CATEGORII DOCUMENTE |
Bulgara | Ceha slovaca | Croata | Engleza | Estona | Finlandeza | Franceza |
Germana | Italiana | Letona | Lituaniana | Maghiara | Olandeza | Poloneza |
Sarba | Slovena | Spaniola | Suedeza | Turca | Ucraineana |
DOCUMENTE SIMILARE |
|
Biznesa augstskola
Turība
Uzņēmējdarbības vadība
Latvija un Eiropas Savienība
Satura radītajs
Ievads.. 3
1. ES mērķi un pamatprincipi. 4
2. Iestaanas process ES 4
3. Latvijas un ES attiecību vēsture5
4. ES finanses un Latvija.. 7
5. ES pilsoņtiesības.. 8
6. ES un izglītība9
7. ES vienotais tirgus.. ..11
8.VienotavalūtaESdalībvaIstīs-eiro.13
9. ES un lauksaimniecība.14
10. ES kopēja arēja un droības politika. 15
11. Eiropas Kustības Latvija formulētie 10 argumenti, kapēc Latvijai ir vērts iestatie ES16
12. Eiropas Komisijas vērtējums par Latviju 17
Secinajumi19
Izmantota literatūra..21
levads
Eiropas Savienība ir brīvpratīga valstu apvienība, kura izveidota kopīgu mērķu īstenoanai - iedzīvotaju ekonomiskas un socialas labklajības nodroinaanai, demokratijas attīstībai, stabilitates un droības garantēanai.
Eiropas Savienības pirmsakumi ir meklējami 1951.gada, kad Francija, Vacija, Italija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga nodibinaja Eiropas Ogļu un tērauda kopienu. Tas galvenais mērķis bija ar ekonomiskas sadarbības palīdzību novērst jaunu karu izcelanas iespējas. Laika gaita īm valstīm pievienojas arī citas Eiropas valstis, tadejadi Eiropas Savienībai pieaugot līdz 15 dalībvalstīm Eiropas Savienības dalībvalstis ir:
Austrija, Beļģija, Danija, Francija, Grieķija, Italija, Īrija, Lielbritanija, Luksmeburga, Nīderlande, Spanija, Portugale, Somija, Vacija, Zviedrija. Savu kartu pievienoties Eiropas Savienībai gaida 11 valstis:
Bulgarija, Čehija, Igaunija. Latvija, Lietuva, Kipra, Polija, Rumanija, Slovakija, Slovēnija un Ungarija.
aja darba vēlos runat par Eiropas Savienību un tas attiecībam ar Latviju. Manuprat, ta obrīd ir ļoti aktuala tēma Latvijai.
1. ES mērķi un pamatprincipi
Eiropas Savienībai ka lielai un sareģītai organizacijai ir ļoti daudzveidīgi mērķi. Svarīgakie mērķi ir adi:
Miera un stabilitates garantēana;
Ekonomiskas labklajības palielinaana;
Socialas labklajības nodroinaana;
Eiropas starptautiskas lomas ietekmes palielinaana;
Iekējas droības garantēana.
Visus os mērķus vieno kopīga vēlēanas, nodroinat labklajību un radīt drou vidi, kura cilvēks varētu brīvi dzīvot un attīstīties. Eiropas Savienība ir valstu apvienība kura valda liberalas vērtības. Ta ir pakļauta iedzīvotaju interesēm un vajadzībam. Tas arī nosaka Eiropas Savienības galvenos darbības pamatprincipus, kas ir adi:
Demokratiska sabiedrības parvalde;
Brīva tirgus ekonomika;
Visparējo cilvēktiesību ievēroana.
Īpai pieminams ir vēl viens princips, kas tiek ievērots Eiropas Savienības iekējo attiecību veidoana tas ir subsidiaritates princips. Tas nozīmē, ka lēmumi japieņem zemaka iespējama parvaldes līmenī, kur vienlaikus spēj nodroinat ar o lēmumu visefektīvako izpildi. īs princips, pēc kura vadas federatīvas valstis, plai tiek izmatots, lai ierobeotu ES centralizaciju.
2. Iestaanas process ES
Marstrihtas līguma '0' pants nosaka, ka ' katra Eiropas valsts var iesniegt lūgumu kļūt par Savienības dalībvalsti. Iesniegums jaadresē Eiropas Savienības Padomei, kurai jalemj vienbalsīgi pēc konsultacijam ar Komisiju un pēc Eiropas Parlamenta piekrianas, kas savu lēmumu pieņem ar absolūtu vairakumu' (Neoficials tulkojums.)
Praktiski tas notiek adi:
Kandidatvalsts iesniedz iesniegumu Eiropas Savienības Padomei;
Eiropas Komisija sagatavo formalu 'Viedokli' un arī Eiropas Parlaments izsaka savu viedokli;
ES Padome pieņem lēmumu par konkrētas kandidatvalsts uzņemanas uzsakanu, tad sakas sarunas starp kandidatvalstīm un dalībvalstīm, ko parstav Padomes prezidentūra un Eiropas Komisija;
Kopīgi tiek sagatavots 'Pievienoanas līguma' projekts;
Tas ar absolūtu balsu vairakumu tiek apstiprinats Eiropas Parlamenta;
Visos parlamentos, kuru valstis ir parakstījuas līgumu (vai arī referenduma, seviķi ja līgums saistīts ar izmaiņam kandidatvalsts konstitūcija), tas tiek ratificēts;
Līgums formali tiek parakstīts;
Līgums stajas spēka saskaņota laika (paredzot noteiktus parejas periodus atseviķos sektoros).
