KONSOLIDĒTS EIROPAS KOPIENAS DIBINAŠANAS LĪGUMS

Konsolidēts Eiropas Kopienas dibinašanas līgums

Saturs

II - Protokoli (teksti nav pievienoti)

Piezīme: Protokolos esošas atsauces uz Līguma pantiem, sadaļam un iedaļam tiek koriģētas saskaņa ar atbilsmju tabulam, kas ietvertas Amsterdamas Līguma pielikuma.

Protokoli, kas pievienoti Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibinašanas līgumam:

- Protokols (Nr. 2), kas iekļauj Šengenas acquis Eiropas Savienības sistēma (1997)

- Protokols (Nr. 3) par Eiropas Kopienas dibinašanas līguma 14. panta dažu aspektu piemērošanu Apvienotajai Karalistei un Īrijai (1997)

- Protokols (Nr. 4) par Apvienotas Karalistes un Īrijas nostaju (1997)

- Protokols (Nr. 5) par Danijas nostaju (1997)

Protokoli, kas pievienoti Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas, Eiropas Ogļu un tērauda kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibinašanas līgumiem:

- Protokols (Nr. 6), kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibinašanas līgumiem (1992)

- Protokols (Nr. 7) par iestadēm Eiropas Savienības paplašinašanas perspektīva (1997)

- Protokols (Nr. 8) par Eiropas Kopienu un Eiropola iestažu, dažu organizaciju un struktūrvienību atrašanas vietu (1997)

- Protokols (Nr. 9) par dalībvalstu parlamentu lomu Eiropas Savienība (1997)

Protokoli, kas pievienoti Eiropas Kopienas dibinašanas līgumam:

- Protokols (Nr. 10) par Eiropas Investīciju bankas Statūtiem (1957)

- Protokols (Nr. 11) par Eiropas Kopienas Tiesas Statūtiem (1957)

- Protokols (Nr. 12) par Italiju (1957)

- Protokols (Nr. 13) par precēm, kas cēlušas un tiek ievestas no noteiktam valstīm un kam piešķirts īpašs režīms ievešanai kada no dalībvalstīm (1957)

- Protokols (Nr. 14) par Nīderlandes Antiļu salas rafinēto naftas produktu ievešanu Eiropas Kopiena (1962)

- Protokols (Nr. 15) par īpašiem noteikumiem attiecība uz Grenlandi (1985)

- Protokols (Nr. 16) par īpašuma iegūšanu Danija (1992)

- Protokols (Nr. 17) par Eiropas Kopienas dibinašanas Līguma 141. pantu (1992)

- Protokols (Nr. 18) par Eiropas Centralo banku sistēmas un Eiropas Centralas bankas Statūtiem (1992)

- Protokols (Nr. 19) par Eiropas Monetara institūta Statūtiem (1992)

- Protokols (Nr. 20) par parmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (1992)

- Protokols (Nr 21) par konverģences kritērijiem, kas minēti Eiropas Kopienas dibinašanas līguma 121. panta (1992)

- Protokols (Nr. 22) par Daniju (1992)

- Protokols (Nr. 23) par Portugali (1992)

- Protokols (Nr. 24) par pareju uz ekonomiskas un monetaras savienības trešo posmu (1992)

- Protokols (Nr. 25) par dažiem noteikumiem attiecība uz Lielbritanijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (1992)

- Protokols (Nr. 26) par dažiem noteikumiem attiecība uz Daniju (1992)

- Protokols (Nr. 27) par Franciju (1992)

- Protokols (Nr. 28) par ekonomisku un socialu kohēziju (1992)

- Protokols (Nr. 29) par patvērumu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem (1997)

- Protokols (Nr. 30) par subsidiaritates principa un proporcionalitates principa piemērošanu (1997)

- Protokols (Nr. 31) par dalībvalstu arlietam attiecība uz arējo robežu šķērsošanu (1997)

- Protokols (Nr. 32) par valsts apraides sistēmu dalībvalstīs (1997)

- Protokols (Nr. 33) par dzīvnieku aizsardzību un labturību (1997)

Protokoli, kas pievienoti Eiropas Kopienas, Eiropas Ogļu un tērauda kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibinašanas līgumiem:

- Protokols (Nr. 34) par privilēģijam un imunitati Eiropas Kopienas (1965)

VIŅA MAJESTATE BEĻĢu KARALIS, VACIJAS FEDERATĪVAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, ITALIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, VIŅAS KARALISKA AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGIENE, VIŅAS MAJESTATE NĪDERLANDES KARALIENE ¹,

Apņēmušies likt pamatus aizvien ciešakai Eiropas tautu savienībai,

apņēmušies ar kopīgu rīcību nodrošinat savu valstu ekonomisko un socialo attīstību, likvidējot šķēršļus, kas sadala Eiropu,

apliecinadami, ka svarīgakais viņu centienu mērķis ir pastavīgi uzlabot savu tautu dzīves un darba apstakļus,

atzīdami, ka šķēršļu parvarēšana prasa saskaņotu rīcību, lai nodrošinatu vienmērīgu izaugsmi, līdzsvarotu tirdzniecību un godīgu konkurenci,

tiekdamies stiprinat savu tautsaimniecību vienotību un nodrošinat to harmonisku attīstību, mazinot atšķirības, kas pastav dažadu reģionu starpa, un mazak attīstīto reģionu atpalicību,

vēlēdamies ar kopēju tirdzniecības politiku veicinat starptautiskas tirdzniecības ierobežojumu pakapenisku atcelšanu,

gribēdami apliecinat solidaritati, kas saista Eiropu ar aizjūras zemēm, un vēlēdamies nodrošinat to labklajību saskaņa ar Apvienoto Naciju Organizacijas Statūtu principiem,

apņēmušies tadējadi apvienot resursus, lai saglabatu un stiprinatu mieru un brīvību, un aicinat Eiropas parējas tautas, kuram tadi paši ideali, pievienoties šiem centieniem,

apņēmušies attīstīt visaugstako iespējamo zinašanu līmeni, nodrošinot savam tautam plašas iespējas iegūt izglītību un to pastavīgi papildinat,

ir nolēmuši izveidot Eiropas Kopienu un talab iecēluši par saviem Pilnvarotajiem:

VIŅA MAJESTATE BEĻĢU KARALIS:

arlietu ministru Polu-Anrī SpakU [Paul-Henri SPAAK],

Ekonomikas ministrijas ģeneralsekretaru, Beļģijas delegacijas vadītaju Starpvaldību konferencē baronu Ž. Š. SNUA e d’OPĪRU [J. Ch. SNOY ET d’OPPUERS];

VACIJAS FEDERATĪVAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

federalo kancleru Dr. Konradu Adenaueru [Konrad ADENAUER],

Federalas arlietu ministrijas valsts sekretaru prof. Dr. Valteru Halšteinu [Walter HALLSTEIN];

¹ Vēlak Eiropas Kopienai pievienojusies Danijas Karaliste, Grieķijas Republika, Spanijas Karaliste, Īrija, Austrijas Republika, Portugales Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste un Lielbritanijas un Ziemeļīrijas Apvienota Karaliste.

FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

arlietu ministru Kristianu PINO [Christian PINEAU],

arlietu valsts sekretara vietnieku Morisu ForU [Maurice FAURE];

ITALIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Ministru padomes priekšsēdētaju Antonio Seņji [Antonio SEGNI],

arlietu ministru prof. Gaetano Martino [Gaetano MARTINO];

VIŅAS KARALISKA AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGIENE:

valdības priekšsēdētaju, arlietu ministru Žozefu BehU [Joseph BECH],

vēstnieku, Luksemburgas delegacijas vadītaju Starpvaldību konferencē Lambēru ŠausU [Lambert SCHAUS];

VIŅAS MAJESTATE NĪDERLANDES KARALIENE:

arlietu ministru Jozefu LunsU [Joseph LUNS],

Nīderlandes delegacijas vadītaju Starpvaldību konferencē J. Linthorstu HomanU [J. LINTHORST HOMAN];

KAS, iepazinušies ar parējo Pušu pilnvaram un atzinuši tas par likumīgam un spēka esošam, ir vienojušies par turpmako.

PIRMA DAĻA

PRINCIPI

1. pants (bijušais 1. pants)

Ar šo Līgumu Augstas Līgumslēdzējas Puses kopīgi nodibina EIROPAS KOPIENU.

2. pants (bijušais 2. pants)

Nodibinot kopēju tirgu un ekonomisku un monetaru savienību, ka arī īstenojot kopēju politiku vai 3. un 4. panta minētas darbības, Kopienas uzdevums ir veicinat harmonisku, līdzsvarotu un stabilu saimnieciskas darbības attīstību, panakt augstu nodarbinatības un socialas aizsardzības līmeni, sieviešu un vīriešu vienlīdzību, noturīgu izaugsmi bez parmērīgas inflacijas, augstu konkurētspējas un ekonomiskas konverģences pakapi, augstu vides kvalitates aizsardzības un uzlabošanas pakapi, paaugstinat dzīves līmeni un dzīves kvalitati, ka arī panakt ekonomisku un socialu kohēziju un solidaritati starp dalībvalstīm.

3. pants (bijušais 3. pants)

Lai sasniegtu 2. panta izvirzītos mērķus, Kopienas darbība saskaņa ar šaja Līguma ietverto grafiku paredz:

a) starp dalībvalstīm aizliegt muitas nodevas un preču importa un eksporta kvantitates ierobežojumus un citus līdzīgus pasakumus;

b) kopēju tirdzniecības politiku;

c) iekšēju tirgu, kura visas dalībvalstis atceļ šķēršļus brīvai preču, personu, pakalpojumu un kapitala apritei;

d) pasakumus, kas attiecas uz personu ieceļošanu un parvietošanos, ka paredz IV sadaļa;

e) kopēju lauksaimniecības un zvejniecības politiku;

f) kopēju transporta politiku;

g) sistēmu, kas nodrošina to, ka iekšēja tirgū nav traucēta konkurence;

h) dalībvalstu likumu tuvinašanu, ciktal ta vajadzīga kopēja tirgus darbībai;

i) dalībvalstu nodarbinatības politikas koordinaciju, lai kapinatu tas efektivitati, izstradajot koordinētu nodarbinatības stratēģiju;

j) socialo politiku, kas ietver arī Eiropas Sociala fonda darbību;

k) stiprinat ekonomisku un socialu kohēziju;

l) vides politiku;

m) stiprinat Kopienas rūpniecības konkurētspēju;

n) veicinat pētniecību un tehnoloģijas attīstību;

o) veicinat Eiropas komunikaciju tīklu izveidi un attīstību;

p) sasniegt augstu veselības aizsardzības līmeni;

q) veicinat pilnvērtīgu izglītību un macības, ka arī dalībvalstu kultūras uzplaukumu;

r) sadarbības politiku attīstības joma;

s) asociēt aizjūras zemes un teritorijas, lai izvērstu tirdzniecību un kopīgi veicinatu ekonomisku un socialu attīstību;

t) stiprinat patērētaju tiesību aizsardzību;

u) pasakumus enerģētikas, civilas aizsardzības un tūrisma joma.

Veicot jebkuru šaja panta minēto darbību, Kopiena tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību.

4. pants (bijušais 3.a pants)

Lai sasniegtu 2. panta izvirzītos mērķus, dalībvalstu un Kopienas darbība saskaņa ar šo Līgumu un taja ietverto grafiku paredz izstradat ekonomikas politiku, kas balstas uz dalībvalstu ekonomikas politiku precīzu koordinaciju, iekšējo tirgu un kopējiem mērķiem un kuru īsteno saskaņa ar principu, kas paredz atvērta tirgus ekonomiku, kura pastav brīva konkurence.

Līdztekus iepriekšminētajam, ka arī saskaņa ar šo Līgumu un taja ietverto grafiku un procedūram, šīs darbības paredz arī neatsaucami fiksēt valūtas kursus, lai varētu ieviest vienotu valūtu – Eiropas Valūtas vienību (ECU), ka arī noteikt un veidot vienotu monetaru politiku un valūtas maiņas kursa politiku, kuru galvenais mērķis ir uzturēt stabilas cenas un, neietekmējot šo mērķi, atbalstīt Kopienas visparējo ekonomikas politiku, kas paredz atvērta tirgus ekonomiku, kura pastav brīva konkurence.

Šīs dalībvalstu un Kopienas darbības saskan ar šadiem pamatprincipiem: stabilas cenas, stabila valsts finanšu un monetara sistēma un stabila maksajumu bilance.

5. pants (bijušais 3.b pants)

Kopiena darbojas saskaņa ar ša Līguma piešķirtajam pilnvaram un izvirzītajiem mērķiem.

Jomas, kas nav ekskluzīva Kopienas kompetencē, ta rīkojas saskaņa ar subsidiaritates principu un vienīgi tad, ja dalībvalstis nespēj pilnība sasniegt paredzētas darbības mērķus un ja paredzētas darbības apjoma vai rezultatu dēļ tos var vieglak sasniegt Kopiena.

Kopienas rīcība vienmēr ir samērīga ar ša Līguma mērķiem.

6. pants (bijušais 3.c pants)

Nosakot un īstenojot Kopienas politiku un darbības, kas minētas 3. panta, tajas japaredz vides aizsardzības prasības, lai veicinatu stabilu attīstību.

7. pants (bijušais 4. pants)

Kopienai uzticētos uzdevumus veic šadas iestades:

- Eiropas Parlaments

- Padome

- Komisija

- Tiesa

- REVĪZIJAS PALATA. Visas iestades darbojas saskaņa ar pilnvaram, ko tam piešķir šis Līgums.

Padomei un Komisijai palīdz Ekonomikas un socialo lietu komiteja, ka arī Reģionu komiteja, kuras darbojas padomdevēju statusa.

8. pants (bijušais 4.a pants)

Saskaņa ar šaja Līguma noteiktam procedūram izveido Eiropas Centralo banku sistēmu (še turpmak 'ECBS') un Eiropas Centralo banku (še turpmak 'ECB'); ECBS un ECB darbojas saskaņa ar pilnvaram, ko tam piešķir šis Līgums un tam pievienotie ECBS un ECB Statūti (še turpmak 'ECBS Statūti').

9. pants (bijušais 4.b pants)

Ar šo ir nodibinata Eiropas Investīciju banka, kas darbojas saskaņa ar pilnvaram, ko tai piešķir šis Līgums un tam pievienotie Statūti.

10. pants (bijušais 5. pants)

Dalībvalstis veic gan visparējus, gan īpašus attiecīgus pasakumus, lai nodrošinatu to pienakumu izpildi, kas izriet no ša Līguma vai ko rada Kopienas iestažu darbība. Tas atvieglina Kopienas uzdevumu veikšanu.

Tas atturas no visiem pasakumiem, kas var traucēt sasniegt ša Līguma mērķus.

11. pants (bijušais 5.a pants)

Dalībvalstīm, kas nolēmušas ciešak sadarboties, var atļaut saskaņa ar 43. un 44. pantu Līguma par Eiropas Savienību izmantot iestades, procedūras un mehanismus, kas noteikti šaja Līguma, ja paredzēta sadarbība:

a) neattiecas uz jomam, kuras ir Kopienas ekskluzīva kompetencē;

b) neietekmē Kopienas politiku, darbības vai programmas;

c) neattiecas uz Savienības pilsonību un nediskriminē dalībvalstu pilsoņus;

d) neparsniedz pilnvaras, ko Kopienai piešķir šis Līgums; un

e) nerada diskriminaciju vai ierobežojumus tirdzniecība starp dalībvalstīm un nerada traucējumus to savstarpēja konkurencē.

Ša panta 1. punkta minēto atļauju ar kvalificētu balsu vairakumu piešķir Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu.

Ja kads Padomes loceklis paziņo, ka svarīgu un pamatotu iemeslu dēļ, kas saistīti ar valsts politiku, viņš ir nolēmis iebilst pret atļaujas piešķiršanu ar kvalificētu balsu vairakumu, balsošana nenotiek. Padome ar kvalificētu balsu vairakumu var pieprasīt, lai jautajumu vienpratīga lēmuma pieņemšanai nodod Padomei, kas sanak valstu vai valdību vadītaju līmenī.

Dalībvalstis, kas nolēmušas ciešak sadarboties, ka minēts 1. punkta, var iesniegt lūgumu Komisijai, kas var iesniegt attiecīgu priekšlikumu Padomei. Ja Komisija priekšlikumu neiesniedz, ta informē attiecīgas dalībvalstis par šadas rīcības iemesliem.

Jebkura dalībvalsts, kura vēlas iesaistīties sadarbība, kas izveidota saskaņa ar šo pantu, paziņo par savu nodomu Padomei un Komisijai, kas sniedz Padomei atzinumu trīs mēnešos pēc minēta paziņojuma saņemšanas. Četros mēnešos pēc paziņojuma dienas Komisija pieņem lēmumu par šo paziņojumu un par īpašiem noteikumiem, ko ta uzskata par vajadzīgiem.

Akti un lēmumi, kas vajadzīgi sadarbības īstenošanai, jasaskaņo ar visiem attiecīgajiem ša Līguma noteikumiem, izņemot gadījumus, kad šaja panta vai 43. un 44. panta Līguma par Eiropas Savienību noteikts kas cits.

Šis pants neskar noteikumus Protokola par Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēma.

12. pants (bijušais 6. pants)

Piemērojot šo Līgumu un neskarot taja paredzētos īpašos noteikumus, ir aizliegta jebkada diskriminacija pilsonības dēļ.

Padome saskaņa ar 251. panta minēto procedūru var pieņemt noteikumus, kas aizliedz šadu diskriminaciju.

13. pants (bijušais 6.a pants)

Neskarot parējos ša Līguma noteikumus un neparsniedzot pilnvaras, ko Kopienai piešķir šis Līgums, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar vienpratīgu lēmumu var veikt attiecīgas darbības, lai cīnītos pret diskriminaciju dzimuma, rases vai etniskas izcelsmes, reliģijas vai parliecības, invaliditates, vecuma vai dzimumorientacijas dēļ.

14. pants (bijušais 7.a pants)

Saskaņa ar šo pantu, 15. un 26. pantu, 47. panta 2. punktu, 49., 80., 93. un 95. pantu un neskarot citus ša Līguma noteikumus, Kopiena paredz pasakumus, lai līdz 1992. gada 31. decembrim pakapeniski izveidotu iekšējo tirgu.

Iekšējais tirgus aptver telpu bez iekšējam robežam, kura saskaņa ar šo Līgumu ir nodrošinata preču, personu, pakalpojumu un kapitala brīva aprite.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairakumu nosaka pamatnostadnes un nosacījumus, kas vajadzīgi, lai visas attiecīgajas nozarēs nodrošinatu līdzsvarotu attīstību.

15. pants (bijušais 7.c pants)

Izstradajot priekšlikumus par to, ka sasniegt 14. panta izvirzītos mērķus, Komisija ņem vēra, cik lieli pūliņi atsevišķu valstu tautsaimniecībam ar atšķirīgu attīstības līmeni būs japieliek iekšēja tirgus izveides laika, un var ierosinat attiecīgus noteikumus.

Ja šie noteikumi rada izņēmuma statusu, tiem jabūt pagaidu noteikumiem un jarada cik iespējams mazi traucējumi kopēja tirgus darbība.

16. pants (bijušais 7.d pants)

Neskarot 73., 86. un 87. panta noteikumus un ņemot vēra nozīmi, kada sabiedriskiem pakalpojumiem ir Savienības kopīgo vērtību sistēma, ka arī to nozīmi socialas un teritorialas kohēzijas veicinašana, Kopiena un dalībvalstis, neparsniedzot savas attiecīgas pilnvaras un ša Līguma piemērošanas jomu, rūpējas, lai šadi pakalpojumi pamatotos uz tadiem principiem un nosacījumiem, kas ļauj īstenot to uzdevumu.

OTRA DAĻA

SAVIENĪBAS PILSONĪBA

17. pants (bijušais 8. pants)

Ar šo ir noteikta Savienības pilsonība. Ikviens cilvēks, kam ir kadas dalībvalsts pilsonība, ir Savienības pilsonis. Savienības pilsonība papildina, nevis aizstaj valsts pilsonību.

Savienības pilsoņiem ir ar šo Līgumu piešķirtas tiesības un ar to uzliktie pienakumi.

18. pants (bijušais 8.a pants)

Ikvienam Savienības pilsonim ir tiesības brīvi parvietoties un pastavīgi uzturēties dalībvalstu teritorija, ievērojot šaja Līguma noteiktos ierobežojumus un nosacījumus, ka arī ta īstenošanai paredzētos pasakumus.

Padome var pieņemt noteikumus, lai sekmētu 1. punkta minēto tiesību īstenošanu; ja šaja Līguma nav noteikts kas cits, Padome pieņem lēmumu saskaņa ar 251. panta noteikto procedūru. Visa šaja procedūra Padome lēmumu pieņem vienpratīgi.

19. pants (bijušais 8.b pants)

Ikvienam Savienības pilsonim, kas pastavīgi uzturas kada dalībvalstī, bet nav tas pilsonis, ir tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanas šaja dalībvalstī saskaņa ar tadiem pašiem nosacījumiem ka šīs valsts pilsoņiem. Šīs tiesības īsteno, ievērojot sīki izstradatus noteikumus, kas Padomei pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedes ar Eiropas Parlamentu japieņem ar vienpratīgu lēmumu; šie noteikumi var paredzēt izņēmumus kadas dalībvalsts īpašu problēmu dēļ.

Neskarot 190. panta 4. punktu un noteikumus, kas pieņemti ta īstenošanai, ikvienam Savienības pilsonim, kas pastavīgi dzīvo kada dalībvalstī, bet nav tas pilsonis, ir tiesības balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanas šaja dalībvalstī saskaņa ar tadiem pašiem nosacījumiem ka šīs valsts pilsoņiem. Šīs tiesības īsteno, ievērojot sīki izstradatus noteikumus, kas Padomei pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedes ar Eiropas Parlamentu japieņem ar vienpratīgu lēmumu; šie noteikumi var paredzēt izņēmumus kadas dalībvalsts īpašu problēmu dēļ.

20. pants (bijušais 8.c pants)

Ikvienam Savienības pilsonim trešas valsts teritorija, kura nav parstavniecības tai dalībvalstij, kuras pilsonis viņš ir, ir tiesības uz jebkuras dalībvalsts diplomatisko un konsularo iestažu aizsardzību ar tadiem pašiem nosacījumiem ka šīs valsts pilsoņiem. Dalībvalstis savstarpēji nosaka vajadzīgos noteikumus un sak starptautiskas sarunas, lai nodrošinatu šadu aizsardzību.

21. pants (bijušais 8.d pants)

Ikvienam Savienības pilsonim ir tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamenta saskaņa ar 194. pantu.

Ikviens Savienības pilsonis var vērsties pie vidutaja, kura amats izveidots saskaņa ar 195. pantu.

Ikvienam Savienības pilsonim ir tiesības rakstiski vērsties pie jebkuras no iestadēm, kas minētas šaja panta vai 7. panta, kada no 314. panta minētajam valodam un saņemt atbildi taja paša valoda.

22. pants (bijušais 8.e pants)

Komisija reizi trijos gados ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un socialo lietu komitejai par to, ka ir ievēroti šīs Līguma daļas noteikumi. Šajas ziņojuma ņem vēra Savienības attīstību.

Neskarot citus ša Līguma noteikumus, Padome, pamatojoties uz šo ziņojumu, pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar vienpratīgu lēmumu var pieņemt noteikumus, kas nostiprina vai paplašina šaja Līguma daļa paredzētas tiesības; šos noteikumus Padome iesaka dalībvalstīm pieņemt saskaņa ar to attiecīgajam konstitucionalajam prasībam.

TREŠA DAĻA

KOPIENAS POLITIKA

I SADAĻA

Brīva preču aprite

23. pants (bijušais 9. pants)

Kopienas pamats ir muitas ūnija, kas aptver visu preču tirdzniecību un paredz dalībvalstīm aizliegt savstarpējas ievedmuitas un izvedmuitas nodevas un visus līdzīgus maksajumus, ka arī paredz ieviest kopīgus muitas tarifus attiecības ar trešam valstīm.

Šīs sadaļas 25. pants un 2. nodaļa attiecas uz dalībvalstu ražojumiem un trešo valstu ražojumiem, kas dalībvalstīs ir brīva apgrozība.

24. pants (bijušais 10. pants)

Uzskata, ka trešas valsts ražojumi dalībvalstī ir brīva apgrozība, ja ir ievērotas to importa formalitates un dalībvalsts ir iekasējusi visas vajadzīgas muitas nodevas vai līdzīgus maksajumus, un ja par šiem ražojumiem nav saņemta pilnīga vai daļēja šadu nodevu vai maksajumu kompensacija.

1. nodaļa

Muitas ūnija

25. pants (bijušais 12. pants)

Ievedmuitas un izvedmuitas nodevas, ka arī citi līdzīgi maksajumi dalībvalstu starpa ir aizliegti. Šis aizliegums attiecas arī uz fiskalam muitas nodevam.

26. pants (bijušais 28. pants)

Kopīgos muitas tarifus nosaka Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairakumu.

27. pants (bijušais 29. pants)

Veicot uzdevumus, kas Komisijai šaja nodaļa uzticēti, ta ņem vēra

a) vajadzību veicinat tirdzniecību starp dalībvalstīm un trešam valstīm;

b) parmaiņas konkurences apstakļos Kopiena, ciktal tas uzlabo uzņēmumu konkurētspēju;

c) Kopienas prasības attiecība uz apgadi ar izejvielam un pusfabrikatiem; šaja sakara Komisija gada, lai netiktu traucēta dalībvalstu konkurence gatavu preču tirdzniecība;

d) vajadzību izvairīties no nopietniem traucēkļiem dalībvalstu tautsaimniecība un panakt ražošanas racionalu attīstību un patēriņa pieaugumu Kopiena.

2. nodaļa

Kvantitates ierobežojumu likvidēšana starp dalībvalstīm

28. pants (bijušais 30. pants)

Dalībvalstu starpa ir aizliegti importa kvantitates ierobežojumi un citi līdzīgi pasakumi.

29. pants (bijušais 34. pants)

Dalībvalstu starpa ir aizliegti eksporta kvantitates ierobežojumi un citi līdzīgi pasakumi.

30. pants (bijušais 36. pants)

Ša Līguma 28. un 29. pants neliedz noteikt importa, eksporta vai tranzīta aizliegumus vai ierobežojumus, kas pamatojas uz sabiedrības morales, sabiedriskas kartības vai valsts drošības apsvērumiem, uz cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, ka arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionalu makslas, vēstures vai arheoloģijas bagatību aizsardzības, vai industriala un komerciala īpašuma aizsardzības apsvērumiem. Šadus aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot dalībvalstu tirdzniecība ka patvaļīgas diskriminacijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus.

31. pants (bijušais 37. pants)

Dalībvalstis pielago komercialus valsts monopolus ta, lai attiecība uz preču sagades un tirdzniecības nosacījumiem nepastavētu nekada dalībvalstu pilsoņu diskriminacija.

Šis pants attiecas uz visam iestadēm, ar kuru starpniecību dalībvalsts de iure vai de facto tieši vai netieši parrauga, nosaka vai būtiski ietekmē dalībvalstu savstarpēju importu un eksportu. Šis pants attiecas arī uz tiem monopoliem, ko valsts ir deleģējusi trešam personam.

Dalībvalstis atturas ieviest jaunus pasakumus, kas nesaskan ar 1. punkta noteiktajiem principiem vai ierobežo to pantu darbības jomu, kuri reglamentē dalībvalstu savstarpēju muitas nodevu un kvantitates ierobežojumu aizliegumu.

Ja kadas valsts komercials monopols darbojas saskaņa ar noteikumiem, kas paredz atvieglinat lauksaimniecības produktu pardošanu vai gūt no tiem optimalu peļņu, tad, piemērojot šo pantu, attiecīgi jarīkojas, lai panaktu līdzvērtīgas garantijas attiecīgo ražotaju nodarbinatībai un dzīves līmenim.

II SADAĻA

Lauksaimniecība

32. pants (bijušais 38. pants)

Kopējais tirgus aptver lauksaimniecību un tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem. “Lauksaimniecības produkti” ir zemkopības, lopkopības un zvejniecības produkti un to attiecīgie pirmapstrades produkti.

Ja 33. līdz 38. panta nav paredzēts citadi, tad uz lauksaimniecības produktiem attiecas noteikumi, kas pieņemti, lai izveidotu kopējo tirgu.

Produkti, uz kuriem attiecas 33. līdz 38. pants, ir uzskaitīti ša Līguma I pielikuma.

Lauksaimniecības produktu kopēja tirgus darbībai un attīstībai janorit reizē ar kopējas lauksaimniecības politikas izveidi.

33. pants (bijušais 39. pants)

Kopējas lauksaimniecības politikas mērķi ir:

a) celt lauksaimniecības ražīgumu, veicinot tehnikas attīstību un panakot lauksaimniecības ražošanas racionalu attīstību un ražošanas faktoru, jo īpaši darbinieku, optimalu izmantojumu;

b) šadi panakt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotajiem, jo īpaši palielinot lauksaimniecība nodarbinato personu individualos ienakumus;

c) stabilizēt tirgus;

d) nodrošinat piedavato produktu pieejamību tirgū;

e) panakt, ka patērētaji piedavatos produktus saņem par samērīgam cenam.

Veidojot kopējo lauksaimniecības politiku un īpašas metodes tas piemērošanai, jaņem vēra:

a) lauksaimniecības īpatnības, ko rada lauksaimniecības sociala struktūra un dažadu lauksaimniecības reģionu struktūras un dabas apstakļu atšķirības;

b) vajadzība pakapeniski īstenot attiecīgus pielagojumus;

c) tas, ka dalībvalstīs lauksaimniecības nozare ir cieši saistīta ar visu tautsaimniecību.

34. pants (bijušais 40. pants)

Lai sasniegtu mērķus, kas izvirzīti 33. panta, izveido kopīgu lauksaimniecības tirgu organizacijas sistēmu.

Šai sistēmai, atkarība no produktiem, uz kuriem ta attiecas, ir šadas formas:

a) kopīgi konkurences noteikumi;

b) dažado valstu tirgus organizaciju obligata koordinacija;

c) Eiropas tirgus organizēšana.

Kopīga lauksaimniecības tirgu organizacijas sistēma, kas izveidota saskaņa ar ša panta 1. punktu, var aptvert visus pasakumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu 33. panta izvirzītos mērķus, jo īpaši cenu regulēšanu, palīdzību dažadu produktu ražošanai un tirdzniecībai, glabašanas un parvadašanas noteikumus un kopīgus paņēmienus importa un eksporta stabilizacijai.

Kopīga organizacijas sistēma darbojas vienīgi 33. panta izvirzīto mērķu sasniegšanai un nepieļauj ražotaju un patērētaju diskriminaciju Kopiena.

Kopēja cenu politika pamatojas uz kopīgiem kritērijiem un vienadam aprēķinu metodēm.

Lai 1. punkta minēta kopīga lauksaimniecības tirgu organizacijas sistēma spētu sasniegt tai izvirzītos mērķus, var izveidot vienu vai vairakus lauksaimniecības virzības un garantiju fondus.

35. pants (bijušais 41. pants)

Lai sasniegtu 33. panta izvirzītos mērķus, kopēja lauksaimniecības politika var paredzēt tadus pasakumus ka

a) efektīva darbības koordinacija arodmacību, pētniecības un lauksaimniecības zinību izplatīšanas joma; ta var ietvert arī projektu vai iestažu kopīgu finansēšanu;

b) kopīgi pasakumi dažu produktu patēriņa veicinašanai.

36. pants (bijušais 42. pants)

Ša Līguma nodaļa par konkurenci attiecas uz lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību tikai tiktal, ciktal to noteikusi Padome atbilstīgi 37. panta 2. un 3. punktam un saskaņa ar minētajos punktos paredzēto procedūru, ievērojot 33. panta izvirzītos mērķus.

Padome jo īpaši var atļaut piešķirt palīdzību:

a) lai aizsargatu uzņēmumus, kuriem ir traucējumus rada strukturali vai dabas apstakļi;

b) saskaņa ar ekonomikas attīstības programmam.

37. pants (bijušais 43. pants)

Lai izstradatu visparēju kopējas lauksaimniecības politikas planu, tūlīt pēc tam, kad šis Līgums stajies spēka, Komisija sasauc dalībvalstu konferenci nolūka salīdzinat valstu lauksaimniecības politiku, īpaši sagatavojot parskatu par to resursiem un vajadzībam.

Komisija, ņēmusi vēra 1. punkta paredzētas konferences darbu un apspriedusies ar Ekonomikas un socialo lietu komiteju, divos gados pēc tam, kad šis Līgums stajies spēka, iesniedz priekšlikumus par kopējas lauksaimniecības politikas izstradi un ieviešanu, tostarp paredzot aizstat valstu lauksaimniecības tirgu organizacijas sistēmas ar vienu no 34. panta 1. punkta paredzētajam kopīgas organizacijas formam, ka arī priekšlikumus par to, ka īstenot šaja sadaļa izklastītos pasakumus.

Izstradajot šos priekšlikumus, ņem vēra šaja sadaļa iztirzato lauksaimniecības jautajumu savstarpējo atkarību.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar kvalificētu balsu vairakumu pieņem regulas, direktīvas vai lēmumus; tas neliedz izdot arī ieteikumus.

Padome saskaņa ar 2. punktu, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairakumu, var aizstat valstu tirgus organizacijas sistēmas ar kopīgo tirgus organizacijas sistēmu, kas paredzēta 34. panta 1. punkta, ja

a) tam dalībvalstīm, kas neatbalsta šo pasakumu un kuram ir pašam savas organizacijas sistēmas konkrētam ražošanas nozarēm, kopīga lauksaimniecības tirgu organizacijas sistēma piedava līdzvērtīgus attiecīgo ražotaju nodarbinatības un dzīves līmeņa aizsargpasakumus, ņemot vēra iespējamus pielagojumus un specializaciju, kas būs vajadzīga laika gaita;

b) šada organizacija tirdzniecībai Kopiena nodrošina līdzīgus nosacījumus tiem, kas pastav attiecīgas valsts tirgū.

Ja kadam izejvielam ievieš kopīgu lauksaimniecības tirgu organizacijas sistēmu, pirms ta ieviesta attiecīgajiem parstrades produktiem, tad no trešam valstīm var importēt Kopiena tas izejvielas, ko izmanto apstrades produktiem, kurus paredz eksportēt uz trešam valstīm.

38. pants (bijušais 46. pants)

Ja dalībvalstī attiecība uz kadiem produktiem pastav valsts tirgus organizacijas sistēma vai līdzīgi iekšēji noteikumi, kas iespaido tadu pašu produktu konkurētspēju cita dalībvalstī, tad dalībvalstis var noteikt kompensējošus maksajumus par attiecīgo produktu importu no dalībvalsts, kur pastav šada organizacijas sistēma vai noteikumi, ja vien šī valsts nenosaka kompensacijas maksajumus par eksportu.

Komisija nosaka šos maksajumus tada apjoma, kads vajadzīgs, lai atjaunotu līdzsvaru; ta var atļaut arī citus pasakumus, kuru nosacījumus ta precizē.

III SADAĻA

Personu, pakalpojumu un kapitala brīva aprite

1. nodaļa

Darba ņēmēji

39. pants (bijušais 48. pants)

Kopiena nodrošina darba ņēmēju parvietošanas brīvību.

Parvietošanas brīvība nozīmē to, ka likvidē jebkadu dalībvalstu darba ņēmēju diskriminaciju pilsonības dēļ attiecība uz nodarbinatību, atalgojumu un citiem darba un nodarbinatības nosacījumiem.

Ta nozīmē turpmak noradītas tiesības, ko var ierobežot, vienīgi pamatojoties uz sabiedriskas kartības, valsts drošības vai veselības aizsardzības apsvērumiem:

a) tiesības pieņemt faktiskos darba piedavajumus;

b) tiesības šaja nolūka brīvi parvietoties dalībvalstu teritorija;

c) tiesības darba nolūkos uzturēties kada dalībvalstī saskaņa ar normatīviem un administratīviem aktiem, kas regulē šīs valsts pilsoņu nodarbinatību;

d) tiesības palikt kadas dalībvalsts teritorija pēc tam, kad darba attiecības šaja valstī beigušas, atbilstīgi nosacījumiem, kas ietverti izpildes regulas, kuras izstradas Komisija.

