ZINATNISKI PÇTNIECISKAIS DARBS VESELIBAS ZINATNÇ - Narkotiku izplatiba Madonas rajona jaunieðu vidû

Madonas Valsts ìimnazija

Zinatniski pçtnieciskais darbs veselibas zinatnç

Narkotiku izplatiba Madonas rajona jaunieðu vidû

Ievads

Tçma : Narkotiku izplatiba Madonas rajona jaunieðu vidû.

Mûsdienas narkotikas ir ïoti aktuala valsts mçroga problçma. Aizvien bietak pusaudtu vidû tiek lietotas datadas narkotikas, sakot no tadam vieglajam narkotikam ka marihuana, beidzot ar heroinu un kokainu.

Ðaja darba centiðos paskaidrot narkotiku lietoðanas sekas, paradit narkotiku iedarbibu uz cilvçka organismu, informçt par datadiem faktiem saistiba ar narkotiku lietoðanu un uzskaitit narkotiku veidus.

Darba mçríis : Noskaidrot narkotiku izplatibu Madonas rajona jaunieðu vidû.

Hipotçze : Madonas rajona jaunieði neaizraujas ar narkotiku lietoðanu.

Metodes:

1. Literatûras izpçte
2. Anketçðana
3. Intervijas
4. Datu apkopoðana un analize

Visparçjas ziòas

Narkotikas ir vielas, kas iedarbojas galvenokart uz centralo nervu sistçmu. Mazakas devas tas rada labsajûtu (jautribu, mundrumu vai patikamu mieru), lielas devas- stipru apreibuma sajûtu, apdullumu, miegu un pat dziïu bezsamaòas stavokli - komu. Datas narkotiskas vielas izraisa halucinacijas. Narkotiskas vielas rada atkaribu. Vards ir cçlies no grieíu varda “narkotikos”, kas nozimç “stindzinoðs” vai “padarit nejûtigu”.

Narkotikas mediciniskos nolûkos tikuðas izmantotas jau Senaja Indija un Tuvajos austrumos, kur tas izmantoja ka pretsapju, pretepilepsijas, pretkrampju lidzekli, ka ari pret vemðanu. 19. gadsimta angïu kara mediíi, Anglijai kolonizçjot Indiju, marihuanas preperatus lietoja lidzigos nolûkos – ka pretsapju lidzekli un muskuïu spazmu noòçmçju.

Opiju senatnç pielietoja Vidusjûras rajona ka lidzekli pret caureju, kuòìa krampjiem, klepu un locitavu sapçm. Opija lietoðana tiek saistita ar seno Íinu, kur to lietoja reliìisku pasakumu laika. Apmçram taja paða laika to saka lietot Indija, Persija un Afrika, kur opiju ieveda arabu tirgotaji. Opiju lidz mûsdienam parsvara lietoja silta klimata zemçs – Indoíina, Talos austrumos.

LSD atklaja Ðveices íimiíis A. Hofmans 1945. gada. Viòð nejauði ieelpoja nelielu daudzumu LSD, un izjuta ka mainas viòa apkartçjas vides uztvere. Hofmaòa atklajums ieinteresçja psihiatrus un militaristus, kuri meklçja iespçju ietekmçt cilvçka psihes darbibu. 60.gadu sakuma LSD izdalija brivpratigajiem, to saka lietot ari Vjetnamas pretkara kustibas dalibnieki.

Amfetaminus pirmo reizi atklaja 1887. gada un ta stimulçjoðas ipaðibas 1933. gada. Amfetaminu pielieto medicina bçrnu hiperaktivitates samazinaðanai un apetites remdçðanai.