Kandidatvalstīm ir jarēķinas ar principiem, kurus ES ievēros turpmaka paplainaanas gaita:
ES ir un būs atklata Eiropas valstīm;
Jaunu valstu pievienoanas nedrīkst apdraudēt paas ES identitati;
Jaunu valstu pievienoanas procesa nedrīkst radīt ģeopolitisku nestabilitati. Tapēc saprotami, ka ES nevarēs iestaties valstis, kuram būs starptautiska līmeņa problēmas ar kaimiņvalstīm.
ES gadu gaita eiropieiem asociējas ar mieru, droību un labklajību. Bet ES identitati uzskatami raksturo arī vēsturiskas demokratiskas tradīcijas. No ta loģiski izriet tas principialas prasības, kas tiek izvirzītas kandidatvalstīm.
3. Latvijas un ES attiecību vēsture
Par sakumu Latvijas attiecībam ar ES uzskatams 1991.gada 27.augusts, kad Eiropas Kopiena atzina Latvijas neatkarību. Līdz ar to EK ka pastavīgs politisks spēks pasaulē apliecinaja atbalstu tiem principiem, kuriem pati bija uzticīga - valsts tiesībam izvēlēties un noteikt tas likteni. Latvijas valsts veidoanas pamati un nakotnes ieceres tika saistītas ar tam paam vērtībam, kuras jau pastavēja ES visu pēckara posmu - demokratija, brīvība, labklajība un cilvēktiesību ievēroana. Tadēļ vienīgais ceļ, ka nostiprinat un padarīt valstisko neatkarību neatgriezenisku, bija attiecību dibinaana uz vienlīdzības principiem ar tuvakajam demokratiskajam valstīm.
1992-gada 11.maija LR Ministru Padome noslēdza ar Eiropas Ekonomisko kopienu pirmo līgumu. Ta preambula ir noteikts kopīgs mērķis .. veicinat virzību uz asociacijas līguma noslēganu'. is līgums ir vairak uzskatams ka politiska deklaracija, kura liecinaja par ekonomiskas sadarbības uzsakanu.
Svarīgs notikums Latvijas un ES attiecību veidoana bija Brīvas tirdzniecības līguma parakstīana 1994.gada I8.jūlija. Tas apliecinaja, ka ES Latviju uzskata par savu partneri, kura nakotnē varētu pilnīgi iekļauties Savienība.
is līgums paredz:
Brīvu rūpniecības preču kustību starp Latviju un ES, pilnīgi atceļot vai samazinot muitas tarifus;
Savstarpēju priekrocību pieķiranu un specialu attiecību veidoanu tirdzniecībai ar lauksaimniecības precēm;
Īpaus noteikumus tirdzniecībai ar zvejniecības produkciju;
ES piekrīt, ka Latvijas puse vēl 4 gadus saglaba ievedmuitas tarifus atseviķam rūpniecības izejvielam (koksnei, jēladai, metallūņiem, ģipakmeņim u.c.), lai veicinatu o izejvielu parstradi Latvija;
Latvijas un ES sadarbību administratīva joma - cieaku muitas un statistikas iestau sadarbību.
Līguma ir teikts, ka ir iespējams iejaukties tirdzniecība gadījumos, kad tiek apdraudēta sabiedrības droība, politika un morale, vai kad tirdzniecības plūsma rada grūtības Latvijas un KS iekēja tirgū.
Īpai aktīvs Latvijas un ES attiecību veidoana bija 1995.gads. Tas iesakas ar Latvijas un ES Brīvas tirdzniecības līguma staanos spēka 1.janvari un Saeimas pieņemto Latvijas Arpolitikas koncepciju 1995.gada aprīlī, kura par galvenajam valsts prioritatēm tika atzītas integracija ES un NATO.
1995.gada 12.jūnija Latvija parakstīja Asociacijas (Eiropas) līgumu ar ES, 1995.gada 14.oktobrī LR 6.Saeima visas parstavētas politiskas partijas paraksta kopīgo deklaraciju par Latvijas integraciju ES. Līdz ar to Latvija bija veikusi sagatavoanas darbu, lai saktu īstenot aktīvu iekļauanos ES.
1996.gada I8.decembri tika apstiprinata I Naciona programma Latvijas integracijai ES.
1997.gada jūlija Eiropas Komisija publicēja atzinumu par Latvijas gatavību iekļauties ES. Kopuma pozitīvi tika novērtēta Latvijas reformu gaita ar daam niansēm.
1997.gada 27.oktobrī tika apstiprinata II Naciona programma Latvijas integracijai ES.
1998.gada 1.februarī stajas spēka Asociacijas (Eiropas) līgums. Tika izveidota brīvas tirdzniecības zona starp Latviju un ES.
1998.gada 23.februarī notika Latvijas un ES Asociacijas padomes pirma sēde.
1998.gada 28.marta tika apstiprinata III Naciona programma Latvijas integracijai ES.
1999.gada 10.februarī Latvija kļūst par pilntiesīgu Pasaules tirdzniecības organizacijas dalībvalsti.