Šis pants neattiecas uz nodarbinatību valsts dienesta.

40. pants (bijušais 49. pants)

Padome saskaņa ar 251. panta minēto procedūru, apspriedusies ar Ekonomikas un socialo lietu komiteju, pieņem direktīvas vai regulas, kas nosaka, kadi pasakumi javeic, lai radītu darba ņēmēju parvietošanas brīvību, kas noteikta 39. panta, jo īpaši,

a) nodrošinot valstu nodarbinatības dienestu ciešu sadarbību;

b) likvidējot tas administratīvas procedūras un praksi, ka arī tadus laika ierobežojumus tiesībam pretendēt uz pieejamu darbu, kurus paredz vai nu attiecīgas valsts tiesību akti, vai starp dalībvalstīm iepriekš noslēgti nolīgumi un kuru saglabašana traucē liberalizēt darba ņēmēju parvietošanos;

c) atceļot visus šadus laika ierobežojumus un citus ierobežojumus, ko paredz vai nu attiecīgas valsts tiesību akti, vai arī starp dalībvalstīm iepriekš noslēgti nolīgumi, kas uz citu dalībvalstu darba ņēmējiem attiecina citadus nosacījumus nodarbinatības brīvai izvēlei neka uz attiecīgas valsts darba ņēmējiem;

d) izveidojot attiecīgu sistēmu, lai darba piedavajumus saistītu ar darba pieteikumiem un veicinatu piedavajuma un pieprasījuma līdzsvaru darba tirgū, nopietni neapdraudot dzīves līmeni un nodarbinatības līmeni dažados reģionos un rūpniecības nozarēs.

41. pants (bijušais 50. pants)

Īstenojot kopīgu programmu, dalībvalstis veicina jauniešu darbaspēka apmaiņu.

42. pants (bijušais 51. pants)

Padome saskaņa ar 251. panta minēto procedūru paredz tadus pasakumus socialas nodrošinašanas joma, kas vajadzīgi, lai īstenotu darba ņēmēju parvietošanas brīvību; šaja nolūka ta izveido sistēmu, kas nodrošina to, ka viesstradniekiem un personam, kas ir viņu apgadība

a) summē visus periodus, ko saskaņa ar atsevišķu valstu tiesību aktiem ņem vēra, lai piešķirtu un saglabatu tiesības saņemt pabalstu un aprēķinat ta lielumu;

b) maksa pabalstus personam, kas ir dalībvalstu iedzīvotaji.

Visa 251. panta minētas procedūras gaita Padome lēmumu pieņem vienpratīgi.

2. nodaļa

Tiesības veikt uzņēmējdarbību

43. pants (bijušais 52. pants)

Ievērojot še turpmak izklastītos noteikumus, aizliedz ierobežojumus kadas dalībvalsts pilsoņu brīvībai veikt uzņēmējdarbību cita dalībvalstī. Tapat aizliedz ierobežojumus attiecība uz to, ka dalībvalstu pilsoņi, kas izveidojuši uzņēmumu kada dalībvalstī, atver ša uzņēmuma parstavniecības, nodaļas vai filiales citas dalībvalsts teritorija.

Brīvība veikt uzņēmējdarbību ietver tiesības sakt un izvērst darbības ka pašnodarbinatam personam, ka arī dibinat un vadīt uzņēmumus, jo īpaši sabiedrības, kas definētas 48. panta otraja daļa, ar tadiem pašiem nosacījumiem, kadus saviem pilsoņiem paredz tas valsts likumi, kura notiek šī uzņēmējdarbība, ņemot vēra ša Līguma nodaļu par kapitalu.

44. pants (bijušais 54. pants)

Lai panaktu brīvību veikt uzņēmējdarbību attiecība uz kadu darbības jomu, Padome saskaņa ar 251. panta minēto procedūru, apspriedusies ar Ekonomikas un socialo lietu komiteju, pieņem direktīvas.

Padome un Komisija veic pienakumus, ko tam uzliek iepriekš izklastītie noteikumi, jo īpaši,

a) parasti piešķirot prioritaru režīmu tam darbības jomam, kur brīvība veikt uzņēmējdarbību īpaši labvēlīgi iespaido ražošanas un tirdzniecības attīstību;

b) nodrošinot dalībvalstu kompetentu iestažu ciešu sadarbību, lai izvērtētu, kads Kopiena ir stavoklis dažadas darbības jomas;

c) likvidējot tas administratīvas procedūras un praksi, kas izriet no valstu likumiem vai starp dalībvalstīm iepriekš noslēgtiem nolīgumiem un kuru atstašana spēka apdraud brīvību veikt uzņēmējdarbību;

d) nodrošinot iespēju vienas dalībvalsts darba ņēmējiem, kas nodarbinats citas dalībvalsts teritorija, palikt šaja teritorija ar nolūku sakt darboties ka pašnodarbinatam personam, ja šie darba ņēmēji atbilst tiem nosacījumiem, kas būtu jaievēro, ja tie ieceļotu šaja valstī tad, kad ir nolēmuši sakt šadu darbību;

e) dodot iespēju vienas dalībvalsts pilsoņiem iegadaties un izmantot zemi un ēkas, kas atrodas citas dalībvalsts teritorija, ciktal tas nav pretruna 33. panta 2. punkta izklastītajiem principiem;

f) pakapeniski atceļot ierobežojumus brīvībai veikt uzņēmējdarbību visas attiecīgajas darbības jomas, gan attiecība uz to, ka dalībvalsts teritorija dibinat parstavniecības, nodaļas un filiales, gan arī nosacījumiem, kas attiecas uz galvena uzņēmuma darbinieku stašanos vadības un parraudzības amatos šadas aģentūras, nodaļas un filiales;

g) pietiekami koordinējot garantijas, ko dalībvastis prasa no sabiedrībam, kas definētas 48. panta otraja daļa, nolūka aizsargat dalībnieku un trešo personu intereses, un paredzot šadu garantiju vienadošanu visa Kopiena;

h) parliecinoties par to, ka dalībvalstu sniegta palīdzība neizraisa traucējumus uzņēmējdarbības nosacījumos.

45. pants (bijušais 55. pants)

Attiecība uz kadam konkrētam dalībvalstīm šo nodaļu nepiemēro tadas darbības jomas, kas attiecīgas valstīs kaut netieši ir saistītas ar valsts varas īstenošanu.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairakumu var noteikt, ka šī nodaļa neattiecas uz atsevišķam darbības jomam.

46. pants (bijušais 56. pants)

Šī nodaļa un saskaņa ar to veiktie pasakumi neliedz piemērot tadus normatīvus un administratīvus aktus, kas sabiedriskas kartības, valsts drošības vai veselības aizsardzības interesēs arvalstniekiem paredz īpašu režīmu.

Padome saskaņa ar 251. panta minēto procedūru pieņem direktīvas, lai koordinētu iepriekš minētos noteikumus.

47. pants (bijušais 57. pants)

Lai personam būtu vieglak sakt un izvērst darbības ka pašnodarbinatam personam, Padome saskaņa ar 251. panta minēto procedūru izdod direktīvas, kas nosaka diplomu, apliecību un citu oficialu kvalifikacijas apliecinajuma dokumentu savstarpēju atzīšanu.

Tada paša nolūka Padome saskaņa ar 251. panta minēto procedūru izdod direktīvas, lai koordinētu dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus par to, ka sakt un izvērst darbību ka pašnodarbinatam personam. Padome, visa 251. panta minētas procedūras gaita lēmumu pieņemot vienpratīgi, lemj par direktīvam, kuru ieviešana kaut viena dalībvalstī groza principus, kas noteikti likumos par brīvajas profesijam un kuri attiecas uz fizisko personu macībam un profesionalas darbības iespējam. Citos gadījumos Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairakumu.

Ierobežojumu pakapeniska atcelšana profesijam, kas saistītas ar medicīnu, ar to saistītam profesijam un farmacijas profesijam, ir atkarīga no ta, ka dalībvalstis koordinē šo ierobežojumu piemērošanas nosacījumus.

48. pants (bijušais 58. pants)

Tiesiskais statuss tam sabiedrībam, kas izveidotas saskaņa ar kadas dalībvalsts likumiem un kuru juridiska adrese, galvena vadība vai galvena darījumu vieta ir Kopienas teritorija, šaja nodaļa ir pielīdzinats to fizisko personu tiesiskajam statusam, kuras ir dalībvalstu pilsoņi.

“Sabiedrības” ir tadas sabiedrības, kas izveidotas saskaņa ar civiltiesībam vai komerctiesībam, ka arī kooperatīvi un citas juridiskas personas, kas ir publisko tiesību vai privattiesību subjekti, izņemot bezpeļņas sabiedrības.

3. nodaļa

Pakalpojumi

49. pants (bijušais 59. pants)

Ka paredz še turpmak izklastītie noteikumi, Kopiena aizliedz ierobežot pakalpojumu sniegšanas brīvību to dalībvalstu pilsoņiem, kas veic uzņēmējdarbību tada Kopienas valstī, kuras pilsoņi nav personas, kam domati pakalpojumi.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairakumu, šo nodaļu var attiecinat arī uz trešo valstu pilsoņiem, kas sniedz pakalpojumus un veic uzņēmējdarbību Kopienas dalībvalstu teritorija.

50. pants (bijušais 60. pants)

Pakalpojumu uzskata par “pakalpojumu” ša Līguma nozīmē, ja tos parasti sniedz par atlīdzību, ciktal uz tiem neattiecas noteikumi par preču, kapitala un personu aprites brīvību.

Cita starpa pakalpojumi ir

a) rūpnieciskas darbības;

b) komercialas darbības;

c) amatnieku darbības;

d) brīvo profesiju darbības.

Neskarot noteikumus, ko paredz nodaļa par tiesībam veikt uzņēmējdarbību, persona, kas sniedz pakalpojumus, var uz laiku to darīt valstī, kurai paredzēti pakalpojumi, saskaņa ar tadiem pašiem nosacījumiem, kadus šī valsts uzliek pati saviem pilsoņiem.

51. pants (bijušais 61. pants)

Pakalpojumu sniegšanas brīvību transporta joma regulē noteikumi, kas izklastīti sadaļa par transportu.

Banku pakalpojumus un apdrošinašanas pakalpojumus, kas saistīti ar kapitala apriti, liberalizē atbilstoši kapitala aprites liberalizacijai.

52. pants (bijušais 63. pants)

Lai liberalizētu kadu konkrētu pakalpojumu, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Ekonomikas un socialo lietu komiteju un Eiropas Parlamentu, ar kvalificētu balsu vairakumu izdod direktīvas.

Attiecība uz 1. punkta minētajam direktīvam, parasti prioritari ir tie pakalpojumi, kas tieši iespaido ražošanas izmaksas, vai tie, kuru liberalizacija palīdz veicinat preču tirdzniecību.

53. pants (bijušais 64. pants)

Dalībvalstis apliecina gatavību liberalizēt pakalpojumus vairak, neka to paredz direktīvas, kas izdotas, ievērojot 52. panta 1. punktu, ja to ļauj valstu visparējais tautsaimniecības stavoklis un stavoklis konkrēta tautsaimniecības nozarē.

Šaja nolūka Komisija sniedz attiecīgajam dalībvalstīm ieteikumus.

54. pants (bijušais 65. pants)

Kamēr nav atcelti ierobežojumi pakalpojumu sniegšanas brīvībai, dalībvalstis šos ierobežojumus piemēro visam personam, kas sniedz pakalpojumus 49. panta pirmas daļas nozīmē, neatkarīgi no šo personu pilsonības vai pastavīgas dzīvesvietas.

55. pants (bijušais 66. pants)

Ša Līguma 45. līdz 48. pants attiecas uz visiem šaja nodaļa izskatītajiem jautajumiem.

4. nodaļa

Kapitals un maksajumi

56. pants (bijušais 73.b pants)

Ievērojot šaja nodaļa izklastītos noteikumus, ir aizliegti visi kapitala aprites ierobežojumi dalībvalstu, ka arī dalībvalstu un trešo valstu starpa.

Ievērojot šaja nodaļa izklastītos noteikumus, ir aizliegti visi maksajumu ierobežojumi dalībvalstu, ka arī dalībvalstu un trešo valstu starpa.

57. pants (bijušais 73.c pants)

Ša Līguma 56. pants neliedz attiecinat uz trešam valstīm ierobežojumus, kas 1993. gada 31. decembrī pastav valstu vai Kopienas tiesību aktos par kapitala apriti uz trešam valstīm vai no tam, ja ta ietver tiešas investīcijas – arī investīcijas nekustama īpašuma – ka arī uzņēmējdarbības veikšanu, finanšu pakalpojumu sniegšanu vai vērtspapīru izlaišanu kapitala tirgū.

Tiecoties starp dalībvalstīm un trešam valstīm panakt cik iespējams lielaku kapitala aprites brīvību un neskarot citas ša Līguma nodaļas, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairakumu var paredzēt pasakumus attiecība uz kapitala apriti uz trešam valstīm vai no tam, ja ta ietver tiešas investīcijas – arī investīcijas nekustama īpašuma – ka arī uzņēmējdarbības veikšanu, finanšu pakalpojumu sniegšanu vai vērtspapīru laišanu kapitala tirgū. Lai saistība ar šo punktu paredzētu tadus pasakumus, kas Kopienas tiesības nozīmētu mazinat liberalizaciju kapitala apritē uz trešam valstīm vai no tam, ir vajadzīgs vienpratīgs lēmums.

58. pants (bijušais 73.d pants)

Ša Līguma 56. pants neskar dalībvalstu tiesības

a) piemērot atšķirīgas attiecīgo nodokļu likumu normas dažadiem nodokļu maksatajiem, kuru stavoklis ir atšķirīgs viņu pastavīgas dzīvesvietas vai kapitala investīciju vietas dēļ;

b) veikt visus vajadzīgos pasakumus, lai novērstu attiecīgas valsts normatīvo aktu parkapumus, jo īpaši nodokļu joma un finanšu iestažu konsultatīvas uzraudzības joma, vai noteikt procedūras, ka parvaldes vai statistikas informacijas vajadzībam deklarēt kapitala apriti, vai arī veikt pasakumus, ko pamato sabiedriskas kartības vai sabiedriskas drošības intereses.

Šī nodaļa attiecība uz tiesībam veikt uzņēmējdarbību neliedz piemērot ierobežojumus, kas ir saderīgi ar šo Līgumu.

Ša panta 1. un 2. punkta minētie pasakumi un procedūras nav iemesls patvaļīgi diskriminēt vai slēpti ierobežot kapitala brīvu apriti un maksajumus, ka to nosaka 56. pants.

59. pants (bijušais 73.f pants)

Arkartas apstakļos, ja kapitala aprite uz trešam valstīm vai no tam rada vai draud radīt nopietnas grūtības ekonomiskas un monetaras savienības darbībai, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar ECB, ar kvalificētu balsu vairakumu var paredzēt aizsargpasakumus pret trešam valstīm uz laiku, kas neparsniedz sešus mēnešus, ja šadi pasakumi noteikti ir vajadzīgi.

60. pants (bijušais 73.g pants)

Ja gadījumos, kas paredzēti 301. panta, izradas vajadzīga Kopienas rīcība, Padome saskaņa ar 301. panta paredzēto procedūru var veikt steidzamus pasakumus attiecība uz kapitala apriti un maksajumiem, kuri skar attiecīgas trešas valstis.

Neskarot 297. pantu un tikmēr, kamēr Padome nav veikusi pasakumus saskaņa ar 1. punktu, dalībvalsts nopietnu politisku iemeslu un steidzamības dēļ var veikt vienpusējus pasakumus pret trešam valstīm attiecība uz kapitala apriti un maksajumiem. Komisijai un parējam dalībvalstīm šos pasakumus noteikti dara zinamus līdz to spēka stašanas dienai.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairakumu var nolemt, ka attiecīgai dalībvalstij šadi pasakumi jagroza vai jaatceļ. Visus šadus Padomes lēmumus Padomes priekšsēdētajs dara zinamus Eiropas Parlamentam.

IV Sadaļa (bijusī III a sadaļa)

Vīzu politika, patvēruma politika, imigracijas politika un cita politika, kas saistīta ar personu brīvu parvietošanos

61. pants (bijušais 73.i pants)

Lai pakapeniski radītu telpu, kura valda brīvība, drošība un tiesiskums, Padome

a) piecos gados pēc Amsterdamas Līguma stašanas spēka paredz pasakumus, kuru mērķis ir nodrošinat personu brīvu parvietošanos saskaņa ar 14. pantu, kopa ar papildpasakumiem, kas ir tieši saistīti ar brīvu parvietošanos un kas attiecas uz kontroli pie arējam robežam, patvēruma meklētajiem un imigraciju saskaņa ar 62. panta 2. un 3. punktu un 63. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un 2. punkta a) apakšpunktu, ka arī pasakumus, kuru mērķis ir novērst un apkarot noziedzību saskaņa ar 31. panta e) punktu Līguma par Eiropas Savienību;

b) paredz citus pasakumus patvēruma meklētaju, imigracijas un trešo valstu pilsoņu tiesību aizsardzības joma saskaņa ar 63. pantu;

c) paredz pasakumus attiecība uz tiesu iestažu sadarbību civillietas, ka paredzēts 65. panta;

d) paredz atbilstīgus pasakumus, kas veicina un stiprina valsts parvaldes iestažu sadarbību, ka noteikts 66. panta;

e) paredz pasakumus policijas un tiesu iestažu sadarbībai kriminallietas, lai nodrošinatu augstu drošības līmeni, novēršot un apkarojot noziedzību Savienība saskaņa ar Līgumu par Eiropas Savienību.

62. pants (bijušais 73.j pants)

Padome piecos gados pēc Amsterdamas Līguma stašanas spēka, saskaņa ar 67. panta minēto procedūru, nosaka

1) pasakumus, lai saskaņa ar 14. pantu panaktu to, ka, šķērsojot iekšējas robežas, neatkarīgi no ta, vai to dara Savienības vai trešas valsts pilsonis, nenotiek nekada personu parbaude;

2) pasakumus attiecība uz dalībvalstu arējo robežu šķērsošanu, nosakot

a) standartus un procedūras, kas jaievēro dalībvalstīs, lai veiktu personu parbaudi uz šīm robežam;

b) noteikumus par vīzam uz paredzēto uzturēšanas laiku, kas neparsniedz trīs mēnešus, tostarp,

i) to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem ir jabūt vīzai, lai šķērsotu arējas robežas, un to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņi no šīs prasības ir atbrīvoti;

ii) dalībvalstu vīzu izdošanas procedūras un nosacījumus;

iii) vienadu vīzu formu;

iv) noteikumus par vienotu vīzu;

3) pasakumus, kas paredz nosacījumus, saskaņa ar kadiem trešo valstu pilsoņi var brīvi parvietoties dalībvalstu teritorija ne ilgak par trim mēnešiem.

63. pants (bijušais 73.k pants)

Padome piecos gados pēc Amsterdamas Līguma stašanas spēka, saskaņa ar 67. panta minēto procedūru, paredz

1) pasakumus turpmak noradītajas jomas attiecība uz patvēruma meklētajiem saskaņa ar 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvenciju un 1967. gada 31. janvara Protokolu par bēgļu statusu, ka arī citiem attiecīgiem līgumiem:

a) kritēriji un mehanismi, ka noteikt, kura dalībvalsts ir atbildīga par patvēruma lūguma izskatīšanu, ko viena no dalībvalstīm iesniedzis trešas valsts pilsonis,

b) obligati noteikumi, lai patvēruma meklētajus uzņemtu kada dalībvalstī,

c) obligati noteikumi, lai trešo valstu pilsoņus uzskatītu par bēgļiem,

d) obligati noteikumi par dalībvalstu procedūram, kuras izmantojot piešķir vai atņem bēgļa statusu;

2) pasakumus attiecība uz bēgļiem un parvietotam personam šadas jomas:

a) obligati noteikumi, lai īslaicīgi aizsargatu no trešam valstīm parvietotas personas, kas nevar atgriezties sava izcelsmes zemē, un personas, kam citu iemeslu dēļ vajadzīga starptautiska aizsardzība,

b) pasakumi, kas tiecas nodrošinat līdzsvaru dalībvalstu centienos uzņemt bēgļus un parvietotas personas un uzņemties ar to saistītas sekas;

3) pasakumus attiecība uz imigracijas politiku šadas jomas:

a) ieceļošanas un uzturēšanas nosacījumi, ka arī dalībvalstu ilgtermiņa vīzu un uzturēšanas atļauju piešķiršanas procedūru standarti, tostarp ģimeņu atkalapvienošanas nolūka,

b) nelikumīga imigracija un nelikumīga uzturēšanas, ka arī tadu personu repatriacija, kas nelikumīgi uzturas dalībvalstīs;

4) pasakumus, kas trešo valstu pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas kada dalībvalstī, paredz tiesības uzturēties citas dalībvalstīs, un nosacījumus, saskaņa ar kadiem to var darīt.

Pasakumi, ko Padome nosaka saskaņa ar 3. un 4. punktu, neliedz dalībvalstīm attiecīgajas jomas atstat spēka vai ieviest savus noteikumus, kas sader ar šo Līgumu un starptautiskiem nolīgumiem.

Uz pasakumiem, ko nosaka saskaņa ar 2. punkta b) apakšpunktu, 3. punkta a) apakšpunktu un 4. punktu, neattiecas iepriekš minētais piecu gadu laika posms.

64. pants (bijušais 73.l pants)

Šī sadaļa neiespaido to dalībvalstīm uzlikto pienakumu izpildi, kas attiecas uz sabiedriskas kartības uzturēšanu un iekšējas drošības sargašanu.

Ja viena vai vairakas dalībvalstīs rodas arkartas stavoklis pēkšņa trešo valstu pilsoņu pieplūduma dēļ, tad Padome, neskarot 1. punktu, var pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairakumu attiecīgo dalībvalstu interesēs paredzēt pagaidu pasakumus uz laiku, kas neparsniedz sešus mēnešus.

65. pants (bijušais 73.m pants)

Pasakumi tiesu iestažu sadarbībai parrobežu civillietas, kurus nosaka saskaņa ar 67. pantu un tiktal, ciktal tas vajadzīgs iekšēja tirgus pareizas darbības nodrošinašanai, ir arī

a) uzlabošana un vienkaršošana

- parrobežu sistēma tiesas un arpustiesas dokumentu izsniegšanai;

- sadarbība pieradījumu vakšana;

- nolēmumu, tostarp arpustiesas nolēmumu, atzīšana un izpildē civillietas un komerclietas;

b) saderības veicinašana attiecība uz dalībvalstu kolīzijas normam un noteikumiem par piekritību;

c) šķēršļu likvidēšana civillietu labakai izskatīšanai, vajadzības gadījuma sekmējot dalībvalstīs piemērojamo civilprocesualo normu saderību.

66. pants (bijušais 73.n pants)

Padome saskaņa ar 67. panta minēto procedūru paredz pasakumus, lai jomas, uz ko attiecas šī sadaļa, nodrošinatu sadarbību starp atbilstīgam dalībvalstu valsts parvaldes iestadēm, ka arī starp šīm iestadēm un Komisiju.

67. pants (bijušais 73.o pants)

Piecu gadu parejas laika pēc Amsterdamas Līguma stašanas spēka Padome lēmumus pieņem vienpratīgi pēc Komisijas priekšlikuma vai kadas dalībvalsts ierosinajuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu.

Kad šie pieci gadi pagajuši,

- Padome lēmumus pieņem pēc Komisijas priekšlikuma; Komisija izskata katru lūgumu, ko dalībvalsts iesniegusi, lai Komisija iesniegtu Padomei priekšlikumu;

- Padome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, vienpratīgi pieņem lēmumu, lai nodrošinatu to, ka uz visam šīs sadaļas jomam vai daļu no tam attiecina 251. panta minēto procedūru, un lai pielagotu noteikumus par Tiesas pilnvaram.

Atkapjoties no 1. un 2. punkta, pēc Amsterdamas Līguma stašanas spēka 62. panta 2) punkta b) apakšpunkta i) un iii) apakšpunkta minētos pasakumus Padome nosaka ar kvalificētu balsu vairakumu pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu.

Atkapjoties no 2. punkta, kad pagajuši pieci gadi pēc Amsterdamas Līguma stašanas spēka, 62. panta 2) punkta a) apakšpunkta ii) un iv) apakšpunkta paredzētos pasakumus Padome nosaka saskaņa ar 251. panta minēto procedūru.

68. pants (bijušais 73.p pants)

Šai sadaļai 234. pantu piemēro šados apstakļos un ar šadiem nosacījumiem: ja jautajums par šīs sadaļas interpretaciju vai par tadu Kopienas iestažu aktu spēka esamību vai interpretaciju, kas pieņemti, pamatojoties uz šo sadaļu, ir radies sakara ar kadu lietu, ko izskata kadas dalībvalsts tiesa, kuras nolēmumus saskaņa ar attiecīgas valsts tiesību sistēmu nevar parsūdzēt, tad šī tiesa, ja ta uzskata, ka lietas izspriešanas labad ir jaizlemj attiecīgais jautajums, lūdz Tiesu sniegt par to savu nolēmumu.

Tiesas kompetencē noteikti nav tadu lietu izskatīšana, kuras saistītas ar pasakumiem vai lēmumiem, kas saskaņa ar 62. panta 1. punktu pieņemti attiecība uz likumības un sabiedriskas kartības uzturēšanu un iekšējas drošības sargašanu.

Padome, Komisija vai kada dalībvalsts var lūgt Tiesas lēmumu par kadu šīs sadaļas interpretacijas jautajumu vai to Kopienas iestažu aktu interpretaciju, kuri pamatojas uz šo sadaļu. Nolēmumi, ko Tiesa sniedz, izpildot šadus lūgumus, neattiecas uz dalībvalstu tiesu nolēmumiem, kas jau ir res judicata.

69. pants (bijušais 73.q pants)

Šo sadaļu piemēro, ievērojot noteikumus Protokola par Apvienoto Karalisti un Īriju un Protokola par Daniju un neskarot Protokolu par dažu Eiropas Kopienas dibinašanas līguma 14. panta aspektu piemērošanu Apvienotaja Karalistē un Īrija.

V Sadaļa (bijusī IV sadaļa)

transports

70. pants (bijušais 74. pants)

Jomas, uz ko attiecas šī sadaļa, dalībvalstis ša Līguma mērķus īsteno ar kopēju transporta politiku.

71. pants (bijušais 75. pants)

Lai īstenotu 70. pantu, ka arī ievērojot transporta nozares īpatnības, Padome, apspriedusies ar Ekonomikas un socialo lietu komiteju un Reģionu komiteju, saskaņa ar 251. panta minēto procedūru nosaka

a) kopīgus noteikumus, ko piemēro starptautiskiem parvadajumiem uz kadas dalībvalsts teritoriju vai no tas, vai cauri vienas vai vairaku dalībvalstu teritorijai;

b) nosacījumus, ar kadiem parvadataji, kas nav attiecīgas dalībvalsts rezidenti, kada dalībvalstī drīkst sniegt parvadašanas pakalpojumus;

c) pasakumus, kas pastiprina transporta drošību;

d) citus attiecīgus noteikumus.

Ja noteikumi, kas attiecas uz transporta reglamentēšanas sistēmas principiem, atsevišķos apgabalos var nopietni ietekmēt dzīves līmeni un nodarbinatību, ka arī transporta infrastruktūru, tad Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un socialo lietu komiteju, tos pieņem ar vienpratīgu lēmumu, atkapjoties no 1. punkta paredzētas procedūras. To darot, Padome ņem vēra vajadzību pielagoties parmaiņam ekonomika, ko radīs kopēja tirgus izveide.

72. pants (bijušais 76. pants)

Kamēr nav pieņemti 71. panta 1. punkta minētie noteikumi, neviena dalībvalsts bez Padomes vienpratīga apstiprinajuma nedrīkst dažados noteikumus, kas regulē šo nozari 1958. gada 1. janvarī vai – attiecība uz kandidatvalstīm - to pievienošanas diena, padarīt citu dalībvalstu parvadatajiem tieši vai netieši mazak labvēlīgus ka parvadatajiem, kas ir attiecīgas valsts pilsoņi.

73. pants (bijušais 77. pants)

Palīdzība ir saderīga ar šo Līgumu, ja ta vajadzīga transporta koordinacijai vai ja ta ir atlīdzība par tadu saistību izpildi, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem.

74. pants (bijušais 78. pants)

Visos pasakumos, ko ša Līguma sakara veic attiecība uz parvadajumu likmēm un nosacījumiem, ņem vēra parvadataju ekonomiskos apstakļus.

75. pants (bijušais 79. pants)

Ja parvadajumi notiek Kopiena, likvidē tadu diskriminaciju, ka parvadataji vienadu preču parvadašanai pa vieniem un tiem pašiem transporta ceļiem piemēro atšķirīgas likmes un nosacījumus atkarība no ta, kas ir attiecīgo preču izcelsmes valsts vai galamērķa valsts.

Ša panta 1. punkts neliedz Padomei paredzēt citus pasakumus, ievērojot 71. panta 1. punktu.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Ekonomikas un socialo lietu komiteju, ar kvalificētu balsu vairakumu pieņem noteikumus, kas vajadzīgi ša panta 1. punkta īstenošanai.

Padome cita starpa var pieņemt noteikumus, kas vajadzīgi, lai Kopienas iestades spētu nodrošinat 1. punkta prasību ievērošanu un to, lai tas pilnība naktu par labu lietotajiem.

Komisija pēc savas ierosmes vai pēc kadas dalībvalsts lūguma izmeklē visus diskriminacijas gadījumus 1. punkta sakara un, apspriedusies ar visam attiecīgajam dalībvalstīm, pieņem vajadzīgos lēmumus atbilstīgi noteikumiem, kas pieņemti saskaņa ar 3. punktu.

76. pants (bijušais 80. pants)

Dalībvalstīm aizliegts bez Komisijas atļaujas parvadajumiem Kopiena uzlikt tadas likmes un izvirzīt tadus nosacījumus, kas kaut mazliet atbalsta vai aizsarga viena vai vairaku uzņēmumu vai rūpniecības nozaru intereses.

Komisija pēc savas ierosmes vai pēc dalībvalsts lūguma parbauda 1. punkta minētas likmes un nosacījumus, īpaši ņemot vēra gan attiecīgas reģionu ekonomikas politikas prasības, mazak attīstītu reģionu vajadzības un problēmas reģionos, kurus iespaido politiskais stavoklis, gan arī šadu likmju un nosacījumu ietekmi uz dažadu transporta veidu konkurenci.

Apspriedusies ar attiecīgajam dalībvalstīm, Komisija pieņem vajadzīgos lēmumus.

Ša panta 1. punkta paredzētais aizliegums neattiecas uz tarifiem, kas noteikti konkurences nodrošinašanai.

77. pants (bijušais 81. pants)

Nodevas par robežu šķērsošanu, kuras parvadataji uzliek papildus parvadajumu likmēm, nedrīkst būt parmērīgi augstas salīdzinajuma ar parvadataju faktiskajam izmaksam.

Dalībvalstis cenšas pakapeniski samazinat šīs izmaksas. Komisija var sniegt dalībvalstīm ieteikumus, ka piemērot šo pantu.

78. pants (bijušais 82. pants)

Šī sadaļa neliedz veikt pasakumus, kas ieviesti Vacijas Federatīvaja Republika, ciktal tie vajadzīgi, lai kompensētu saimnieciskas grūtības, ko atsevišķu Vacijas Federatīvas Republikas apgabalu saimniecībai radījusi Vacijas sadalīšana.

79. pants (bijušais 83. pants)

Komisijai izveido padomdevēju komiteju, kas sastav no dalībvalstu valdību ieceltiem ekspertiem. Komisija, kad uzskata to par lietderīgu, apspriežas ar šo komiteju transporta jautajumos, neskarot Ekonomikas un socialo lietu komitejas pilnvaras.

80. pants (bijušais 84. pants)

Šī sadaļa attiecas uz dzelzceļa parvadajumiem, autoparvadajumiem un parvadajumiem pa iekšzemes ūdensceļiem.

Padome ar kvalificētu balsu vairakumu var nolemt, vai, ciktal un saskaņa ar kadu procedūru var pieņemt attiecīgus noteikumus par jūras transportu un gaisa transportu.

Piemēro 71. panta paredzētos procedūras noteikumus.

VI Sadaļa (bijusī V sadaļa)

KOPĪGI NOTEIKUMI PAR KONKURENCI, NODOKĻIEM UN LIKUMU TUVINAŠANU

1. nodaļa

Konkurences noteikumi

1. iedaļa

Noteikumi, kas attiecas uz uzņēmumiem

81. pants (bijušais 85. pants)

Turpmak noradītais ir aizliegts ka nesaderīgs ar kopējo tirgu: visi nolīgumi uzņēmumu starpa, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņotas darbības, kas var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm un kuru mērķis ir nepieļaut, ierobežot vai traucēt konkurenci kopēja tirgū vai kuru iedarbībai ir šadas sekas, un jo īpaši darbības, ar kuram

a) tieši vai netieši nosaka iepirkuma vai pardošanas cenas, vai kadus citus tirdzniecības nosacījumus;

b) ierobežo vai kontrolē ražošanu, tirgus, tehnikas attīstību vai investīcijas;

c) sadala tirgus vai piegades avotus;

d) līdzvērtīgos darījumos ar dažadiem tirdzniecības partneriem piemēro atšķirīgus nosacījumus, tadējadi radot tiem neizdevīgus konkurences apstakļus;

e) slēdzot līgumus, prasa, lai otra puse uzņemtos papildu saistības, kuras pēc savas būtības vai saskaņa ar nozares praksi nekadi nav saistītas ar attiecīgo līguma priekšmetu.

Visi nolīgumi vai lēmumi, kas ir aizliegti saskaņa ar šo pantu, automatiski nav spēka.

Ša panta 1. punktu tomēr var atzīt par nepiemērojamu

- jebkuram starp uzņēmumiem noslēgtam nolīgumam vai nolīgumu kategorijai;

- jebkuram uzņēmumu apvienību pieņemtam lēmumam vai lēmumu kategorijai;

- jebkadai saskaņotai darbībai vai darbību kategorijai,

kas palīdz uzlabot preču ražošanu vai izplatīšanu, vai veicina tehnisku vai saimniecisku attīstību, reizē ļaujot patērētajiem baudīt pienacīgu daļu no iegūtajiem labumiem, un kas

a) neuzspiež attiecīgiem uzņēmumiem ierobežojumus, kas nav obligati vajadzīgi, lai sasniegtu šos mērķus;

b) neļauj šadiem uzņēmumiem likvidēt konkurenci attiecība uz šo ražojumu būtisku daļu.

82. pants (bijušais 86. pants)

Vienam vai vairakiem uzņēmumiem, kam ir dominējošs stavoklis kopēja tirgū vai būtiska ta daļa, šada stavokļa ļaunpratīga izmantošana ir aizliegta ka nesaderīga ar kopējo tirgu un tiktal, ciktal ta var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm.

Stavokļa ļaunpratīga izmantošana var jo īpaši izpausties ka

a) tieši vai netieši uzspiestas netaisnīgas iepirkuma vai pardošanas cenas vai citi netaisnīgi tirdzniecības noteikumi;

b) ierobežota ražošana, tirgi vai tehnikas attīstība, kas kaitē patērētajiem;

c) atšķirīgi noteikumi līdzvērtīgos darījumos ar dažadiem tirdzniecības partneriem, tadējadi radot tiem neizdevīgus konkurences apstakļus;

d) prasība, lai otra puse, slēdzot līgumus, uzņemtos papildu saistības, kuras pēc savas būtības vai saskaņa ar nozares praksi nav saistītas ar attiecīgo līgumu priekšmetu.

83. pants (bijušais 87. pants)

Attiecīgas regulas vai direktīvas, kas vajadzīgas, lai statos spēka 81. un 82. panta izklastītie principi, pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar kvalificētu balsu vairakumu pieņem Padome.