Faktori, kas ietekmç jaunieðus lietot narkotikas

Pirmo reizi pusaudti parasti pamçìina narkotikas kopa ar draugiem. Visbietak pirma lietota narkotika ir marihuana vai kada cita viegla narkotika. Jaunieði pamçìina narkotikas galvenokart ziòkaribas dçï; tadçï, lai gûtu jaunas, nezinamas sajûtas; atslabinatos, novçrtos no ikdienas problçmam un traìiskiem notikumiem vai lai stimulçtu iztçli un jaunrades spçjas. Viens no faktoriem ir ari draugu piedzivotais narkotiku reibuma. Datreiz par iemeslu narkotiku pamçìinaðanai kïûst tas, ka jaunietis jûtas nesaprasts vai nepamanits, tadçï cenðas to kompensçt ar izradiðanos par narkotiku lietoðanu. Pusaudti doma, ka no vienas narkotiku lietoðanas reizes tie nekïûs atkarigi, bet patiesiba viòi kïûst atkarigi jau pirms narkotiku pamçìinaðanas.

Bieti vien datadas diskotçkas tiek pardotas narkotikas, un pusaudti jautribas uzturçðanai tas ari pçrk. Lai gan sakuma ðíiet, ka nekadu ïaunumu narkotikas organismam nenodara, bet patiesiba tikai pçc laika paradas datadi blakus efekti, kas liek pardomat vai tieðam vajadzçtu tas lietot. Pçc narkotiku iedarbibas beigam pusaudti sak izjust abstinences sindromu, kas liek kartçjo reizi meklçt naudu narkotikam un lietot tas atkartoti, lai pazustu nepatikamas sajûtas.

Klubos narkotiku tirgotaji cenðas iespaidot naivos pusaudtus, tapçc tas ari ir viens no iemesliem kadçï jaunieði tas lieto.

Mûsdienas pusaudti ir svariga sabiedribas daïa, ar tiem vajag rçíinaties, taèu vecaki cilvçki, veidojot filmas un literatûru par narkotikam, neapzinas, ka paði uz to netieði izaicina bçrnus. Legalo narkotiku (alkohola un cigareðu) reklamas jaunieðus iespaido un liek domat, ka lietot ðis vielas ir labi un tie pieredzçs jaunas, ipaðas sajûtas.

Patiesiba jebkas un jebkura vieta var uzvedinat pusaudzi uz narkotiku lietoðanu. Varbût tas nenotiks uzreiz, bet jaunietis apdomas ðo iespçju vçl un vçl lidz beidzot padosies un pamçìinas.

Narkotisko vielu grupas

Stimulatori - vielas ar uzbudinoðu, stimulçjoðu darbibu (amfetamins, metamfetamins, kokains, efedrons, u.c. )

Depresanti - vielas ar CNS nomacoðu, nomierinoðu darbibu (opiati – opijs, morfijs, kodeins, heroins; barbiturati; seduksçns, u.c. trankvilizatori, alkohols u.c.)

Halucinogçni - vielas, kas izraisa halucinacijas (LSD – lizerginskabes dietilamids; nosaciti – haðiðs un marihuana).

Inhalanti (Gaistoðie organiskie ðíidinataji ) – (acetons, benzins, benzols u.c.). Iedarbiba toksiska, izraisa reibumu un lielas devas pat halucinacijas.

Stimulatori

Stimulatori ir vielas, kuram ir tieða stimulçjoða ietekme uz centralo nervu sistçmu, jo tie izraisa galvas un muguras smadzeòu uzbudinamibas paaugstinaðanos, sirds izsviedes tilpuma pieaugumu un vielmaiòas intensitates pastiprinaðanos. Stimulatorus lieto, lai iegûtu tadu paðu efektu ka adrenalins, ko izstrada cilvçka organisms. Tie var uzlabot cilvçka koncentrçðanas spçjas, kustibu koordinaciju un izraisit bezmiegu. Stimulatorus bieti lieto sportisti, jo tie samazina sapju sajûtas slieksni un paaugstina spçju sportot ar lielu spçka patçriòu.

Halucinogçni

Halucinogçnu lietoðanas rezultata rodas simptomi, kas lidzigi psihozei, piemçram, halucinacijas, orientacijas zudums, izmaiòas domaðana un uztverç. Halucinogçnu grupa ietilpst vairak neka 100 datadas dabigas un sintçtiskas vielas. Arsti tos izraksta mazas devas psihisku saslimðanu gadijumos. Parsniedzot paredzçtas devas veidojas atkariba.

