cilvēka koncentrēšanas spējas, kustibu koordinaciju un izraisit bezmiegu. Stimulatorus bieti lieto sportisti, jo tie samazina sapju sajūtas slieksni un paaugstina spēju sportot ar lielu spēka patēriņu.

Halucinogēni

Halucinogēnu lietošanas rezultata rodas simptomi, kas lidzigi psihozei, piemēram, halucinacijas, orientacijas zudums, izmaiņas domašana un uztverē. Halucinogēnu grupa ietilpst vairak neka 100 datadas dabigas un sintētiskas vielas. Arsti tos izraksta mazas devas psihisku saslimšanu gadijumos. Parsniedzot paredzētas devas veidojas atkariba.

Depresanti

Tie rada islaicigas fiziski patikamas sajūtas, uzbudinajumu, pacilatu garastavokli, fantazijas un sapņus. Šim stavoklim var sekot liels runigums. Pēc tam lietotaju parņem miegs. Acu zilites parasti ir sašaurinatas. Lielas devas depresanti rada kustibu koordinacijas, lidzsvara un gaitas traucējumus, neskaidru runu, sastingušus sejas vaibstus un mēles stivumu. Šis vielas atri izraisa smagu fizisku atkaribu, tapēc ir ļoti bistamas. Abstinences simptomi ir ļoti smagi.

Inhalanti

Šaja grupa ietilpst narkotiskas iedarbibas gaistošas vielas. Tas ir sadzives ķimijas vielu sastava : krasvielas, limēs, lakas, gaisa atsvaidzinatajos. Paši par sevi inhalanti nav narkotikas, taču reibuma sajūta rodas, ja šis vielas organisma nokļūst lielaka daudzuma un tiek speciali lietotas apreibinoša nolūka. Lietojot ļoti lielas devas inhalanti var izraisit halucinacijas.

Marihuana un hašišs (kaņepju preparati)

Marihuana - gaišas, zaļi brūnas, sasmalcinatas lapas un ziedoša kaņepes augšdaļa. Šo narkotiku smēķē, sajaucot ar tabaku. Datreiz iecep konditorejas izstradajumos vai gatavo tējas.

Hašišs - sveķu, ziedputekšņu un sasmalcinatas auga augšējas daļas maisijums – tumši brūna, bliva plastilinam lidziga masa. Hašišu smēķē sajaucot tabaku, pipēs.

No kaņepēm iegūtas narkotikas neizraisa fizisku atkaribu. Tam ir specifiska degušas zales smaka. Marihuanas iedarbibas sakuma ir labsajūtas un pacilatibas sajūta, kas kombinējas ar pastiprinatu runigumu un vēlēšanos smieties. Mainas laika sajūta – minūtes tiek uztvertas ka stundas un otradak. Pastiprinas smartas, taustes, skaņas, krasu izjūta. Reibums rada sajūtu, ka ir paaugstinatas koncentrēšanas spējas. Reibuma vēlakaja stadija iestajas nogurums un miegs. Psiholoģiski marihuanas un hašiša smēķēšana rada tukšuma sajūtu, ko dēvē par “nemotivētibas sindromu”, ta rezultata jaunieši vairs neraizējas par savu nakotni, darbu vai studijam. Raksturiga ir spēciga bada vai slapju sajūta, apsarkušas acis ar paplašinatam zilitēm un bala adas krasa.

Psihiskie un fiziskie traucējumi:

Eiforija un atbrivotiba

Aizdomigums

Laika sajūtas palēninašanas

Uzmanibas traucējumi

Reakcijas atruma traucējumi

Redzes, dzirdes vai taustes halucinacijas

Bailes, trauksme, aizstavēšanas no draudigam halucinacijam

Paatrinata sirdsdarbiba

Slapju sajūta

Lietošanas sekas:

Ilgstošas lietošanas rezultata noteikti veidojas psihiska atkariba. Atkariba no vecuma, lietošanas bietuma un organisma individualajam ipatnibam, atkaribas veidošanas atrums un smagums datadiem cilvēkiem var stipri atšķirties. Atkaribas stadija smēķēšana vairs apmierinajumu nesniedz, taču kļūst par nepieciešamibu. Gaidita efekta trūkums noved pie ta, ka ta sasniegšanai tiek lietots alkohols vai citas narkotikas.