Ša panta 1. punkta minētas regulas vai direktīvas īpaši paredzētas,

a) lai nodrošinatu 81. panta 1. punkta un 82. panta noteikto aizliegumu ievērošanu, paredzot vienreizējas vai periodiskas sodanaudas;

b) lai sīkak izstradatu noteikumus 81. panta 3. punkta piemērošanai, ņemot vēra vajadzību nodrošinat efektīvu parraudzību un cik vien iespējams vienkaršot parvaldi;

c) lai vajadzības gadījuma noteiktu, ciktal un ka uz dažadam tautsaimniecības nozarēm attiecas 81. un 82. pants;

d) lai noteiktu Komisijas un Tiesas funkcijas, piemērojot šaja punkta izklastītos noteikumus;

e) lai noteiktu attiecības starp valstu likumiem un noteikumiem, kas ietverti šaja iedaļa vai pieņemti, saskaņa ar šo pantu.

84. pants (bijušais 88. pants)

Kamēr nestajas spēka noteikumi, kas pieņemti saskaņa ar 83. pantu, par nolīgumu, lēmumu un saskaņotu darbību pieļaujamību, ka arī par dominējoša stavokļa ļaunpratīgu izmantošanu kopēja tirgū lemj dalībvalstu iestades saskaņa ar savas valsts tiesību aktiem un 81. pantu, jo īpaši ar ta 3. punktu, ka arī ar 82. pantu.

85. pants (bijušais 89. pants)

Neskarot 84. pantu, Komisija nodrošina 81. un 82. panta izklastīto principu piemērošanu. Pēc kadas dalībvalsts lūguma vai pēc savas ierosmes, ka arī sadarbojoties ar kompetentam dalībvalstu iestadēm, kas tai palīdz, Komisija izmeklē gadījumus, kad ir aizdomas par šo principu parkapumiem. Ja ta konstatē, ka parkapums noticis, ta ierosina attiecīgus pasakumus, lai to novērstu.

Ja parkapumu nenovērš, Komisija ar argumentētu lēmumu konstatē, ka pastav šads principu parkapums. Komisija var publicēt savu lēmumu un pilnvarot dalībvalstis veikt pasakumus, kuri vajadzīgi, lai labotu stavokli; Komisija precizē šo pasakumu nosacījumus.

86. pants (bijušais 90. pants)

Attiecība uz publiskiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kam dalībvalstis piešķīrušas īpašas vai ekskluzīvas tiesības, dalībvalstis nedz ievieš, nedz uztur spēka tadus pasakumus, kas ir pretruna šim Līgumam, jo īpaši noteikumiem, kas ietverti 12. panta un 81. līdz 89. panta.

Uz uzņēmumiem, kam uzticēti pakalpojumi ar visparēju tautsaimniecisku nozīmi vai kas darbojas ka dalībvalstu fiskali monopoli, attiecas šaja Līguma ietvertie noteikumi, un jo īpaši noteikumi par konkurenci, ja šo noteikumu piemērojums de iure vai de facto netraucē veikt tiem uzticētos uzdevumus. Tie nedrīkst ietekmēt tirdzniecības attīstību tiktal, lai kaitētu Kopienas interesēm.

Komisija nodrošina ša panta piemērošanu un vajadzības gadījuma adresē dalībvalstīm attiecīgas direktīvas vai lēmumus.

2. iedaļa

Valsts palīdzība

87. pants (bijušais 92. pants)

Ja vien šis Līgums neparedz ko citu, ar kopējo tirgu nav saderīga nekada palīdzība, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkada cita veida piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktal šada palīdzība iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

Ar kopējo tirgu ir saderīga

a) sociala palīdzība, ko piešķir individualiem patērētajiem ar noteikumu, ka to piešķir bez diskriminacijas attiecība uz šo ražojumu izcelsmi;

b) palīdzība, ko sniedz, lai atlīdzinatu kaitējumu, ko nodarījušas dabas katastrofas vai arkartēji notikumi;

c) palīdzība, ko sniedz tautsaimniecībai dažos Vacijas Federatīvas Republikas apvidos, kurus iespaidojusi Vacijas sadalīšana, ciktal šada palīdzība vajadzīga, lai kompensētu saimnieciskas grūtības, ko radījusi šī sadalīšana.

Turpmak noradīto palīdzību var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu:

a) palīdzību, kas veicina ekonomikas attīstību apgabalos, kur dzīves līmenis ir arkartīgi zems vai kur valda liels bezdarbs;

b) palīdzību, kas veicina kada svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs vai novērš nopietnus traucējumus kadas dalībvalsts tautsaimniecība;

c) palīdzību, kas veicina atsevišķu saimniecisko darbību vai atsevišķu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šadai palīdzībai nav tads nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstakļiem, kas būtu pretruna visparējam interesēm;

d) palīdzību, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabašanu, ja tada palīdzība neiespaido tirdzniecības apstakļus un konkurenci Kopiena tiktal, lai šī palīdzība būtu pretruna kopējam interesēm;

e) citu kategoriju palīdzību, ko Padome pēc Komisijas priekšlikuma var noteikt ar lēmumu, kuru pieņem ar kvalificētu balsu vairakumu.

88. pants (bijušais 93. pants)

Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, pastavīgi parskata visas palīdzības piešķiršanas sistēmas, kas pastav šajas valstīs. Ta iesaka šīm valstīm attiecīgus pasakumus, kas vajadzīgi kopēja tirgus pakapeniskai attīstībai vai darbībai.

Ja Komisija, likusi ieinteresētajam pusēm iesniegt piezīmes, konstatē, ka palīdzība, ko piešķīrusi kada valsts vai kas piešķirta no šīs valsts līdzekļiem, ievērojot ša Līguma 87. pantu, nav saderīga ar kopējo tirgu, vai arī konstatē, ka šadu palīdzību izlieto nepareizi, ta pieņem lēmumu par to, ka attiecīgajai valstij Komisijas noteikta termiņa tada palīdzība jaizbeidz vai jamaina.

Ja attiecīga valsts noteiktaja termiņa neizpilda šo lēmumu, Komisija vai kada ieinteresēta dalībvalsts, atkapjoties no 226. un 227. panta, var tieši griezties Tiesa.

Pēc dalībvalsts lūguma Padome var pieņemt vienpratīgu lēmumu par to, ka palīdzība, ko šī valsts piešķir vai paredz piešķirt, atzīstama par saderīgu ar kopējo tirgu, atkapjoties no 87. panta vai 89. panta paredzētajam regulam, ja tadu lēmumu attaisno arkartas apstakļi. Ja Komisija attiecība uz konkrēto palīdzību jau sakusi ša punkta pirmaja daļa paredzēto procedūru, tad tas, ka attiecīga valsts iesniedz Padomei lūgumu, šo procedūru partrauc līdz laikam, kamēr Padome dara zinamu savu attieksmi.

Ja Padome trijos mēnešos pēc minēta lūguma iesniegšanas tomēr nav darījusi zinamu savu attieksmi, šo jautajumu izlemj Komisija.

Visi plani piešķirt vai mainīt palīdzību, ir jadara zinami Komisijai laikus, lai Komisija varētu iesniegt savas piezīmes. Ja Komisija atzīst, ka, ievērojot 87. pantu, šadi plani nav saderīgi ar kopējo tirgu, ta nevilcinoties sak 2. punkta paredzēto procedūru. Attiecīga dalībvalsts nesak īstenot pašas ierosinatos pasakumus, kamēr šī procedūra nav beigusies ar galīgu lēmumu.

89. pants (bijušais 94. pants)

Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar kvalificētu balsu vairakumu var pieņemt jebkadas attiecīgas regulas, kas vajadzīgas, lai piemērotu 87. un 88. pantu un jo īpaši lai precizētu 88. panta 3. punkta piemērošanas nosacījumus, ka arī tas palīdzības kategorijas, uz ko šī procedūra neattiecas.

2. nodaļa

Noteikumi par nodokļiem

90. pants (bijušais 95. pants)

Dalībvalstis citu dalībvalstu ražojumiem tieši vai netieši neuzliek iekšējos nodokļus, kas lielaki par tiem, kas tieši vai netieši uzlikti līdzīgiem vietējiem ražojumiem.

Dalībvalstis turklat neuzliek citu dalībvalstu ražojumiem tadus iekšējos nodokļus, kas netieši aizsarga citus ražojumus.

91. pants (bijušais 96. pants)

Ja ražojumus eksportē uz kadas dalībvalsts teritoriju, iekšējo nodokļu atmaksajumi nedrīkst parsniegt iekšējos nodokļus, kas tiem uzlikti tieši vai netieši.

92. pants (bijušais 98. pants)

Par preču eksportu uz citam dalībvalstīm nedrīkst atlaist vai atmaksat tadus maksajumus, kas nav apgrozījuma nodokļi, akcīzes nodokļi un citi netiešie nodokļi, un par preču importu no citam dalībvalstīm nedrīkst uzlikt kompensacijas maksajumus, ja vien Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairakumu uz ierobežotu laiku iepriekš nav apstiprinajusi iecerētos pasakumus.

93. pants (bijušais 99. pants)

Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un socialo lietu komiteju, ar vienpratīgu lēmumu pieņem noteikumus par likumu saskaņošanu attiecība uz apgrozījuma nodokļiem, akcīzes nodokļiem un citiem netiešajiem nodokļiem tiktal, ciktal tada saskaņošana ir vajadzīga, lai 14. panta noteiktaja termiņa nodrošinatu iekšēja tirgus izveidi un darbību.

3. nodaļa

Likumu tuvinašana

94. pants (bijušais 100. pants)

Padome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un socialo lietu komiteju, pēc Komisijas priekšlikuma ar vienpratīgu lēmumu izdod direktīvas, lai tuvinatu tadus dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus, kas tieši iespaido kopēja tirgus izveidi un darbību.

95. pants (bijušais 100.a pants)

Atkapjoties no 94. panta un ja vien šis Līgums neparedz ko citu, turpmak noradītos noteikumus piemēro, lai sasniegtu 14. panta izvirzītos mērķus. Padome saskaņa ar 251. panta minēto procedūru, apspriedusies ar Ekonomikas un socialo lietu komiteju, paredz pasakumus, lai tuvinatu dalībvalstu normatīvos vai administratīvos aktus, kuri attiecas uz iekšēja tirgus izveidi un darbību.

Ša panta 1. punktu nepiemēro fiskaliem noteikumiem un noteikumiem, kas attiecas uz personu brīvu parvietošanos, ka arī noteikumiem, kas saistīti ar nodarbinatu personu tiesībam un interesēm.

Ša panta 1. punkta paredzētajos priekšlikumos, kas attiecas uz veselības aizsardzību, drošību, vides aizsardzību un patērētaju tiesību aizsardzību, Komisija par galveno uzskata augstu aizsardzības līmeni, īpašu uzmanību pievēršot visiem atklajumiem, kas pamatojas uz zinatnes faktiem. Saskaņa ar attiecīgam pilnvaram arī Eiropas Parlaments un Padome tiecas sasniegt šo mērķi.

Ja pēc tam, kad Padome vai Komisija ir noteikusi saskaņošanas pasakumu, kada dalībvalsts uzskata par vajadzīgu atstat spēka savus noteikumus 30. panta minēto būtisko iemeslu dēļ vai nolūka aizsargat vidi vai darba vidi, ta dara Komisijai zinamus šos noteikumus, ka arī pamatojumu to atstašanai spēka.

Turklat, neskarot 4. punktu, ja pēc tam, kad Padome vai Komisija paredzējusi saskaņošanas pasakumu, kada dalībvalsts uzskata, ka tai jaievieš savi noteikumi, kas pamatojas uz jauniem zinatnes datiem vides vai darba vides aizsardzības joma un ir saistīti ar īpašu problēmu, kas šai dalībvalstij radusies pēc saskaņošanas pasakuma paredzēšanas, ta dara Komisijai zinamus planotos noteikumus, ka arī pamatojumu to ieviešanai.

Komisija sešos mēnešos pēc 4. un 5. punkta minētas paziņošanas apstiprina vai noraida attiecīgos valsts noteikumus, iepriekš parbaudot, vai tie nav patvaļīgas diskriminacijas līdzeklis vai slēpts ierobežojums tirdzniecība starp dalībvalstīm un nerada šķēršļus iekšēja tirgus darbībai.

Ja šaja laika Komisija lēmumu nav pieņēmusi, 4. un 5. punkta minētos noteikumus uzskata par apstiprinatiem.

Komisija var informēt attiecīgo dalībvalsti, ka šaja punkta minēto laiku var vēl pagarinat līdz sešiem mēnešiem, ja to attaisno jautajuma sarežģītība un cilvēku veselība netiek apdraudēta.

Ja saskaņa ar 6. punktu dalībvalstij ļauj atstat spēka vai ieviest savus noteikumus, atkapjoties no saskaņošanas pasakuma, Komisija tūlīt parliecinas, vai ir jaiesaka pielagošanas šim pasakumam.

Ja kada dalībvalsts norada uz kadu īpašu veselības aizsardzības problēmu joma, kur iepriekš noteikti saskaņošanas pasakumi, ta vērš uz to Komisijas uzmanību, un Komisija tūlīt parliecinas, vai ir jaierosina Padomei attiecīgi pasakumi.

Atkapjoties no 226. un 227. panta minētas procedūras, Komisija un jebkura dalībvalsts var tieši griezties Tiesa, ja uzskata, ka cita dalībvalsts nepareizi īsteno ša panta piešķirtas pilnvaras.

Iepriekš minētajos saskaņošanas pasakumos vajadzības gadījuma paredz drošības klauzulu, kas ļauj dalībvalstīm viena vai vairaku 30. panta minētu un ar ekonomiku nesaistītu iemeslu dēļ veikt provizoriskus pasakumus, attiecība uz kuriem kontroli īsteno Kopiena.

96. pants (bijušais 101. pants)

Ja Komisija konstatē, ka atšķirības dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktos rada konkurences traucējumus kopēja tirgū un ka šie traucējumi janovērš, ta apspriežas ar attiecīgajam dalībvalstīm.

Ja tada apspriede nepanak vienošanos, kas likvidē šos traucējumus, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairakumu izdod vajadzīgas direktīvas. Komisija un Padome var veikt jebkadus atbilstīgus pasakumus, ko paredz šis Līgums.

97. pants (bijušais 102. pants)

Ja rodas iemesls bažam, ka normatīvs vai administratīvs akts, ko kada dalībvalsts grib pieņemt vai grozīt, var radīt konkurences traucējumus 96. panta nozīmē, attiecīga dalībvalsts apspriežas ar Komisiju. Pēc apspriedes ar dalībvalstīm Komisija iesaka šīm valstīm veikt attiecīgus pasakumus, lai izvairītos no šiem traucējumiem.

Ja valsts, kas grib pieņemt vai grozīt savus tiesību aktus, nepilda ieteikumu, ko tai adresējusi Komisija, tad citam dalībvalstīm nav jagroza savi tiesību akti, lai likvidētu šadus traucējumus, ka paredz 96. pants. Ja dalībvalsts, kas neievēro Komisijas ieteikumu, izraisa traucējumus, kuri kaitē tikai pašai, 96. pantu nepiemēro.

VII Sadaļa (bijusī VI sadaļa)

EKONOMIKAS POLITIKA UN MONETARA POLITIKA

1. nodaļa

Ekonomikas politika

98. pants (bijušais 102.a pants)

Dalībvalstis īsteno ekonomikas politiku, lai saskaņa ar 99. panta 2. punkta minētajam visparējam pamatnostadnēm piedalītos 2. panta izklastīto Kopienas mērķu sasniegšana. Dalībvalstis un Kopiena rīkojas saskaņa ar principu, kas paredz atvērta tirgus ekonomiku, kura pastav brīva konkurence, kas veicina resursu efektīvu sadali, ka arī saskaņa ar 4. panta izklastītajiem principiem.

99. pants (bijušais 103. pants)

Dalībvalstis ekonomikas politiku uzskata par visparsvarīgu jautajumu un koordinē to Padomē saskaņa ar 98. pantu.

Padome pēc Komisijas ieteikuma ar kvalificētu balsu vairakumu izstrada projektu dalībvalstu un Kopienas ekonomikas politikas visparējam pamatnostadnēm un iesniedz to Eiropadomei.

Eiropadome, pamatojoties uz Padomes ziņojumu, apspriežas par secinajumu attiecība uz dalībvalstu un Kopienas ekonomikas politikas visparējam pamatnostadnēm.

Padome, pamatojoties uz minēto secinajumu, ar kvalificētu balsu vairakumu pieņem ieteikumu, kura nosaka šīs visparējas pamatnostadnes. Padome šo ieteikumu dara zinamu Eiropas Parlamentam.

Lai labak koordinētu dalībvalstu ekonomikas politiku un nodrošinatu stabilu ekonomisku konverģenci, Padome, pamatojoties uz Komisijas ziņojumiem, parrauga ekonomikas attīstību visas dalībvalstīs un visa Kopiena, ekonomikas politiku atbilsmi 2. punkta minētajam visparējam pamatnostadnēm, ka arī regulari izvērtē tas kopuma.

Lai notiktu šada daudzpusēja uzraudzība, dalībvalstis Komisijai dara zinamus svarīgakos pasakumus, ko tas veikušas ekonomikas politikas joma, ka arī sniedz citu informaciju, kuru uzskata par vajadzīgu.

Ja, īstenojot 3. punkta minēto procedūru, konstatē, ka dalībvalsts ekonomikas politika neatbilst 2. punkta minētajam visparējam pamatnostadnēm vai arī ta traucē pareizi darboties ekonomiskai un monetarai savienībai, Padome pēc Komisijas ieteikuma ar kvalificētu balsu vairakumu attiecīgai dalībvalstij var adresēt vajadzīgos ieteikumus. Pēc Komisijas priekšlikuma Padome ar kvalificētu balsu vairakumu var pieņemt lēmumu savus ieteikumus darīt zinamus atklatība.

Padomes priekšsēdētajs un Komisija ziņo Eiropas Parlamentam par daudzpusējas uzraudzības rezultatiem. Ja Padome ieteikumus darījusi zinamus atklatība, Padomes priekšsēdētaju var uzaicinat uz attiecīgo Eiropas Parlamenta komisiju.

Padome saskaņa ar 252. panta minēto procedūru var pieņemt sīki izstradatus noteikumus ša panta 3. un 4. punkta minētajai daudzpusējas uzraudzības procedūras īstenošanai.

100. pants (bijušais 103.a pants)

Neskarot citas procedūras, ko paredz šis Līgums, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienpratīgu lēmumu lemt par ekonomikas stavoklim piemērotiem pasakumiem, jo īpaši tad, ja rodas nopietnas grūtības apgadē ar atsevišķiem ražojumiem.

Ja kadai dalībvalstij ir grūtības vai draud lielas grūtības, ko izraisījuši arkartēji notikumi, kurus ta nevar ietekmēt, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienpratīgu lēmumu attiecīgai dalībvalstij var sniegt Kopienas finansialu atbalstu, paredzot īpašus nosacījumus. Ja lielo grūtību izraisītajs ir dabas katastrofas, Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairakumu. Padomes priekšsēdētajs pieņemto lēmumu dara zinamu Eiropas Parlamentam.

101. pants (bijušais 104. pants)

Eiropas Centralajai bankai un dalībvalstu centralajam bankam (še turpmak “valstu centralas bankas”) ir aizliegts Kopienas iestažu, dalībvalstu valdību, reģionalu, vietēju vai citu publisku iestažu, publisku struktūru vai uzņēmumu vajadzībam pieļaut konta partēriņu, ka arī sniegt tam jebkadus kredīta pakalpojumus, ka arī ECB un valstu centralajam bankam ir aizliegts tieši pirkt paradu dokumentus no minētajam iestadēm.

Ša panta 1. punkts neattiecas uz valstīm piederošam kredītiestadēm, kam ECB un valstu centralas bankas sakara ar rezervju apgadi no centralam bankam piemēro tadu pašu režīmu ka privatam kredītiestadēm.

102. pants (bijušais 104.a pants)

Aizliegti ir visi pasakumi, kas nav pamatoti ar piesardzības apsvērumiem un kuri Kopienas iestadēm, dalībvalstu valdībam, reģionalam, vietējam vai citam publiskam iestadēm, vai citam publiskam struktūram vai uzņēmumiem, paredz priviliģētu režīmu attiecības ar finanšu iestadēm.

Padome saskaņa ar 252. panta minēto procedūru pirms 1994. gada 1. janvara precizē definīcijas, lai piemērotu 1. punkta minēto aizliegumu.

103. pants (bijušais 104.b pants)

Kopiena nav atbildīga par dalībvalstu valdību, reģionalu, vietēju vai citu publisku iestažu, citu publisku struktūru vai uzņēmumu saistībam, un tai nav tas jauzņemas; tas neskar savstarpējas finanšu garantijas īpašu projektu kopīgai īstenošanai. Dalībvalsts nav atbildīga par citas dalībvalsts valdības, reģionalu, vietēju vai citu publisku iestažu, citu publisku struktūru vai uzņēmumu saistībam, un tai nav tas jauzņemas; tas neskar savstarpējas finanšu garantijas īpašu projektu kopīgai īstenošanai.

Vajadzības gadījuma Padome saskaņa ar 252. panta minēto procedūru var precizēt definīcijas, lai piemērotu 101. panta un šaja panta minēto aizliegumu.

104. pants (bijušais 104.c pants)

Dalībvalstis izvairas no parmērīga valsts budžeta deficīta.

Lai novērstu nopietnas kļūdas, Komisija uzrauga budžeta un valsts parada kopapjoma dinamiku dalībvalstīs. Komisija īpaši parbauda budžeta disciplīnas ievērošanu, pamatojoties uz šadiem diviem kritērijiem:

a) vai planota vai reala valsts budžeta deficīta attiecība pret iekšzemes kopproduktu parsniedz atsauces vērtību, izņemot gadījumus, kad

- vai nu šī attiecība ir būtiski un pastavīgi pasliktinajusies un sasniegusi atsauces vērtībai tuvu līmeni;

- vai arī atsauces vērtība ir parsniegta tikai izņēmuma karta un uz laiku, un šī attiecība joprojam ir tuva atsauces vērtībai;

b) vai valsts parada attiecība pret iekšzemes kopproduktu parsniedz atsauces vērtību, ja vien šī attiecība pietiekami strauji nesamazinas un netuvinas atsauces vērtībai.

Atsauces vērtības ir precizētas Protokola par parmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kas pievienots šim Līgumam.

Ja kada dalībvalsts neatbilst viena vai abu šo kritēriju izvirzītajam prasībam, Komisija sagatavo ziņojumu. Komisijas ziņojuma ņem vēra arī to, vai valsts budžeta deficīts parsniedz valdības investīciju izdevumus, ka arī ņem vēra visus citus būtiskus faktorus, tostarp dalībvalsts ekonomikas un budžeta stavokli vidēji ilga laika.

Komisija var sagatavot ziņojumu arī tad, ja kritēriju izvirzītas prasības ir izpildītas, bet tomēr ta uzskata, ka dalībvalstī iespējams parmērīgs budžeta deficīts.

Ša Līguma 114. panta paredzēta Komiteja izstrada atzinumu par Komisijas ziņojumu.

Ja Komisija uzskata, ka dalībvalstī pastav vai var rasties parmērīgs budžeta deficīts, Komisija adresē Padomei atzinumu.

Padome, izskatījusi apsvērumus, ko var būt iesniegusi attiecīga dalībvalsts, un pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairakumu, pamatojoties uz visparēju novērtējumu, pieņem lēmumu par to, vai pastav parmērīgs budžeta deficīts.

Ja saskaņa ar 6. punktu atzīts, ka parmērīgs deficīts pastav, Padome attiecīgai dalībvalstij sniedz ieteikumus, lai noteikta termiņa to novērstu. Ievērojot 8. punktu, šos ieteikumus nedara zinamus atklatība.

Ja Padome konstatē, ka pēc tas ieteikumiem noteiktaja termiņa nav veikta nekada efektīva rīcība, ta ieteikumus var darīt zinamus atklatība.

Ja dalībvalsts arī turpmak neīsteno Padomes ieteikumus, Padome var pieņemt lēmumu pieprasīt, lai dalībvalsts noteikta termiņa veic deficīta samazinašanas pasakumus, ko Padome atzinusi par vajadzīgiem, lai labotu stavokli.

Tada gadījuma Padome var lūgt attiecīgo dalībvalsti iesniegt ziņojumus pēc īpaša grafika, lai parbaudītu, ka šī dalībvalsts tiecas panakt noregulējumu.

Attiecība uz ša panta 1. līdz 9. punktu nedrīkst īstenot ša Līguma 226. un 227. panta paredzētas tiesības griezties Tiesa.

Ja kada dalībvalsts nepilda saskaņa ar 9. punktu pieņemtu lēmumu, Padome var pieņemt lēmumu piemērot vai - attiecīgos gadījumos - pastiprinat vienu vai vairakus no šiem pasakumiem:

- izvirzīt prasību, lai attiecīga dalībvalsts pirms obligaciju un vērtspapīru emisijas publicē tadu papildu informaciju, kadu norada Padome;

- aicinat Eiropas Investīciju banku parskatīt aizdevumu politiku attiecība uz šo dalībvalsti;

- izvirzīt prasību, lai attiecīga dalībvalsts Kopienai bez procentiem deponē atbilstīgu naudas summu līdz laikam, kad Padome atzīst, ka parmērīgais budžeta deficīts ir likvidēts;

- uzlikt atbilstīgas sodanaudas. Padomes priekšsēdētajs pieņemtos lēmumus dara zinamus Eiropas Parlamentam.

Padome atceļ dažus vai visus savus lēmumus, kas minēti 6. līdz 9. punkta un 11. punkta, ja ta atzīst, ka parmērīgais budžeta deficīts attiecīgaja dalībvalstī ir novērsts. Ja Padome ieteikumus ir iepriekš darījusi zinamus atklatība, tad, līdzko atcelts lēmums, kas pieņemts saskaņa ar 8. punktu, ta nak klaja ar publisku paziņojumu, ka attiecīga dalībvalstī vairs nepastav parmērīgs budžeta deficīts.

Lēmumus, kas minēti no 7. līdz 9. punktam, ka arī 11. un 12. punkta, Padome pieņem pēc Komisijas priekšlikuma ar divu trešdaļu balsu vairakumu, ko vērtē saskaņa ar 205. panta 2. punktu, neņemot vēra attiecīgas dalībvalsts parstavja balsis.

Citi noteikumi, kas attiecas uz šaja panta aprakstītas procedūras īstenošanu, ir izklastīti Protokola par parmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kurš pievienots šim Līgumam.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un ECB, ar vienpratīgu lēmumu pieņem attiecīgus noteikumus, kas pēc tam aizstaj minēto Protokolu.

Padome pirms 1994. gada 1. janvara ar kvalificētu balsu vairakumu pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ka arī ievērojot šo punktu, pieņem sīki izstradatus noteikumus un definīcijas, lai piemērotu minēto Protokolu.

2. nodaļa

Monetara politika

105. pants (bijušais 105. pants)

ECBS galvenais mērķis ir uzturēt cenu stabilitati. Neietekmējot šo mērķi, ECBS atbalsta visparējo ekonomikas politiku Kopiena, lai palīdzētu sasniegt Kopienas mērķus, kas noteikti ša Līguma 2. panta. ECBS darbojas saskaņa ar principu, kas paredz atvērta tirgus ekonomiku, kura pastav brīva konkurence, veicinot resursu efektīvu sadali, ka arī ievēro ša Līguma 4. panta noteiktos principus.

Galvenie uzdevumi, kas jaīsteno Eiropas Centralo banku sistēma, ir šadi:

- definēt un īstenot Kopienas monetaro politiku;

- veikt valūtas maiņas operacijas, ka paredz 111. pants;

- turēt un parvaldīt dalībvalstu oficialas arvalstu valūtas rezerves;

- veicinat norēķinu sistēmu vienmērīgu darbību.

Ša panta 2. punkta trešais ievilkums neliedz dalībvalstu valdībam turēt un parvaldīt apgrozamos līdzekļus arvalstu valūtas.

Ar ECB apspriežas:

- par visiem ierosinatiem Kopienas aktiem, kas ir ECB kompetencē;

- valstu varasiestades - par visiem likumprojektiem, kas ir ECB kompetencē, bet ievērojot ierobežojumus un nosacījumus, ko Padome izvirzījusi saskaņa ar 107. panta 6. punkta paredzēto procedūru.

ECB var iesniegt atzinumus attiecīgam Kopienas iestadēm vai valstu varasiestadēm par jautajumiem, kas ir tas kompetencē.

ECBS palīdz kompetentam iestadēm sekmīgi īstenot politiku, kas attiecas uz kredītiestažu konsultatīvu uzraudzību un finanšu sistēmas stabilitati.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar ECB un saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, ar vienpratīgu lēmumu var noteikt ECB konkrētus uzdevumus saistība ar politiku, kas attiecas uz kredītiestažu un citu finanšu iestažu konsultatīvu uzraudzību; tas neattiecas uz apdrošinašanas sabiedrībam.

106. pants (bijušais 105.a pants)

ECB ir ekskluzīvas tiesības atļaut emitēt banknotes Kopiena. ECB un valstu centralas bankas var emitēt šīs naudaszīmes. ECB un valstu centralo banku emitētas banknotes ir vienīgas naudaszīmes, kam Kopiena ir likumīga maksašanas līdzekļa statuss.

Dalībvalstis var emitēt monētas, kuru emisijas daudzums jaapstiprina Eiropas Centralai bankai. Padome saskaņa ar 252. panta minēto procedūru, apspriedusies ar ECB, var paredzēt pasakumus, kuru mērķis ir saskaņot visu apgrozībai paredzēto monētu denominacijas un tehniskos parametrus tiktal, ciktal vajadzīgs, lai to apgrozību Kopiena nekas netraucētu.

107. pants (bijušais 106. pants)

ECBS veido ECB un valstu centralas bankas.

ECB ir juridiskas personas statuss.

ECBS parvalda ECB lēmējinstances, tas ir Padome un Valde.

ECBS Statūti ir noteikti protokola, kas pievienots šim Līgumam.

Padome vai nu pēc ECB ieteikuma, apspriedusies ar Komisiju, ar kvalificētu balsu vairakumu, vai arī pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar ECB, ar vienpratīgu lēmumu var grozīt ECBS Statūtu 5.1., 5.2., 5.3. 17., 18., 19.1., 22., 23., 24., 26., 32.2., 32.3., 32.4., 32.6. pantu, 33.1. panta a) punktu un 36. pantu. Abos gadījumos ir vajadzīga Eiropas Parlamenta piekrišana.

Padome vai nu pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un ECB, vai arī pēc ECB ieteikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un Komisiju, ar kvalificētu balsu vairakumu pieņem noteikumus, kas minēti ECBS Statūtu 4., 5.4., 19.2., 20., 28.1., 29.2., 30.4. un 34.3. panta.

108. pants (bijušais 107. pants)

Ne ECB, ne kadas valsts centrala banka, ne arī kads to lēmējinstanču loceklis, īstenojot pilnvaras un veicot uzdevumus un pienakumus, ko paredz šis Līgums un ECBS Statūti, nelūdz un nepieņem noradījumus no Kopienas iestadēm, no kadas dalībvalsts valdības vai no kadas citas struktūras. Kopienas iestades un dalībvalstu valdības apņemas ievērot šo principu un nemēģinat iespaidot ECB vai valstu centralo banku lēmējinstanču locekļus, kad viņi veic amata pienakumus.

109. pants (bijušais 108. pants)

Vēlakais līdz ECBS izveides dienai visas dalībvalstis nodrošina to, ka šo valstu likumi, tostarp to centralo banku statūti, ir saderīgi ar šo Līgumu un ECBS Statūtiem.

110. pants (bijušais 108.a pants)

Lai veiktu ECBS uzticētos uzdevumus, Eiropas Centrala banka saskaņa ar šo Līgumu un ECBS Statūtiem

- pieņem regulas, ciktal tas vajadzīgas, lai veiktu uzdevumus, kas minēti ECBS Statūtu 3.1. panta pirmaja ievilkuma, 19.1., 22. un 25.2. panta, ka arī gadījumos, ko paredz 107. panta 6. punkta minētajos Padomes aktos;

- pieņem lēmumus, kas vajadzīgi, lai veiktu uzdevumus, ko šis Līgums un ECBS Statūti uzticējuši ECBS;

- sagatavo ieteikumus un sniedz atzinumus.

Regulas ir visparpiemērojamas. Tas uzliek saistības kopuma un ir tieši piemērojamas visas dalībvalstīs.

Ieteikumi un atzinumi neuzliek saistības. Lēmumi uzliek saistības kopuma tiem, kam tie adresēti. Uz ECB pieņemtam regulam un lēmumiem attiecas 253. līdz 256. pants. ECB var nolemt publicēt savus lēmumus, ieteikumus un atzinumus.

Ievērojot ierobežojumus un nosacījumus, ko Padome paredzējusi saskaņa ar 107. panta 6. punkta izklastīto procedūru, ECB ir tiesības uzlikt vienreizējas vai periodiskas sodanaudas uzņēmumiem, kas nepilda pienakumus, kurus paredz ECB pieņemtas regulas un lēmumi.

111. pants (bijušais 109. pants)

Atkapjoties no 300. panta, Padome pēc ECB vai Komisijas ieteikuma, apspriedusies ar ECB, ka arī lai panaktu vienošanos, kas atbilst mērķim uzturēt cenu stabilitati, un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, saskaņa ar 3. punkta izklastīto vienošanas procedūru, ar vienpratīgu lēmumu var slēgt oficialus nolīgumus par Eiropas Valūtas vienības (ECU) maiņas kursa sistēmu attiecība pret arpuskopienas valūtam. Padome pēc ECB vai Komisijas ieteikuma, apspriedusies ar ECB, ka arī lai panaktu vienošanos, kas atbilst mērķim uzturēt cenu stabilitati, ar kvalificētu balsu vairakumu var pieņemt, koriģēt vai atcelt centralizēto Eiropas Valūtas vienības (ECU) maiņas kursu valūtas maiņas kursa sistēma. Eiropas Valūtas vienības (ECU) centralizēta maiņas kursa sistēmas pieņemšanu, koriģēšanu vai atcelšanu Padomes priekšsēdētajs dara zinamu Eiropas Parlamentam.

Kamēr nepastav 1. punkta minēta valūtas maiņas kursa sistēma attiecība pret vienu vai vairakam arpuskopienas valūtam, ka, Padome vai nu pēc Komisijas ieteikuma un apspriedusies ar ECB, vai arī pēc ECB ieteikuma, ar kvalificētu balsu vairakumu var noteikt šo valūtu maiņas kursu politikas pamatievirzes. Šīs pamatievirzes neskar ECBS galveno mērķi - saglabat cenu stabilitati.

Atkapjoties no 300. panta, ja Kopienai ar vienu vai vairakam valstīm vai starptautiskam organizacijam ir jaapspriež nolīgumi par monetariem vai arvalstu valūtas režīma jautajumiem, Padome pēc Komisijas ieteikuma un apspriedusies ar ECB, ar kvalificētu balsu vairakumu vienojas par sarunu norisi un šadu nolīgumu noslēgšanu. Šada vienošanas nodrošina to, ka Kopiena pauž vienotu nostaju. Komisija ir pilnīgi iesaistīta šajas sarunas.

Nolīgumi, kas noslēgti saskaņa ar šo punktu, uzliek saistības Kopienas iestadēm, ECB un dalībvalstīm.

Ievērojot 1. punktu, Padome pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar ECB, ar kvalificētu balsu vairakumu pieņem lēmumu par Kopienas nostaju starptautiska līmenī attiecība uz īpaši svarīgiem ekonomiskas un monetaras savienības jautajumiem, un vienpratīgi pieņem lēmumu par tas parstavību, ievērojot 99. un 105. panta paredzēto pilnvaru sadalījumu.

Neskarot Kopienas kompetenci un Kopienas nolīgumus par ekonomisko un monetaro savienību, dalībvalstis var piedalīties sarunas starptautiskas organizacijas un slēgt starptautiskus nolīgumus.

3. nodaļa

Organizatoriski noteikumi

112. pants (bijušais 109.a pants)

ECB Padome ir ECB Valdes locekļi un valstu centralo banku vadītaji.

2. a) Valdē ir priekšsēdētajs, priekšsēdētaja vietnieks un četri citi locekļi.

b) Valdes priekšsēdētaju, priekšsēdētaja vietnieku un parējos locekļus pēc Padomes ieteikuma, apspriedušies ar Eiropas Parlamentu un ECB Padomi, dalībvalstu vai to valdību vadītaji, savstarpēji vienojoties, izraugas no personam ar nevainojamu reputaciju un profesionalu pieredzi monetaros vai banku jautajumos.