Depresanti

Tie rada islaicigas fiziski patikamas sajûtas, uzbudinajumu, pacilatu garastavokli, fantazijas un sapòus. Ðim stavoklim var sekot liels runigums. Pçc tam lietotaju paròem miegs. Acu zilites parasti ir saðaurinatas. Lielas devas depresanti rada kustibu koordinacijas, lidzsvara un gaitas traucçjumus, neskaidru runu, sastinguðus sejas vaibstus un mçles stivumu. Ðis vielas atri izraisa smagu fizisku atkaribu, tapçc ir ïoti bistamas. Abstinences simptomi ir ïoti smagi.

Inhalanti

Ðaja grupa ietilpst narkotiskas iedarbibas gaistoðas vielas. Tas ir sadzives íimijas vielu sastava : krasvielas, limçs, lakas, gaisa atsvaidzinatajos. Paði par sevi inhalanti nav narkotikas, taèu reibuma sajûta rodas, ja ðis vielas organisma nokïûst lielaka daudzuma un tiek speciali lietotas apreibinoða nolûka. Lietojot ïoti lielas devas inhalanti var izraisit halucinacijas.

Marihuana un haðiðs (kaòepju preparati)

Marihuana - gaiðas, zaïi brûnas, sasmalcinatas lapas un ziedoða kaòepes augðdaïa. Ðo narkotiku smçíç, sajaucot ar tabaku. Datreiz iecep konditorejas izstradajumos vai gatavo tçjas.

Haðiðs - sveíu, ziedputekðòu un sasmalcinatas auga augðçjas daïas maisijums – tumði brûna, bliva plastilinam lidziga masa. Haðiðu smçíç sajaucot tabaku, pipçs.

No kaòepçm iegûtas narkotikas neizraisa fizisku atkaribu. Tam ir specifiska deguðas zales smaka. Marihuanas iedarbibas sakuma ir labsajûtas un pacilatibas sajûta, kas kombinçjas ar pastiprinatu runigumu un vçlçðanos smieties. Mainas laika sajûta – minûtes tiek uztvertas ka stundas un otradak. Pastiprinas smartas, taustes, skaòas, krasu izjûta. Reibums rada sajûtu, ka ir paaugstinatas koncentrçðanas spçjas. Reibuma vçlakaja stadija iestajas nogurums un miegs. Psiholoìiski marihuanas un haðiða smçíçðana rada tukðuma sajûtu, ko dçvç par “nemotivçtibas sindromu”, ta rezultata jaunieði vairs neraizçjas par savu nakotni, darbu vai studijam. Raksturiga ir spçciga bada vai slapju sajûta, apsarkuðas acis ar paplaðinatam zilitçm un bala adas krasa.

Psihiskie un fiziskie traucçjumi:

Eiforija un atbrivotiba

Aizdomigums

Laika sajûtas palçninaðanas

Uzmanibas traucçjumi

Reakcijas atruma traucçjumi

Redzes, dzirdes vai taustes halucinacijas

Bailes, trauksme, aizstavçðanas no draudigam halucinacijam

Paatrinata sirdsdarbiba

Slapju sajûta

Lietoðanas sekas:

Ilgstoðas lietoðanas rezultata noteikti veidojas psihiska atkariba. Atkariba no vecuma, lietoðanas bietuma un organisma individualajam ipatnibam, atkaribas veidoðanas atrums un smagums datadiem cilvçkiem var stipri atðíirties. Atkaribas stadija smçíçðana vairs apmierinajumu nesniedz, taèu kïûst par nepiecieðamibu. Gaidita efekta trûkums noved pie ta, ka ta sasniegðanai tiek lietots alkohols vai citas narkotikas.