4. ES finanses un Latvija
No 1994.gada līdz 1998.gadam neatmaksajamas palīdzības veida Latvija no ES ir saņēmusi 92 miljonus latu.
Svarīgakais kanals, caur kuru Latvija ieplūst ES budeta līdzekļi, ir Phare programma. Pēdējo gadu Phare programmas prioritate Latvija ir atbalsta sniegana, lai Latvija sekmīgi sagatavotos iestaanai ES. Tiek atbalstīti projekti, kas saistīti ar ES likumdoanas parņemanu, sagatavoanos līdzdalībai ES kopīgajas politikas un sagatavoanos darbībai ar strukturalajiem fondiem.
Phare programmas finansējums Latvija galvenokart sastav no līdzekļiem, kas ir iekļauti Phare nacionalaja programma. Ta ir programma, kura gadu top, vienojoties Eiropas Komisijai un Latvijas valdībai par konkrētu pasakumu kopumu, kam jasaņem ES finansējums. Nacionalaja programma tiek ņemtas vēra gan ES izvirzītas palīdzības prioritates, gan arī valsts vajadzības. Pareizēja Phare nacionala programma sastav no projektiem valsts administracijas nostiprinaanai vai arī liela apjoma investīcijam būvniecības un citos infrastruktūras izveides darbos. Atseviķi no Phare nacionalas programmas pastav arī Phare Parrobeu sadarbības programma, kuras mērķis ir ar kopējiem projektiem veicinat sadarbību starp ES dalībvalstīm un to kaimiņvalstīm. Latvija iesaistīta parrobeu sadarbības projektos ar Baltijas jūras valstīm - Vaciju, Daniju, Zviedriju, Somiju, Poliju, Lietuvu un Igauniju. Phare finansējuma ietvaros Latvija darbojas arī vairakas horizontalas un daudzvalstu programmas.
Latvijai ka kandidatvalstij ir izvirzīti 3 galvenie noteikumi, lai ta varētu pretendēt uz ES līdzekļiem:
Ir jabūt izstradatai skaidrai stratēģijai, ka valsts gatavojas risinat pirmsiestaanas perioda problēmas,
No Latvijas puses jabūt adekvatam projektu līdzfinansējumam,
Nepiecieama administratīva struktūra, kas tiktu iesaistīta līdzekļu parvaldē. Līdzfinansējums, ko ES prasa daadam programmam un projektiem, mēdz būt daadas. Pagaidam Latvijai netiek izvirzītas tik augsta līdzfmansējuma prasības ka pret ES dalībvalstīm. Phare institūciju stiprinaanas pasakumiem Latvijas līdzfmansējuma daļai jasastada 10% no kopējas projekta summas, bet investīciju projektiem ī robea ir 25%. Arī ES finansētas programmas, kuras Latvija jau piedalas, ir jarēķinas ar to, ka programmas finanses nesegs visus 100% no izdevumiem, tapēc ir japaredz līdzfinansējuma avoti. Tie var būt gan valsts fondi, gan privatie līdzekļi.
5. ES pilsoņu tiesības
Saskaņa ar Mastrihtas līgumu ES pilsoņi ir visi dalībvalstu pilsoņi. Taču ES ir suverēnu valstu savienība, tadēļ arī tiesības noteikt, vai kada persona ir pilsonis, ir tikai un vienīgi īs dalībvalsts kompetencē. is noteikums ir ietverts Marstrihtas līgumam pievienota īpaa deklaracija.
ES pilsonība ir jēdziens, kas papildina kadas valsts pilsonību, taču nekada gadījuma to neaizstaj. Iegūstot ES pilsonību, cilvēks iegūst papildu tiesības.
Latvijai iestajoties ES, visi Latvijas pilsoņi kļūs par ES pilsoņiem un papildus savam Satversmē, Pilsonības likuma un citos likumdoanas aktos noteiktajam tiesībam baudīt tas brīvības, kas ir pieejamas ES pilsoņiem.
ES pilsoņu tiesības obrīd var iedalīt 3 galvenajas grupas:
Pamattiesības:
Jebkuras demokratijas pamata ir visu cilvēku pamattiesību ievēroana neatkarīgi no ta, vai viņi ir kadas valsts pilsoņi vai nav.
Savienībai ir tiesības vērst politiskas un ekonomiskas sankcijas pret tas dalībvalsti, kura nopietni un sistematiski tiktu parkaptas cilvēku pamattiesības. Jebkurai valstij, kas vēlas iestaties ES, ir janodroina īs tiesības tas iedzīvotajiem. 1993.gada Eiropadomes sanaksmē Kopenhagena visam ES kandidatvalstīm tika noteikti kritēriji 3 jomas - politiskaja, ekonomiskaja un spēja uzņemties dalībvalsts pienakumus. Politiskie kritēriji ietver demokratisku valsts iekartu, likuma varu un cilvēktiesību ievēroanu. Marstrihtas līgums nodroina ES pilsoņiem pamattiesības arī socialaja joma. ES pilsoņiem ir tiesības uz veselības aizsardzību un droību darba vieta, informaciju un konsultacijam, taisnīgu atalgojumu, kolektīvajiem darba līgumiem utt.