Viņu amata pilnvaru laiks ir astoņi gadi, un to nepagarina. Tikai dalībvalstu pilsoņi var būt Valdes locekļi.

113. pants (bijušais 109.b pants)

ECB Padomes sēdēs bez balsstiesībam var piedalīties Padomes priekšsēdētajs un viens Komisijas loceklis.

Padomes priekšsēdētajs var ECB Padomei iesniegt priekšlikumu izskatīt kadu jautajumu.

ECB priekšsēdētaju uzaicina piedalīties Padomes sanaksmēs, kad Padome apspriež jautajumus, kas saistīti ar ECBS mērķiem un uzdevumiem.

Gada parskatus par ECBS darbību un monetaro politiku gan iepriekšēja, gan kartēja gada ECB iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai, ka arī Eiropadomei. ECB priekšsēdētajs iesniedz parskatu Padomei un Eiropas Parlamentam, kas par to var sarīkot visparējas debates.

ECB priekšsēdētaju un parējos Valdes locekļus pēc Eiropas Parlamenta lūguma vai pēc viņu pašu ierosmes var uzklausīt kompetentas Eiropas Parlamenta komitejas.

114. pants (bijušais 109.c pants)

Lai veicinatu pilnīgu dalībvalstu politikas koordinaciju, kas vajadzīga iekšēja tirgus darbībai, ar šo Līgumu ir nodibinata Monetara komiteja padomdevējas statusa.

Tai ir šadi uzdevumi:

- pastavīgi uzraudzīt dalībvalstu un Kopienas monetaro un finanšu stavokli, ka arī dalībvalstu visparējo maksajumu sistēmu, un regulari par to ziņot Padomei un Komisijai;

- pēc Padomes vai Komisijas lūguma vai pēc savas ierosmes izstradat atzinumus, ko iesniegt minētajam iestadēm;

- neskarot 207. pantu, palīdzēt sagatavot Padomes darbu, ka minēts 59. un 60. panta, 99. panta 2., 3., 4. un 5. punkta, 100., 102., 103. un 104. panta, 116. panta 2. punkta, 117. panta 6. punkta, 119. un 120. panta, 121. panta 2. punkta un 122. panta 1. punkta;

- vismaz reizi gada parbaudīt stavokli kapitala aprites un maksajumu brīvības joma, ko rada ša Līguma un Padomes paredzēto pasakumu īstenošana; parbaudami visi pasakumi, kas attiecas uz kapitala apriti un maksajumiem; komiteja ziņo Komisijai un Padomei par parbaudes iznakumu.

Dalībvalstis un Komisija katra ieceļ divus Monetaras komitejas locekļus.

Sakoties trešajam posmam, izveido Ekonomikas un finanšu komiteju. Monetaro komiteju, kas paredzēta 1. punkta, likvidē.

Ekonomikas un finanšu komitejai ir šadi uzdevumi:

- pēc Padomes vai Komisijas lūguma vai pēc savas ierosmes izstradat atzinumus, ko iesniegt minētajam iestadēm;

- pastavīgi uzraudzīt dalībvalstu un Kopienas ekonomikas un finanšu stavokli un regulari par to ziņot Padomei un Komisijai, jo īpaši par finansialam attiecībam ar trešam valstīm un starptautiskam iestadēm;

- neskarot 207. pantu, palīdzēt sagatavot Padomes darbu, ka minēts 59. un 60. panta, 99. panta 2., 3., 4. un 5. punkta, 100., 102., 103. un 104. panta, 105. panta 6. punkta, 106. panta 2. punkta, 107. panta 5. un 6. punkta, 111. un 119. panta, 120. panta 2. un 3. punkta, 122. panta 2. punkta un 123. panta 4. un 5. punkta, un veikt citus Padomes noteiktus uzdevumus, kas saistīti ar konsultacijam un jautajumu sagatavošanu;

- vismaz reizi gada parbaudīt stavokli kapitala aprites un maksajumu brīvības joma, ko rada ša Līguma un Padomes paredzēto pasakumu īstenošana; parbaudami visi pasakumi, kas attiecas uz kapitala apriti un maksajumiem; Komiteja ziņo Komisijai par parbaudes iznakumu.

Dalībvalstis, Komisija un ECB katra ieceļ ne vairak ka divus komitejas locekļus.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar ECB un komiteju, kas minēta šaja panta, ar kvalificētu balsu vairakumu pieņem sīki izstradatus noteikumus par Ekonomikas un finanšu komitejas sastavu. Padomes priekšsēdētajs šo lēmumu dara zinamu Eiropas Parlamentam.

Kamēr ir dalībvalstis, kam piešķirts izņēmuma statuss, kas minēts 122. un 123. panta, komiteja papildus 2. punkta izvirzītajiem uzdevumiem pastavīgi uzrauga šo dalībvalstu monetaro un finanšu stavokli, ka arī visparējo maksajumu sistēmu, un regulari par to ziņo Padomei un Komisijai.

115. pants (bijušais 109.d pants)

Jautajumos, uz kuriem attiecas 99. panta 4. punkts, 104. pants, izņemot ta 14. punktu, ka arī 111., 121. un 122. pants un 123. panta 4. un 5. punkts, Padome vai kada dalībvalsts var lūgt Komisiju sniegt attiecīgi ieteikumus vai priekšlikumus. Komisija izskata šo lūgumu un tūlīt iesniedz Padomei secinajumus.

4. nodaļa

Parejas noteikumi

116. pants (bijušais 109.e pants)

Ekonomiskas un monetaras savienības otrais posms sakas 1994. gada 1. janvarī.

Pirms tam

a) visas dalībvalstis

- vajadzības gadījuma paredz attiecīgus pasakumus, lai ievērotu aizliegumus, kas noteikti 56. panta, ka arī 101. panta un 102. panta 1. punkta;

- vajadzības gadījuma, pieļaujot novērtējumu, ko paredz b) apakšpunkts, pieņem daudzgadu programmas nolūka nodrošinat noturīgu konverģenci, kas vajadzīga, lai panaktu ekonomisku un monetaru savienību, jo īpaši attiecība uz cenu stabilitati un stabilam valstu finansēm;

b) Padome, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, novērtē panakumus, kas gūti ekonomiska un monetara konverģencē, jo īpaši tadas jomas ka cenu stabilitate un stabilas valstu finanses, ka arī panakumus, kas gūti, īstenojot Kopienas tiesību aktus attiecība uz iekšējo tirgu.

Ša Līguma 101. pantu, 102. panta 1. punktu, 103. panta 1. punktu un 104. pantu, izņemot 104. panta 1., 9., 11. un 14. punktu, piemēro, sakoties otrajam posmam.

Ša Līguma 100. panta 2. punktu, 104. panta 1, 9. un 11. punktu, 105., 106., 108., 111., 112. un 113. pantu un 114. panta 2. un 4. punktu piemēro, sakoties trešajam posmam.

Otraja posma dalībvalstis cenšas izvairīties no parmērīga valsts budžeta deficīta.

Otraja posma visas dalībvalstis sak vajadzīgas darbības, lai saskaņa ar 109. pantu panaktu savu centralo banku neatkarību.

117. pants (bijušais 109.f pants)

Otra posma sakuma izveido Eiropas Monetaro institūtu (še turpmak 'EMI'), un tas sak darboties; EMI ir juridiskas personas statuss, to vada un parvalda Padome, kura ir priekšsēdētajs un valstu centralo banku vadītaji, no kuriem viens ir priekšsēdētaja vietnieks.

Priekšsēdētaju pēc EMI Padomes ieteikuma, apspriedušies ar Eiropas Parlamentu un Padomi, ieceļ dalībvalstu vai to valdību vadītaji, savstarpēji vienojoties. Priekšsēdētaju izraugas no personam ar nevainojamu reputaciju un profesionalu pieredzi monetaros vai banku jautajumos. Tikai kadas dalībvalsts pilsonis var būt EMI priekšsēdētajs. EMI Padome ieceļ priekšsēdētaja vietnieku.

EMI Statūti ir noteikti šim Līgumam pievienota protokola.

EMI

- veicina valstu centralo banku sadarbību;

- palīdz koordinēt dalībvalstu monetaro politiku nolūka nodrošinat cenu stabilitati;

- parrauga Eiropas monetaras sistēmas darbību;

- rīko apspriedes par jautajumiem, kas ir valstu centralo banku kompetencē un ietekmē finanšu iestažu un tirgu stabilitati;

- pēc Eiropas Monetaras sadarbības fonda likvidēšanas parņem ta uzdevumus; fonda likvidēšanas kartība paredzēta EMI statūtos;

- veicina Eiropas Valūtas vienības (ECU) lietojumu un parrauga tas attīstību, tostarp Eiropas Valūtas vienības (ECU) ieskaita sistēmas vienmērīgu darbību.

Lai sagatavotos trešajam posmam, EMI

- izstrada dokumentus un nosaka procedūras, kas vajadzīgas, lai trešaja posma īstenotu vienotu monetaro politiku;

- vajadzības gadījuma palīdz saskaņot noteikumus un paņēmienus statistikas datu vakšanai, apkopošanai un izplatīšanai jomas, kas ir ta kompetencē;

- izstrada noteikumus par to, ka valstu centralajam bankam veikt operacijas ECBS struktūra;

- veicina parrobežu norēķinu efektivitati;

- uzrauga Eiropas Valūtas vienības (ECU) banknošu tehnisko sagatavošanu. Vēlakais līdz 1996. gada 31. decembrim EMI precizē ECBS regulatīvo, organizatorisko un apgades struktūru, kas vajadzīga, lai veiktu treša posma uzdevumus. Šo struktūras planu iesniedz ECB izlemšanai diena, kad to nodibina.

EMI ar divu trešdaļu tas Padomes locekļu balsu vairakumu var

- izstradat atzinumus vai ieteikumus par monetaras politikas un valūtas maiņas kursa politikas visparējo ievirzi, ka arī par attiecīgiem pasakumiem, ko ieviesusi katra dalībvalsts;

- sniegt atzinumus vai ieteikumus valdībam un Padomei par politiku, kas varētu iespaidot iekšējo vai arējo monetaro stavokli Kopiena, un jo īpaši Eiropas monetaras sistēmas darbību;

- sniegt ieteikumus dalībvalstu monetarajam iestadēm par to monetaras politikas īstenošanu.

EMI vienpratīgi var pieņemt lēmumu publicēt savus atzinumus un ieteikumus.

Padome apspriežas ar EMI par visiem ierosinatiem Kopienas aktiem, kas ir EMI kompetencē.

Dalībvalstu varasiestades apspriežas ar EMI par visiem likumprojektiem, kas ir ta kompetencē, ievērojot ierobežojumus un nosacījumus, ko pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un EMI, Padome ir pieņēmusi ar kvalificētu balsu vairakumu.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un EMI, ar vienpratīgu lēmumu var uzticēt EMI citus uzdevumus, lai sagatavotu trešo posmu.

Ja šis Līgums Eiropas Centralajai bankai paredz konsultatīvus pienakumus, tad, pirms nodibinata ECB, atsauces uz ECB jasaprot ka atsauces uz EMI.

Otraja posma nosaukums ECB, kas lietots 230., 232., 233., 234., 237. un 288. panta, jasaprot ka EMI.

118. pants (bijušais 109.g pants)

Eiropas Valūtas vienības (ECU) valūtu groza sastavs nav mainams.

No treša posma sakuma Eiropas Valūtas vienības (ECU) vērtība ir neatsaucami fiksēta saskaņa ar 123. panta 4. punktu.

119. pants (bijušais 109.h pants)

Ja attiecība uz dalībvalsts maksajumu bilanci tai radušas grūtības vai draud nopietnas grūtības, ko radījusi vai nu visparēja tas maksajumu bilances nestabilitate, vai arī valūta, kas ir apgrozība attiecīgaja dalībvalstī, un ja šadas grūtības īpaši var traucēt kopēja tirgus darbību vai pakapenisku kopējas tirdzniecības politikas īstenošanu, Komisija tūlīt noskaidro attiecīgas valsts stavokli un darbības, kuras šī valsts sakusi vai var sakt saskaņa ar šo Līgumu, izmantojot visus līdzekļus, kas ir tas rīcība. Komisija nosaka, kadus pasakumus ta iesaka veikt attiecīgai valstij.

Ja dalībvalsts rīcība un Komisijas ieteiktie pasakumi izradas nepietiekami, lai parvarētu radušas vai draudošas grūtības, Komisija, apspriedusies ar 114. panta minēto komiteju, sniedz Padomei ieteikumus par savstarpējas palīdzības piešķiršanu un atbilstošiem tas veidiem.

Komisija regulari informē Padomi par stavokli un ta attīstību.

Padome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairakumu, piešķir šadu savstarpēju palīdzību; ta pieņem direktīvas vai lēmumus, kuros paredz nosacījumus šai palīdzībai, kas var izpausties ka

a) saskaņota pieeja citam starptautiskam organizacijam vai darbība citas tadas organizacijas, pie kuram dalībvalsts var vērsties;

b) pasakumi, kas javeic, lai nepieļautu novirzes tirdzniecības plūsmas, ja grūtības nonakusī valsts uztur vai atkartoti ievieš pret trešam valstīm vērstus kvantitates ierobežojumus;

c) ierobežota apjoma kredītu saņemšana no citam dalībvalstīm, par ko tas vienojas.

Ja Padome nepiešķir Komisijas ieteikto savstarpējo palīdzību vai ja savstarpēja palīdzība un veiktie pasakumi nav pietiekami, Komisija atļauj grūtības nonakušajai valstij veikt aizsargpasakumus, kuru nosacījumus Komisija precizē.

Padome ar kvalificētu balsu vairakumu var atsaukt šadu atļauju un grozīt minētos nosacījumus.

Saskaņa ar 122. panta 6. punktu šo pantu vairs nepiemēro, sakoties trešajam posmam.

120. pants (bijušais 109.i pants)

Ja maksajumu bilancē pēkšņi rodas krīze un tūlīt netiek pieņemts lēmums, ko paredz 119. panta 2. punkts, attiecīga dalībvalsts, lai nodrošinatos, var veikt vajadzīgos aizsargpasakumus. Tadiem pasakumiem cik iespējams maz jatraucē kopēja tirgus darbība, un tie nedrīkst būt plašaki neka noteikti vajadzīgs, lai novērstu pēkšņas grūtības.

Komisiju un citas dalībvalstis informē par šadiem aizsargpasakumiem vēlakais tad, kad tie stajas spēka. Komisija var ieteikt Padomei piešķirt savstarpēju palīdzību, kas paredzēta 119. panta.

Pēc tam, kad Komisija sniegusi atzinumu un notikusi apspriede ar komiteju, kas minēta 114. panta, Padome ar kvalificētu balsu vairakumu var nolemt, ka attiecīgajai valstij jagroza, japartrauc vai jaatceļ iepriekšminētie aizsargpasakumi.

Saskaņa ar 122. panta 6. punktu šo pantu vairs nepiemēro, sakoties trešajam posmam.

121. pants (bijušais 109.j pants)

Komisija un EMI sniedz ziņojumus Padomei par panakumiem, ko dalībvalstis guvušas, pildot pienakumus saistība ar ekonomiskas un monetaras savienības izveidi. Šajos ziņojumos ietver vērtējumu par to, ka atsevišķu dalībvalstu tiesību akti, tostarp centralo banku statūti, sader ar ša Līguma 108. un 109. pantu un ECBS Statūtiem. Ziņojumos ir vērtējums arī par to, cik augsts noturīgas konverģences līmenis sasniegts, ņemot vēra katras dalībvalsts atbilstību šadiem kritērijiem:

- augsts cenu stabilitates līmenis; to nosaka, samērojot inflacijas līmeni attiecīga valstī ar inflacijas līmeni trijas cenu ziņa stabilakajas dalībvalstīs;

- valsts finanšu stavokļa stabilitate; tas paredz, ka ir sasniegts valsts budžeta stavoklis bez parmērīga deficīta, ka noteikts ša Līguma 104. panta 6. punkta;

- vismaz divus gadus attiecīgas valsts valūtas kursa svarstības palikušas Eiropas monetaras sistēmas valūtas maiņas mehanisma noteiktajas robežas un šīs valsts valūta nav devalvēta attiecība pret jebkuras citas dalībvalsts valūtu;

- stabilitate, ko dalībvalsts panakusi konverģencē un Eiropas monetaras sistēmas valūtas maiņas mehanisma, kuru atspoguļo ilgtermiņa procentu likmes.

Četri šaja punkta minētie kritēriji un attiecīgie laikposmi, kuros tie jaievēro, ir sīkak noteikti šim Līgumam pievienota protokola. Komisijas un EMI ziņojumos ņem vēra arī Eiropas Valūtas vienības (ECU) attīstību, tirgu integracija gūtos sasniegumus, kartējo maksajumu bilances un to dinamiku, ka arī parskatu par darbaspēka vienību izmaksam un citu cenu indeksu attīstību.

Padome pēc Komisijas ieteikuma, pamatojoties uz šiem ziņojumiem, ar kvalificētu balsu vairakumu izvērtē,

- vai visas dalībvalstis atbilst vajadzīgajiem nosacījumiem, lai varētu ieviest vienotu valūtu;

- vai dalībvalstu lielaka daļa atbilst vajadzīgajiem nosacījumiem, lai varētu ieviest vienotu valūtu,

un secinajumus ka ieteikumu iesniedz Padomei, kas sanak valstu vai to valdību vadītaju līmenī. Notiek apspriedes ar Eiropas Parlamentu, un tas iesniedz savu atzinumu Padomei, kas sanak valstu vai to valdību vadītaju līmenī.

Ievērojot 1. punkta minētos ziņojumus un 2. punkta minēto Eiropas Parlamenta atzinumu, Padome, kas sanak valstu vai to valdību vadītaju līmenī, ar kvalificētu balsu vairakumu vēlakais līdz 1996. gada 31. decembrim

- pamatojoties uz 2. punkta minētajiem Padomes ieteikumiem, pieņem lēmumu par to, vai dalībvalstu lielaka daļa atbilst vajadzīgajiem nosacījumus, lai varētu ieviest vienotu valūtu;

- pieņem lēmumu par to, vai Kopienai ir japariet uz trešo posmu,

un, ja ta, tad

- nosaka treša posma sakuma dienu.

Ja līdz 1997. gada beigam nav noteikta treša posma sakuma diena, trešais posms sakas 1999. gada 1. janvarī. Pirms 1998. gada 1. jūlija Padome, kas sanak valstu vai to valdību vadītaju līmenī, atkartojusi 1. un 2. punkta paredzēto procedūru, izņemot 2. punkta otro ievilkumu, ievērojot 1. punkta minētos ziņojumus un Eiropas Parlamenta atzinumu, pamatojoties uz 2. panta minētajiem Padomes ieteikumiem, ar kvalificētu balsu vairakumu apstiprina, kuras dalībvalstis atbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi, lai ieviestu vienotu valūtu.

122. pants (bijušais 109.k pants)

Ja saskaņa ar 121. panta 3. punktu ir pieņemts lēmums noteikt treša posma sakuma dienu, Padome, pamatojoties uz 121. panta 2. punkta minētajiem ieteikumiem, pēc Komisijas ieteikuma ar kvalificētu balsu vairakumu pieņem lēmumu par to, vai ir tadas dalībvalstis, kam japiešķir izņēmuma statuss, ka tas definēts ša panta 3. punkta, un, ja ir, tad kuras tas ir. Tadas dalībvalstis šaja Līguma dēvē par “dalībvalstīm, kam piešķirts izņēmuma statuss”.

Ja Padome saskaņa ar 121. panta 4. punktu ir apstiprinajusi, kuras dalībvalstis atbilst vajadzīgajiem nosacījumiem, lai varētu ieviest vienotu valūtu, tam dalībvalstīm, kas neatbilst šiem nosacījumiem, piešķir izņēmuma statusu, ka tas definēts ša panta 3. punkta. Tadas dalībvalstis šaja Līguma dēvē par “dalībvalstīm, kam piešķirts izņēmuma statuss”.

Vismaz reizi divos gados vai arī, ja to lūdz dalībvalsts, kam piešķirts izņēmuma statuss, Komisija un ECB ziņo Padomei saskaņa ar 121. panta 1. punkta paredzēto procedūru. Padome, pēc apspriedēm ar Eiropas Parlamentu un parrunam Padomē, kas sanak valstu vai to valdību vadītaju līmenī, pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairakumu nolemj, kuras dalībvalstis, kam piešķirts izņēmuma statuss, atbilst vajadzīgajiem nosacījumiem, ko paredz 121. panta 1. punkta izvirzītie kritēriji, un atceļ izņēmuma statusu, kas piešķirts attiecīgajam dalībvalstīm.

Ša panta 1. punkta minētais izņēmuma statuss nozīmē to, ka uz konkrēto dalībvalsti neattiecas 104. panta 9. un 11. punkts, 105. panta 1., 2., 3. un 5. punkts, 106., 110. un 111. pants un 112. panta 2. punkta b) apakšpunkts. ECBS Statūtu IX nodaļa ir izklastīts, ka tadu dalībvalsti un tas centralo banku atbrīvo no tas tiesībam un pienakumiem Eiropas Centralo banku sistēma.

Ša Līguma 105. panta 1., 2. un 3. punkta, 106., 110. un 111. panta un 112. panta 2. punkta b) apakšpunkta “dalībvalstis” jasaprot ka “dalībvalstis, kam nav piešķirts izņēmuma statuss”.

Dalībvalstīm, kam piešķirts izņēmuma statuss, uz laiku atņem balsstiesības attiecība uz Padomes lēmumiem, kas minēti tajos ša Līguma pantos, kuri uzskaitīti 3. punkta. Tada gadījuma, atkapjoties no 205. panta un 250. panta 1. punkta, kvalificēts balsu vairakums ir saskaņa ar 205. panta 2. punktu vērtētas divas trešdaļas locekļu balsu no tam dalībvalstīm, kuram nav piešķirts izņēmuma statuss, un šo dalībvalstu vienpratība ir vajadzīga lēmumiem, kas japieņem vienpratīgi.

Uz dalībvalstīm, kam piešķirts izņēmuma statuss, turpina attiekties 119. un 120. pants.

123. pants (bijušais 109.l pants)

Līdzko saskaņa ar 121. panta 3. punktu pieņemts lēmums par to, kad saksies trešais posms, vai arī tūlīt pēc 1998. gada 1. jūlija

- Padome pieņem noteikumus, kas minēti 107. panta 6. punkta;

- to dalībvalstu valdības, kuram nav piešķirts izņēmuma statuss, saskaņa ar ECBS Statūtu 50. panta paredzēto procedūru ieceļ ECB Valdes priekšsēdētaju, priekšsēdētaja vietnieku un parējos locekļus. Ja ir dalībvalstis, kam piešķirts izņēmuma statuss, Valdes locekļu skaits var būt mazaks, neka noteikts ECBS Statūtu 11.1. panta, bet nekada ziņa to nedrīkst būt mazak par četriem.

Līdzko Valde iecelta, nodibina ECBS un ECB, kas gatavojas sakt pilnība veikt funkcijas, kas izklastītas šaja Līguma un ECBS Statūtos. No treša posma pirmas dienas ECB un ECBS pilnība sak īstenot savas pilnvaras.

Līdzko ECB ir nodibinata, ta vajadzības gadījuma parņem EMI pienakumus. Kad nodibinata ECB, sakas EMI likvidēšana; likvidēšanas noteikumi ir izklastīti EMI Statūtos;

Kamēr ir dalībvalstis, kam piešķirts izņēmuma statuss, un neskarot ša Līguma 107. panta 3. punktu, ka ECB treša lēmējinstance pastav ECB Ģeneralpadome, kas minēta ECBS Statūtu 45. panta.

Treša posma pirmaja diena Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar ECB, ar vienpratīgu to dalībvalstu lēmumu, kuram nav piešķirts izņēmuma statuss, šo valstu valūtam nosaka neatsaucami fiksētus maiņas kursus un neatsaucami fiksētu Eiropas Valūtas vienības (ECU) maiņas kursu, atbilstīgi kuram šīs valūtas aizstaj ar ECU, un Eiropas Valūtas vienība (ECU) pati kļūst par valūtu. Šis pasakums vien nemaina Eiropas Valūtas vienības (ECU) arējo vērtību. Saskaņa ar tadu pašu procedūru Padome veic arī citus pasakumus, kas vajadzīgi, lai atri ieviestu Eiropas Valūtas vienību (ECU) ka vienotu valūtu šajas dalībvalstīs.

Ja saskaņa ar 122. panta 2. punkta izklastīto procedūru nolemts atcelt kadas valsts izņēmuma statusu, Padome pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar ECB, ar vienpratīgu lēmumu, ko pieņem tas dalībvalstis, kam nav piešķirts izņēmuma statuss, kopa ar attiecīgo dalībvalsti, nosaka Eiropas Valūtas vienības (ECU) maiņas kursu attiecība pret attiecīgas valsts valūtu, un paredz citus pasakumus, kas vajadzīgi, lai ieviestu Eiropas Valūtas vienību (ECU) ka vienotu valūtu attiecīgaja dalībvalstī.

124. pants (bijušais 109.m pants)

Līdz treša posma sakumam visam dalībvalstīm to valūtas maiņas kursa politika ir visparsvarīgs jautajums. Dalībvalstis ņem vēra pieredzi, kas gūta, sadarbojoties Eiropas monetaraja sistēma (EMS) un radot Eiropas Valūtas vienību (ECU), un ņem vēra pilnvaras, kas ir spēka šaja joma.

No treša posma sakuma un tikmēr, kamēr kadai dalībvalstij ir piešķirts izņēmuma statuss, 1. punktu analogi piemēro šīs dalībvalsts valūtas maiņas kursa politikai.

VIII Sadaļa (bijusī VI a sadaļa)

Nodarbinatība

125. pants (bijušais 109.n pants)

Lai sasniegtu mērķus, kas izvirzīti 2 panta Līguma par Eiropas Savienību un ša Līguma 2. panta, dalībvalstis un Komisija saskaņa ar šo sadaļu izstrada koordinētu stratēģiju nodarbinatības joma, īpaši atbalstot kvalificētu, macītu un pielagoties spējīgu darbaspēku, ka arī darba tirgus, kas spētu reaģēt uz parmaiņam ekonomika.

126. pants (bijušais 109.o pants)

Dalībvalstis ar savu nodarbinatības politiku veicina 125. panta minēto mērķu sasniegšanu atbilstīgi dalībvalstu un Kopienas ekonomikas politikas visparējam pamatnostadnēm, kas pieņemtas, piemērojot 99. panta 2. punktu.

Dalībvalstis, ņemot vēra praksi, kas saistīta ar darba devēju un darbinieku atbildību, uzskata nodarbinatības veicinašanu par visparsvarīgu jautajumu un šaja sakara Padomē koordinē savu rīcību saskaņa ar 128. panta noteikumiem.

127. pants (bijušais 109.p pants)

Kopiena palīdz nodrošinat augstu nodarbinatības līmeni, rosinot dalībvalstu sadarbību un atbalstot, ka arī vajadzības gadījuma papildinot to rīcību. To īstenojot, respektē dalībvalstu kompetenci.

Nosakot un īstenojot Kopienas politiku un darbības, ņem vēra mērķi sasniegt augstu nodarbinatības līmeni.

128. pants (bijušais 109.q pants)

Eiropadome katru gadu izskata Kopienas stavokli nodarbinatības joma un izdara par to attiecīgus secinajumus, pamatojoties uz kopīgu Padomes un Komisijas gada parskatu.

Pamatojoties uz Eiropadomes secinajumiem, Padome katru gadu pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, Ekonomikas un socialo lietu komiteju, Reģionu komiteju un 130. panta minēto Nodarbinatības komiteju, ar kvalificētu balsu vairakumu nosaka pamatnostadnes, ko dalībvalstis ievēro sava nodarbinatības politika. Šīs pamatnostadnes atbilst visparējam pamatnostadnēm, kas pieņemtas saskaņa ar 99. panta 2. punktu.

Katra dalībvalsts iesniedz Padomei un Komisijai gada parskatu par galvenajiem pasakumiem, kas veikti, lai īstenotu nodarbinatības politiku, ievērojot 2. punkta minētas nodarbinatības pamatnostadnes.

Padome, pamatojoties uz 3. punkta minētajiem parskatiem un saņēmusi Nodarbinatības komitejas viedokli, katru gadu parbauda dalībvalstu nodarbinatības politikas īstenošanu, ņemot vēra pamatnostadnes nodarbinatības joma. Padome pēc Komisijas ieteikuma ar kvalificētu balsu vairakumu var sniegt ieteikumus dalībvalstīm, ja ta šīs parbaudes iznakuma uzskata to par vajadzīgu.

Pamatojoties uz šīs parbaudes iznakumu, Padome un Komisija sagatavo Eiropadomei kopīgu gada parskatu par nodarbinatības stavokli Kopiena, ka arī par nodarbinatības pamatnostadņu īstenošanu.

129. pants (bijušais 109.r pants)

Padome saskaņa ar 251. panta minēto procedūru, apspriedusies ar Ekonomikas un socialo lietu komiteju un Reģionu komiteju, var noteikt veicinašanas pasakumus, lai rosinatu dalībvalstu sadarbību un atbalstītu to rīcību nodarbinatības joma, un tadējadi uzņemties iniciatīvas, kas vērstas uz informacijas apmaiņas un labakas prakses attīstīšanu, sniegt salīdzinošu analīzi un padomus, ka arī veicinat jaunas pieejas un izvērtēt pieredzi, jo īpaši izmantojot izmēģinajuma projektus.

Šie pasakumi nav dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu saskaņošana.

130. pants (bijušais 109.s pants)

Padome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, nodibina Nodarbinatības komiteju padomdevējas statusa, lai sekmētu nodarbinatības un darba tirgus politikas koordinaciju starp dalībvalstīm. Komitejai ir šadi uzdevumi:

- parraudzīt nodarbinatības stavokli un nodarbinatības politiku dalībvalstīs un Kopiena;

- neskarot 207. pantu, sniegt atzinumus pēc Padomes vai Komisijas lūguma vai pēc savas ierosmes un piedalīties 128. panta minēta Padomes darba sagatavošana.

Īstenojot savas pilnvaras, komiteja apspriežas gan ar darba devējiem, gan darbiniekiem.

Katra dalībvalsts un Komisija ieceļ divus komitejas locekļus.

IX Sadaļa (bijusī VII sadaļa)

KOPĒJA TIRDZNIECĪBAS POLITIKA

131. pants (bijušais 110. pants)

Dalībvalstis, sava starpa nodibinot muitas ūniju, visparēju interešu labad tiecas veicinat pasaules tirdzniecības harmonisku attīstību, pakapeniski atcelt starptautiskas tirdzniecības ierobežojumus un mazinat muitas šķēršļus.

Izstradajot kopēju tirdzniecības politiku, ņem vēra to, ka dalībvalstu savstarpēja muitas nodevu atcelšana var pozitīvi iespaidot uzņēmumu konkurētspēju šajas valstīs.

132. pants (bijušais 112. pants)

Neskarot pienakumus, ko dalībvalstis uzņēmušas citas starptautiskas organizacijas, tas pakapeniski saskaņo sistēmas, ka piešķirt palīdzību eksportam uz trešam valstīm, ciktal šada saskaņošana vajadzīga, lai nepieļautu traucējumus Kopienas uzņēmumu konkurencē.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairakumu izdod direktīvas, kas vajadzīgas šim nolūkam.

Iepriekšminētie noteikumi neattiecas uz tadam muitas nodevu vai līdzīgu maksajumu kompensacijam, ka arī uz apgrozījuma nodokļu, akcīzes nodokļu un citu netiešo nodokļu atmaksajumiem, kas atļauti, ja preces no kadas dalībvalsts eksportē uz trešo valsti, ciktal tada kompensacija vai atmaksajums neparsniedz summu, kas tieši vai netieši jamaksa par eksportētiem ražojumiem.

133. pants (bijušais 113. pants)

Kopējas tirdzniecības politikas pamata ir vienadi principi, jo īpaši attiecība uz parmaiņam tarifu likmēs, uz tarifu un tirdzniecības nolīgumu slēgšanu, uz liberalizacijas pasakumu, eksporta politikas un tirdzniecības aizsardzības pasakumu vienadošanu, tostarp to pasakumu, ko veic dempinga vai subsīdiju gadījuma.

Komisija iesniedz Padomei priekšlikumus par to, ka īstenot kopējo tirdzniecības politiku.

Ja ar vienu vai vairakam valstīm vai starptautiskam organizacijam vajadzīgas sarunas par nolīgumiem, Komisija iesniedz ieteikumus Padomei, kas pilnvaro Komisiju sakt vajadzīgas sarunas.

Komisija risina šīs sarunas, apspriežoties ar īpašu komiteju, ko ieceļ Padome, lai ta palīdzētu Komisijai veikt šo uzdevumu, un ievērojot direktīvas, ko Padome var izdot.

Piemēro attiecīgos 300. panta noteikumus.

Padome, īstenojot pilnvaras, ko tai piešķir šis pants, pieņem lēmumus ar kvalificētu balsu vairakumu.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar vienpratīgu lēmumu var attiecinat 1. līdz 4. punkta piemērošanu arī uz starptautiskam sarunam un nolīgumiem par pakalpojumiem un intelektualo īpašumu, ciktal minētie punkti uz tiem jau neattiecas.

134. pants (bijušais 115. pants)

Lai nodrošinatu to, ka novirzes tirdzniecības plūsmas netraucē dalībvalstīm īstenot saskaņa ar šo Līgumu paredzētos tirdzniecības politikas pasakumus, vai arī, ja atšķirības tados pasakumos rada saimnieciskas grūtības viena vai vairakas dalībvalstīs, Komisija iesaka metodes, kas vajadzīgas dalībvalstu sadarbībai. Ja ta nenotiek, Komisija var ļaut dalībvalstīm veikt vajadzīgos aizsargpasakumus, kuru nosacījumus ta precizē.

Steidzamos gadījumos dalībvalstis lūdz Komisijai atļauju vajadzīgos pasakumus veikt patstavīgi, un Komisija par to pieņem lēmumu cik drīz vien iespējams; attiecīgas dalībvalstis šos pasakumus dara zinamus parējam dalībvalstīm. Komisija katra laika var pieņemt lēmumu, ka attiecīgam dalībvalstīm jagroza vai jaatceļ šadi pasakumi.

Izvēloties šadus pasakumus, priekšroka jadod tiem, kas izraisa vismazakos traucējumus kopēja tirgus darbībai.

X Sadaļa (bijusī VII a sadaļa)

Muitu sadarbība

135. pants (bijušais 116. pants)

Ša Līguma piemērošanas joma Padome saskaņa ar 251. panta minēto procedūru veic pasakumus, lai stiprinatu sadarbību starp dalībvalstu muitam, ka arī starp dalībvalstīm un Komisiju. Šie pasakumi neattiecas uz dalībvalstu kriminallikumu piemērošanu vai tiesas spriešanu valsts līmenī.

XI Sadaļa (bijusī VIII sadaļa)

SOCIALA POLITIKA, IZGLĪTĪBA, ARODMACĪBAS UN JAUNIeši

1. nodaļa

Noteikumi socialaja joma

136. pants (bijušais 117. pants)

Kopiena un dalībvalstis, apzinoties socialas pamattiesības, kas izklastītas Eiropas Socialaja harta, kura parakstīta Turīna 1961. gada 18. oktobrī, un 1989. gada Kopienas Harta par darba ņēmēju socialajam pamattiesībam, par saviem mērķiem izvirza nodarbinatības veicinašanu, dzīves un darba apstakļu uzlabošanu nolūka tos saskaņot, turpinot ieviest uzlabojumus, ka arī atbilstīgu socialo aizsardzību, dialogu starp darba devējiem un darbiniekiem, personala attīstību, lai uzturētu pastavīgi augstu nodarbinatību un cīnītos pret socialo atstumtību.

Lai to panaktu, Kopiena un dalībvalstis īsteno pasakumus, kuros ņem vēra valstu atšķirīgo praksi, jo īpaši līgumattiecību joma, ka arī vajadzību uzturēt Kopienas ekonomikas konkurētspēju.

Tas uzskata, ka to nodrošinas ne tikai kopēja tirgus darbība, kas palīdz saskaņot socialas sistēmas, bet arī šaja Līguma paredzētas procedūras un normatīvu un administratīvu aktu tuvinašana.