Abstinences stavokli lietotaju moka bezmiegs, viņš kļūst nervozs, satraukts

Smēķēšana veicina bronhita, efizēmas, plaušu vēta rašanos. Pazeminas imunitate

Laika gaita izmainas raksturs, pasliktinas atmiņa, koncentrēšanas un prata spējas

Viriešiem samazinas spermatozoidu skaits un dzimumhormonu limenis

Sievietēm izsauc menstruaciju traucējumus un neauglibu

Opiati

Magoņu salmi

Acetilētais opijs – tiek iegūts vairakkartēju ķimisku reakciju rezultata

Jēlopijs – ipaši apstradata magoņu stublaju sula

Metadons – sintētiskais opiats balta pulveriša vai gatava šķiduma veida

Heroins – balts vai brūns pulveris

Pie šis grupas pieder dabiskas un sintētiskas vielas, kas satur morfijam lidzigus savienojumus. Galvenokart tos ievada injicējot vēna, bet pēdēja laika bieti heroina lietošana tiek uzsakta ostišanas vai smēķēšanas veida – bieti piejaucot to zalitei. Ši ir visizplatitaka, bistamaka un visgrūtak apkarojama narkotiku grupa. Pēc pirmas lietošanas reizes reakcija var būt visdatadaka – no spēcigas vēlēšanas lietot vēlreiz, lidz pat ļoti nepatikamam sajūtam un saindēšanas pazimēm. Noved pie atras (datkart pēc vienas vai divam heroina lietošanas reizēm) un spēcigas fiziskas un psihiskas atkaribas. Narkotiku iedarbiba turpinas 6 lidz 12 stundas. Lietošanas sakuma opiati rada intensivu laimes sajūtu. Pēc laika šis efekts zūd un partop neaizsniedzamas atmiņas par lietošanas sakuma laiku. Abstinences simptomi nosaka nepartrauktu nepieciešamibu narkotiku un naudas sagadi. Sakuma posma, ipaši lietojot heroinu, ir vērojama seksualo vēlmju un varēšanas paaugstinašanas, kas laika gaita atri noplok. Stipra abstinence izpautas ka bezmiegs, svišana, lauzošas locekļu sapes, slikta dūša, caureja.

Psihiskie un fiziskie traucējumi

Miegainiba

Nemiers, neadekvata uzvediba

Neskaidra runa

Vēlēšanas uzturēties vienatnē, tumsa un klusuma, neraugoties uz diennakts stundu

Uzmanibas traucējumi

Palēninats pulss

Lēna elpošana

Lietošanas sekas

Ļoti liels risks saslimt ar AIDS vai hepatitu, lietojot vienu šļirci

Pazeminas imunitate, lielaka iespēja saslimt ar datadam infekcijas slimibam

Bojati zobi, jo tiek izjaukta kalcija apmaiņa organisma

Var iestaties potences traucējumi. Ļoti reali ir pardozēšanas draudi, kam var būt smagas sekas, ieskaitot navi.

Amfetamini

Efedrons – lietošanai sagatavots šķidrums, kas smarto pēc vijolitēm;

Pervetins – lietošanai sagatavots šķidrums, smarto pēc aboliem;

Efedrins – balti kristali, ko iegūst no efedras auga. To lieto arstnieciba, ka ari, lai iegūtu efedronu un pervetinu, visbietak, izmantojot arstnieciskus preparatus, kas satur efedrinu;

Speed – lietošanai gatavi dzeltenigi kristali, ko ieelpo vai šņauc

Šo narkotiku lietošana visbistamaka ir pusaudtu vecuma, jo ļoti atri sakas psihes traucējumi. Amfetamina iedarbibas rezultata rodas sajūtas, ka pieveiktas visas dzives nepatikšanas un cilvēks pats ir kļuvis neievainojams. Šis izjūtas var izpausties izaicinoša un dzivibu apdraudoša riciba. Šķietami neizsmeļamie enerģijas resursi uz laiku mazina vajadzibu pēc miega. Un tas bieti izraisa psihiskus traucējumus. Intensiva amfetamina lietošana bieti izraisa alkohola un nomierinošu medikamentu papildus lietošanu, lai mēģinatu likvidēt amfetamina blakus paradibas. Pēc ilgstoša amfetamina lietošanas muskuļu kustibas kļūst saraustitas un grūdienveidigas, ar spontanam sejas muskuļu kustibam, kas saglabajas vēl ilgi pēc amfetamina lietošanas partraukšanas. Reakcija pēc pirma lietošanas mēģinajuma var būt visdatadaka – no spēcigas tieksmes pamēģinat vēlreiz lidz izteikti negativam sajūtam, iespējama ari saindēšanas.