Individualas demokratiskas tiesības:
Katram ES pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības politiskaja dzīvē un saņemt info par ES institūciju darbību, ka arī diplomatisko aizsardzību. Visiem ES pilsoņiem ir tiesības viņu izcelsmes vai uzturēanas zemē balsot vai tikt ievēlētam Eiropas Parlamenta vai vietējo pavaldību velēanas.
Ar personu parvietoanas brīvību saistītas tiesības.
Brīva personu parvietoanas nozīmē to, ka ES dalībvalstu pilsoņiem ir iespējas brīvi ceļot, uzturēties un stradat citas dalībvalstis. Parvietoanas brīvība ir pieķirta arī studentiem un pensionariem ar nosacījumu, ka viņi nekļūs par slogu citas dalībvalsts socialas nodroinaanas sistēmai. Dalībvalstīm ir janodroina citu dalībvalstu pilsoņiem, kas strada to teritorija, tadi pai darba apstakļi un atalgojums ka savas valsts pilsoņiem, un ir jaatzīst viņu kvalifikacija.
6. ES un izglītība
Ta ka ES galvenais darbības virziens ir ekonomika - brīvais tirgus, tad arī izglītības sfēra to interesē jautajumi, kas ar to saistīti, proti, darbaspēka brīva parvietoanas. Svarīgs elements, lai nodroinatu brīvu darbaspēka parvietoanos, ir savstarpēja profesionalo kvalifikaciju un izglītības diplomu atzīana. Līdz ar to Līguma par ES nav minēti nekadi precīzi nosacījumi, kadai jabūt izglītības sistēmai ES dalībvalstīs, kas jamaca un kada valoda.
Valsts izglītības politikas izglītības satura, izglītības valodas un sistēmas organizacijas jautajumi ir katras ES dalībvalsts kompetencē, tomēr Līgums par ES iezīmē ES dalībvalstu galvenos sadarbības virzienus izglītības kvalitates uzlaboana un profesionalas izglītības politikas attīstība.
Eiropas izglītības politika ir ierobeota 3 jomas:
Ir akadēmiska personala, studentu un pētnieku apmaiņa starp valstu izglītības iestadēm izglītības programmas ietvaros.
Attiecas uz migrantu stradnieku bērnu izglītību. Komisija ir noteikusi dalībvalstīm saistous pasakumus, lai nodroinatu migrantu stradnieku bērnu iekļauanu dalībvalstu izglītības sistēma. Dalībvalstīm javeicina adu bērnu integracija sabiedrība, seviķu uzmanību pievērot dalībvalstu valodas apmacībai.
Ir Eiropas dimensijas ievieana izglītība, kas veicinatu sadarbības sapratni un interesi par Eiropas jautajumiem Kopiena. Viens no iem pasakumiem varētu būt Jautajumu, kas saistīti ar ES, iekļauana gan skolu, gan augstskolu izglītības programmu satura. Eiropas dimensija izglītības kvalitates jautajumos realizējama ados virzienos: izglītības satura papildinaana ar Eiropas valodu macīanu, studentu un pasniedzēju mobilitates palielinaana, turklat panaku studiju laika un diplomu savstarpēju atzīanu, pieredzes un informacijas apmaiņas stimulēana parjautajumiem, kas kopīgi dalībvalstu izglītības sistēmam, talmacības attīstīana.
Izglītība ir viena no retajam ES jomam, kur Latvija aktīvi var piedalīties būdama vēl kandīdatvalsts statusa. Īpai tas attiecas uz izglītības programmam. Līdzdalība ajas programmas veicinas pieredzes apgūanu, lai varētu sekmīgi iekļauties Eiropas brīvaja tirgū un izturēt konkurences spiedienu.
Kop 1998.gada decembra Latvija oficiali piedalas 3 ES izglītības programmas Leonardo da Vinci, Socretes und Youth for Europe, ka arī turpina piedalīties Tempus programma. o programmu ietvaros ir izsludinati projektu konkursi, kuros atbilstoi programmu nosacījumiem var piedalīties ikviena Latvijas izglītības iestade. Izglītības un zinatnes ministrija ka prioritati ir izvirzījusi arī palīdzību valdībai nodroinat konkurētspējīga un elastīga darbaspēka attīstību, kas spētu izturēt ES konkurences un tirgus spēku spiedienu. Lai to izdarītu, jaturpina investīcijas un pasakumu komplekss, lai stimulētu darbaspēka izglītoanu un paaugstinatu ta kompetenci un produktivitates līmeni. o mērķi iespējams sasniegt, tikai izveidojot aktīvi un autonomi darbojoos sociala dialogu starp valsts parvaldes iestadēm, darba tirgu un profesionalo izglītību reģionala līmenī, tadejadi:
Uzlabojot izglītības kvalitati un atbalstītu reģionala darba tirgus vajadzībam;
Decentralizējot profesionalas izglītības un talakizglītības administraciju, uzlabojot izglītības un apmacības organizaciju un nodroinaanu reģionos;
Racionalizējot reģionalo izglītības sniedzēju tīklu ta saucamajos Reģionalajos darbaspēka resursu attīstības centros, kas veicinas stabilas un racionalas izglītības un apmacības infrastruktūras attīstību reģionu līmenī, ka arī kvalitatīvas teorētiskas un praktiskas apmacības iespējas reģiona jaunieiem un pieauguajiem.
ie plani izglītības joma varēs realizēties tikai tad, ja tiem bez Phare projektu finansējuma būs arī atbilstos valsts finansējums. Bez izglītotas sabiedrības, darbaspēka nebūs arī attīstītas ekonomikas.