137. pants (bijušais 118. pants)

Lai sasniegtu 136. panta izvirzītos mērķus, Kopiena atbalsta un papildina dalībvalstu darbības šadas jomas:

- uzlabojumi, jo īpaši darba vidē, lai aizsargatu darba ņēmēju veselību un drošību;

- darba apstakļi;

- darba ņēmēju informēšana un konsultēšana;

- no darba tirgus atstumtu personu integracija, neskarot 150. pantu;

- vīriešu un sieviešu vienlīdzība attiecība uz iespējam darba tirgū un attieksmi darba.

Lai to panaktu, Padome ar direktīvam var noteikt obligatas prasības attiecība uz minēto darbību pakapenisku īstenošanu, ievērojot nosacījumus un tehniskas normas katra dalībvalstī. Ar šadam direktīvam vairas uzlikt tadus administratīvus, finansialus un juridiskus ierobežojumus, kas traucē veidoties un attīstīties maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Padome, apspriedusies ar Ekonomikas un socialo lietu komiteju un Reģionu komiteju, pieņem lēmumus saskaņa ar Līguma 251. panta minēto procedūru.

Padome saskaņa ar šo pašu procedūru var noteikt pasakumus, lai veicinatu dalībvalstu sadarbību, izmantojot iniciatīvas, kas vērstas uz zinašanu apguvi, informacijas un pieredzes apmaiņas sekmēšanu, jauninajumu veicinašanu un pieredzes izvērtēšanu, lai cīnītos pret socialo atstumtību.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, Ekonomikas un socialo lietu komiteju un Reģionu komiteju, lēmumus tomēr pieņem vienpratīgi šadas jomas:

- darba ņēmēju sociala nodrošinašana un sociala aizsardzība;

- darba ņēmēju aizsardzība darba līguma izbeigšanas gadījuma;

- darba ņēmēju un darba devēju parstavība un kolektīva interešu aizsardzība, tostarp kopīgu lēmumu pieņemšana atbilstīgi 6. punktam;

- nodarbinatības nosacījumi trešo valstu pilsoņiem, kas likumīgi uzturas Kopienas teritorija;

- finanšu iemaksas, lai veicinatu nodarbinatību un radītu darba vietas, neskarot noteikumus par Socialo fondu.

Pēc darba devēju un darbinieku kopīga lūguma dalībvalsts var viņiem uzticēt īstenot direktīvas, kas pieņemtas atbilstīgi 2. un 3. punktam.

Šada gadījuma ta nodrošina, ka ne vēlak ka diena, kad direktīvai jabūt transponētai saskaņa ar 249. pantu, darba devēji un darbinieki, savstarpēji vienojoties, ir ieviesuši vajadzīgos pasakumus, un attiecīgai dalībvalstij ir javeic vajadzīgie pasakumi, lai ta pastavīgi spētu nodrošinat rezultatus, kas paredzēti attiecīgaja direktīva.

Noteikumi, kas pieņemti atbilstīgi šim pantam, neliedz dalībvalstīm atstat spēka vai ieviest stingrakus aizsargpasakumus, kas ir saderīgi ar šo Līgumu.

Ša panta noteikumi neattiecas uz atalgojumu, uz tiesībam apvienoties, uz tiesībam streikot vai uz tiesībam pieteikt lokautus.

138. pants (bijušais 118.a pants)

Komisijas uzdevums ir veicinat darba devēju un darbinieku apspriedes Kopienas līmenī, un ta veic visus attiecīgos pasakumus, lai veicinatu viņu dialogu, samērīgi atbalstot abas puses.

Šaja nolūka, pirms Komisija iesniedz priekšlikumus socialas politikas joma, ta apspriežas ar darba devējiem un darbiniekiem par Kopienas rīcības iespējamo ievirzi.

Ja Komisija pēc šadas apspriedes atzīst Kopienas rīcību par vēlamu, ta apspriež ar darba devējiem un darbiniekiem paredzēta priekšlikuma saturu. Darba devēji un darbinieki iesniedz Komisijai atzinumu vai, vajadzības gadījuma, ieteikumu.

Gadījuma, ja notiek šada apspriede, darba devēji un darbinieki var Komisijai darīt zinamu vēlēšanos sakt 139. panta paredzēto procedūru. Ta nenotiek ilgak par deviņiem mēnešiem, ja vien attiecīgie darba devēji un darba ņēmēji kopa ar Komisiju nenolemj to pagarinat.

139. pants (bijušais 118.b pants)

Ja darba devēji un darbinieki to vēlas, viņu dialogs Kopienas līmenī var radīt līgumattiecības, tostarp nolīgumus.

Kopienas līmenī noslēgtus nolīgumus īsteno vai nu saskaņa ar procedūram un praksi, kas raksturīga darba devējiem un darbiniekiem, ka arī dalībvalstīm, vai – jautajumos, uz ko attiecas 137. pants – pēc parakstītaju pušu kopīga lūguma, Padomei pieņemot lēmumu par Komisijas priekšlikumu.

Padome lēmumu pieņem ar kvalificētu balsu vairakumu, izņemot gadījumu, kad attiecīgais nolīgums ietver vienu vai vairakus noteikumus, kas attiecas uz kadu no 137. panta 3. punkta minētajam jomam, un tada gadījuma Padome pieņem vienpratīgu lēmumu.

140. pants (bijušais 118.c pants)

Lai sasniegtu 136. panta izvirzītos mērķus, ka arī neskarot citus ša Līguma noteikumus, Komisija rosina dalībvalstu sadarbību un palīdz koordinēt to rīcību visas socialas politikas jomas, uz ko attiecas šī nodaļa, īpaši jautajumos, kas attiecas uz:

- nodarbinatību;

- darba tiesībam un darba apstakļiem;

- arodmacību pamatiem un kvalifikacijas celšanu;

- socialo nodrošinašanu;

- ar darbu saistītu nelaimes gadījumu un arodslimību profilaksi;

- darba higiēnu;

- tiesībam apvienoties un rīkot kolektīvas sarunas starp darba devējiem un darba ņēmējiem.

Lai to panaktu, Komisija cieši sadarbojas ar dalībvalstīm, veicot pētījumus, sniedzot atzinumus un rīkojot apspriedes gan par problēmam, kas rodas valsts līmenī, gan par tam, kuras ieinteresētas starptautiskas organizacijas.

Komisija apspriežas ar Ekonomikas un socialo lietu komiteju, pirms sniedz atzinumus, ko paredz šis pants.

141. pants (bijušais 119. pants)

Visas dalībvalstis nodrošina to, lai tiktu ievērots princips, ka vīrieši un sievietes par vienadu vai vienadi vērtīgu darbu saņem vienadu atalgojumu.

Šaja panta “atalgojums” ir parasta pamatatlīdzība vai minimala alga, ka arī jebkura cita atlīdzība nauda vai grauda, ko darba ņēmējs par darbu tieši vai netieši saņem no darba devēja.

Vienads atalgojums bez dzimuma diskriminacijas nozīmē to, ka

a) atalgojumu atbilstīgi gabaldarba likmēm aprēķina, izmantojot vienu un to pašu mērvienību;

b) atbilstīgi stundu likmēm par vienadu darbu ir vienads atalgojums.

Padome saskaņa ar 251. panta minēto procedūru, apspriedusies ar Ekonomikas un socialo lietu komiteju, nosaka pasakumus, lai nodrošinatu to, ka nodarbinatības un profesiju jautajumos ir ievērots princips, kas paredz vienadas iespējas un vienadu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem, tostarp arī princips vienadi atalgot par vienadu vai vienadi vērtīgu darbu.

Lai praksē nodrošinatu pilnīgu vienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem darba, vienadas attieksmes princips neliedz dalībvalstīm atstat spēka vai ieviest pasakumus, kas dod īpašas priekšrocības nepietiekami parstavētajam dzimumam, ta parstavjiem atvieglinot iesaistīšanos darba vai arī novēršot vai kompensējot viņu profesionalas izaugsmes trūkumus.

142. pants (bijušais 119.a pants)

Dalībvalstis cenšas saglabat līdzvērtību, kas pastav starp apmaksatu brīvdienu sistēmam.

143. pants (bijušais 120. pants)

Komisija ik gadu sagatavo ziņojumu par panakumiem, kas gūti 136. panta minēto mērķu sasniegšana, un arī par demografisko stavokli Kopiena. Komisija šo ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un socialo lietu komitejai.

Eiropas Parlaments var uzaicinat Komisiju sagatavot ziņojumus par konkrētam problēmam, kas attiecas uz socialo stavokli.

144. pants (bijušais 121. pants)

Padome, apspriedusies ar Ekonomikas un socialo lietu komiteju, ar vienpratīgu lēmumu var uzticēt Komisijai uzdevumus, kas saistīti ar kopīgu pasakumu īstenošanu, jo īpaši attiecība uz socialo nodrošinašanu viesstradniekiem, kas minēti 39. līdz 42. panta.

145. pants (bijušais 122. pants)

Gada parskatos Eiropas Parlamentam Komisija iekļauj atsevišķu nodaļu par socialo stavokli Kopiena.

Eiropas Parlaments var lūgt Komisiju sagatavot parskatus par jebkuru konkrētu problēmu, kas attiecas uz socialiem apstakļiem.

2. nodaļa

Eiropas Socialais fonds

146. pants (bijušais 123. pants)

Lai uzlabotu darba iespējas iekšēja tirgū un tadējadi palīdzētu celt darba ņēmēju dzīves līmeni, saskaņa ar še turpmak izklastītiem noteikumiem ar šo ir nodibinats Eiropas Socialais fonds; ta mērķis ir visa Kopiena atvieglinat darba ņēmēju nodarbinašanu, ka arī dot lielakas iespējas brīvi parvietoties un izvēlēties darbu, veicinat viņu pielagošanos parmaiņam rūpniecība un parmaiņam ražošanas sistēmas, jo īpaši, izmantojot arodmacības un parkvalificēšanu.

147. pants (bijušais 124. pants)

Fondu vada Komisija. Šo uzdevumu Komisijai palīdz veikt komiteja, ko vada Komisijas loceklis un kura ir valdību, arodbiedrību un darba devēju organizaciju parstavji.

148. pants (bijušais 125. pants)

Padome saskaņa ar 251. panta minēto procedūru, apspriedusies ar Ekonomikas un socialo lietu komiteju un Reģionu komiteju, pieņem īstenošanas lēmumus attiecība uz Eiropas Socialo fondu.

3. nodaļa

Izglītība, arodmacības un jaunieši

149. pants (bijušais 126. pants)

Veicinot dalībvalstu sadarbību un vajadzības gadījuma atbalstot un papildinot to rīcību, Kopiena sekmē pilnvērtīgu izglītības attīstību, pilnīgi respektējot dalībvalstu atbildību par macību saturu un izglītības sistēmu organizaciju, ka arī kultūru un valodu dažadību.

Kopienas rīcības mērķi ir:

- attīstīt Eiropas dimensiju izglītība, jo īpaši ar dalībvalstu valodu macīšanu un popularizēšanu;

- veicinat studentu un macībspēku brīvu parvietošanos, inter alia veicinot diplomu un macību laika akadēmisku atzīšanu;

- sekmēt izglītības iestažu sadarbību;

- attīstīt informacijas un pieredzes apmaiņu par jautajumiem, kas ir kopīgi dalībvalstu izglītības sistēmam;

- palīdzēt attīstīties jauniešu apmaiņai un darbaudzinataju apmaiņai;

- veicinat talmacības attīstību.

Kopiena un dalībvalstis izglītības joma sekmē sadarbību ar trešam valstīm un kompetentam starptautiskam organizacijam, jo īpaši ar Eiropas Padomi.

Lai palīdzētu sasniegt šaja panta minētos mērķus, Padome

- saskaņa ar 251. panta minēto procedūru un apspriedusies ar Ekonomikas un socialo lietu komiteju un Reģionu komiteju, paredz veicinašanas pasakumus, kas neietver dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu;

- pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairakumu pieņem ieteikumus.

150. pants (bijušais 127. pants)

Kopiena īsteno arodmacību politiku, kas atbalsta un papildina dalībvalstu rīcību, pilnīgi respektējot dalībvalstu atbildību par arodmacību saturu un organizaciju.

Kopienas rīcības mērķis ir

- palīdzēt pielagoties parmaiņam rūpniecība, jo īpaši, izmantojot arodmacības un parkvalificēšanu;

- uzlabot arodmacību pamatus un padziļinatas arodmacības, lai veicinatu integraciju un reintegraciju darba tirgū;

- padarīt pieejamakas arodmacības un veicinat macībspēku un macamo, un jo īpaši jauniešu brīvu parvietošanos;

- veicinat izglītības vai arodmacību iestažu sadarbību ar uzņēmumiem;

- attīstīt informacijas un pieredzes apmaiņu par jautajumiem, kas ir kopīgi dalībvalstu izglītības sistēmam.

Kopiena un dalībvalstis arodmacību joma sekmē sadarbību ar trešam valstīm un kompetentam starptautiskam organizacijam.

Lai palīdzētu sasniegt šaja panta minētos mērķus, Padome saskaņa ar 251. panta minēto procedūru, apspriedusies ar Ekonomikas un socialo lietu komiteju un Reģionu komiteju, paredz pasakumus, kas neietver dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.

XII Sadaļa (bijusī IX sadaļa)

KULTŪRA

151. pants (bijušais 128. pants)

Kopiena veicina dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionalas un reģionalas atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam.

Kopienas rīcības mērķis ir veicinat dalībvalstu sadarbību un vajadzības gadījuma atbalstīt un papildinat to rīcību šadas jomas:

- uzlabot un izplatīt zinašanas par Eiropas tautu kultūru un vēsturi ;

- glabat un sargat Eiropas nozīmes kultūras mantojumu;

- izvērst nekomercialus kultūras sakarus;

- veicinat jaunradi maksla un literatūra, arī audiovizuala joma.

Kopiena un dalībvalstis kultūras joma veicina sadarbību ar trešam valstīm un kompetentam starptautiskam organizacijam, jo īpaši ar Eiropas Padomi.

Rīkojoties saskaņa ar citiem ša Līguma noteikumiem, Kopiena ņem vēra kultūras aspektus, jo īpaši, lai respektētu un veicinatu kultūru daudzveidību.

Lai palīdzētu sasniegt šaja panta minētos mērķus, Padome

- saskaņa ar 251. panta minēto procedūru, apspriedusies ar Reģionu komiteju, paredz veicinašanas pasakumus, kas neietver dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu. Visa 251. panta minētas procedūras gaita Padome lēmumu pieņem vienpratīgi;

- pēc Komisijas priekšlikuma vienpratīgi pieņem ieteikumus.

XIII Sadaļa (bijusī X sadaļa)

VESELĪBAS AIZSARDZĪBA

152. pants (bijušais 129. pants)

Nosakot un īstenojot visu Kopienas politiku un darbības, ir janodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.

Kopienas rīcība papildina dalībvalstu politiku un ir vērsta uz to, lai uzlabotu iedzīvotaju veselību, veiktu slimību profilaksi un novērstu draudus cilvēku veselībai. Šada rīcība ir arī cīņa pret slimībam, kas visvairak apdraud veselību, veicinot pētījumus par to cēloņiem, izplatīšanos un profilaksi, ka arī informēšanu un izglītošanu veselības aizsardzības jautajumos.

Kopiena papildina dalībvalstu rīcību, kas mazina narkotiku izraisīto kaitējumu veselībai, arī informējot un veicot profilakses pasakumus.

Kopiena veicina dalībvalstu sadarbību šaja panta minētajas jomas, vajadzības gadījuma atbalstot to rīcību.

Dalībvalstis saziņa ar Komisiju savstarpēji koordinē politiku un programmas jomas, kas minētas 1. punkta. Komisija, uzturot ciešus sakarus ar dalībvalstīm, var nakt klaja ar dažadiem lietišķiem ierosinajumiem, lai veicinatu koordinaciju.

Kopiena un dalībvalstis veicina sadarbību ar trešam valstīm un kompetentam starptautiskam organizacijam veselības aizsardzības joma.

Padome saskaņa ar 251. panta minēto procedūru, apspriedusies ar Ekonomikas un socialo lietu komiteju un Reģionu komiteju, veicina šaja panta minēto mērķu sasniegšanu, paredzot

a) pasakumus, kas nosaka augstus kvalitates un drošības standartus cilvēku organiem un vielam, ka arī asinīm un asins preparatiem; šie pasakumi neliedz dalībvalstīm atstat spēka vai ieviest stingrakus aizsargpasakumus;

b) atkapjoties no 37. panta, veterinarijas un fitosanitarijas pasakumus, kuru tiešais mērķis ir sabiedrības veselības aizsardzība;

c) veicinašanas pasakumus ar mērķi sargat un uzlabot cilvēku veselību, kas neietver dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.

Padome ar kvalificētu balsu vairakumu pēc Komisijas priekšlikuma var arī pieņemt ieteikumus sakara ar šaja panta izklastītajiem mērķiem.

Veicot Kopienas pasakumus iedzīvotaju veselības aizsardzības joma, pilnīgi respektē dalībvalstu atbildību par medicīnas pakalpojumu un medicīniskas aprūpes organizēšanu un īstenošanu. Proti, ša panta 4. punkta a) apakšpunkta minētie pasakumi neietekmē valstu noteikumus par organu un asiņu ziedošanu vai izmantošanu medicīna.

XIV Sadaļa (bijusī XI sadaļa)

PATĒRĒTAJU TIESĪBU AIZSARDZĪBA

153. pants (bijušais 129.a pants)

Lai veicinatu patērētaju ieinteresētību un nodrošinatu augstu līmeni patērētaju tiesību aizsardzība, Kopiena veicina patērētaju veselības, drošības un ekonomisko interešu aizsardzību, ka arī atbalsta viņu tiesības gūt informaciju, izglītību un apvienoties, lai aizstavētu savas intereses.

Patērētaju tiesību aizsardzības prasības ņem vēra, nosakot un īstenojot parējo Kopienas politiku un darbības.

Kopiena sekmē 1. punkta minēto mērķu sasniegšanu, veicot

a) pasakumus, kas atbilstīgi 95. pantam paredzēti sakara ar iekšēja tirgus izveidi;

b) pasakumus, kas atbalsta un papildina dalībvalstu politiku un nodrošina tas parraudzību.

Padome saskaņa ar 251. panta minēto procedūru, apspriedusies ar Ekonomikas un socialo lietu komiteju, paredz 3. punkta b) apakšpunkta minētos pasakumus.

Pasakumi, ko paredz saskaņa ar 4. punktu, neliedz dalībvalstīm atstat spēka vai ieviest stingrakus aizsargpasakumus. Šadiem pasakumiem ir jabūt saderīgiem ar šo Līgumu. Šos pasakumus dara zinamus Komisijai.

XV Sadaļa (bijusī XII sadaļa)

EIROPAS KOMUNIKACIJU TĪKLI

154. pants (bijušais 129.b pants)

Lai atvieglinatu 14. un 158. panta minēto mērķu sasniegšanu un ļautu Savienības pilsoņiem, samnieciskas darbības subjektiem, ka arī reģionalam un vietējam kopienam pilnīgi izmantot priekšrocības, ko dod telpa bez iekšējam robežam, Kopiena palīdz izveidot un attīstīt Eiropas komunikaciju tīklus transporta, telekomunikaciju un enerģētikas infrastruktūru joma.

Atvērtu tirgu sistēma, kura valda brīva konkurence, Kopienas rīcības mērķis ir veicinat valstu komunikaciju tīklu savstarpēju savienošanu un savstarpēju izmantojamību, ka arī pieeju tadiem tīkliem. Ta jo īpaši ņem vēra vajadzību saistīt salas, ka arī nošķirtus un nomaļus reģionus ar Kopienas centraliem reģioniem.

155. pants (bijušais 129.c pants)

Lai sasniegtu 154. panta minētos mērķus, Kopiena

- izstrada vairakas pamatnostadnes, kas nosaka Eiropas komunikaciju tīklu joma paredzēto pasakumu mērķus, prioritates un visparīgus planus; šajas pamatnostadnēs nosaka, kuri projekti rada kopēju ieinteresētību;

- īsteno visus pasakumus, kas var izradīties vajadzīgi, lai nodrošinatu komunikaciju tīklu savstarpēju izmantojamību, jo īpaši tehniskas standartizacijas joma;

- var atbalstīt dalībvalstu atbalstītos projektus, kas noradīti pirmaja ievilkuma minētajas pamatnostadnēs un kas rada kopēju ieinteresētību, jo īpaši ar priekšizpētes pasakumiem, aizdevumu garantijam vai procentu likmju subsīdijam; Kopiena var palīdzēt dalībvalstīm finansēt konkrētus projektus transporta infrastruktūras joma, izmantojot Kohēzijas fondu, kas izveidots atbilstīgi 161. pantam.

Kopiena, veicot darbības, ņem vēra projektu potencialo ekonomisko dzīvotspēju.

Dalībvalstis saziņa ar Komisiju sava starpa koordinē valsts līmeņa politiku, kas var būtiski ietekmēt 154. panta minēto mērķu sasniegšanu. Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, var nakt klaja ar lietišķiem ierosinajumiem, lai veicinatu šadu koordinaciju.

Kopiena var lemt par sadarbību ar trešam valstīm, lai veicinatu projektus, kas rada savstarpēju ieinteresētību, un nodrošinatu komunikaciju tīklu savstarpēju izmantojamību.

156. pants (bijušais 129.d pants)

Ša Līguma 155. panta 1. punkta minētas pamatnostadnes un citus pasakumus paredz Padome saskaņa ar 251. panta minēto procedūru, apspriedusies ar Ekonomikas un socialo lietu komiteju un Reģionu komiteju.

Par pamatnostadnēm un projektiem, kas rada kopēju ieinteresētību un attiecas uz kadas dalībvalsts teritoriju, jasaņem attiecīgas dalībvalsts piekrišana.

XVI SADAĻA (bijusī XIII sadaļa)

RŪPNIECĪBA

157. pants (bijušais 130. pants)

Kopiena un dalībvalstis nodrošina vajadzīgos apstakļus Kopienas rūpniecības konkurētspējai.

Lai to panaktu, saskaņa ar atvērtu un konkurētspējīgu tirgu sistēmu to rīcības mērķis ir

- paatrinat rūpniecības pielagošanos strukturaliem parveidojumiem;

- palīdzēt veidot tadu vidi, kas labvēlīga iniciatīvai un uzņēmumu, jo īpaši mazu un vidēju uzņēmumu, attīstībai visa Kopiena;

- palīdzēt veidot tadu vidi, kas ir labvēlīga uzņēmumu sadarbībai;

- veicinat jauninajumu, pētniecības un tehnoloģijas attīstības politikas radīta rūpniecības potenciala labaku izmantojumu.

Dalībvalstis saziņa ar Komisiju sava starpa apspriežas un vajadzības gadījuma koordinē rīcību. Komisija var nakt klaja ar dažadiem lietišķiem ierosinajumiem, lai veicinatu šadu koordinaciju.

Kopiena veicina ša panta 1. punkta izvirzīto mērķu sasniegšanu, īstenojot politiku un veicot darbības saskaņa ar citiem ša Līguma noteikumiem. Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un socialo lietu komiteju, ar vienpratīgu lēmumu var noteikt īpašus pasakumus, lai atbalstītu rīcību, ko dalībvalstis veic 1. punkta minēto mērķu sasniegšanai.

Šo sadaļu Kopiena nevar izmantot, lai ieviestu pasakumus, kas varētu izraisīt konkurences traucējumus.

XVII SADAĻA (bijusī XIV sadaļa)

EKONOMISKA UN SOCIALA kohēzija

158. pants (bijušais 130.a pants)

Lai veicinatu visparēju harmonisku attīstību, Kopiena izstrada un veic darbības, kas stiprina tas ekonomisku un socialu kohēziju.

Kopiena jo īpaši tiecas mazinat būtiskas dažadu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un mazak attīstīto reģionu vai salu, tostarp lauku apvidu, atpalicību.

159. pants (bijušais 130.b pants)

Dalībvalstis īsteno un koordinē ekonomikas politiku ta, lai turklat sasniegtu 130.a panta izvirzītos mērķus. Nosakot un īstenojot Kopienas politiku un rīcību, ka arī ieviešot kopējo tirgu, Kopiena ņem vēra un palīdz sasniegt 130.a panta izvirzītos mērķus. Kopiena palīdz sasniegt šos mērķus, arī rīkodamas ar struktūrfondu (Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Virzības nodaļas, Eiropas Sociala fonda, Eiropas Reģionalas attīstības fonda), Eiropas Investīciju bankas un citu finanšu instrumentu starpniecību.

Komisija reizi trijos gados Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un socialo lietu komitejai un Reģionu komitejai iesniedz parskatu par panakumiem, kas gūti ekonomiska un sociala kohēzija, un par to, ka dažadie šaja panta paredzētie līdzekļi to veicinajuši. Vajadzības gadījuma šim parskatam pievieno attiecīgus priekšlikumus.

Ja izradas, ka vajadzīga īpaša rīcība, kas nav fondu kompetencē, un neskarot pasakumus, par kuriem lēmumi pieņemti saskaņa ar Kopienas politiku citas jomas, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, Ekonomikas un socialo lietu komiteju un Reģionu komiteju, to var paredzēt ar vienpratīgu lēmumu.

160. pants (bijušais 130.c pants)

Eiropas Reģionalas attīstības fonds ir nodibinats, lai palīdzētu mazinat Kopienas reģionu attīstības līmeņu galvenas atšķirības, piedaloties to reģionu attīstīšana un struktūru stabilizacija, kuru attīstība atpaliek, un parprofilējot rūpniecības rajonus, kur sakusies lejupslīde.

161. pants (bijušais 130.d pants)

Neskarot 162. pantu, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, ar Eiropas Parlamenta piekrišanu un apspriedusies ar Ekonomikas un socialo lietu komiteju un Reģionu komiteju, ar vienpratīgu lēmumu nosaka struktūrfondu uzdevumus, prioritarus mērķus un uzbūvi, paredzot arī fondu apvienošanu. Padome ar tadu pašu procedūru nosaka tiem piemērojamus visparējus noteikumus, ka arī noteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinatu fondu efektivitati un to darbības koordinēšanu gan sava starpa, gan ar citam finanšu iestadēm.

Kohēzijas fonds, ko Padome izveidojusi saskaņa ar to pašu procedūru, sniedz finansialu palīdzību tadiem projektiem vides un Eiropas komunikaciju tīklu joma, kas attiecas uz transporta infrastruktūru.

162. pants (bijušais 130.e pants)

Padome, apspriedusies ar Ekonomikas un socialo lietu komiteju un Reģionu komiteju, saskaņa ar 251. panta minēto procedūru pieņem īstenošanas lēmumus, kas attiecas uz Eiropas Reģionalas attīstības fondu.

Attiecība uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Virzības nodaļu un Eiropas Socialo fondu turpina piemērot 37. un 148. pantu.

XVIII SADAĻA (bijusī XV sadaļa)

pētniecība UN TEHNOLOĢIJAS ATTĪSTĪBA

163. pants (bijušais 130.f pants)

Kopienas mērķis ir stiprinat Kopienas rūpniecības zinatnisko un tehnoloģisko pamatu un veicinat konkurētspēju starptautiska līmenī, atbalstot visas pētniecības darbības, kas atzītas par vajadzīgam citas ša Līguma nodaļas.

Šada nolūka Kopiena visa tas teritorija atbalsta uzņēmumus, tostarp mazus un vidējus uzņēmumus, pētniecības centrus un universitates to veiktos kvalitatīvos pētījumos un tehnoloģiju izstradē; ta atbalsta savstarpējas sadarbības centienus, jo īpaši nolūka ļaut uzņēmumiem pilnīgi izmantot Kopienas iekšēja tirgus potencialu, proti, radot brīvu pieeju atsevišķu valstu pasūtījumiem, nosakot kopīgus standartus un likvidējot juridiskus un fiskalus šķēršļus šai sadarbībai.

Par visam Kopienas darbībam pētniecības un tehnoloģijas attīstības joma, ko paredz šis Līgums, tostarp par paraugprojektiem, lēmumus pieņem un īsteno saskaņa ar šo sadaļu.

164. pants (bijušais 130.g pants)

Lai sasniegtu šos mērķus, Kopiena, papildinot dalībvalstīs veiktas darbības, veic šadas darbības:

a) īsteno pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstracijas programmas, veicinot sadarbību ar uzņēmumiem, pētniecības centriem un universitatēm, ka arī to savstarpēju sadarbību;

b) veicina sadarbību ar trešam valstīm un starptautiskam organizacijam Kopiena īstenotas pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstracijas joma;

c) izplata un vairo Kopienas sasniegumus pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstracijas joma;

d) rosina zinatnieku macības un brīvu parvietošanos Kopiena.

165. pants (bijušais 130.h pants)

Kopiena un dalībvalstis koordinē darbības pētniecības un tehnoloģijas attīstības joma, lai nodrošinatu to, ka valstu politika un Kopienas politika būtu savstarpēji atbilstīgas.

Komisija, cieši sadarbojoties ar attiecīgo dalībvalsti, nak klaja ar lietišķiem ierosinajumiem, ka veicinat ša panta 1. punkta minēto koordinaciju.

166. pants (bijušais 130.i pants)

Padome saskaņa ar 251. panta minēto procedūru, apspriedusies ar Ekonomikas un socialo lietu komiteju, pieņem daudzgadu bazes programmu, kas aptver visas Kopienas darbības.

Bazes programma

- izvirza pētnieciskus un tehnoloģiskus mērķus, kas japanak ar 164. panta minētajam darbībam, un nosaka attiecīgas prioritates;

- iezīmē šadu darbību visparīgus planus;

- nosaka Kopienas finansialas līdzdalības maksimalo kopapjomu un noteikumus Kopienas finansialajai līdzdalībai bazes programma, ka arī šīs līdzdalības sadalījumu paredzētajas jomas.

Bazes programmu koriģē vai papildina, stavoklim mainoties.

Bazes programmu īsteno ar īpašam programmam, kas izstradatas katrai darbības jomai. Katra šada programma ir ietverti sīki izstradati izpildes noteikumi, noteikts tas ilgums un vajadzīgie līdzekļi. Īpašam programmam paredzēto līdzekļu summa nevar parsniegt maksimalo kopsummu, kas paredzēta bazes programmai un katrai darbības jomai.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un socialo lietu komiteju, ar kvalificētu balsu vairakumu pieņem īpašas programmas.

167. pants (bijušais 130.j pants)

Lai īstenotu daudzgadu bazes programmas, Padome

- nosaka uzņēmumu, pētījumu centru un universitašu dalības noteikumus;

- pieņem pētījumu rezultatu izplatīšanas noteikumus.

168. pants (bijušais 130.k pants)

Īstenojot daudzgadu bazes programmas, var nolemt, ka tiks īstenotas papildprogrammas, kuras iekļausies tikai dažas dalībvalstis, kas tas finansēs, iespējams, piedaloties Kopienai.

Padome pieņem noteikumus, ko piemēro papildprogrammam, jo īpaši attiecība uz zinašanu izplatīšanu un pieejamību citas dalībvalstīs.

169. pants (bijušais 130.l pants)

Īstenojot daudzgadu bazes programmas, Kopiena, vienojoties ar attiecīgam dalībvalstīm, var paredzēt iespēju piedalīties pētniecības un attīstības programmas, ko sakušas vairakas dalībvalstis, tostarp iespēju piedalīties struktūras, kas radītas, lai īstenotu šīs programmas.

170. pants (bijušais 130.m pants)

Īstenojot daudzgadu bazes programmas, Kopiena var paredzēt sadarbību ar trešam valstīm vai starptautiskam organizacijam pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstracijas joma.

Šīs sadarbības pasakumi var būt nolīguma priekšmets tados Kopienas un attiecīgo trešo personu nolīgumos, kurus apspriež un slēdz saskaņa ar 300. pantu.

171. pants (bijušais 130.n pants)

Kopiena var izveidot kopuzņēmumus vai kadas citas struktūras, kas vajadzīgas, lai efektīvi īstenotu Kopienas pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstracijas programmas.

172. pants (bijušais 130.o pants)

Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un socialo lietu komiteju, ar kvalificētu balsu vairakumu pieņem 171. panta minētos noteikumus.

Padome saskaņa ar 251. panta paredzēto procedūru, apspriedusies ar Ekonomikas un socialo lietu komiteju, pieņem noteikumus, kas minēti 167., 168. un 169. panta. Lai paredzētu papildprogrammas, vajadzīga attiecīgo dalībvalstu piekrišana.

173. pants (bijušais 130.p pants)

Katra gada sakuma Komisija nosūta parskatu Eiropas Parlamentam un Padomei. Parskats ietver informaciju par iepriekšēja gada darbībam pētniecības, tehnoloģijas attīstības un rezultatu izplatīšanas joma, ka arī darba programmu kartējam gadam.

XIX Sadaļa (bijusī XVI sadaļa)

VIDE

174. pants (bijušais 130.r pants)

Kopienas politika attiecība uz vidi palīdz sasniegt šadus mērķus:

- saglabat, aizsargat un uzlabot vides kvalitati;

- aizsargat cilvēku veselību;

- apdomīgi un racionali izmantot dabas resursus;

- starptautiska līmenī veicinat pasakumus, kas risina reģionu vai pasaules mēroga vides problēmas.

Kopienas politika attiecība uz vidi tiecas panakt augsta līmeņa aizsardzību ievērojot dažadu Kopienas reģionu stavokļa atšķirības. Ta pamatojas uz piesardzības un preventīvas darbības principu, uz principu, ka videi nodarīts kaitējums jalabo, pirmam kartam novēršot ta cēloni, un uz principu, ka maksa piesarņotajs.

Šaja sakara saskaņošanas pasakumi, kas atbilst vides aizsardzības prasībam, vajadzības gadījuma paredz drošības klauzulu, kas ļauj dalībvalstīm ar ekonomiku nesaistītu vides aizsardzības apsvērumu dēļ veikt provizoriskus pasakumus, attiecība uz kuriem kontroli īsteno Kopiena.

Izstradajot politiku attiecība uz vidi, Kopiena ņem vēra

- pieejamos zinatnes un tehnikas datus;

- vides apstakļus dažados Kopienas reģionos;

- iespējamos ieguvumus un izmaksas darbības vai bezdarbības gadījuma;

- vienotu Kopienas ekonomisku un socialu attīstību, ka arī tas reģionu līdzsvarotu attīstību.

Kopiena un dalībvalstis atbilstīgi savai kompetencei sadarbojas ar trešam valstīm un kompetentam starptautiskam organizacijam. Kopienas sadarbības pasakumi var būt nolīguma priekšmets tados Kopienas un attiecīgo trešo personu nolīgumos, kurus apspriež un slēdz saskaņa ar 300. pantu.

Ša punkta iepriekšēja daļa neskar dalībvalstu kompetenci piedalīties sarunas starptautiskas organizacijas un slēgt starptautiskus nolīgumus.

175. pants (bijušais 130.s pants)

Padome saskaņa ar 251. panta minēto procedūru, apspriedusies ar Ekonomikas un socialo lietu komiteju un Reģionu komiteju, pieņem lēmumu par to, ka jarīkojas Kopienai, lai sasniegtu 174. panta minētos mērķus.

Atkapjoties no ša panta 1. punkta paredzētas lēmumu pieņemšanas procedūras un neskarot 95. pantu, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, Ekonomikas un socialo lietu komiteju un Reģionu komiteju, ar vienpratīgu lēmumu

- pieņem noteikumus, kam ir galvenokart fiskala iedaba;

- paredz pasakumus, kas attiecas uz pilsētu un lauku planošanu, zemes izmantošanu, neattiecinot tos uz atkritumsaimniecību un visparējiem pasakumiem, ka arī pasakumus, kas attiecas uz ūdens resursu apsaimniekošanu;

- paredz pasakumus, kas būtiski ietekmē dalībvalstu izvēli saistība ar enerģijas avotiem un energoapgades visparējo struktūru.

Padome saskaņa ar ša punkta pirmaja daļa ietvertajiem nosacījumiem var noteikt tos šaja punkta minētos jautajumus, par kuriem lēmumi japieņem ar kvalificētu balsu vairakumu.

Saskaņa ar 251. panta minēto procedūru, apspriedusies ar Ekonomikas un socialo lietu komiteju un Reģionu komiteju, Padome pieņem rīcības pamatprogrammas citas jomas, izvirzot prioritarus mērķus.