Abstinences stavokli lietotaju moka bezmiegs, viòð kïûst nervozs, satraukts

Smçíçðana veicina bronhita, efizçmas, plauðu vçta raðanos. Pazeminas imunitate

Laika gaita izmainas raksturs, pasliktinas atmiòa, koncentrçðanas un prata spçjas

Virieðiem samazinas spermatozoidu skaits un dzimumhormonu limenis

Sievietçm izsauc menstruaciju traucçjumus un neauglibu

Opiati

Magoòu salmi

Acetilçtais opijs – tiek iegûts vairakkartçju íimisku reakciju rezultata

Jçlopijs – ipaði apstradata magoòu stublaju sula

Metadons – sintçtiskais opiats balta pulveriða vai gatava ðíiduma veida

Heroins – balts vai brûns pulveris

Pie ðis grupas pieder dabiskas un sintçtiskas vielas, kas satur morfijam lidzigus savienojumus. Galvenokart tos ievada injicçjot vçna, bet pçdçja laika bieti heroina lietoðana tiek uzsakta ostiðanas vai smçíçðanas veida – bieti piejaucot to zalitei. Ði ir visizplatitaka, bistamaka un visgrûtak apkarojama narkotiku grupa. Pçc pirmas lietoðanas reizes reakcija var bût visdatadaka – no spçcigas vçlçðanas lietot vçlreiz, lidz pat ïoti nepatikamam sajûtam un saindçðanas pazimçm. Noved pie atras (datkart pçc vienas vai divam heroina lietoðanas reizçm) un spçcigas fiziskas un psihiskas atkaribas. Narkotiku iedarbiba turpinas 6 lidz 12 stundas. Lietoðanas sakuma opiati rada intensivu laimes sajûtu. Pçc laika ðis efekts zûd un partop neaizsniedzamas atmiòas par lietoðanas sakuma laiku. Abstinences simptomi nosaka nepartrauktu nepiecieðamibu narkotiku un naudas sagadi. Sakuma posma, ipaði lietojot heroinu, ir vçrojama seksualo vçlmju un varçðanas paaugstinaðanas, kas laika gaita atri noplok. Stipra abstinence izpautas ka bezmiegs, sviðana, lauzoðas locekïu sapes, slikta dûða, caureja.

Psihiskie un fiziskie traucçjumi

Miegainiba

Nemiers, neadekvata uzvediba

Neskaidra runa

Vçlçðanas uzturçties vienatnç, tumsa un klusuma, neraugoties uz diennakts stundu

Uzmanibas traucçjumi

Palçninats pulss

Lçna elpoðana

Lietoðanas sekas

Ïoti liels risks saslimt ar AIDS vai hepatitu, lietojot vienu ðïirci

Pazeminas imunitate, lielaka iespçja saslimt ar datadam infekcijas slimibam

Bojati zobi, jo tiek izjaukta kalcija apmaiòa organisma

Var iestaties potences traucçjumi. Ïoti reali ir pardozçðanas draudi, kam var bût smagas sekas, ieskaitot navi.

Amfetamini

Efedrons – lietoðanai sagatavots ðíidrums, kas smarto pçc vijolitçm;

Pervetins – lietoðanai sagatavots ðíidrums, smarto pçc aboliem;

Efedrins – balti kristali, ko iegûst no efedras auga. To lieto arstnieciba, ka ari, lai iegûtu efedronu un pervetinu, visbietak, izmantojot arstnieciskus preparatus, kas satur efedrinu;

Speed – lietoðanai gatavi dzeltenigi kristali, ko ieelpo vai ðòauc

Ðo narkotiku lietoðana visbistamaka ir pusaudtu vecuma, jo ïoti atri sakas psihes traucçjumi. Amfetamina iedarbibas rezultata rodas sajûtas, ka pieveiktas visas dzives nepatikðanas un cilvçks pats ir kïuvis neievainojams. Ðis izjûtas var izpausties izaicinoða un dzivibu apdraudoða riciba. Ðíietami neizsmeïamie enerìijas resursi uz laiku mazina vajadzibu pçc miega. Un tas bieti izraisa psihiskus traucçjumus. Intensiva amfetamina lietoðana bieti izraisa alkohola un nomierinoðu medikamentu papildus lietoðanu, lai mçìinatu likvidçt amfetamina blakus paradibas. Pçc ilgstoða amfetamina lietoðanas muskuïu kustibas kïûst saraustitas un grûdienveidigas, ar spontanam sejas muskuïu kustibam, kas saglabajas vçl ilgi pçc amfetamina lietoðanas partraukðanas. Reakcija pçc pirma lietoðanas mçìinajuma var bût visdatadaka – no spçcigas tieksmes pamçìinat vçlreiz lidz izteikti negativam sajûtam, iespçjama ari saindçðanas.