Psihiskie un fiziskie traucējumi:

Rupjiba vai agresivitate

Parlieku liels rosigums, aktivitate

Eiforija un pastiprinata enerģijas sajūta

Paatrinata sirdsdarbiba

Svišana un drebuļi

Slikta dūša un vemšana

Krampji

Paaugstinata ķermeņa temperatūra

Lietošanas sekas:

Sirds asinsvadu sistēmas un visu iekšējo organu bojajumi

Rodas psihiska un fiziska atkariba

Pazeminas imunitate, lietotaju sak apdraudēt infekcijas slimibas

Halucinogēni (psihodēliskas vielas)

LSD (Lizerginskabes dietilamids) - sintētiska narkotiska viela, kas tiek iesūcinata cukura grauda, telatina, papira dzēšlapas (5mm kvadratiņos, kurus rota iespiests attēls)

Psiloscibins un pilocins – dabigas narkotiskas vielas, ko satur ipašas sēnes balta smilšu krasa, tieva, lika katiņa, spicu zvaigtņveida galviņu

LSD, fenciklidins (PCP), meskalins, halucinogēnas sēnes vielu grupa, kuru lietošanas rezultata rodas simptomi, kas lidzigi psihozei, piem., halucinacijas, orientacijas zudums u.c. izmaiņas domašana un uztverē. Halucinogēnu grupas robetas ir grūti diferencējamas, jo šini grupa ietilpst 100 datadas dabigas un sintētiskas vielas, piemēram, psilocins, atropins, ciklodols uc. Šadas iedarbibas vielas lieto galvenokart tie, kam ir problēmas saistiba ar sevi un savas dzives jēgas vērtibu meklējumiem.

Psihiskie un fiziskie traucējumi:

Trauksme un bailigums

Mainas telpas un laika uztvere

Garastavokļa svarstibas

Uzmanibas traucējumi

Apkartne šķiet izmainita, nereala, formala uztvere

Lietošanas sekas:

Var provocēt latentas psihiskas saslimšanas, izsaucot manijas, paranoju, šizofrēnijai lidzigus stavokļus

Var izsaukt izteiktus trauksmes stavokļus, panikas lēkmes, ari agresiju

Mainas lietotaju personiba

Kokains, kokaina hidrohlorids kreks

Kokains - narkotiska viela, ko iegūst no kokas krūma lapam

Kokaina hidrohlorids - balts pulveris, kuru var iešņaukt, injicēt un smēķēt

Lietošanas sakuma izraisa nodevigu veseliguma un spirgtuma sajūtu. Abstinence izpautas galvenokart ta saucamaja “sabrukuma”- baiļpilna un smaga depresija, ko iespējams likvidēt vienigi ar kokaina papildus devas lietošanu. Datkart kokaina blakusefektu mazinašanai to kombinē ar heroinu. Šadas kombinacijas pardozēšanas gadijuma rada letala iznakuma risku. Kokaina lietošana var izraisit smagus un ilgstošus psihozes stavokļus ar nemieru, bezmiegu, aizdomigumu un halucinacijam. Raksturigi simptomi ir ari “kokaina zvēri” masku vai insektu veida, kas kņud zem adas.