Padome atkarība no apstakļiem saskaņa ar 1. vai 2. punkta izklastītajiem noteikumiem paredz pasakumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu šīs programmas.

Neskarot atsevišķus Kopienas līmeņa pasakumus, dalībvalstis finansē un īsteno vides politiku.

Neskarot principu, ka maksa piesarņotajs, gadījumos, kad kads ar 1. punktu saistīts pasakums paredz izmaksas, ko kadas dalībvalsts iestades uzskata par nesamērīgam, Padome akta, ar ko paredz šo pasakumu, ietver attiecīgus noteikumus, kas var

- piešķirt pagaidu izņēmuma statusu, un/vai

- piešķirt finansialu atbalstu no Kohēzijas fonda, kas izveidots saskaņa ar 161. pantu.

176. pants (bijušais 130.t pants)

Aizsargpasakumi, ko paredz saskaņa ar 175. pantu, neliedz dalībvalstīm uzturēt spēka vai ieviest stingrakus aizsargpasakumus. Šiem pasakumiem ir jabūt saderīgiem ar šo Līgumu. Šos pasakumus dara zinamus Komisijai.

XX Sadaļa (bijusī XVII sadaļa)

Sadarbība attīstības atbalstam

177. pants (bijušais 130.u pants)

Kopienas politika attiecība uz sadarbību attīstības atbalsta joma, papildinot dalībvalstu īstenoto politiku, veicina

- jaunattīstības valstu stabilu ekonomisku un socialu attīstību, un jo īpaši visvairak atpalikušo valstu attīstību;

- vienmērīgu un pakapenisku jaunattīstības valstu integraciju pasaules ekonomika;

- nabadzības apkarošanu jaunattīstības valstīs.

Kopienas politika šaja joma palīdz sasniegt visparējo mērķi - attīstīt un konsolidēt demokratiju un tiesiskumu, ka arī ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības.

Kopiena un dalībvalstis respektē saistības un ņem vēra mērķus, ko tas apstiprinajušas saistība ar Apvienoto Naciju Organizaciju un citam starptautiskam organizacijam.

178. pants (bijušais 130.v pants)

Politika, kas var iespaidot jaunattīstības valstis, Kopiena ievēro 177. panta izklastītos mērķus.

179. pants (bijušais 130.w pants)

Neskarot citus ša Līguma noteikumus, Padome saskaņa ar 251. panta paredzēto procedūru paredz pasakumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu 177. panta minētos mērķus. Šadi pasakumi var būt daudzgadu programmas.

Eiropas Investīciju banka atbilstīgi tas Statūtiem palīdz īstenot pasakumus, kas minēti ša panta 1. punkta.

Šis pants neiespaido sadarbību ar Afrikas, Karību jūras baseina un Klusa okeana valstīm, ko paredz AKK un EK konvencija.

180. pants (bijušais 130.x pants)

Kopiena un dalībvalstis koordinē politiku, kas paredz sadarbību attīstības atbalsta joma, un savstarpēji apspriež palīdzības programmas arī starptautiskas organizacijas un starptautiskas konferencēs. Tas var sakt kopīgu rīcību. Vajadzības gadījuma dalībvalstis palīdz īstenot Kopienas palīdzības programmas.

Komisija var nakt klaja ar lietišķiem ierosinajumiem, lai veicinatu ša panta 1. punkta minēto koordinaciju.

181. pants (bijušais 130.y pants)

Kopiena un dalībvalstis atbilstīgi savai kompetencei sadarbojas ar trešam valstīm un kompetentam starptautiskam organizacijam. Kopienas sadarbības pasakumi var būt nolīguma priekšmets tados Kopienas un attiecīgo trešo personu nolīgumos, kurus apspriež un slēdz saskaņa ar 300. pantu.

Ša punkta pirma daļa neskar dalībvalstu kompetenci piedalīties sarunas starptautiskas organizacijas un slēgt starptautiskus nolīgumus.

CETURTA DAĻA

AIZJŪRAS ZEMJU UN TERITORIJU ASOCIĒŠANA

182. pants (bijušais 131. pants)

Dalībvalstis piekrīt asociēt Kopienai zemes un teritorijas arpus Eiropas, kuras uztur īpašas attiecības ar Daniju, Franciju, Nīderlandi un Apvienoto Karalisti. Šīs zemes un teritorijas (še turpmak “zemes un teritorijas”) ir uzskaitītas ša Līguma II pielikuma.

Asociēšanas mērķis ir veicinat šo zemju un teritoriju ekonomisku un socialu attīstību, ka arī nodibinat to ciešus ekonomiskus sakarus ar Kopienu.

Saskaņa ar ša Līguma preambula izklastītajiem principiem asociēšana galvenokart kalpo šo zemju un teritoriju iedzīvotaju interesēm un labklajībai, palīdzot sasniegt tadu ekonomisku, socialu un kultūras attīstību, pēc kadas viņi tiecas.

183. pants (bijušais 132. pants)

Asociēšanai ir šadi mērķi:

1. Dalībvalstis tirdzniecība ar šīm zemēm un teritorijam piemēro tadu pašu režīmu, kads saskaņa ar šo Līgumu ir spēka starp pašam dalībvalstīm.

2. Visas zemes un teritorijas tirdzniecība ar dalībvalstīm un parējam zemēm un teritorijam piemēro tadu pašu režīmu, kadu tas piemēro Eiropas valstij, ar ko tam ir īpašas attiecības.

3. Dalībvalstis veicina investīcijas, kas vajadzīgas šo zemju un teritoriju pakapeniskai attīstībai.

4. Attiecība uz Kopienas finansētam investīcijam dalība projektu un piegažu konkursos visam fiziskam un juridiskam personam, kas ir dalībvalstu vai šo zemju un teritoriju pilsoņi, ir atklata un ar vienadiem nosacījumiem.

5. Dalībvalstu attiecības ar zemēm un teritorijam pilsoņu un sabiedrību tiesības veikt uzņēmējdarbību bez diskriminacijas regulē noteikumi un procedūras, ko paredz nodaļa par tiesībam veikt uzņēmējdarbību, ja vien saskaņa ar 187. pantu nav pieņemti īpaši noteikumi.

184. pants (bijušais 133. pants)

Saskaņa ar ša Līguma noteikumiem, kas paredz dalībvalstīm savstarpēji atcelt muitas nodevas, dalībvalstis aizliedz ievedmuitas nodevas precēm, kuru izcelsme ir zemēs un teritorijas.

Saskaņa ar 25. pantu aizliedz ievedmuitas nodevas precēm, kuras zemēs vai teritorijas ieved no dalībvalstīm vai no citam zemēm vai teritorijam.

Šīs zemes un teritorijas tomēr var uzlikt muitas nodevas, kas vajadzīgas to attīstībai un industrializacijai vai arī papildina to budžetu ka fiskalas nodevas.

Iepriekšēja punkta minētas nodevas nedrīkst parsniegt to nodevu līmeni, kuras uzliek ražojumu importam no tas dalībvalsts, ar kuru attiecīga zeme vai teritorija uztur īpašas attiecības.

Ša panta 2. punkts neattiecas uz tam zemēm un teritorijam, kas īpašu starptautisku saistību dēļ jau piemēro muitas tarifus bez diskriminacijas.

Muitas nodevu grozījumi vai jaunu muitas nodevu ieviešana precēm, ko importē šajas zemēs un teritorijas, ne juridiski, ne faktiski nedrīkst izraisīt nekadu tiešu vai netiešu diskriminaciju dažadu dalībvalstu precēm.

185. pants (bijušais 134. pants)

Ja pēc tam, kad piemērots 184. panta 1. punkts, ievedmuita, ko kada zeme vai teritorija uzliek precēm no trešas valsts, rada novirzes tirdzniecības plūsmas, kaitējot kadai dalībvalstij, šī dalībvalsts var lūgt Komisiju, lai ta citam dalībvalstīm iesaka vajadzīgos pasakumus, kas labotu stavokli.

186. pants (bijušais 135. pants)

Noteikumus, kas attiecas uz veselības aizsardzību, valsts drošību vai sabiedrisko kartību, brīvu to darba ņēmēju parvietošanos, kas no zemēm un teritorijam ierodas dalībvalstīs, ka arī to darba ņēmēju parvietošanos, kas no dalībvalstīm ierodas zemēs un teritorijas, regulē nolīgumi, ko noslēdz un pēc tam vienpratīgi apstiprina dalībvalstis.

187. pants (bijušais 136. pants)

Padome, pamatojoties uz pieredzi, ko ta guvusi Kopienas asociacija ar šīm zemēm un teritorijam, un pamatojoties uz Līguma izklastītajiem principiem, ar vienpratīgu lēmumu pieņem noteikumus attiecība uz formu un procedūru, ka Kopiena asociē šīs zemes un teritorijas.

188. pants (bijušais 136.a pants)

Ša Līguma 182. līdz 187. pants attiecas uz Grenlandi, ņemot vēra īpašos noteikumus par Grenlandi, kas ietverti šim Līgumam pievienota Protokola par īpašiem noteikumiem attiecība uz Grenlandi.

PIEKTA DAĻA

KOPIENAS IESTADES

I SADAĻA

Noteikumi par iestadēm

1. nodaļa

Iestades

1. iedaļa

Eiropas Parlaments

189. pants (bijušais 137. pants)

Eiropas Parlaments, kura ir parstavji, ko ievēlējušas Kopiena apvienoto valstu tautas, īsteno pilnvaras, kuras tam piešķir šis Līgums.

Eiropas Parlamenta locekļu skaits neparsniedz septiņus simtus.

190. pants (bijušais 138. pants)

Kopiena apvienoto valstu tautu parstavjus Eiropas Parlamenta ievēl visparējas tiešas vēlēšanas.

Dalībvalstīs ievēlēto parstavju skaits ir šads:

Beļģija  25

Danija  16

Vacija  99

Grieķija  25

Spanija  64

Francija  87

Īrija  15

Italija  87

Luksemburga  6

Nīderlande  31

Austrija  21

Portugale  25

Somija  16

Zviedrija  22

Apvienota Karaliste  87.

Ja šo punktu groza, katra dalībvalstī ievēlēto parstavju skaitam janodrošina Kopiena apvienoto tautu pienacīga parstavība.

Parstavjus ievēl uz pieciem gadiem.

Eiropas Parlaments izstrada priekšlikumu par visparējam tiešam vēlēšanam saskaņa ar vienotu procedūru visas dalībvalstīs vai saskaņa ar visam dalībvalstīm kopīgiem principiem.

Saņēmusi piekrišanu no Eiropas Parlamenta, kas pieņem lēmumu ar visu savu locekļu balsu vairakumu, Padome vienpratīgi pieņem attiecīgus noteikumus un iesaka dalībvalstīm tos pieņemt saskaņa ar katras valsts konstitucionalajam prasībam.

Eiropas Parlaments, saņēmis Komisijas atzinumu, ka arī apstiprinajumu, ko Padome pieņēmusi vienpratīgi, pieņem noteikumus un visparīgus nosacījumus, kas regulē Parlamenta locekļu pienakumu izpildi.

191. pants (bijušais 138.a pants)

Politiskas partijas Eiropas līmenī ir svarīgas ka Savienības integracijas faktors. Tas veicina Eiropas apziņu un Eiropas Savienības pilsoņu politiskas gribas izpausmi.

192. pants (bijušais 138.b pants)

Ciktal tas paredzēts šaja Līguma, Eiropas Parlaments piedalas Kopienas tiesību aktu pieņemšana, īstenojot pilnvaras, ko paredz 251. un 252. panta noteikta procedūra, ka arī dodot piekrišanu vai sniedzot konsultatīvus atzinumus.

Eiropas Parlaments ar sava vairakuma lēmumu var Komisijai lūgt attiecīgus priekšlikumus par jautajumiem, attiecība uz kuriem pēc Eiropas Parlamenta apsvērumiem ir vajadzīgi jauni Kopienas tiesību akti, lai īstenotu šo Līgumu.

193. pants (bijušais 138.c pants)

Pildot savus pienakumus, Eiropas Parlaments pēc savu locekļu ceturtdaļas lūguma var izveidot pagaidu Izmeklēšanas komiteju, lai – neskarot pilnvaras, ko šis Līgums piešķir citam iestadēm – izskatītu parkapumus vai kļūdas, kas pieļautas, īstenojot Kopienas tiesību aktus, izņemot gadījumus, kad parbaudamos faktus izskata kada tiesa un kamēr ir iespējama tiesvedība attiecīgaja lieta.

Pagaidu Izmeklēšanas komiteja beidz pastavēt, kad ta iesniegusi ziņojumu.

Sīki izstradatus noteikumus par to, ka īstenot izmeklēšanas tiesības, nosaka Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, savstarpēji vienojoties.

194. pants (bijušais 138.d pants)

Jebkuram Eiropas Savienības pilsonim, ka arī jebkurai fiziskai personai, kas pastavīgi dzīvo kada dalībvalstī, vai juridiskai personai, kam ir juridiska adrese kada dalībvalstī, ir tiesības individuali vai arī kopa ar citiem pilsoņiem vai personam iesniegt lūgumrakstus Eiropas Parlamenta par jautajumiem, kas ir Kopienas kompetencē un kas tieši skar šo pilsoni vai personu.

195. pants (bijušais 138.e pants)

Eiropas Parlaments ieceļ vidutaju, kas ir pilnvarots no jebkura Eiropas Savienības pilsoņa vai fiziskas personas, kura pastavīgi dzīvo kada dalībvalstī, vai no juridiskas personas, kuras juridiska adrese ir kada dalībvalstī, pieņemt sūdzības par Kopienas iestažu kļūdam, neattiecinot to uz kļūdam, ko izdarījusi Tiesa un Pirmas instances tiesa, pildot tiesu iestades pienakumus.

Vidutajs saskaņa ar saviem pienakumiem vai nu pēc paša ierosmes, vai, pamatojoties uz sūdzībam, kas iesniegtas viņam tieši vai arī ar Eiropas Parlamenta locekļa starpniecību, izskata sūdzības, kuras uzskata par pamatotam, izņemot gadījumus, ja parbaudamie fakti ir izskatīti tiesa vai arī tos izskata tiesa. Ja vidutajs konstatē kļūdu, viņš par šo jautajumu ziņo attiecīgai iestadei, kurai ir trīs mēneši laika, lai savu viedokli darītu zinamu vidutajam. Tad vidutajs nodod ziņojumu Eiropas Parlamentam un attiecīgai iestadei. Personai, kas iesniegusi sūdzību, dara zinamu šadas izmeklēšanas iznakumu.

Vidutajs ik gadu iesniedz Eiropas Parlamentam parskatu par izmeklēšanu iznakumu.

Pēc Eiropas Parlamenta ievēlēšanas uz ta pilnvaru laiku ieceļ vidutaju. Vidutaju var iecelt atkartoti.

Tiesa pēc Eiropas Parlamenta lūguma var atlaist vidutaju, ja viņš vairs neatbilst nosacījumiem, ko prasa viņa pienakumi, vai arī viņš izdarījis smagu parkapumu.

Pildot pienakumus, vidutajs ir pilnīgi neatkarīgs. Pildot pienakumus, viņš ne no viena nelūdz un nepieņem noradījumus. Amata pilnvaru laika vidutajs nedrīkst uzņemties nekadu citu algotu vai nealgotu darbu.

Eiropas Parlaments, saņēmis Komisijas atzinumu, ka arī apstiprinajumu, ko Padome pieņēmusi ar kvalificētu balsu vairakumu, pieņem regulas un visparējus nosacījumus, kas regulē vidutaja pienakumu izpildi.

196. pants (bijušais 139. pants)

Eiropas Parlaments sanak gadskartējas sesijas. Tas bez īpaša paziņojuma sanak marta otraja otrdiena.

Eiropas Parlaments var sanakt arkartas sesija pēc savu locekļu vairakuma lūguma, ka arī pēc Padomes vai pēc Komisijas lūguma.

197. pants (bijušais 140. pants)

Eiropas Parlaments no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētaju un prezidiju. Komisijas locekļi var piedalīties visas sēdēs, un viņi var izteikties Komisijas varda, ja ir izteikuši tadu vēlēšanos.

Komisija mutiski vai rakstiski atbild uz jautajumiem, ko tai iesniedz Eiropas Parlaments vai ta locekļi.

Eiropas Parlaments uzklausa Padomi saskaņa ar nosacījumiem, ko Padome paredzējusi sava reglamenta.

198. pants (bijušais 141. pants)

Ja vien šis Līgums neparedz citadu procedūru, Eiropas Parlaments pieņem lēmumu ar absolūtu nodoto balsu vairakumu.

Kvorumu nosaka reglaments.

199. pants (bijušais 142. pants)

Eiropas Parlaments ar vairakuma lēmumu pieņem reglamentu.

Eiropas Parlamenta sēžu protokolus publicē ta, ka paredz ta reglaments.

200. pants (bijušais 143. pants)

Eiropas Parlaments atklata sēdē apspriež gadskartējo parskata ziņojumu, ko iesniedz Komisija.

201. pants (bijušais 144. pants)

Ja apspriešanai ir iesniegts priekšlikums izteikt neuzticību Komisijai, Eiropas Parlaments par to balso ne agrak ka trīs dienas pēc ta iesniegšanas un vienīgi atklata balsojuma.

Ja Eiropas Parlaments priekšlikumu izteikt neuzticību pieņem ar divam trešdaļam balsu, ko nodevis Eiropas Parlamenta locekļu vairakums, visa Komisija atkapjas no amata. Komisijas locekļi turpina veikt kartējos pienakumus, kamēr viņus nomaina saskaņa ar 214. pantu. Šada gadījuma amata pilnvaru laiks tiem Komisijas locekļiem, kas iecelti viņu vieta, beidzas diena, kad būtu beidzies tas Komisijas pilnvaru laiks, kura ir atkapusies.

2. iedaļa

Padome

202. pants (bijušais 145. pants)

Lai nodrošinatu šaja Līguma izvirzīto mērķu sasniegšanu, Padome saskaņa ar šo Līgumu

- nodrošina dalībvalstu visparējas ekonomikas politikas koordinaciju;

- ir tiesīga pieņemt lēmumus;

- ar tas pieņemtiem tiesību aktiem pilnvaro Komisiju īstenot Padomes izstradatus noteikumus.

Padome var izvirzīt noteiktas prasības, kas attiecas uz šo pilnvaru īstenošanu. Īpašos gadījumos Padome var arī paturēt tiesības tieši īstenot izpildvaru. Šīm procedūram jasaskan ar principiem un noteikumiem, ko Padome pēc Komisijas priekšlikuma, saņēmusi Eiropas Parlamenta atzinumu, iepriekš pieņēmusi ar vienpratīgu lēmumu.

203. pants (bijušais 146. pants)

Padomē no katras valsts ir pa vienam parstavim ministra līmenī, kas pilnvarots uzņemties saistības šīs dalībvalsts valdības varda.

Priekšsēdētaja amatu pēc kartas ieņem visas Komisija parstavētas dalībvalstis uz sešiem mēnešiem tada secība, kadu Padome apstiprina ar vienpratīgu lēmumu.

204. pants (bijušais 147. pants)

Padome sanak, ja to sasauc tas priekšsēdētajs pēc paša ierosmes vai arī pēc kada tas locekļa vai Komisijas lūguma.

205. pants (bijušais 148. pants)

Ja vien šis Līgums neparedz citadu procedūru, Padome pieņem lēmumus ar tas locekļu balsu vairakumu.

Kad Padomei japieņem lēmums ar kvalificētu balsu vairakumu, tas locekļu balsis vērtē šadi:

Beļģija  5

Danija  3

Vacija  10

Grieķija  5

Spanija  8

Francija  10

Īrija  3

Italija  10

Luksemburga  2

Nīderlande  5

Austrija  4

Portugale  5

Somija  3

Zviedrija  4

Apvienota Karaliste  10.

Lai Padome pieņemtu lēmumus, vajag vismaz

- 62 balsis “par”, ja šis Līgums paredz pieņemt lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma;

- 62 balsis “par”, ko nodevuši vismaz 10 locekļi – parējos gadījumos.

Klatesošu vai parstavētu locekļu atturēšanas neliedz Padomei pieņemt lēmumus, kuriem vajadzīga vienpratība.

206. pants (bijušais 150. pants)

Katru Padomes locekli var pilnvarot balsot tikai viena cita locekļa varda.

207. pants (bijušais 151. pants)

Komiteja, kura ir dalībvalstu pastavīgie parstavji, atbild par Padomes darba sagatavošanu un Padomes doto uzdevumu izpildi. Gadījumos, kas paredzēti Padomes reglamenta, komiteja var pieņemt lēmumus par procedūru.

Padomei palīdz Ģeneralsekretariats, ko vada ģeneralsekretars – Augstais parstavis kopējas arpolitikas un drošības politikas jautajumos, kam palīdz ģeneralsekretara vietnieks, kurš atbild par Ģeneralsekretariata darbu. Ģeneralsekretaru un ģeneralsekretara vietnieku ieceļ Padome ar vienpratīgu lēmumu.

Padome pieņem lēmumu par Ģeneralsekretariata uzbūvi.

Padome pieņem savu reglamentu.

Lai piemērotu 255. panta 3. punktu, Padome šaja reglamenta paredz nosacījumus, ar kadiem Padomes dokumenti ir pieejami atklatībai. Ša punkta sakara Padome nosaka tos gadījumus, kuros jauzskata, ka ta pieņem lēmumu likumdevējas statusa, lai šajos gadījumos dokumenti būtu brīvak pieejami, tomēr nemazinot lēmumu pieņemšanas procesa efektivitati. Kad Padome pieņem lēmumu likumdevējas statusa, balsojuma rezultatus un balsojuma skaidrojumus, ka arī protokola ietvertos paziņojumus noteikti dara zinamus atklatībai.

208. pants (bijušais 152. pants)

Padome var lūgt, lai Komisija veic tadu izpēti, kadu Padome uzskata par vēlamu kopīgo mērķu sasniegšanai, un iesniedz padomei attiecīgus priekšlikumus.

209. pants (bijušais 153. pants)

Padome, saņēmusi Komisijas atzinumu, pieņem noteikumus šaja Līguma paredzēto komiteju darbības reglamentēšanai.

210. pants (bijušais 154. pants)

Padome ar kvalificētu balsu vairakumu nosaka algas, pabalstus un pensijas Komisijas priekšsēdētajam un locekļiem, ka arī Tiesas priekšsēdētajam, tiesnešiem, ģeneraladvokatam un sekretaram. Padome tapat ar kvalificētu balsu vairakumu nosaka arī citus maksajumus, kas paredzēti ka atlīdzība par darbu.

3. iedaļa

Komisija

211. pants (bijušais 155. pants)

Lai nodrošinatu pareizu kopēja tirgus darbību un attīstību, Komisija

- nodrošina to, ka piemēro šo Līgumu un īsteno pasakumus, ko saskaņa ar šo Līgumu ir noteikušas iestades;

- izstrada ieteikumus vai sniedz atzinumus par šaja Līguma ietvertiem jautajumiem, ja Līgums to skaidri paredz vai ja Komisija uzskata to par vajadzīgu;

- izmanto patstavīgas lēmējtiesības un piedalas Padomes un Eiropas Parlamenta tiesību aktu sagatavošana, ka to paredz šis Līgums;

- īsteno pilnvaras, ko Komisijai piešķīrusi Padome tas pieņemto noteikumu īstenošanai.

212. pants (bijušais 156. pants)

Komisija katru gadu vismaz vienu mēnesi pirms Eiropas Parlamenta sesijas sakuma publicē parskata ziņojumu par Kopienas darbību.

213. pants (bijušais 157. pants)

Komisija ir divdesmit locekļi, kurus izraugas, pamatojoties uz viņu visparējo kompetenci, un kuru neatkarība nav apšaubama.

Padome ar vienpratīgu lēmumu var mainīt Komisijas locekļu skaitu.

Par Komisijas locekļiem var būt tikai dalībvalstu pilsoņi. Komisija jabūt vismaz vienam pilsonim no katras dalībvalsts, tomēr ne vairak ka diviem Komisijas locekļiem drīkst būt vienas un tas pašas valsts pilsonība.

Komisijas locekļi pilda pienakumus pilnīgi neatkarīgi un Kopienas visparējas interesēs.

Pildot pienakumus, viņi nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas struktūras noradījumus. Viņi atturas no jebkuras rīcības, kas nav saderīga ar viņu pienakumiem. Visas dalībvalstis apņemas ievērot šo principu un nemēģinat ietekmēt Komisijas locekļus, kad viņi veic amata pienakumus.

Komisijas locekļi amata pilnvaru laika nedrīkst veikt nekadu citu algotu vai nealgotu darbu. Stajoties amata, viņi svinīgi solas, ka gan pilnvaru laika, gan vēlak viņi ievēros amata uzliktos pienakumus, jo īpaši pienakumu izturēties godīgi un apdomīgi attiecība uz dažu amatu un priekšrocību pieņemšanu pēc tam, kad viņu pilnvaras ir beigušas. Šo pienakumu neievērošanas gadījuma Tiesa pēc Padomes vai Komisijas lūguma var noteikt, ka attiecīgo Komisijas locekli atkarība no apstakļiem atlaiž saskaņa ar 216. pantu, vai arī viņam atņem tiesības uz pensiju vai citam priekšrocībam.

214. pants (bijušais 158. pants)

Komisijas locekļus saskaņa ar 2. punkta paredzēto procedūru ieceļ uz pieciem gadiem, vajadzības gadījuma ievērojot 201. pantu.

Viņus var iecelt amata atkartoti.

Dalībvalstu valdības, savstarpēji vienojoties, izvirza kandidatu Komisijas priekšsēdētaja amatam; šo kandidatūru apstiprina Eiropas Parlaments.

Dalībvalstu valdības, vienojoties ar izvirzīto priekšsēdētaja kandidatu, izvirza kandidatus parējo Komisijas locekļu amatiem.

Par izvirzīto Komisijas priekšsēdētaja kandidatu un parējiem Komisijas locekļu kandidatiem Eiropas Parlaments balso kopuma. Kad Eiropas Parlaments priekšsēdētaju un parējos Komisijas locekļus apstiprinajis, viņus ieceļ amata, savstarpēji vienojoties dalībvalstu valdībam.

215. pants (bijušais 159. pants)

Izņemot parastas nomaiņas vai naves gadījumus, Komisijas locekļu pienakumi beidzas, kad viņi atkapjas vai viņus atlaiž no amata.

Savstarpēji vienojoties dalībvalstu valdībam, šada brīva amata vieta uz atlikušo locekļa amata pilnvaru laiku ieceļ jaunu Komisijas locekli. Padome var vienpratīgi pieņemt lēmumu par to, ka brīvaja amata vieta nav jaieceļ jauns loceklis.

Priekšsēdētaja atkapšanas, atlaišanas vai naves gadījuma viņu nomaina uz atlikušo amata pilnvaru laiku. Priekšsēdētaja nomaiņai piemēro 214. panta 2. punkta paredzēto procedūru.

Izņemot gadījumus, kad Komisijas locekļus atlaiž no amata saskaņa ar 216. pantu, viņi paliek amata līdz nomaiņai.

216. pants (bijušais 160. pants)

Ja kads Komisijas loceklis vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi pienakumu izpildei, vai ja viņš izdarījis smagu parkapumu, Tiesa pēc Padomes vai Komisijas lūguma var viņu atlaist no amata.

217. pants (bijušais 161. pants)

Komisija no savu locekļu vidus var iecelt vienu vai divus priekšsēdētaja vietniekus.

218. pants (bijušais 162. pants)

Padome un Komisija apspriežas un, savstarpēji vienojoties, nosaka sadarbības formas.

Komisija pieņem savu reglamentu, lai nodrošinatu to, ka gan ta, gan tas struktūrvienības darbojas saskaņa ar šo Līgumu. Ta nodrošina, ka reglaments tiek publicēts.

219. pants (bijušais 163. pants)

Komisija strada tas priekšsēdētaja politiska vadība. Komisija pieņem lēmumu ar tas locekļu balsu vairakumu; viņu skaits noteikts 213. panta.

Komisija ir tiesīga lemt tikai tad, ja ir klat reglamenta paredzētais locekļu skaits.

4. iedaļa

Tiesa

220. pants (bijušais 164. pants)

Tiesa nodrošina tiesiskumu ša Līguma interpretēšana un piemērošana.

221. pants (bijušais 165. pants)

Tiesa ir 15 tiesneši.

Tiesa lietas izspriež plenarsēdēs. Ta var arī veidot palatas ar trim, pieciem vai septiņiem tiesnešiem katra, vai nu lai veiktu attiecīgu provizorisku izmeklēšanu, vai lai izskatītu noteiktu kategoriju lietas saskaņa ar šaja nolūka izstradatiem noteikumiem.

Tiesa lietas izspriež plenarsēdē, ja to lūdz dalībvalsts vai Kopienas iestade, kas ir puse tiesas prava.

Pēc Tiesas lūguma Padome ar vienpratīgu lēmumu var palielinat tiesnešu skaitu un veikt vajadzīgos pielagojumus ša panta otraja un trešaja daļa, ka arī 223. panta otraja daļa.

222. pants (bijušais 166. pants)

Tiesai palīdz astoņi ģeneraladvokati. Tomēr laika no 1995. gada 1. janvara līdz 2000. gada 6. oktobrim ieceļ devīto ģeneraladvokatu.

Ģeneraladvokata pienakums ir, ievērojot pilnīgu objektivitati un neatkarību, ka arī lai palīdzētu Tiesai veikt 220. panta izvirzītos uzdevumus, atklata tiesas sēdē izteikt pamatotus argumentus lietas, kas nodotas izskatīšanai Tiesa.

Pēc Tiesas lūguma Padome ar vienpratīgu lēmumu var palielinat ģeneraladvokatu skaitu un veikt vajadzīgos pielagojumus 223. panta trešaja daļa.

223. pants (bijušais 167. pants)

Tiesnešus un ģeneraladvokatus izraugas no tadu personu vidus, kuru neatkarība nav apšaubama un kuras atbilst prasībam attiecība uz tiesnešu augstakajiem amatiem savas valstīs, vai kas ir juristi ar atzītu kompetenci; viņus uz sešiem gadiem amata ieceļ dalībvalstu valdības, savstarpēji vienojoties.

Ik pēc trijiem gadiem tiesnešus daļēji nomaina. Parmaiņus nomaina pa astoņiem un septiņiem tiesnešiem.

Ik pēc trijiem gadiem ģeneraladvokatus daļēji nomaina. Ikreiz nomaina četrus ģeneraladvokatus.

Tiesnešus un ģeneraladvokatus, kas atstaj amatu, var iecelt amata atkartoti. Tiesneši uz trijiem gadiem no sava vidus ievēl Tiesas priekšsēdētaju. Viņu var ievēlēt atkartoti.

224. pants (bijušais 168. pants)

Tiesa ieceļ sekretaru un pieņem noteikumus, kas reglamentē viņa pienakumus.

225. pants (bijušais 168.a pants)

Tiesai izveido Pirmas instances tiesu, kuras jurisdikcija ir izskatīt un izlemt pirmaja instancē dažu kategoriju lietas, ko nosaka atbilstīgi 2. punkta paredzētajiem nosacījumiem; par tas nolēmumiem apelaciju Tiesa var iesniegt vienīgi par tiesību jautajumiem un saskaņa ar Statūtos paredzētiem nosacījumiem. Pirmas instances tiesas kompetencē nav izskatīt un izlemt jautajumus, kas iesniegti saskaņa ar 234. pantu, lai saņemtu prejudicialu nolēmumu.

Padome pēc Tiesas lūguma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un Komisiju, vienpratīgi nosaka 1. punkta minētas sūdzību kategorijas, ka arī Pirmas Instances tiesas sastavu, ka arī pieņem vajadzīgos pielagojumus un papildu noteikumus Tiesas Statūtos. Ja vien Padome nenolemj ko citu, uz Pirmas Instances tiesu attiecas ša Līguma noteikumi par Tiesu, jo īpaši Protokols par Tiesas Statūtiem.

Pirmas instances tiesas locekļus izraugas tadu personu vidus, kuru neatkarība nav apšaubama un kuras atbilst prasībam attiecība uz tiesnešu amatiem; viņus uz sešiem gadiem amata ieceļ dalībvalstu valdības, savstarpēji vienojoties. Tiesas sastavu daļēji atjauno ik pēc trijiem gadiem. Tiesas locekļus, kas atstaj amatu, var iecelt amata atkartoti.

Pirmas instances tiesa ar Tiesas piekrišanu izstrada savu reglamentu. Šim reglamentam vajadzīgs vienpratīgs Padomes apstiprinajums.

226. pants (bijušais 169. pants)

Ja Komisija uzskata, ka dalībvalsts nav izpildījusi kadu šaja Līguma paredzētu pienakumu,, ta sniedz argumentētu atzinumu par attiecīgo jautajumu, vispirms dodot attiecīgai valstij iespēju iesniegt savus apsvērumus.

Ja attiecīga valsts Komisijas noteiktaja termiņa neizpilda ša atzinuma prasības, Komisija var griezties Tiesa.

227. pants (bijušais 170. pants)

Dalībvalsts, kas uzskata, ka cita dalībvalsts nav izpildījusi kadu šaja Līguma paredzētu pienakumu,, var griezties Tiesa.

Pirms dalībvalsts griežas Tiesa sakara ar citas dalībvalsts iespējamu šaja Līguma paredzēta pienakuma parkapumu, tai jagriežas Komisija.

Komisija sniedz pamatotu atzinumu, vispirms dodot visam iesaistītam valstīm iespēju gan mutiski, gan rakstiski izteikt viedokli un apsvērumus par otras puses viedokli.

Ja Komisija nav sniegusi atzinumu trijos mēnešos pēc dienas, kad tai nodots attiecīgais jautajums, atzinuma trūkums neliedz griezties Tiesa.

228. pants (bijušais 171. pants)

Ja Tiesa konstatē, ka dalībvalsts nav izpildījusi kadu šaja Līguma paredzētu pienakumu,, šai valstij javeic pasakumi, kas vajadzīgi Tiesas nolēmuma izpildei.

Ja Komisija atzīst, ka attiecīga dalībvalsts nav veikusi šadus pasakumus, ta, vispirms dodot šai valstij iespēju iesniegt apsvērumus, sniedz pamatotu atzinumu, noradot jautajumus, kuros attiecīga dalībvalsts nav ievērojusi Tiesas nolēmumu.

Ja attiecīga dalībvalsts neveic vajadzīgos pasakumus, lai Komisijas noteiktaja termiņa izpildītu Tiesas nolēmumu, Komisija var griezties Tiesa. Tada gadījuma ta norada sodanaudu vai kavējuma naudu, kas jamaksa attiecīgajai dalībvalstij un ko Komisija konkrētajos apstakļos uzskata par piemērotu.

Ja Tiesa konstatē, ka attiecīga dalībvalsts nav ievērojusi tas nolēmumu, ta var šai valstij uzlikt sodanaudu vai kavējuma naudu.

Šī procedūra neskar 227. pantu.

229. pants (bijušais 172. pants)

Regulas, ko saskaņa ar šo Līgumu pieņem Eiropas Parlaments kopa ar Padomi, ka arī Padome, var piešķirt Tiesai neierobežotu jurisdikciju attiecība uz šajas regulas paredzētajam sankcijam.

230. pants (bijušais 173. pants)

Tiesa izskata jautajumus par to, cik likumīgi ir Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgi pieņemtie tiesību akti, ka arī Padomes, Komisijas un ECB pieņemtie tiesību akti, izņemot ieteikumus un atzinumus, ka arī tadus Eiropas Parlamenta tiesību aktus, kas pieņemti, lai radītu tiesiskas sekas vis-a-vis trešam personam.

Šaja nolūka Tiesas jurisdikcija ir kadas dalībvalsts, Padomes vai Komisijas ierosinatas lietas par kompetences trūkumu, būtiskiem procedūras noteikumu parkapumiem, ša Līguma vai jebkuru ar ta piemērošanu saistītu tiesību normu parkapumiem, ka arī lietas par pilnvaru nepareizu izmantošanu.

Tiesas jurisdikcija ar tadiem pašiem nosacījumiem ir lietas, ko savu prerogatīvu aizsardzības nolūka ierosina Eiropas Parlaments, Revīzijas palata un ECB.