7. ES vienotais tirgus
Lai notiktu ekonomiska integracija, valstīm ir javeic daadi pasakumi; jalikvidē tirdzniecības ierobeojumi, jasaskaņo likumdoana utt. No ekonomiskas teorijas viedokļa pastav vairakas ekonomiskas integracijas stadijas. Valstīm ekonomiski integrējoties, tas pakapeniski izveido:
Brīvas tirdzniecības teritoriju;
Muitas savienību;
Vienotu raoanas faktoru tirgu;
Vienotu tirgu;
Monetaro savienību;
Ekonomisko savienību.
Uzsakot ekonomisko integraciju, valstis sakotnēji izveido brīvas tirdzniecības teritoriju, likvidējot muitas ierobeojumus uz iekējam robeam. Lai izveidotu nakamo ekonomiskas integracijas stadiju - muitas savienību, valstīm vēl papildus janosaka vienoti muitas tarifi treajam valstīm. Katra nakama integracijas stadija paraisa vēl paītdu pasakumus. Pēdēja ekonomiskas integracijas stadija - ekonomiskas savienības izveide - nozīme, ka valstis ii pilnība integrējuas un no ekonomikas viedokļa tas var pielīdzinat vienotai valstij. Ekonomiska savienība vēl nenozīmē pilnīgu valstu apvienoanos, jo tadus jautajumus ka valsts parvalde, kultūra, izglītība, arēja droība u.c. katra valsts risina neatkarīgi. Vienota tirgus izveide ir ekonomiskas, nevis politiskas integracijas stadija. Vienota tirgus darbības pamatprincipi Vienota tirgus ideja tiek īstenota ar ta saucamo četru brīvību palīdzību. Tas ir:
Brīva preču aprite;
Brīva pakalpojumu aprite;
Brīva personu parvietoanas;
Brīvība veikt uzņēmējdarbību.
Līdzas īm četram brīvībam ES ir vienota konkurences politika un vienota valsts pasūtījuma politika. Abu o politiku mērķis ir nodroinat veselīgas konkurences apstakļus. Visu četru brīvību pamata ir nediskriminēanas princips. Tas nozīmē, ka nedrīkst ierobeot dalībvalstu pilsoņa parvietoanas, darba vai tirgoanas brīvība kada cita dalībvalstī tikai tapēc, ka viņ nav īs dalībvalsts pilsonis. Līdzīgi netiek pieļauta preču tirdzniecības ierobeoana tikai tapēc, ka preces raotas cita dalībvalstī. Lai pilnība pievienotos ES vienotajam tirgum, Latvijai ne tikai jalikvidē juridiski ierobeojumi, bet arī jaseko līdzi o parmaiņu Ievēroanai realaja dzīvē. ES tikai tad pieņems brīvu preču, pakalpojumu, kapitala un personu brīvu plūsmu no Latvijas, kad būs nodroinata visu standartu un prastību ievēroana, kas ir svarīgi, lai aizsargatu tagadējo ES valstu patērētajus un raotajus. Pievienojoties ES Latvija nedrīkst aizmirst arī savas nacionalas intereses, un, ja tas nav savienojamas ar kadu ES likumu, is jautajums ir jaatrisina sarunas starp Latviju un ES.
Latvija ir noslēgusi Eiropas Līgumu un līdz ar to uzņēmusies ieviest visus ES likumdoana paredzētos prieknosacījumus. Tomēr katrai valstij ir savas specifiskas intereses un apstakļi, Arī pareizējam ES dalībvalstīm katrai ir savas atlaides un vienoanas par normam, kas attiecīgaja gadījuma nav japilda. Ja valsts spēj pamatot kadu ierobeojumu, atsaucoties uz sabiedrības morales, sabiedriskas kartības vai valsts droības apsvērumiem, uz cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, ka arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionalo makslu, vēstures vai arheoloģijas bagatību aizsardzības apsvērumiem. tad ES likumdoana pieļauj izņēmumus.
Latvijas interesēs ir pēc iespējas atraka brīvas preču kustības ievieana, kas atvērtu mūsu raotajiem ES tirgu. Ta ka Latvijas raojumi daudzas jomas ir daudz lētaki neka ES valstu raojumi, Latvija no brīvas preču plūsmas tikai iegūs. No otras puses, daudzas ES valstis baidas no lētaku preču parardīanas tirgū un varētu censties panakt pēc iespējas ilgaku parejas periodu, pirms Latvija varēs pilnība pievienoties tirgum. Banku darbības nosacījumi Latvija ir pietiekami stingri un atseviķos gadījumos pat stingraki neka ES. Ta ka Latvijas ekonomika vēl ir tikai agrīna attīstības (veidoanas) stadija un valsts finansu sektoram trūkst līdzekļu, pagaidam nav nodroinats pietiekami augsts garantiju līmenis depozītnoguldījumiem un investoriem. Vienlaikus Latvijas tirgus ir jau atvērts arzemju bankam. Procentu likmes bankas pakapeniski samazinas. Tas nozīme, ka drīzuma Latvijas uzņēmējiem būs iespēja ar pieņemamiem % aizņemties naudu bankas un uzsakt uzņēmējdarbību.