Psihiskie un fiziskie traucējumi:

Garastavokļa svarstibas

Pastiprinata fiziska aktivitate

Rupjiba vai agresija

Tieksme, neatlaidiba pieradit savu domu

Paatrinata sirdsdarbiba

Sapes krūškurvi

Muskulatūras vajums

Krampji

Lietošanas sekas:

Apetites un svara zudums, bezmiegs

Nepartraukta lietošana var izraisit depresivus stavokļus, aizdomigumu, psihomotoru uzbudinajumu, izsaukt halucinacijas un psihozes

Pardozēšanas rezultata rodas krampji, elpošanas traucējumi

Veidojas izteikta psihiska atkariba

Boja deguna gļotadu un starpsienas

Ekstazi

Baltas, brūnas, roza vai dzeltenas tabletes, vai daudzkrasainas kapsulas. Bieti vien tabletes ir ar zimējumiem – sirsniņas, utt. Tas visbietak izplata nakts klubos, diskotēkas, plaši izplatita ari viltotu tablešu pardošana (kas satur LSD, amfetaminu u.c. vielas). palielinas izturiba, jūtams fiziska spēka pieplūdums, paatrinas visas organisma reakcijas, sajūtas kļūst spilgtakas. Šis narkotikas iespaida tas lietotajs var izturēt arkartējas fiziskas un emocionalas slodzes, negulēt un nejusties noguris. Kad narkotikas iedarbiba beigusies, iestajas apatisks stavoklis, cilvēks kļūst depresivs, noguris un miegains.

Fiziskie traucējumi:

Muskulatūras raustišanas

Paatrinata sirds darbiba

Svišana

Lietošanas sekas:

Lietošana noved pie fiziska un gariga izsikuma

Iespējams “Siltuma šoks” no parkaršanas, kas rodas sakara ar termoregulacijas traucējumu

Lielas devas paradas halucigēna iedarbiba ar stipru izmainitu redzes un dzirdes uztveri

Negativi ietekmē aknu darbibu, var izraisit 'dzelteno kaiti”

Barbiturati un trankvilizatori (miega un nomierinošie lidzekļi)

Ļaunpratigi bieti tiek lietoti datadi nomierinoši un miegu izsaucoši mediciniski preparati: trankvilizatori un barbiturati, antidepresanti un citas vielas. Tos bieti izraksta arsti, kad nepieciešams mazinat trauksmi, veicinat miegu, panakt muskuļu relaksaciju, ka ari pretkrampju efektu. Parasti lietošana ir iekšķiga, bet datreiz lieto ari injekciju veida. Tie ir datadas krasas un izmēra tablešu, kapsulu, pulveru un ampulu veida. Šo vielu reibuma simptomi ir lidzigi alkohola reibumam - eiforija, miegainiba, emocionala nestabilitate, uzmaciba, lēna domašana, neskaidra valoda un kustibu traucējumi, datreiz ari apdullums.

Lietošanas sekas:

Abstinences sindroms pēc lietošanas izpautas ka nemiers, depresija, bezmiegs, pat suicidas tendences, lauzošas sapes lielajas locitavas, iespējamas ilgstošas psihozes delirija veida un krampju sindroms

Uz adas rodas datadi strutaini izsitumi

Regulara šo preparatu lietošana izraisa sakuma erekcijas traucējumus, apgrūtinatu ejakulaciju, lidz pat impotencei, kas var rasties jau pirmaja šo preparatu lietošanas gada

Izmantoto avotu un literatūras saraksts

Purviņš I. Praktiska farmakoloģija.- R.: Zvaigzne ABC, 1994.- 253 lpp.

Eiropas Narkotiku un narkomanijas uzraudzibas centrs Situacija narkomanijas problēmas joma Eiropa.- R.: Avots, 2005.- 318 lpp.

Luguts V. Toksikoloģijas rokasgramata.- R.: Nacionalais medicinas apgads, 200X. – 1070 lpp.

Latviešu valodas vardnica.- R.: Avots, 2006.- 1210 lpp.

Gulbis P. Narkotikas mums apkart.// Vakara ziņas, 1999.-3 lpp.

Purens V. Marihuana.// Vakara ziņas, 1999.- 3 lpp.

Dzērve S. Narkotiku veidi.// Ieva, 1999.- 26 lpp.

Lakans O. Vai mūsu bērni ir pasargati?// Mans Mazais, 2000.- 18 lpp.

Skuja A. Narkotiku ietekme uz cilvēku.// Vakara ziņas, 2000.- 14 lpp.

Runce R. Pusaudtu narkomanija.// Skola un ģimene, 1994.- 12 lpp.

Cielēns A. Atkariba.// Jauna Avize, 2001.- 15 lpp.