Jebkura fiziska vai juridiska persona ar tiem pašiem nosacījumiem var griezties Tiesa par lēmumu, kas adresēts šai personai, vai par lēmumu, kas - kaut arī regulas vai lēmuma forma adresēts citai personai - tomēr šo personu skar tieši un individuali.

Lietas, ko paredz šis pants, atkarība no apstakļiem jaierosina divos mēnešos pēc tam, kad tiesību akts publicēts vai darīts zinams attiecīgai personai vai, ja tas nenotiek, tad no dienas, kad tas šai personai kļuvis zinams.

231. pants (bijušais 174. pants)

Ja lieta ir pamatota, Tiesa attiecīgo tiesību aktu pasludina par spēka neesošu.

Pasludinot regulu par spēka neesošu, Tiesa, ja uzskata par vajadzīgu, nosaka, kuras no šīs regulas sekam jauzskata par spēka esošam.

232. pants (bijušais 175. pants)

Ja Eiropas Parlaments, Padome vai Komisija nepieņem lēmumu, tadējadi parkapjot šo Līgumu, dalībvalstis un citas Kopienas iestades var griezties Tiesa, lai konstatētu šo parkapumu.

Šada rīcība ir pieļaujama vienīgi tad, ja iestade vispirms ir aicinata pieņemt attiecīgo lēmumu. Ja divos mēnešos pēc uzaicinajuma attiecīga iestade nav formulējusi savu nostaju, sūdzību var iesniegt nakamos divos mēnešos.

Jebkura fiziska vai juridiska persona atbilstīgi iepriekšējas panta daļas izklastītajiem nosacījumiem var griezties Tiesa sakara ar to, ka Kopienas iestade nav adresējusi šai personai kadu tiesību aktu, izņemot ieteikumus vai atzinumus.

Tiesas jurisdikcija ar tadiem pašiem nosacījumiem ir lietas, ko ierosina ECB jomas, kas ir tas kompetencē, ka arī lietas, kas ierosinatas pret ECB.

233. pants (bijušais 176. pants)

Iestadei vai iestadēm, kuru pieņemtie akti ir pasludinati par spēka neesošiem vai kuru bezdarbība ir atzīta par tadu, kas ir pretruna šim Līgumam, ir javeic vajadzīgie pasakumi, lai pildītu Tiesas nolēmumu.

Šis pienakums neiespaido tos pienakumus, kas saistīti ar 288. panta otras daļas piemērošanu.

Šis pants attiecas arī uz ECB.

234. pants (bijušais 177. pants)

Tiesas jurisdikcija ir sniegt prejudicialus nolēmumus par

a) ša Līguma interpretaciju;

b) Kopienas iestažu un ECB tiesību aktu spēka esamību un interpretaciju;

c) ar Padomes lēmumu dibinatu struktūru statūtu interpretaciju, ja minētie Statūti to paredz.

Ja šadu jautajumu ierosina kadas dalībvalsts tiesa, šī tiesa, ja ta uzskata, ka ir vajadzīgs Tiesas lēmums par šo jautajumu, lai šī tiesa varētu pieņemt nolēmumu, var lūgt, lai Tiesa sniedz nolēmumu par šo jautajumu.

Ja šadu jautajumu ierosina par lietu, ko izskata dalībvalsts tiesa, kuras lēmumus saskaņa ar attiecīgas valsts tiesību sistēmu nevar parsūdzēt, tad šai dalībvalsts tiesai jagriežas Tiesa.

235. pants (bijušais 178. pants)

Tiesas jurisdikcija ir domstarpības par kaitējuma atlīdzinašanu, ko paredz 288. panta otra daļa.

236. pants (bijušais 179. pants)

Ievērojot ierobežojumus un nosacījumus, ko paredz Amatpersonu nolikums vai Nodarbinatības nosacījumi, Tiesas jurisdikcija ir visas domstarpības starp Kopienu un tas darbiniekiem.

237. pants (bijušais 180. pants)

Tiesas jurisdikcija ir domstarpības, kas attiecas uz

a) to, ka dalībvalstis pilda Eiropas Investīciju bankas Statūtu uzliktos pienakumus. Šaja sakara bankas Direktoru padomei ir pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas ar 226. pantu;

b) Eiropas Investīciju bankas Valdes paredzētiem pasakumiem. Šaja sakara jebkura dalībvalsts, Komisija vai bankas Direktoru padome var ierosinat lietu, ņemot vēra 230. panta izklastītos nosacījumus;

c) Eiropas Investīciju bankas Direktoru padomes paredzētiem pasakumiem. Par šadiem pasakumiem lietas var ierosinat vienīgi dalībvalsts vai Komisija, ņemot vēra 230. panta izklastītos nosacījumus un vienīgi tapēc, ka – paredzot šadus pasakumus – nav ievērota bankas Statūtu 21. panta 2., 5., 6. un 7. punkta noteikta procedūra;

d) to, ka valstu centralas bankas pilda ša Līguma un ECBS Statūtu uzliktos pienakumus. Šaja sakara ECB Padomes pilnvaras attiecība pret valstu centralajam bankam ir tadas pašas ka tas, kas ar 226. pantu piešķirtas Komisijai attiecība pret dalībvalstīm. Ja Tiesa konstatē, ka valsts centrala banka nav izpildījusi kadu šaja Līguma paredzētu pienakumu, attiecīgajai bankai javeic vajadzīgie pasakumi, lai pildītu Tiesas nolēmumu.

238. pants (bijušais 181. pants)

Tiesas jurisdikcija ir sniegt nolēmumus saskaņa ar visam domstarpību izšķiršanas klauzulam, kas ietvertas publisko tiesību vai privattiesību līgumos, ko noslēgusi Kopiena vai kas noslēgti tas varda.

239. pants (bijušais 182. pants)

Tiesas jurisdikcija ir visas dalībvalstu domstarpības, kas attiecas uz ša Līguma priekšmetu, ja šis jautajums tiek iesniegts Tiesai saskaņa ar pušu īpašu vienošanos.

240. pants (bijušais 183. pants)

Domstarpības, kuras viena puse ir Kopiena, tapat ir dalībvalstu tiesu jurisdikcija, izņemot gadījumus, kad šis Līgums paredz Tiesas jurisdikciju.

241. pants (bijušais 184. pants)

Jebkura puse pravas, kuras izskata Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgi pieņemtas regulas, ka arī Padomes, Komisijas vai ECB pieņemtas regulas, var atsaukties uz 230. panta otraja daļa izklastītajiem iemesliem, lai Tiesa pieradītu šo regulu nepiemērojamību, kaut arī būtu pagajis 230. panta piektaja daļa noteiktais laiks.

242. pants (bijušais 185. pants)

Lietas izskatīšana Tiesa neaptur attiecīga akta piemērošanu. Ja attiecīgajos apstakļos Tiesa to uzskata par vajadzīgu, ta tomēr var dot rīkojumu apturēt apstrīdēta akta piemērošanu.

243. pants (bijušais 186. pants)

Tiesa visas tai iesniegtajas lietas var noteikt dažadus pagaidu pasakumus.

244. pants (bijušais 187. pants)

Tiesas nolēmumi ir izpildu dokumenti, ievērojot 256. panta izklastītos nosacījumus.

245. pants (bijušais 188. pants)

Tiesas Statūti ir izklastīti atsevišķa protokola. Padome pēc Tiesas lūguma, apspriedusies ar Komisiju un Eiropas Parlamentu, ar vienpratīgu lēmumu var grozīt Statūtu III sadaļu.

Tiesa pieņem savu reglamentu. Šim reglamentam vajadzīgs vienpratīgs Padomes apstiprinajums.

5. iedaļa

Revīzijas palata

246. pants (bijušais 188.a pants)

Revīzijas palata veic revīziju.

247. pants (bijušais 188.b pants)

Revīzijas palata ir 15 locekļi.

Revīzijas palatas locekļus izraugas no personam, kas savas valstīs darbojušas vai darbojas neatkarīgas revīzijas iestadēs vai ir īpaši kvalificētas šim amatam. Viņu neatkarībai ir jabūt neapšaubamai.

Padome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar vienpratīgu lēmumu uz sešiem gadiem ieceļ Revīzijas palatas locekļus.

Revīzijas palatas locekļus var iecelt atkartoti. Revīzijas palatas locekļi uz trijiem gadiem no sava vidus ievēl Revīzijas palatas priekšsēdētaju. Priekšsēdētaju var ievēlēt atkartoti.

Revīzijas palatas locekļi pilda pienakumus pilnīgi neatkarīgi un Kopienas visparējas interesēs.

Pildot pienakumus, viņi nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas struktūras noradījumus. Viņi atturas no jebkuras rīcības, kas nav saderīga ar viņu pienakumiem.

Revīzijas palatas locekļi amata pilnvaru laika nedrīkst uzņemties nekadu citu algotu vai nealgotu darbu. Stajoties amata, viņi svinīgi solas, ka gan pilnvaru laika, gan vēlak viņi ievēros amata uzliktos pienakumus, jo īpaši pienakumu izturēties godīgi un apdomīgi attiecība uz dažu amatu un priekšrocību pieņemšanu pēc tam, kad viņu pilnvaras ir beigušas.

Izņemot parastas nomaiņas vai naves gadījumus, Revīzijas palatas locekļa amata pienakumi beidzas, kad viņš atkapjas no amata vai viņu ar Tiesas lēmumu atlaiž saskaņa ar ša panta 7. punktu.

Uz atlikušo amata pilnvaru laiku brīvaja amata vieta ieceļ jaunu Revīzijas palatas locekli. Izņemot gadījumus, ja Revīzijas palatas locekļus atlaiž, viņi paliek amata līdz nomaiņai.

Revīzijas palatas locekli var atlaist no amata vai atņemt viņam tiesības uz pensiju vai citam priekšrocībam tikai tad, ja Tiesa pēc Revīzijas palatas lūguma konstatē, ka viņš vairs neatbilst vajadzīgajiem nosacījumiem vai nepilda amata pienakumus.

Padome ar kvalificētu balsu vairakumu nosaka Revīzijas palatas priekšsēdētaja un locekļu nodarbinatības nosacījumus, jo īpaši viņu algas, pabalstus un pensijas. Padome tapat ar kvalificētu balsu vairakumu nosaka citus maksajumus, kas paredzēti ka atlīdzība par darbu.

Noteikumi, kas Protokola par privilēģijam un imunitati Eiropas Kopienas attiecas uz Tiesas tiesnešiem, attiecas arī uz Revīzijas palatas locekļiem.

248. pants (bijušais 188.c pants)

Revīzijas palata parbauda visu Kopienas ieņēmumu un izdevumu parskatus. Ta parbauda arī visu Kopienas izveidoto struktūru ieņēmumu un izdevumu parskatus, ciktal attiecīgais izveides akts neaizliedz šadu parbaudi.

Revīzijas palata nodod Eiropas Parlamentam un Padomei deklaraciju par parskatu ticamību, ka arī par notikušo darījumu likumību un pareizību, un to publicē “Eiropas Kopienu Oficialaja Vēstnesī”.

Revīzijas palata parbauda, vai visi ieņēmumi ir saņemti un visi izdevumi veikti likumīgi un pareizi, un vai finanšu vadība ir bijusi pareiza. Veicot šadas parbaudes, ta jo īpaši ziņo par katru parkapumu.

Ieņēmumu revīziju veic, parbaudot gan summas, kas pienakas Kopienai, gan tai faktiski iemaksatas summas.

Izdevumu revīziju veic, parbaudot gan saistības, gan veiktos maksajumus.

Šīs revīzijas var veikt pirms attiecīga finanšu gada bilances slēgšanas.

Revīzijas veic, pamatojoties uz gramatvedības dokumentiem, un vajadzības gadījuma uz vietas citas Kopienas iestadēs, jebkuras struktūras, kas Kopienas varda parvalda ieņēmumus un izdevumus, un dalībvalstīs, tostarp tadu fizisku vai juridisku personu telpas, kas saņem budžeta līdzekļus. Dalībvalstīs revīziju veic saziņa ar attiecīgas valsts revīzijas iestadēm vai, ja tam nav vajadzīgo pilnvaru, ar kompetentiem dalībvalstu dienestiem. Revīzijas palata un dalībvalstu revīzijas iestades sadarbojas savstarpējas uzticības gara, tomēr saglabajot savu neatkarību. Minētas iestades vai dienesti Revīzijas palatai dara zinamu, vai tas paredz piedalīties revīzija.

Parējas Kopienas iestades, jebkuras struktūras, kas Kopienas varda parvalda ieņēmumus un izdevumus, jebkuras fiziskas vai juridiskas personas, kas saņem budžeta līdzekļus, ka arī dalībvalstu revīzijas iestades vai, ja tam nav vajadzīgo pilnvaru, kompetenti dalībvalstu dienesti Revīzijas palatai pēc tas lūguma iesniedz visus dokumentus vai informaciju, kas tai vajadzīga, lai veiktu savus uzdevumus.

Attiecība uz Eiropas Investīciju bankas darbību, parvaldot Kopienas ieņēmumus un izdevumus, Palatas tiesības piekļūt informacijai, kas ir Bankas rīcība, regulē nolīgums starp Palatu, Banku un Komisiju. Ja šada nolīguma nav, Palatai tomēr ir tiesības piekļūt informacijai, kas vajadzīga Bankas parvaldīto Kopienas izdevumu un ieņēmumu revīzijai.

Revīzijas palata pēc finanšu gada slēgšanas sagatavo gada parskatu. To nodod citam Kopienas iestadēm un publicē “Eiropas Kopienu Oficialaja Vēstnesī” kopa ar šo iestažu atbildēm uz Revīzijas palatas apsvērumiem.

Revīzijas palata var arī jebkura laika iesniegt apsvērumus par konkrētiem jautajumiem īpašu parskatu forma un iesniegt atzinumus pēc citu Kopienas iestažu lūguma.

Gada parskatus, īpašos parskatus vai atzinumus ta apstiprina ar locekļu balsu vairakumu. Ta palīdz Eiropas Parlamentam un Padomei īstenot to pilnvaras, kas saistītas ar budžeta izpildes kontroli.

2. nodaļa

Vairakam iestadēm kopīgi noteikumi

249. pants (bijušais 189. pants)

Lai veiktu savu uzdevumu, ka arī saskaņa ar ša Līguma nosacījumiem, Eiropas Parlaments kopa ar Padomi, ka arī Padome un Komisija pieņem regulas, direktīvas un lēmumus, ka arī sniedz ieteikumus vai atzinumus.

Regulas ir visparpiemērojamas. Tas uzliek saistības kopuma un ir tieši piemērojamas visas dalībvalstīs.

Direktīvas tam dalībvalstīm, kuram tas adresētas, uzliek saistības attiecība uz sasniedzamo rezultatu, bet ļauj šo valstu varasiestadēm noteikt to sasniegšanas formas un metodes.

Lēmumi uzliek saistības kopuma tiem, kam tie adresēti. Ieteikumi un atzinumi neuzliek saistības.

250. pants (bijušais 189.a pants)

Ja saskaņa ar šo Līgumu Padome pieņem lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma, tad, lai pieņemtu lēmumu, kas groza šo priekšlikumu, vajadzīga vienpratība, ņemot vēra 251. panta 4. un 5. punktu.

Kamēr Padome nav pieņēmusi lēmumu un turpinas Kopienas tiesību akta pieņemšanas procedūra, Komisija var jebkura laika grozīt savu priekšlikumu.

251. pants (bijušais 189.b pants)

Ja sakara ar kada tiesību akta pieņemšanu šaja Līguma ir atsauce uz šo pantu, piemēro turpmak izklastīto procedūru.

Komisija iesniedz priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Padome, saņēmusi Eiropas Parlamenta atzinumu, ar kvalificētu balsu vairakumu

- var pieņemt šadi grozīto tiesību aktu, ja apstiprina visus grozījumus, kas ietverti Eiropas Parlamenta atzinuma;

- var pieņemt ierosinato tiesību aktu, ja Eiropas Parlaments neierosina nekadus grozījumus;

- citos gadījumos pieņem kopēju nostaju un dara to zinamu Eiropas Parlamentam. Padome Eiropas Parlamentam dara zinamus visus iemeslus, kas tai likuši pieņemt kopējo nostaju. Komisija pilnība informē Eiropas Parlamentu par savu nostaju.

Ja trijos mēnešos pēc šadas paziņošanas Eiropas Parlaments

a) apstiprina kopējo nostaju vai nepieņem nekadu lēmumu, tad attiecīgo tiesību aktu uzskata par pieņemtu saskaņa ar šo kopējo nostaju;

b) ar visu savu locekļu absolūtu balsu vairakumu noraida kopējo nostaju, tad uzskata, ka ierosinatais tiesību akts nav pieņemts;

c) ar visu ta locekļu balsu absolūtu vairakumu ierosina grozījumus kopēja nostaja, tad grozīto tekstu nodod Padomei un Komisijai, kas sniedz atzinumu par šiem grozījumiem.

Ja trijos mēnešos pēc tam, kad jautajums nodots Padomei, ta ar kvalificētu balsu vairakumu apstiprina visus Eiropas Parlamenta grozījumus, tad attiecīgo tiesību aktu uzskata par pieņemtu tada forma, ka paredzēts atbilstīgi grozītaja kopēja nostaja; par grozījumiem, par kuriem Komisija sniegusi negatīvu atzinumu, Padome tomēr lēmumu pieņem vienpratīgi. Ja Padome neapstiprina visus grozījumus, Padomes priekšsēdētajs, vienojoties ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētaju, sešu nedēļu laika sasauc Saskaņošanas komitejas sanaksmi.

Saskaņošanas komiteja ir Padomes locekļi vai viņu parstavji, ka arī tikpat daudz Eiropas Parlamenta parstavju; tas uzdevums ir panakt vienošanos par projektu, ko atbalsta ar Padomes locekļu vai to parstavju kvalificētu balsu vairakumu un Eiropas Parlamenta parstavju balsu vairakumu. Komisija piedalas Saskaņošanas komitejas sēdēs un nak klaja ar ierosinajumiem, kas vajadzīgi, lai tuvinatu Eiropas Parlamenta un Padomes nostaju. Veicot šo uzdevumu, Saskaņošanas komiteja izskata kopīgo nostaju, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta ierosinatajiem grozījumiem.

Ja sešas nedēļas pēc Saskaņošanas komitejas sasaukšanas ta apstiprina projektu, tad Eiropas Parlamentam, kas pieņem lēmumu ar absolūtu nodoto balsu vairakumu, un Padomei, kas pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairakumu, pēc apstiprinašanas ir sešas nedēļas laika, lai saskaņa ar projektu pieņemtu attiecīgo tiesību aktu. Ja kada no šīm divam iestadēm minētaja laika neapstiprina ierosinato tiesību aktu, uzskata, ka tas nav pieņemts.

Ja Saskaņošanas komiteja neapstiprina projektu, uzskata, ka ierosinatais tiesību akts nav pieņemts.

Šaja panta minētos triju mēnešu un sešu nedēļu termiņus pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosinajuma var pagarinat tikai attiecīgi par vienu mēnesi un divam nedēļam.

252. pants (bijušais 189.c pants)

Ja sakara ar kada tiesību akta pieņemšanu šaja Līguma ir atsauce uz šo pantu, piemēro turpmak izklastīto procedūru.

a) Padome pēc Komisijas priekšlikuma, saņēmusi Eiropas Parlamenta atzinumu, ar kvalificētu balsu vairakumu pieņem kopēju nostaju.

b) Padomes kopējo nostaju dara zinamu Eiropas Parlamentam. Padome un Komisija Eiropas Parlamentam dara zinamus visus iemeslus, kas likuši Padomei pieņemt tas kopējo nostaju, ka arī Komisijas nostaju.

Ja trijos mēnešos pēc šadas paziņošanas Eiropas Parlaments apstiprina šo kopējo nostaju vai arī nav pieņēmis lēmumu, Padome saskaņa ar kopējo nostaju pieņem attiecīgo tiesību aktu galīga varianta.

c) Eiropas Parlaments b) punkta minētajos trijos mēnešos ar visu locekļu absolūtu balsu vairakumu var ierosinat grozījumus Padomes kopēja nostaja.

Eiropas Parlaments ar tadu pašu balsu vairakumu var arī noraidīt Padomes kopējo nostaju. Lēmumu dara zinamu Padomei un Komisijai.

Ja Eiropas Parlaments ir noraidījis Padomes kopējo nostaju, ir vajadzīga vienpratība, lai Padome par to pieņemtu lēmumu otra lasījuma.

d) Komisija, ievērojot Eiropas Parlamenta ierosinatos grozījumus, mēneša laika parskata priekšlikumu, pamatojoties uz kuru Padome pieņēmusi tas kopējo nostaju.

Komisija reizē ar parskatīto priekšlikumu nodod Padomei arī Eiropas Parlamenta grozījumus, ko ta nav pieņēmusi, un dara zinamu savu viedokli par tiem. Padome var vienpratīgi pieņemt šos grozījumus.

e) Padome ar kvalificētu balsu vairakumu pieņem Komisijas parskatīto priekšlikumu.

Lai grozītu Komisijas parskatīto priekšlikumu, Padomei japieņem vienpratīgs lēmums.

f) Gadījumos, kas minēti c), d) un e) punkta, Padomei lēmums japieņem trijos mēnešos. Ja šaja laika nav pieņemts lēmums, uzskata, ka Komisijas priekšlikums nav pieņemts.

g) Ša panta b) un f) punkta noradītos laikus var pagarinat ne vairak ka par vienu mēnesi, savstarpēji vienojoties Padomei un Eiropas Parlamentam.

253. pants (bijušais 190. pants)

Regulas, direktīvas un lēmumos, ko Eiropas Parlaments pieņem kopa ar Padomi, ka arī aktos, ko pieņem Padome vai Komisija, norada to pamatojumu un visus priekšlikumus vai atzinumus, kas bija jasaņem, ievērojot šo Līgumu.

254. pants (bijušais 191. pants)

1. Regulas, direktīvas un lēmumus, ko pieņem saskaņa ar 251. panta minēto procedūru, paraksta Eiropas Parlamenta priekšsēdētajs un Padomes priekšsēdētajs, un tos publicē “Eiropas Kopienu Oficialaja Vēstnesī”.

Minētie akti stajas spēka tajos noradītaja diena, vai, ja ta nav noradīta, divdesmitaja diena pēc to publicēšanas dienas.

Padomes un Komisijas regulas, ka arī šo iestažu direktīvas, kas adresētas visam dalībvalstīm, publicē “Eiropas Kopienu Oficialaja Vēstnesī”. Minētas regulas stajas spēka tajas noradītaja diena, vai, ja ta nav noradīta, divdesmitaja diena pēc to publicēšanas dienas.

Citas direktīvas un lēmumus paziņo visiem, kam tie adresēti, un līdz ar šadu paziņošanu tie stajas spēka.

255. pants (bijušais 191.a pants)

1. Jebkuram Savienības pilsonim, ka arī jebkurai fiziskai personai, kas pastavīgi dzīvo kada dalībvalstī, vai juridiskai personai, kam ir juridiska adrese kada dalībvalstī, ir tiesības piekļūt Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, ievērojot principus un nosacījumus, ko nosaka saskaņa ar 2. un 3. punktu.

Pamatojoties uz sabiedrības interesēm vai privatam interesēm, visparējus principus un ierobežojumus, kas reglamentē minētas tiesības piekļūt dokumentiem, divos gados pēc Amsterdamas Līguma stašanas spēka nosaka Padome saskaņa ar 251. panta minēto procedūru.

Katra iepriekš minēta iestade sava reglamenta paredz īpašus noteikumus par piekļuvi tas dokumentiem.

256. pants (bijušais 192. pants)

Padomes vai Komisijas lēmumi, kas uzliek finansialas saistības personam, kuras nav valstis, ir izpildu dokumenti.

Piespiedu izpildi reglamentē tas valsts civilprocesa normas, kuras teritorija izpilde notiek. Valsts iestade, ko šim nolūkam norīko attiecīgas dalībvalsts valdība un dara to zinamu Komisijai un Tiesai, pēc lēmuma autentiskuma apstiprinajuma lēmumam pievieno tikai izpildes orderi.

Kad pēc attiecīgas puses lūguma ir izpildītas šīs formalitates, minēta puse var sakt piespiedu izpildi saskaņa ar attiecīgas valsts likumiem, griežoties tieši kompetenta iestadē.

Piespiedu izpildi var apturēt tikai ar Tiesas lēmumu. Sūdzības par nepareizu piespiedu izpildi tomēr ir attiecīgas valsts tiesu jurisdikcija.

3. nodaļa

Ekonomikas un socialo lietu komiteja

257. pants (bijušais 193. pants)

Ar šo ir izveidota Ekonomikas un socialo lietu komiteja. Komitejai ir padomdevējas statuss.

Komiteja ir dažadu ekonomisko un socialo grupu parstavji, un jo īpaši ražotaju, lauksaimnieku, parvadataju, darba ņēmēju, tirgotaju, amatnieku, brīvo profesiju parstavji un plašas sabiedrības parstavji.

258. pants (bijušais 194. pants)

Ekonomikas un socialo lietu komitejas locekļu skaits ir šads:

Beļģija 12

Danija 9

Vacija 24

Grieķija 12

Spanija 21

Francija 24

Īrija 9

Italija 24

Luksemburga 6

Nīderlande 12

Austrija 12

Portugale 12

Somija 9

Zviedrija 12

Apvienota Karaliste 24.

Komitejas locekļus uz četriem gadiem ar vienpratīgu lēmumu ieceļ Padome. Viņus var iecelt amata atkartoti.

Komitejas locekļus nedrīkst saistīt nekadi obligati noradījumi. Viņi pilda pienakumus pilnīgi neatkarīgi un Kopienas visparējas interesēs.

Padome ar kvalificētu balsu vairakumu nosaka Komitejas locekļu atalgojumu.

259. pants (bijušais 195. pants)

1. Lai ieceltu Komitejas locekļus, visas dalībvalstis iesniedz Padomei sarakstu, kura ir divreiz vairak kandidatu neka vietu, kas atvēlētas attiecīgas valsts pilsoņiem.

Veidojot Komiteju, ņem vēra vajadzību nodrošinat atbilstīgu parstavību dažadam ekonomiskam un socialam grupam.

Padome apspriežas ar Komisiju. Ta var saņemt atzinumus no Eiropas organizacijam, kas parstav dažadas tautsaimniecības un socialas jomas, kuru intereses ir saistītas ar Kopienas darbībam.

260. pants (bijušais 196. pants)

Komiteja no savu locekļu vidus uz diviem gadiem ievēl priekšsēdētaju un prezidiju.

Komiteja pieņem savu reglamentu. Komiteju sasauc tas priekšsēdētajs pēc Padomes vai Komisijas lūguma. Ta var sanakt arī pēc pašas ierosmes.

261. pants (bijušais 197. pants)

Komiteja ir specializētas nodaļas, kas ir kompetentas galvenajas jomas, uz ko attiecas šis Līgums.

Šīs specializētas nodaļas darbojas saskaņa ar Komitejas visparējo kompetenci. Ar tam nedrīkst apspriesties, apejot Komiteju.

Komiteja var veidot arī apakškomitejas, kam jasagatavo atzinumu projekti par konkrētiem jautajumiem vai konkrētam jomam un jaiesniedz izskatīšanai Komiteja.

Reglaments nosaka specializēto nodaļu un apakškomiteju veidošanas metodes un kompetenci.

262. pants (bijušais 198. pants)

Padomei un Komisijai jaapspriežas ar Komiteju gadījumos, kad to paredz šis Līgums. Šīs iestades var apspriesties ar Komiteju vienmēr, kad uzskata to par lietderīgu. Ta pēc savas ierosmes var sniegt atzinumu, ja uzskata to par lietderīgu.

Padome vai Komisija, ja uzskata to par lietderīgu, Komitejas atzinuma iesniegšanai nosaka termiņu, kas nedrīkst būt mazaks par vienu mēnesi no dienas, kad priekšsēdētajs saņēmis par to paziņojumu. Ja līdz termiņa beigam atzinums nav iesniegts, tas neliedz veikt turpmaku rīcību.

Komitejas, ka arī specializētas nodaļas atzinumu kopa ar sēdes protokolu nodod Padomei un Komisijai.

Ar Komiteju var apspriesties Eiropas Parlaments.

4. nodaļa

Reģionu komiteja

263. pants (bijušais 198.a pants)

Ar šo padomdevējas statusa ir izveidota komiteja, kura ir reģionalo un vietējo struktūru parstavji, še turpmak “Reģionu komiteja”.

Reģionu komitejas locekļu skaits ir šads:

Beļģija 12

Danija 9

Vacija 24

Grieķija 12

Spanija 21

Francija 24

Īrija 9

Italija 24

Luksemburga 6

Nīderlande 12

Austrija 12

Portugale 12

Somija 9

Zviedrija 12

Apvienota Karaliste 24.

Komitejas locekļus, ka arī tadu pašu skaitu viņu aizstajēju pēc dalībvalstu priekšlikumiem ieceļ uz četriem gadiem ieceļ Padome ar vienpratīgu lēmumu. Komitejas locekļus var iecelt amata atkartoti. Komitejas locekļi nedrīkst vienlaikus būt arī Eiropas Parlamenta locekļi.

Komitejas locekļus nedrīkst saistīt nekadi obligati noradījumi. Viņi pilda pienakumus pilnīgi neatkarīgi un Kopienas visparējas interesēs.

264. pants (bijušais 198.b pants)

Reģionu komitejas locekļi no sava vidus uz diviem gadiem ievēl priekšsēdētaju un prezidiju.

Komiteja pieņem savu reglamentu. Komiteju sasauc tas priekšsēdētajs pēc Padomes vai Komisijas lūguma. Ta var sanakt arī pēc pašas ierosmes.

265. pants (bijušais 198.c pants)

Padome un Komisija apspriežas ar Reģionu komiteju, ja to paredz šis Līgums, ka arī visos citos gadījumos, kad viena no šīm iestadēm uzskata to par lietderīgu, jo īpaši attiecība uz parrobežu sadarbību.

Padome vai Komisija vajadzības gadījuma Komitejas atzinuma iesniegšanai noteikt termiņu, kas nedrīkst būt mazaks par vienu mēnesi no dienas, kad priekšsēdētajs saņēmis par to paziņojumu. Ja līdz termiņa beigam atzinums nav sniegts, tas neliedz veikt turpmaku rīcību.

Ja atbilstīgi 262. pantam apspriežas ar Ekonomikas un socialo lietu komiteju, tad Padome un Komisija lūgumu sniegt atzinumu dara zinamu Reģionu komitejai. Reģionu komiteja var sniegt atzinumu, ja ta uzskata, ka attiecīgais jautajums skar īpašas reģionu intereses.

Ar Reģionu komiteju var apspriesties Eiropas Parlaments. Ta pēc savas ierosmes var sniegt atzinumu, ja uzskata to par lietderīgu.

Komitejas atzinumu kopa ar sēdes protokolu nodod Padomei un Komisijai.

5. nodaļa

Eiropas Investīciju banka

266. pants (bijušais 198.d pants)

Eiropas Investīciju bankai ir juridiskas personas statuss. Eiropas Investīciju bankas dalībnieces ir dalībvalstis. Eiropas Investīciju bankas Statūti ir izklastīti protokola, kas pievienots šim Līgumam.

267. pants (bijušais 198.e pants)

Eiropas Investīciju bankas uzdevums ir Kopienas interesēs veicinat līdzsvarotu un noturīgu kopēja tirgus attīstību, gan darbojoties kapitala tirgū, gan izmantojot bankas pašas resursus. Šaja nolūka banka, kuras mērķis nav gūt peļņu, piešķir aizdevumus un dod galvojumus, tadējadi sekmējot šadu projektu finansēšanu visas tautsaimniecības nozarēs:

a) projekti mazakattīstītu reģionu attīstībai;

b) projekti uzņēmumu modernizacijai vai parveidošanai, vai arī tadu jaunu darbības formu attīstībai, kuras nosaka kopēja tirgus pakapeniska izveide, ja šie projekti apjoma vai iedabas ziņa ir tadi, ko nevar pilnīgi finansēt no dažadiem līdzekļiem, kas ir atsevišķu dalībvalstu rīcība;

c) projekti, kuros ieinteresētas vairakas dalībvalstis un kuri apjoma vai iedabas ziņa ir tadi, ko nevar pilnīgi finansēt no dažadiem līdzekļiem, kas ir atsevišķu dalībvalstu rīcība.

Veicot uzdevumus, banka līdztekus ar palīdzību no struktūrfondiem un citiem Kopienas finanšu instrumentiem veicina investīciju programmu finansēšanu.

II SADAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

268. pants (bijušais 199. pants)

Visus Kopienas ieņēmumus un izdevumus, tostarp tos, kas attiecas uz Eiropas Socialo fondu, iekļauj tamē, ko sagatavo katram finanšu gadam, un budžeta.

Administratīvos izdevumus, kas iestadēm rodas, ievērojot noteikumus, kuri Līguma par Eiropas Savienību attiecas uz kopējo arpolitiku un drošības politiku, ka arī uz sadarbību tieslietu un iekšlietu joma, sedz no budžeta līdzekļiem. Darbības izdevumus, ko rada minēto noteikumu izpilde, var segt no budžeta līdzekļiem saskaņa ar šajos noteikumos paredzētajiem nosacījumiem.

Budžeta ietvertajiem ieņēmumiem un izdevumiem jabūt līdzsvarotiem.

269. pants (bijušais 201. pants)

Neskarot citus ieņēmumus, budžetu pilnīgi finansē no pašas resursiem.

Padome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, pēc Komisijas priekšlikuma ar vienpratīgu lēmumu pieņem noteikumus par Kopienas pašas resursu sistēmu, kurus ta iesaka dalībvalstīm pieņemt saskaņa ar to attiecīgajam konstitucionalajam prasībam.

270. pants (bijušais 201.a pants)

Lai nodrošinatu budžeta disciplīnu, Komisija nesniedz nekadus priekšlikumus par Kopienas tiesību aktiem, nemaina priekšlikumus un neparedz nekadus izpildes pasakumus, kas var jūtami ietekmēt budžetu, ja vien šo priekšlikumu vai pasakumu nav iespējams finansēt no Kopienas pašas resursiem, kas veidojas atbilstīgi noteikumiem, kurus Padome pieņem saskaņa ar 269. pantu.

271. pants (bijušais 202. pants)

Budžeta iekļautos izdevumus apstiprina vienam finanšu gadam, ja vien ko citu nenosaka regulas, kas pieņemtas saskaņa ar 279. pantu.

Atbilstīgi nosacījumiem, kas japaredz saskaņa ar 279. pantu, visus asignējumus, kas nav izlietoti līdz finanšu gada beigam, izņemot tos, kuri attiecas uz personala izdevumiem, var parcelt tikai uz nakamo finanšu gadu.

Asignējumus klasificē dažadas nodaļas, grupējot izdevumus pēc to iedabas un mērķa, un vajadzības gadījuma iedala sīkak saskaņa ar regulam, kas pieņemtas saskaņa ar 279. pantu.

Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas un Tiesas izdevumus uzrada atsevišķas budžeta daļas, neskarot dažus īpaši izveidotus kopīgus izdevumu posteņus.

272. pants (bijušais 203. pants)

Finanšu gads ilgst no 1. janvara līdz 31. decembrim.

Katra Kopienas iestade pirms 1. jūlija izstrada savu paredzamo izdevumu tames. Komisija apvieno šīs tames provizoriska budžeta projekta. Ta pievieno projektam atzinumu, kura var būt citadas tames.

Provizoriskaja budžeta projekta ir ieņēmumu tame un izdevumu tame.

Komisija iesniedz Padomei provizorisko budžeta projektu vēlakais līdz 1. septembrim pirms budžeta izpildes gada sakuma.

Ja Padome nodomajusi atkapties no provizoriska budžeta projekta, ta apspriežas ar Komisiju un, vajadzības gadījuma, ar parējam ieinteresētam iestadēm.

Padome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairakumu, pieņem budžeta projektu un iesniedz to Eiropas Parlamentam.

Budžeta projektu iesniedz Eiropas Parlamentam vēlakais līdz 5. oktobrim pirms budžeta izpildes gada sakuma.

Eiropas Parlamentam ir tiesības ar ta locekļu balsu vairakumu grozīt budžeta projektu un ar absolūtu nodoto balsu vairakumu ierosinat Padomei budžeta projekta labojumus attiecība uz izdevumiem, kas tieši izriet no ša Līguma vai tiesību aktiem, kuri pieņemti saskaņa ar to.