Psihiskie un fiziskie traucçjumi:

Rupjiba vai agresivitate

Parlieku liels rosigums, aktivitate

Eiforija un pastiprinata enerìijas sajûta

Paatrinata sirdsdarbiba

Sviðana un drebuïi

Slikta dûða un vemðana

Krampji

Paaugstinata íermeòa temperatûra

Lietoðanas sekas:

Sirds asinsvadu sistçmas un visu iekðçjo organu bojajumi

Rodas psihiska un fiziska atkariba

Pazeminas imunitate, lietotaju sak apdraudçt infekcijas slimibas

Halucinogçni (psihodçliskas vielas)

LSD (Lizerginskabes dietilamids) - sintçtiska narkotiska viela, kas tiek iesûcinata cukura grauda, telatina, papira dzçðlapas (5mm kvadratiòos, kurus rota iespiests attçls)

Psiloscibins un pilocins – dabigas narkotiskas vielas, ko satur ipaðas sçnes balta smilðu krasa, tieva, lika katiòa, spicu zvaigtòveida galviòu

LSD, fenciklidins (PCP), meskalins, halucinogçnas sçnes vielu grupa, kuru lietoðanas rezultata rodas simptomi, kas lidzigi psihozei, piem., halucinacijas, orientacijas zudums u.c. izmaiòas domaðana un uztverç. Halucinogçnu grupas robetas ir grûti diferencçjamas, jo ðini grupa ietilpst 100 datadas dabigas un sintçtiskas vielas, piemçram, psilocins, atropins, ciklodols uc. Ðadas iedarbibas vielas lieto galvenokart tie, kam ir problçmas saistiba ar sevi un savas dzives jçgas vçrtibu meklçjumiem.

Psihiskie un fiziskie traucçjumi:

Trauksme un bailigums

Mainas telpas un laika uztvere

Garastavokïa svarstibas

Uzmanibas traucçjumi

Apkartne ðíiet izmainita, nereala, formala uztvere

Lietoðanas sekas:

Var provocçt latentas psihiskas saslimðanas, izsaucot manijas, paranoju, ðizofrçnijai lidzigus stavokïus

Var izsaukt izteiktus trauksmes stavokïus, panikas lçkmes, ari agresiju

Mainas lietotaju personiba

Kokains, kokaina hidrohlorids kreks

Kokains - narkotiska viela, ko iegûst no kokas krûma lapam

Kokaina hidrohlorids - balts pulveris, kuru var ieðòaukt, injicçt un smçíçt

Lietoðanas sakuma izraisa nodevigu veseliguma un spirgtuma sajûtu. Abstinence izpautas galvenokart ta saucamaja “sabrukuma”- baiïpilna un smaga depresija, ko iespçjams likvidçt vienigi ar kokaina papildus devas lietoðanu. Datkart kokaina blakusefektu mazinaðanai to kombinç ar heroinu. Ðadas kombinacijas pardozçðanas gadijuma rada letala iznakuma risku. Kokaina lietoðana var izraisit smagus un ilgstoðus psihozes stavokïus ar nemieru, bezmiegu, aizdomigumu un halucinacijam. Raksturigi simptomi ir ari “kokaina zvçri” masku vai insektu veida, kas kòud zem adas.

Psihiskie un fiziskie traucçjumi:

Garastavokïa svarstibas

Pastiprinata fiziska aktivitate

Rupjiba vai agresija

Tieksme, neatlaidiba pieradit savu domu

Paatrinata sirdsdarbiba

Sapes krûðkurvi

Muskulatûras vajums

Krampji

Lietoðanas sekas:

Apetites un svara zudums, bezmiegs

Nepartraukta lietoðana var izraisit depresivus stavokïus, aizdomigumu, psihomotoru uzbudinajumu, izsaukt halucinacijas un psihozes