Attiecība uz brīvu kapitala plūsmu Latvija varētu iegūt no pievienoanas kopējam tirgum. Ta ka Latvijai nav ievērojamu kapitala uzkrajumu, nav arī jabaidas no kapitala aizplūas no valsts. Savukart arvalstu treo investīciju ieplūana noteikti veicinas Latvijas tautsaimniecības attīstību.
Kopuma Latvija ir ieinteresēta pēc iespējas atrak pievienoties brīvai personu kustībai, bet ES dalībvalstis, baidoties no lētaka darbaspēka pieplūduma, nav īpai ieinteresētas tu pieļaut. Sarunas starp ES un Latviju brīva personu kustība būs viens no svarīgakajiem tematiem. Domajams, ka Eiropas Komisija centīsies Latvijas parejas periodu paildzinat, bet Latvija aizstavēs viedokli par nekavējou pievienoanos brīvai personu kustībai.
8. Vienota valūta ES dalībvalstīs - eiro
Eiropas Monetara savienība, kuras valūta ir eiro, ir spēcīga pasaules tautsaimniecības dalībniece. Eiro ievieana Eiropas Savienības valstīs veicina tas saimniecisko attīstību un ļauj pilnība, izmantot vienota tirgus priekrocības.
obrīd eiro zonai ir pievienojuas 11 Eiropas Savienības valstis - Beļģija, Vacija, Spanija, Francija, Īrija, Italija, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Portugale un Somija, kuras atzīst, ka ieguvumi no vienotas valūtas iecieanas- konkurētspējas pieaugums, valūtas kursu svarstību novērana, darījumu izmaksu samazinaanas, procentu likmju samazinaanas - nesis labumu to tautsaimniecībam.
Eksperti uzskata, ka eiro ievieana palielinas saimnieciskas aktivitates līmeni un samazinas darījumu izmaksas, ka rezultata palielinasies iedzīvotaju ienakumi. Vienotas valūtas ievieana sekmes arī preču un pakalpojumu cenu izlīdzinaanos. Vienota valūta būs izdevīga tūristiem, jo, ceļojot par ES dalībvalstīm. nevajadzēs mainīt naudu un maksat ar to saistītos %.
ES dalībvalstīs un, pateicoties naudas sistēmas stabilitatei, uzlabosies un patērētaju pirktspēja. Saskaņa ar Eiropas Monetaras Savienības ievieanas treo fazi eiro banknotes un monētas apgrozība tiks laistas 2002.gada 1.janvarī. Taču jau obrīd ir pieejami eiro paraugi.
Eiro zīmi, kas izskatas ka E ar divam paralēlēm to krustojoam līnijam, ir iespaidojis grieķu alfabēta burts e (epsilons) ka atsauce uz Eiropas civilizacijas ūpuli un varda 'Eiropa' pirmais burts. Paralēlas līnijas simbolizē eiro stabilitati. Eiro oficialais saīsinajums ir 'EUP' un tas tiek lietots uzņēmējdarbības, finansu un komercialiem mērķiem tapat ka saīsinajumi 'DEM' (Vacijas marka), 'LVL' (Latvijas lats) utt.
Latvijai un citam Austrumeiropas kandidatvalstīm iestaanas ES un iestaanas Eiropas monetaraja savienība (EMS) acīmredzot nebūs vienlaicīga. Pagaidam visam kandidatvalstīm problēmas sagada EMS pievienoanas kritēriju izpilde.
obrīd Latvijas lats ir piesaistīts SDR valūtas grozam, kura ietilpst ASV dolars, Japanas jēna, Lielbritanijas sterliņu marciņa un eiro.
ES ir lielaka Latvijas tirdzniecības partnere, un, lai arī pagaidam Latvijas uzņēmēji norēķinus ar saviem partneriem eiro zonas valstīs veic ASV dolaros, ir skaidrs, ka eiro loma savstarpējos norēķinos pieaugs. Izmantojot eiro, nebūs Jauztraucas par valūtas kursu svarstībam, samazinasies arī valūtas parskaitījumu izmaksas, kuras obrīd ir diezgan augstas. Latvijas imports no ES valstīm parsniedz eksportu uz īm valstīm par 73%, un eiro ievieana vienkaros daadu preču un pakalpojumu iepirkanu. Eiro ievieana paatrinas ES tautsaimniecības attīstību, bet tas savukart var radīt Latvijas raotajiem iespējas palielinat savas produkcijas eksportu.
Pēc eiro ievieanas 2002.gada ta priekrocības visvairak izjutīs Latvijas privatpersonas, kuras biei ceļo pa ES teritoriju - uzņēmēji, zinatnieki, valsts parvaldes darbinieki un citi, jo, ceļojot pa daadam ES valstīm, nevajadzēs izmantot daadas nacionalas valūtas un maksat bankas komisiju par valūtas maiņu.
9. ES un lauksaimniecība
ES Kopējas lauksaimniecības politikas (KPL) sakotnējie mērķi jau ir atspoguļoti Romas līguma, kuru arī uzskata par Eiropas Kopienas dibinaanas līgumu. Tie koncentrējas uz nepiecieamību nodroinat ar partiku un lielaku rau ieguvi Eiropas Kopienas valstis, ka arī uz tirdzniecības nosacījumu izveidoanu.