Ja 45 dienas pēc budžeta projekta iesniegšanas Eiropas Parlaments to apstiprina, budžets ir pieņemts galīga varianta. Ja šaja laika Eiropas Parlaments nav ne grozījis budžeta projektu, ne arī ierosinajis labojumus, budžetu uzskata par pieņemtu galīga varianta.

Ja šaja laika Eiropas Parlaments ir pieņēmis grozījumus vai ierosinajis labojumus, budžeta projektu ar grozījumiem vai ierosinatajiem labojumiem nodod Padomei.

Padome, apspriedusi budžeta projektu ar Komisiju un, vajadzības gadījuma, ar citam ieinteresētam iestadēm, rīkojas saskaņa ar šadiem nosacījumiem:

a) Padome ar kvalificētu balsu vairakumu var labot visus Eiropas Parlamenta pieņemtos grozījumus;

b) attiecība uz ierosinatajiem labojumiem,

- ja Eiropas Parlamenta ierosinatais labojums nepalielina kadas iestades izdevumu kopsummu, jo īpaši tapēc, ka labojuma paredzēto izdevumu palielinajumu noteikti kompensētu viens vai vairaki ierosinati labojumi, kas attiecīgi samazinatu izdevumus, Padome ar kvalificētu balsu vairakumu var noraidīt ierosinato labojumu. Ja ta nenolemj to noraidīt, ierosinatais labojums ir pieņemts;

- ja Eiropas Parlamenta ierosinatais labojums palielina kadas iestades izdevumu kopsummu, Padome ar kvalificētu balsu vairakumu var pieņemt ierosinato labojumu. Ja ta nenolemj to pieņemt, ierosinatais labojums ir noraidīts;

- ja, ievērojot vienu no divam iepriekšējam ša punkta daļam, Padome ir noraidījusi ierosinato labojumu, ta ar kvalificētu balsu vairakumu var saglabat budžeta projekta uzradīto summu vai noteikt citu summu.

Budžeta projektu labo, pamatojoties uz labojumiem, kurus atbalstījusi Padome.

Ja 15 dienas pēc projekta iesniegšanas Padome nav labojusi nevienu Eiropas Parlamenta pieņemto grozījumu un ir pieņēmusi ta ierosinatos labojumus, budžetu uzskata par pieņemtu galīga varianta. Padome dara zinamu Eiropas Parlamentam, ka nav labojusi nevienu grozījumu un ierosinatie labojumi ir pieņemti.

Ja šaja laika Padome ir labojusi vienu vai vairakus Eiropas Parlamenta pieņemtus grozījumus vai arī ta ierosinatie labojumi ir noraidīti vai laboti, laboto budžeta projektu atkal nodod Eiropas Parlamentam. Padome apspriedes lēmumu dara zinamu Eiropas Parlamentam.

Piecpadsmit dienas pēc budžeta projekta iesniegšanas Eiropas Parlaments, kam dara zinamu, kas nolemts par ta ierosinatajiem labojumiem, ar visu ta locekļu vairakumu un trijam piektdaļam nodoto balsu var grozīt vai noraidīt labojumus, ko Padome izdarījusi ta grozījumos, un attiecīgi pieņem budžetu. Ja šaja laika Eiropas Parlaments nav pieņēmis lēmumu, budžetu uzskata par pieņemtu galīga varianta.

Kad šaja panta paredzēta procedūra ir beigusies, Eiropas Parlamenta priekšsēdētajs paziņo, ka budžets ir pieņemts galīga varianta.

Eiropas Parlaments ar visu ta locekļu vairakumu un divam trešdaļam nodoto balsu svarīgu iemeslu dēļ tomēr var noraidīt budžeta projektu un prasīt iesniegt jaunu projektu.

Ik gadu visiem izdevumiem, kas tieši neizriet no ša Līguma vai tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņa ar to, nosaka maksimalo likmi, par ko attiecīgaja gada var palielinat viena tipa izdevumus.

Komisija, apspriedusies ar Ekonomikas politikas komiteju, dara zinamu šo maksimalo likmi, ievērojot

- Kopienas nacionala kopprodukta dinamikas kvantitatīvas tendences;

- caurmēra izmaiņas dalībvalstu budžetos;

un

- dzīves dardzības dinamikas tendences iepriekšēja finanšu gada.

Maksimalo likmi pirms 1. maija dara zinamu visam Kopienas iestadēm. Budžeta procedūras laika tam jaievēro šī likme, ņemot vēra ša punkta ceturto un piekto daļu.

Ja Padomes sastadītaja budžeta projekta faktiska palielinajuma likme izdevumiem, kas tieši neizriet no ša Līguma vai tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņa ar to, parsniedz pusi no maksimalas likmes, Eiropas Parlaments, izmantojot tiesības izdarīt labojumus, var vēl palielinat šo izdevumu kopsummu līdz apjomam, kas neparsniedz pusi no maksimalas likmes.

Ja Eiropas Parlaments, Padome vai Komisija uzskata, ka Kopienu darbības interesēs ir japalielina likme, kas noteikta saskaņa ar šaja punkta izklastīto procedūru, citu likmi var noteikt, Padomei, kas pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairakumu, vienojoties ar Eiropas Parlamentu, kas pieņem lēmumu ar visu ta locekļu vairakumu un trijam piektdaļam nodoto balsu.

Katra iestade īsteno ar šo pantu piešķirtas pilnvaras, ievērojot šo Līgumu un saskaņa ar to pieņemtos tiesību aktus, jo īpaši tos, kas attiecas uz Kopienas pašas resursiem, ka arī uz ieņēmumu un izdevumu līdzsvaru.

273. pants (bijušais 204. pants)

Ja, finanšu gadam sakoties, par budžetu vēl nav nobalsots, tad atbilstīgi regulam, kas pieņemtas saskaņa ar 279. pantu, katru mēnesi var iztērēt summu, kas neparsniedz vienu divpadsmito daļu no iepriekšēja finanšu gada budžeta asignējumiem jebkura budžeta nodaļa vai cita apakšnodaļa; šie noteikumi Komisijai tomēr nedod iespēju saņemt līdzekļus, kas parsniedz vienu divpadsmito daļu no summas, ko paredz topošais budžeta projekts.

Ja parējie pirmaja panta daļa izklastītie nosacījumi ir ievēroti, Padome ar kvalificētu balsu vairakumu var atļaut izdevumus, kas parsniedz vienu divpadsmito daļu.

Ja lēmums attiecas uz izdevumiem, kas tieši neizriet no ša Līguma vai saskaņa ar to pieņemtiem tiesību aktiem, Padome to tūlīt nodod Eiropas Parlamentam; trīsdesmit dienas Eiropas Parlaments ar visu ta deputatu vairakumu un trīs piektdaļam nodoto balsu var pieņemt citadu lēmumu par izdevumiem, kas parsniedz ša pirmaja panta daļa minēto vienu divpadsmito daļu. Šīs Padomes lēmuma daļas īstenošanu aptur tikmēr, kamēr Eiropas Parlaments pieņem lēmumu. Ja minētaja laika Eiropas Parlaments nav pieņēmis citadu lēmumu ka Padome, to uzskata par pieņemtu galīga varianta.

Ša panta otraja un trešaja daļa minētie lēmumi nosaka vajadzīgos pasakumus attiecība uz līdzekļiem, kas nodrošina ša panta piemērošanu.

274. pants (bijušais 205. pants)

Atbilstīgi regulam, kas pieņemtas saskaņa ar 279. pantu, Komisija saskaņa ar asignējumu apjomu uzņemas atbildību par budžeta izpildi, ievērojot pareizas finanšu vadības principus. Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, lai nodrošinatu to, ka asignējumus izmanto saskaņa ar pareizas finanšu vadības principiem.

Regulas paredz sīki izstradatus noteikumus par to, ka katra iestade atbild par pašas izdevumiem.

Komisija, ņemot vēra ierobežojumus un nosacījumus, kas paredzēti regulas, kuras pieņemtas saskaņa ar 279. pantu, budžeta var parcelt asignējumus no vienas nodaļas uz citu vai no vienas apakšnodaļas uz citu.

275. pants (bijušais 205.a pants)

Komisija katru gadu Padomei un Eiropas Parlamentam iesniedz parskatu par budžeta izpildi iepriekšēja finanšu gada. Komisija minētajam iestadēm nodod arī finanšu ziņojumu par Kopienas aktīviem un pasīviem.

276. pants (bijušais 206. pants)

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, kas pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairakumu, atbrīvo Komisiju no atbildības par budžeta izpildi. Šaja sakara vispirms Padome un pēc tam Eiropas Parlaments parbauda 275. panta minētos parskatus un finanšu ziņojumu, Revīzijas palatas gada parskatu kopa ar revidējamo iestažu atbildēm uz Revīzijas palatas apsvērumiem, 248. panta 1. punkta otraja daļa minēto deklaraciju par ticamību, ka arī visus attiecīgos Revīzijas palatas īpašos ziņojumus.

Pirms Eiropas Parlaments atbrīvo Komisiju no atbildības par budžeta izpildi, ka arī jebkura cita gadījuma, kas saistīts ar tas pilnvaram attiecība uz budžeta izpildi, tas var Komisijai lūgt pieradījumus par faktiskajiem izdevumiem un finanšu kontroles sistēmu darbību. Komisija pēc Eiropas Parlamenta lūguma tam sniedz visu vajadzīgo informaciju.

Komisija dara visu vajadzīgo, lai ievērotu apsvērumus lēmumos, kas atbrīvo no atbildības par budžeta izpildi, un citus Eiropas Parlamenta apsvērumus par faktiskajiem izdevumiem, ka arī piezīmes, kas pievienotas Padomes pieņemtajiem ieteikumiem par atbrīvošanu no atbildības par budžeta izpildi.

Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes lūguma Komisija ziņo par pasakumiem, kas veikti sakara ar šiem apsvērumiem un piezīmēm, un jo īpaši par noradījumiem tam struktūrvienībam, kas atbild par budžeta izpildi. Šos ziņojumus nodod arī Revīzijas palatai.

277. pants (bijušais 207. pants)

Budžetu izstrada norēķinu vienības, kuras nosaka atbilstīgi regulam, ko pieņem saskaņa 279. pantu.

278. pants (bijušais 208. pants)

Komisija, ar nosacījumu, ka ta informē kompetentas attiecīgo dalībvalstu iestades, var no vienas dalībvalsts valūtas konvertēt citas dalībvalsts valūta tik lielus uzkrajumus, cik vajadzīgs, lai tos izmantotu ša Līguma mērķiem. Komisija, cik vien iespējams, nekonvertē valūtu, ja tas rīcība ir skaidra nauda vai likvīdi aktīvi valūtas, kuras tai vajadzīgas.

Komisija sadarbojas ar visam dalībvalstīm ar attiecīgas valsts noradītas varasiestades starpniecību. Veicot finanšu operacijas, Komisija izmanto attiecīgas dalībvalsts emisijas bankas pakalpojumus vai jebkuras citas šīs valsts apstiprinatas finanšu iestades pakalpojumus.

279. pants (bijušais 209. pants)

Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ka arī saņēmusi Revīzijas palatas atzinumu, ar vienpratīgu lēmumu

a) pieņem finanšu regulas, kas precizē budžeta apstiprinašanas un izpildes, ka arī parskatu iesniegšanas un parbaudes procedūru;

b) nosaka metodes un procedūru, ka Komisijas rīcība nodod budžeta ieņēmumus, kas paredzēti noteikumos par Kopienas pašas resursiem, un paredz pasakumus, kuri vajadzības gadījuma javeic, lai apmierinatu vajadzību pēc skaidras naudas;

c) izstrada noteikumus attiecība uz finanšu kontrolieru, kredītrīkotaju un gramatvežu pienakumiem, ka arī attiecība uz piemērotam parbaužu metodēm.

280. pants (bijušais 209.a pants)

Kopiena un dalībvalstis apkaro krapšanu un citadu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Kopienas finanšu intereses, saskaņa ar šo pantu veicot pasakumus, kuriem jaattur no šadas rīcības, ka arī janodrošina efektīva aizsardzība dalībvalstīs.

Nolūka novērst krapšanu, kas apdraud Kopienas finanšu intereses, dalībvalstis veic tadus pašus pasakumus, ka apkarojot krapšanu, kas apdraud viņu pašu finanšu intereses.

Neskarot citus ša Līguma noteikumus, dalībvalstis koordinē rīcību, kuras mērķis ir aizsargat pret krapšanu Kopienas finanšu intereses. Šaja nolūka tas kopa ar Komisiju izvērš ciešu un regularu kompetento iestažu sadarbību.

Lai panaktu efektīvu un līdzvērtīgu aizsardzību dalībvalstīs, Padome saskaņa ar 251. panta minēto procedūru, apspriedusies ar Revīzijas palatu, paredz novēršanas un apkarošanas pasakumus cīņai pret krapšanu, kas apdraud Kopienas finanšu intereses. Šie pasakumi neattiecas uz dalībvalstu kriminallikumu piemērošanu vai tiesas spriešanu.

Komisija sadarbība ar dalībvalstīm katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par pasakumiem, kas veikti, lai īstenotu šo pantu.

SESTA DAĻA

VISPARĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

281. pants (bijušais 210. pants)

Kopiena ir tiesību subjekts.

282. pants (bijušais 211. pants)

Visas dalībvalstīs Kopienai ir visplašaka tiesībspēja un rīcībspēja, ko šo valstu likumi piešķir juridiskam personam; ta var iegūt vai atsavinat kustamu un nekustamu īpašumu, ka arī būt par pusi tiesas pravas. Šaja sakara Kopienu parstav Komisija.

283. pants (bijušais 212. pants)

Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar parējam attiecīgam iestadēm, ar kvalificētu balsu vairakumu pieņem Eiropas Kopienu Amatpersonu nolikumu un Kopienu parējo darbinieku nodarbinatības nosacījumus.

284. pants (bijušais 213. pants)

Lai veiktu tai uzticētos uzdevumus, Komisija drīkst vakt visu vajadzīgo informaciju un veikt jebkadu parbaudi, ievērojot ierobežojumus un nosacījumus, ko Padome paredz saskaņa ar šo Līgumu.

285. pants (bijušais 213.a pants)

Neskarot 5. pantu Protokola par Eiropas Centralo banku sistēmas statūtiem un Eiropas Centralas bankas statūtiem, Padome saskaņa ar 251. panta minēto procedūru paredz statistikas izveides pasakumus, ja tie vajadzīgi Kopienas darbībam.

Kopienas statistikas izveide atbilst taisnīguma, ticamības, objektivitates, zinatniskas neatkarības, rentabilitates un statistikas konfidencialitates prasībam; ta nerada saimnieciskas darbības subjektiem parmērīgus apgrūtinajumus.

286. pants (bijušais 213.b pants)

No 1999. gada 1. janvara Kopienas tiesību akti par fizisku personu aizsardzību attiecība uz personas datu apstradi un šadu datu brīvu apriti attiecas uz iestadēm, kas izveidotas ar šo Līgumu vai pamatojoties uz to.

Pirms 1. punkta minētas dienas Padome saskaņa ar 251. panta minēto procedūru nodibina neatkarīgu parraudzības iestadi, kuras uzdevums ir uzraudzīt šadu Kopienas tiesību aktu piemērošanu attiecība uz Kopienas iestadēm, un vajadzības gadījuma pieņem citus attiecīgus noteikumus.

287. pants (bijušais 214. pants)

Kopienas iestažu darbinieki, Kopienas komiteju locekļi, amatpersonas un parējie darbinieki, arī beiguši pienakumu izpildi, nedrīkst izpaust informaciju, uz ko attiecas pienakums glabat dienesta noslēpumus, jo īpaši informaciju par uzņēmumiem, to darījumu attiecībam un izmaksam.

288. pants (bijušais 215. pants)

Kopienas atbildību par līgumsaistību izpildi regulē likumi, ko piemēro attiecīgiem līgumiem.

Ja pastav tadas saistības, kas nav līgumsaistības, Kopiena saskaņa ar visparējiem tiesību principiem, kas kopīgi visu dalībvalstu tiesību sistēmam, atlīdzina jebkadu kaitējumu, ko nodarījušas Kopienas iestades vai to darbinieki, pildot savus pienakumus.

Ša panta iepriekšēja daļa ar tadiem pašiem nosacījumiem attiecas arī uz kaitējumu, ko nodarījusi Eiropas Centrala banka vai tas darbinieki, pildot savus pienakumus.

Darbinieku personisko atbildību attiecības ar Kopienu reglamentē Amatpersonu nolikums vai Nodarbinatības nosacījumi.

289. pants (bijušais 216. pants)

Kopienas iestažu atrašanas vietu nosaka, dalībvalstu valdībam savstarpēji vienojoties.

290. pants (bijušais 217. pants)

Noteikumus par valodu lietošanu Kopienas iestadēs, neskarot Tiesas reglamenta noteikumus, ar vienpratīgu lēmumu pieņem Padome.

291. pants (bijušais 218. pants)

Atbilstīgi nosacījumiem, kas izklastīti 1965. gada 8. aprīļa Protokola par privilēģijam un imunitati Eiropas Kopienas, dalībvalstu teritorijas Kopienai ir visas privilēģijas un imunitate, kas vajadzīga, lai veiktu tas uzdevumus. Tas attiecas arī uz Eiropas Centralo banku, Eiropas Monetaro institūtu un Eiropas Investīciju banku.

292. pants (bijušais 219. pants)

Risinot domstarpības, kas saistītas ar ša Līguma interpretaciju vai piemērošanu, dalībvalstis apņemas izmantot tikai tadas domstarpību izšķiršanas metodes, kadas paredz šis Līgums.

293. pants (bijušais 220. pants)

Vajadzības gadījuma dalībvalstis rīko savstarpējas sarunas, lai nodrošinatu šadas savu pilsoņu intereses:

- aizsargatu personas, nodrošinatu un aizsargatu viņu tiesības saskaņa ar tadiem pašiem nosacījumiem, kadus valsts noteikusi saviem pilsoņiem;

- atceltu nodokļu divkaršu uzlikšanu Kopiena;

- savstarpēji atzītu sabiedrības, kas definētas 48. panta otraja daļa, saglabatu sabiedrību juridiskas personas statusu, tam parceļot atrašanas vietu no vienas valsts uz citu, un ļautu apvienoties sabiedrībam, kuru darbību regulē dažadu valstu likumi;

- vienkaršotu formalitates, kas regulē tiesu nolēmumu un šķīrējtiesu nolēmumu savstarpēju atzīšanu un piespiedu izpildi.

294. pants (bijušais 221. pants)

Neskarot citus ša Līguma noteikumus, dalībvalstis citu dalībvalstu pilsoņiem piešķir tas pašas tiesības piedalīties 48. panta definēto sabiedrību kapitala veidošana, ko tas piešķir saviem pilsoņiem.

295. pants (bijušais 222. pants)

Šis Līgums nekadi neietekmē dalībvalstu tiesību aktus, kas regulē īpašumtiesību sistēmu.

296. pants (bijušais 223. pants)

Šis Līgums neliedz piemērot šadus noteikumus:

a) dalībvalstīm nav jasniedz informacija, kuras izpaušanu ta atzīst par būtisku savas drošības interešu apdraudējumu;

b) dalībvalstis var veikt pasakumus, ko uzskata par vajadzīgiem, lai aizsargatu savas būtiskas drošības intereses, kas saistītas ar ieroču, munīcijas un militara aprīkojuma ražošanu vai tirdzniecību; šadi pasakumi kopēja tirgū nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt tadu ražojumu konkurenci, kuri nav tieši paredzēti militariem nolūkiem.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienpratīgu lēmumu var grozīt 1958. gada 15. aprīlī sastadīto to ražojumu sarakstu, uz kuriem attiecas 1. punkta b) apakšpunkts.

297. pants (bijušais 224. pants)

Dalībvalstis sava starpa apspriežas par to, kadus kopīgus līdzekļus izmantot kopēja tirgus aizsardzībai pret pasakumiem, kas kadai dalībvalstij būtu javeic gadījuma, ja taja izceltos nozīmīgi iekšēji nemieri, kas traucētu uzturēt likumību un kartību, saktos karš vai nopietns starptautisks saspīlējums, kas radītu kara draudus, vai arī šī valsts pildītu pienakumus, ko ta uzņēmusies, lai uzturētu mieru un starptautisku drošību.

298. pants (bijušais 225. pants)

Ja pasakumi, kas veikti 296. un 297. panta minētajos gadījumos, kopēja tirgū rada konkurences traucējumus, Komisija kopa ar attiecīgo valsti noskaidro, ka šadus pasakumus saskaņot ar šo Līgumu.

Atkapjoties no 226. un 227. panta noteiktas procedūras, Komisija vai jebkura dalībvalsts var tieši griezties Tiesa, ja uzskata, ka cita dalībvalsts nepareizi izmanto 296. un 297. panta paredzētas pilnvaras. Tiesa pieņem lēmumu slēgta tiesas sēdē.

299. pants (bijušais 227. pants)

Šis Līgums attiecas uz Beļģijas Karalisti, Danijas Karalisti, Vacijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spanijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Italijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugales Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritanijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti.

Ša Līguma noteikumi attiecas uz Francijas aizjūras departamentiem, Azoru salam, Madeiru un Kanariju salam.

Tomēr, ņemot vēra Francijas aizjūras departamentu, Azoru salu, Madeiras un Kanariju salu struktūras socialo un ekonomisko stavokli, ko vēl vairak apgrūtina tadi faktori ka attalums, tas, ka tas ir salas, maza teritorija, sarežģīts reljefs un klimats, tautsaimniecības atkarība no atsevišķiem ražojumiem, kas, nemainoties un cits citu papildinot, nopietni kavē to attīstību, Padome ar kvalificētu balsu vairakumu pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, paredz īpašus pasakumus, lai izstradatu nosacījumus ša Līguma piemērošanai minētajiem reģioniem, tostarp kopēju politiku.

Padome, paredzot attiecīgos pasakumus, kas minēti ša punkta otraja daļa, ņem vēra, piemēram, muitas un tirdzniecības politiku, fiskalo politiku, brīvas tirdzniecības zonas, lauksaimniecības un zvejniecības politiku, nosacījumus izejvielu un nozīmīgu patēriņa preču piegadei, valsts palīdzību un nosacījumus, lai piekļūtu struktūrfondiem un Kopienas horizontalajam programmam.

Padome paredz ša punkta otraja daļa minētos pasakumus, ņemot vēra talako reģionu īpatnības un grūtības un neietekmējot Kopienas tiesiska regulējuma integritati un saskaņu, tostarp iekšējo tirgu un kopējo politiku.

Īpaša asociacijas procedūra, kas izklastīta ša Līguma ceturtaja daļa, attiecas uz tam aizjūras zemēm un teritorijam, kas uzskaitītas ša Līguma II pielikuma.

Šis Līgums neattiecas uz tam aizjūras zemēm un teritorijam, kas uztur īpašas attiecības ar Lielbritanijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un kuras nav iekļautas iepriekšminētaja saraksta.

Šis Līgums attiecas uz tam Eiropas teritorijam, par kuru arlietam ir atbildīga kada no dalībvalstīm.

Šis Līgums attiecas uz Alandu salam saskaņa ar 2. protokolu Akta par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanas nosacījumiem.

Atkapjoties no iepriekšējiem punktiem,

a) šis Līgums neattiecas uz Farēru salam;

b) šis Līgums neattiecas uz Lielbritanijas un Ziemeļīrijas Apvienotas Karalistes Suverēnajam bazu teritorijam Kipra;

c) šis Līgums attiecas uz Normandijas salam un Menas salu tikai tiktal, ciktal tas vajadzīgs, lai nodrošinatu to noteikumu īstenošanu, kas attiecas uz minētajam salam un ko paredz 1972. gada 22. janvarī parakstītais Līgums par jaunu dalībvalstu uzņemšanu Eiropas Ekonomikas kopiena un Eiropas Atomenerģijas kopiena.

300. pants (bijušais 228. pants)

Gadījuma, ja šis Līgums paredz slēgt nolīgumus starp Kopienu un vienu vai vairakam valstīm vai starptautiskam organizacijam, Komisija sniedz ieteikumus Padomei, kas pilnvaro Komisiju sakt vajadzīgas sarunas. Šīs sarunas vada Komisija, apspriežoties ar īpašam Padomes ieceltam komitejam, kas tai palīdz veikt šo uzdevumu, un saskaņa ar direktīvam, ko Padome var tai izdot.

Izmantojot ar šo punktu piešķirtas pilnvaras, Padome pieņem lēmumus ar kvalificētu balsu vairakumu, izņemot gadījumus, attiecība uz kuriem ša panta 2. punkta pirmaja daļa noteikts, ka Padome lēmumus pieņem vienpratīgi.

Ievērojot pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas šaja joma, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairakumu pieņem lēmumus par nolīgumu parakstīšanu, reizē ar kuriem var pieņemt arī lēmumus par nolīgumu pagaidu piemērošanu pirms to stašanas spēka, ka arī pieņem lēmumus par nolīgumu slēgšanu. Padome lēmumus pieņem vienpratīgi, ja nolīgums attiecas uz jomu, par kuru vajadzīga vienpratība, lai pieņemtu iekšējus noteikumus un slēgtu 310. panta minētos nolīgumus.

Atkapjoties no 3. punkta noteikumiem, tas pašas procedūras attiecas arī uz lēmumu apturēt kada nolīguma piemērošanu, ka arī uz tadu nostaju pieņemšanu, kas Kopienas varda jaapstiprina kada struktūra, kas izveidota ar nolīgumu, kurš noslēgts, pamatojoties uz 310. pantu, ja šada struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskam sekam, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgaja nolīguma noteikto iestažu sistēmu.

Eiropas Parlamentam tūlīt un pilnīgi dara zinamu katru lēmumu, kas pieņemts atbilstīgi šim punktam un kas attiecas uz nolīgumu pagaidu piemērošanu vai piemērošanas partraukšanu, vai Kopienas nostajas pieņemšanu struktūra, kas izveidota ar nolīgumu, kurš noslēgts, pamatojoties uz 310. pantu.

Padome slēdz nolīgumus, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, izņemot nolīgumus, kas minēti 133. panta 3. punkta, tostarp gadījumos, kad nolīgums attiecas uz jomu, attiecība uz kuru jaievēro 251. vai 252. panta paredzēta procedūra, lai pieņemtu iekšējus noteikumus. Eiropas Parlaments sniedz atzinumu termiņa, kuru Padome nosaka atbilstīgi jautajuma steidzamībai. Ja atzinums noteiktaja termiņa nav sniegts, Padome ir tiesīga pieņemt lēmumu.

Atkapjoties no ša punkta iepriekšējas daļas, 310. panta minētos nolīgumus, citus nolīgumus, kas, izvēršot sadarbību, izveido īpašu iestažu sistēmu, nolīgumus, kas būtiski ietekmē Kopienas budžetu, ka arī nolīgumus, kuru dēļ jaizdara grozījumi kada akta, kurš pieņemts saskaņa ar 251. panta minēto procedūru, slēdz tikai pēc tam, kad saņemta Eiropas Parlamenta piekrišana.

Steidzamos gadījumos Padome un Eiropas Parlaments vienojas par termiņu, kura šī piekrišana jasaņem.

Slēdzot nolīgumus, Padome, atkapjoties no ša panta 2. punkta, var pilnvarot Komisiju Kopienas varda apstiprinat grozījumus, ja nolīgums paredz tos pieņemt atbilstīgi vienkaršotai procedūrai vai ja grozījumus pieņem ar attiecīgo nolīgumu izveidota struktūra; Padome var paredzēt šadam pilnvarojumam īpašus nosacījumus.

Ja Padome paredz noslēgt nolīgumu, kura dēļ jaizdara grozījumi šaja Līguma, grozījumi vispirms japieņem saskaņa ar procedūru, kas paredzēta 48. panta Līguma par Eiropas Savienību.

Padome, Komisija vai jebkura dalībvalsts var saņemt Tiesas atzinumu par to, vai paredzētais nolīgums ir saderīgs ar šo Līgumu. Ja Tiesas atzinums ir negatīvs, nolīgums var staties spēka tikai saskaņa ar 48. pantu Līguma par Eiropas Savienību.

Nolīgumi, kas noslēgti saskaņa ar šaja panta izklastītajiem nosacījumiem, uzliek saistības Kopienas iestadēm un dalībvalstīm.

301. pants (bijušais 228.a pants)

Ja kopēja nostaja vai kopīga rīcība, kas paredzēta saskaņa ar noteikumiem, kuri ietverti Līguma par Eiropas Savienību un attiecas uz kopējo arpolitiku un drošības politiku, paredz Kopienai daļēji vai pilnīgi partraukt vai sašaurinat ekonomiskas attiecības ar vienu vai vairakam trešam valstīm, Padome veic vajadzīgos steidzamos pasakumus. Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairakumu.

302. pants (bijušais 229. pants)

Komisijas pienakums ir uzturēt visas iespējamas attiecības ar Apvienoto Naciju Organizacijas iestadēm un ar tas specializētam iestadēm.

Komisija uztur šadas attiecības arī ar visam starptautiskam organizacijam.

303. pants (bijušais 230. pants)

Komisija ievieš visas attiecīgas formas sadarbībai ar Eiropas Padomi.

304. pants (bijušais 231. pants)

Kopiena izveido ciešu sadarbību ar Ekonomiskas sadarbības un attīstības organizaciju un, savstarpēji vienojoties, sīkak nosaka šīs sadarbības formas.

305. pants (bijušais 232. pants)

Šis Līgums neietekmē Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibinašanas līgumu, jo īpaši dalībvalstu tiesības un pienakumus, minētas Kopienas iestažu pilnvaras un šaja Līguma ietvertos noteikumus par ogļu un tērauda kopēja tirgus darbību.

Šis Līgums neparedz atkapes no Eiropas Atomenerģijas kopienas dibinašanas līguma.

306. pants (bijušais 233. pants)

Šis Līgums neliedz pastavēt vai attīstīties reģionalam apvienībam, ko veido Beļģija un Luksemburga vai Beļģija, Luksemburga un Nīderlande, ciktal šo reģionalo apvienību mērķi nav sasniedzami, piemērojot šo Līgumu.

307. pants (bijušais 234. pants)

Šis Līgums neietekmē tiesības un pienakumus, ko uzliek nolīgumi, kurus pirms 1958. gada 1. janvara un – attiecība uz kandidatvalstīm – pirms to pievienošanas dienas viena vai vairakas dalībvalstis, no vienas puses, noslēgušas ar vienu vai vairakam trešam valstīm, no otras puses.

Ja minētie nolīgumi nesader ar šo Līgumu, attiecīga dalībvalsts vai attiecīgas dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasakumus, lai novērstu konstatēto nesaderību. Vajadzības gadījuma dalībvalstis šaja sakara sniedz savstarpēju palīdzību un vienojas par kopēju attieksmi.

Piemērojot ša panta pirmaja daļa minētos nolīgumus, dalībvalstis ņem vēra to, ka tiesības, par kuru piešķiršanu tas vienojušas šaja Līguma, ir būtiska Kopienas sistēmas daļa un tadējadi ir cieši saistītas ar kopīgu iestažu dibinašanu, attiecīgu pilnvaru piešķiršanu tam, ka arī ar to, ka visas citas dalībvalstis piešķir tadas pašas tiesības.

308. pants (bijušais 235. pants)

Ja izradas, ka Kopienai, lai sasniegtu kadu tas mērķi kopēja tirgus darbība, javeic pasakumi, kuru veikšanai šis Līgums nepiešķir vajadzīgas pilnvaras, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar vienpratīgu lēmumu veic attiecīgus pasakumus.

309. pants (bijušais 236. pants)

Ja saskaņa ar 7. panta 2. punktu Līguma par Eiropas Savienību ir pieņemts lēmums uz laiku atņemt balsstiesības kadas dalībvalsts valdības parstavim, tad šīs balsstiesības atņem arī attiecība uz šo Līgumu.

Turklat, ja saskaņa ar 6. panta 1. punktu ir konstatēts, ka dalībvalsts vairakkart nopietni parkapusi principus, kas minēti 7. panta 1. punkta Līguma par Eiropas Savienību, Padome ar kvalificētu balsu vairakumu var nolemt uz laiku atņemt dažas tiesības, ko nosaka ša Līguma piemērošana konkrētaja dalībvalstī. To īstenojot, Padome ņem vēra iespējamas sekas, ko šada tiesību atņemšana var radīt attiecība uz fizisku un juridisku personu tiesībam un pienakumiem.

Attiecīgai dalībvalstij joprojam ir saistoši ša Līguma uzliktie pienakumi.

Padome ar kvalificētu balsu vairakumu vēlak var nolemt mainīt vai atcelt pasakumus, kas noteikti saskaņa ar 2. punktu, ja mainas apstakļi, kas likuši tos īstenot.

Pieņemot lēmumus, kas minēti 2. un 3. punkta, Padome neņem vēra attiecīgas dalībvalsts valdības parstavja balsojumu. Atkapjoties no 205. panta 2. punkta, kvalificēts balsu vairakums ir tada pati attiecīgajiem Padomes locekļiem piešķirto balsu attiecība, kada noteikta 205. panta 2. punkta.

Šo punktu piemēro arī tad, ja saskaņa ar 1. punktu balsstiesības uz laiku atņem. Tados gadījumos lēmumu, kam vajadzīga vienpratība, pieņem, attiecīgas dalībvalsts valdības parstavim nebalsojot.

310. pants (bijušais 238. pants)

Kopiena ar vienu vai vairakam valstīm vai starptautiskam organizacijam var slēgt asociacijas nolīgumus, kas nosaka savstarpējas tiesības un pienakumus, kopīgu rīcību un īpašu procedūru.

311. pants (bijušais 239. pants)

Protokoli, kas pēc dalībvalstu savstarpējas vienošanas pievienoti šim Līgumam, ir daļa no ta.

312. pants (bijušais 240. pants)

Šis Līgums ir noslēgts uz neierobežotu laiku.

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

313. pants (bijušais 247. pants)

Augstas Līgumslēdzējas Puses šo Līgumu ratificē saskaņa ar attiecīgajam konstitucionalajam prasībam. Ratifikacijas dokumentus deponē Italijas Republikas valdībai.

Šis Līgums stajas spēka nakama mēneša pirmaja diena pēc tam, kad ratifikacijas dokumentu deponē pēdēja parakstītajvalsts. Ja tomēr deponēšana notiek vēlak ka 15 dienas pirms nakama mēneša sakuma, šis Līgums nestajas spēka līdz aiznakama mēneša pirmajai dienai pēc ratifikacijas dokumenta deponēšanas.

314. pants (bijušais 248. pants)

Ša Līguma oriģinalu viena eksemplara franču, holandiešu, itaļu un vacu valoda deponē Italijas Republikas valdības arhīva; visi četri teksti ir vienlīdz autentiski, un Italijas Republikas valdība izsniedz apliecinatu kopiju visu citu parakstītajvalstu valdībam.

Saskaņa ar Pievienošanas līgumiem autentisks ir arī ša Līguma teksts angļu, daņu, grieķu, īru, portugaļu, somu, spaņu un zviedru valoda.

To apliecinot, attiecīgie Pilnvarotie ir parakstījuši šo Līgumu. Roma, tūkstoš deviņi simti piecdesmit septīta gada divdesmit piektaja marta.

[PARAKSTI]

Pielikumi

I PIELIKUMS

SARAKSTS,

kas minēts Līguma 32. panta

II PIELIKUMS

Aizjūras zemes un teritorijas,

uz kuram attiecas Līguma ceturta daļa

- Grenlande,

- Jaunkaledonija un tai piederīgas teritorijas,

- Franču Polinēzija,

- Francijas Dienvidu un Antarktikas teritorijas,

- Volisas un Futūnas salas,

- Meijota,

- Senpjēra un Mikelona,

- Aruba,

- Nīderlandes Antiļu salas:

- Bonaire,

- Kirasao,

- Saba,

- Sintestatiusa,

- Senmartēna.

- Angilja,

- Kaimanu salas,

- Folklendu salas,

- Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas,

- Monserrata,

- Pitkerna,

- Sv. Helēnas sala un tai piederīgas teritorijas,

- Britu Antarktikas teritorija,

- Britu Indijas okeana teritorija,

- Tērksas un Kaikosas salas,

- Britu Virdžīnu salas,

- Bermudu salas.