Pardozçðanas rezultata rodas krampji, elpoðanas traucçjumi

Veidojas izteikta psihiska atkariba

Boja deguna gïotadu un starpsienas

Ekstazi

Baltas, brûnas, roza vai dzeltenas tabletes, vai daudzkrasainas kapsulas. Bieti vien tabletes ir ar zimçjumiem – sirsniòas, utt. Tas visbietak izplata nakts klubos, diskotçkas, plaði izplatita ari viltotu tableðu pardoðana (kas satur LSD, amfetaminu u.c. vielas). palielinas izturiba, jûtams fiziska spçka pieplûdums, paatrinas visas organisma reakcijas, sajûtas kïûst spilgtakas. Ðis narkotikas iespaida tas lietotajs var izturçt arkartçjas fiziskas un emocionalas slodzes, negulçt un nejusties noguris. Kad narkotikas iedarbiba beigusies, iestajas apatisks stavoklis, cilvçks kïûst depresivs, noguris un miegains.

Fiziskie traucçjumi:

Muskulatûras raustiðanas

Paatrinata sirds darbiba

Sviðana

Lietoðanas sekas:

Lietoðana noved pie fiziska un gariga izsikuma

Iespçjams “Siltuma ðoks” no parkarðanas, kas rodas sakara ar termoregulacijas traucçjumu

Lielas devas paradas halucigçna iedarbiba ar stipru izmainitu redzes un dzirdes uztveri

Negativi ietekmç aknu darbibu, var izraisit 'dzelteno kaiti”

Barbiturati un trankvilizatori (miega un nomierinoðie lidzekïi)

Ïaunpratigi bieti tiek lietoti datadi nomierinoði un miegu izsaucoði mediciniski preparati: trankvilizatori un barbiturati, antidepresanti un citas vielas. Tos bieti izraksta arsti, kad nepiecieðams mazinat trauksmi, veicinat miegu, panakt muskuïu relaksaciju, ka ari pretkrampju efektu. Parasti lietoðana ir iekðíiga, bet datreiz lieto ari injekciju veida. Tie ir datadas krasas un izmçra tableðu, kapsulu, pulveru un ampulu veida. Ðo vielu reibuma simptomi ir lidzigi alkohola reibumam - eiforija, miegainiba, emocionala nestabilitate, uzmaciba, lçna domaðana, neskaidra valoda un kustibu traucçjumi, datreiz ari apdullums.

Lietoðanas sekas:

Abstinences sindroms pçc lietoðanas izpautas ka nemiers, depresija, bezmiegs, pat suicidas tendences, lauzoðas sapes lielajas locitavas, iespçjamas ilgstoðas psihozes delirija veida un krampju sindroms

Uz adas rodas datadi strutaini izsitumi

Regulara ðo preparatu lietoðana izraisa sakuma erekcijas traucçjumus, apgrûtinatu ejakulaciju, lidz pat impotencei, kas var rasties jau pirmaja ðo preparatu lietoðanas gada

Izmantoto avotu un literatûras saraksts

Purviòð I. Praktiska farmakoloìija.- R.: Zvaigzne ABC, 1994.- 253 lpp.

Eiropas Narkotiku un narkomanijas uzraudzibas centrs Situacija narkomanijas problçmas joma Eiropa.- R.: Avots, 2005.- 318 lpp.

Luguts V. Toksikoloìijas rokasgramata.- R.: Nacionalais medicinas apgads, 200X. – 1070 lpp.

Latvieðu valodas vardnica.- R.: Avots, 2006.- 1210 lpp.

Gulbis P. Narkotikas mums apkart.// Vakara ziòas, 1999.-3 lpp.

Purens V. Marihuana.// Vakara ziòas, 1999.- 3 lpp.

Dzçrve S. Narkotiku veidi.// Ieva, 1999.- 26 lpp.

Lakans O. Vai mûsu bçrni ir pasargati?// Mans Mazais, 2000.- 18 lpp.

Skuja A. Narkotiku ietekme uz cilvçku.// Vakara ziòas, 2000.- 14 lpp.

Runce R. Pusaudtu narkomanija.// Skola un ìimene, 1994.- 12 lpp.

Cielçns A. Atkariba.// Jauna Avize, 2001.- 15 lpp.