Mainoties saimniekoanas metodēm un sabiedrības nodroinaanas līmenim, nacas parskatīt arī KLP mērķus. odien brīvas tirdzniecības nosacījumiem rūpes par vidi, lauku attīstību, nodarbinatību laukos, patērētaju aizsardzību un konkurētspēju.
ES KLP pamatprincipi:
Vienotais tirgus ir vienota tirgus sistēma, kas aizstaj nacionalo tirgus atbalsta pasakumus;
Priekrocība ES dalībvalstu raojumiem veicina ES lauksaimniecības produktu priekroku par importu;
Finansu solidaritate ir dalībvalstu līdzdalība kopēja budeta.
ES lauksaimniecības atbalsts tiek finansēts caur Lauksaimniecības fondu. Ta ienakumus veido muitas nodoklis no tirdzniecības ar partikas produktiem, PVN un nodevas, ko iekasē par cukura raoanu.
Pareiz Latvijai ir grūti sacensties ar pieredzējuam ES eksportētajvalstīm, jo raoana biei vien ir neefektīva, ar augstam izmaksam un zemiem standartiem, tatad nes mazu peļņu.
Lauksaimniecības sektora nav pietiekami apjomīgu ieguldījumu, lai o situaciju labotu. Tas laika, un saimniecību parstrukturēana notiek lēni. Lauksaimniecības preču imports gada 3 reizes parsniedz to eksportu.
Latvijas integracijas process ES tika uzsakts 1995-gada 12.jūnija, kad tika noslēgts
Latvijas un ES Asociacijas līgums. Kop ta laika izmaiņas ir vispirms notikuas valsts sektora, kur attiecīgas nozares saņem līdzekļus no speciali izveidotas palīdzības programmas Phare projektu realizēanai.
Nozīmīgs darbs un likumdoanas saskaņoana. Lauksaimniecības sektora prioritates ir veterinaras kontroles pilnveidoana un partikas kvalitates nodroinaana ES prasībam.
Latvija meklē eksporta iespējas arī uz ES valstīm, un ar atseviķiem piena produktiem mums jau ir izdevies iesprauksies Eiropas tirgū.
10. ES kopēja arēja un droības politika
ES Kopēja arēja un droības politika o nosaukumu ieguva, 1992-gada Mastrihta (Nīderlandē) parakstot Līgumu par ES. ES veido 3 sastavdaļas, jeb t.s. pīlari: pirmais - parnacionala Eiropas kopiena, divi pēdējie - vienoanas par Kopējo arējo un droības politiku un vienoanas par Sadarbību tieslietas un ieklietas - ir starpvaldību sadarbības formas. Kopēja arēja un droības politika (KADP) būtiski atķiras no tadam tradicionalam Eiropas Savienības darbības jomam ka kopējais tirgus un tirdzniecības politika.
Mastrihtas līgums nosaka, ka ' KADP ietver visus jautajumus, kas saistīti ar Savienības droību ieskaitot eventualu kopējas droības politikas izstradaanu, kas ar laiku var novest pie kopīgas aizsardzības'.
Mazai valstij, kada ir Latvija, savu droību jastiprina paai un jaatrod sabiedrotie, kas par mums iestatos, ja mūsu droība tiktu apdraudēta. Tas nozīmē, ka Latvijas droības nostiprinaana norit 2 savstarpēji saistītos līmeņos - starptautiskaja līmenī un nacionalaja līmenī. Starptautiskaja līmenī - tas nozīme Latvijas centienus iekļauties daadas starptautiskajas droības struktūras, piemēram, NATO. Nacionala līmenī - tas nozīmē mūsu valsts robeu nostiprinaanu un mūsu robesargu un armijas kaujas spēju palielinaanu. ES nav militara savienība, tadēļ droības garantijas, kuras Latvija var sagaidīt, ir netieas, nemilitaras. Droība, ko dod dalība ES, obrīd izriet galvenokart no paa Savienības pastavēanas fakta. ES ir Eiropas bagatako un līdz ar to arī ietekmīgako valstu savienība. Ta ir izturējusi laika parbaudi un ieguvusi reputaciju un ietekmi, kas to padara par vienu no galvenajiem pasaules politikas 'aktieriem'.
Starptautiskas sabiedrības atbalsts ir pirmais un svarīgakais ieguldījums mūsu droība. Praktiski integracijas ieguldījums valsts droības nostiprinaana izpauas ka lielu naudas līdzekļu ieguldīana mūsu valsts robeas tehniskaja sakartoana.
11. Eiropas Kustības Latvija formulētie 10 argumenti, kapēc Latvijai ir vērts iestatie ES
Kultūra. Neatgriezeniski nostiprinasies mūsu tautas piederība Rietumiem, ta ka ES parnacionala būve sakņojas vienas un tajas paas Rietumu vērtības: brīvība, demokratija un tiesiska valstī, kristīga civilizacija un nacionala platība.
Modernizacija. Izlīdzinasies attīstības un labklajības līmenis attīstītakajas Eiropas valstis un Latvija. ES standartu ietekme atrak paaugstinasies iedzīvotaju labklajība, veselība, tiesiskums un droība, kļūs stingraka vides aizsardzība,
Ekonomiskais labums. Latvijas ekonomika iegūs ietvaru nosacījumus ilgstoai konkurētspējai pasaules tirgū. Eiropas vienotais tirgus pavērsies uz visizdevīgakajiem noteikumiem. Vismaz līdzdalības sakuma posma būsim vairak ES kases tērētaji neka devēji.
Personības brīvība. Kļūsim par ES pilsoņiem ar spēcīgu paapziņu, jo brīvi parvietosimies visa ES teritorija ar līdzvērtīgam izglītības un darba iespējam, būsim labak sagatavoti parējas pasaules izaicinajumiem. Cilvēka gods un cieņa nepaliks tuki vardi.
Eiropeiska latvietība. Brīvais tirgus un brīva personu kustība, kultūras, izglītības un zinatnes apmaiņa palielinas kopējas ekonomiskas, intelektualas un kultūras iespējas Latvijas sabiedrībai, tas būs pamats ilgstoai latvieu tautas dzīvotspējai.
Latvijas tauta. Valsts pilsoņus - etniskos latvieus un etniskas minoritates - saliedēs vienas un tas paas vērtības; brīvība, demokratija, tiesiska valsts un kopīga valsts valoda, tapēc ka ES sastav no nacionalam valstīm, kas neatsakas no patstavības.
Ekonomiska robea. ES robea ne tikai aizsargas mūs, bet arī ļaus vislabakaja veida izmantot mūsu ģeopolitiska stavokļa priekrocības. Nenokļūsim izolacija, un mūs nevarēs sava ietekme parņemt valstu grupējumi, kuriem nevēlamies piebiedroties.
Vienotība spēks. Palielinasies Latvijas politiska un ekonomiska nozīmība, ko neliela valsts nevar sasniegt vienatnē. Piederība pie politiski un ekonomiski līdzvērtīga kopuma nodroinas labas attiecības ar lielo Austrumu kaimiņu.
Ilgstoa neatkarība. Ta ka ES ir līgumorganizacija, kur noteicējas ir tiesības vienlīdzīgas dalībvalstis, Latvija iegūs stabilus ietvarus savai pastavēanai. ES saista un vieno valstu ekonomiskas intereses, radot t.s. 'mīksto' droību, kura mūsdienas ir noteicoa.
Politiska droība. Īstenojot ES kopējo arējo un droības politiku un, gūstot iespēju pilntiesīgi darboties Rietumeiropas Savienība un tuvinaties NATO, Latvija iegūs spēcīgus sabiedrotos un rīcībspējīgu Eiropas politisko un militaro sistēmu.
12. Eiropas Komisijas vērtējums par Latviju
Eiropas Komisija (EK) a gada progresa ziņojuma beidzot atzīst Latviju par funkcionējou tirgus ekonomiku, un vidēja termiņa tai būtu jaspēj izturēt konkurences spiedienu Eiropas Savienība, ja vien tiks uzturēta makroekonomiska stabilitate un turpinatas strukturalas reformas. ieteikumi konkurētspējas stiprinaanai Latvijai nav nekads parsteigums, jo lielaka būs uzņēmuma atvērtība arvalstu kapitalam un jo veiksmīgakas reformas un inovacija, jo lielaka būs uzņēmuma spēja adaptēties tirgū, kur pastav spēcīga konkurence.
Eiropas Komisija norada, ka jau tagad kandidatvalstim jacenas maksimali sadarboties ar ES ekonomika un jacenas iekarot ES tirgu. Konkurētspējas celanai EK iesaka Latvijai turpinat uzņēmumu privatizaciju un restrukturizaciju, ieguldot līdzekļus efektivitates uzlaboanai.
EK atzīst, ka pēdējo gadu laika Latvijas uzņēmumi ir piesaistījui gan pamaju, gan arvalstu investīcijas, tomēr investīciju devums iekzemes kopprodukta esot relatīvi zems. Latvijai jaturpina piesaistīt arvalstu investīcijas, kas līdzi nestu jaunu valdības stilu un tehnoloģijas, uzlabojot Latvijas konkurētspēju ES tirgū. Lai vieglak piesaistītu investīcijas, EK iesaka vienkarot procedūras, kas saistītas ar uzņēmējdarbības veikanu.
Par konkurētspējai būtisku atzīta infrastruktūra, tadēļ taja, jaiegulda vairak līdzekļu, it seviķi laukos.
Latvijas darbaspēku EK novērtē ka relatīvi labi izglītotu. Lai apgūtu jaunas tehnoloģijas un darba iemaņas, joprojam visai plaam stradajoo lokam būtu jadod iespēja macīties, lai labak iekļautos jaunajos ekonomiskajos apstakļos. Latvijai esot jaizstrada aktīva darba tirgus politika, kas uzlabotu pareizējas macību programmas, jo it seviķi tas, kas vērstas uz ilgtermiņa bezdarbnieku skaita samazinaanu un iesaistīanu darba tirgū.
Latvijai pagaidam vēl esot visai aura eksporta baze, kura aptver tikai tranzītpakalpojumus, tekstilproduktus un koksni. Eksportējamo produktu klastu iesaka paplainat.
Par ierobeojumiem brīvas kapitala kustības joma EK daus aizradījumus izsaka lielakajai daļai kandidatvalstu. Latvija, ka atzīst ES prasības investīciju joma, izņemot tados sektoros ka loterijas un azartspēles, radio un televīzija, merūpniecība un apsardzes pakalpojumi.
Secinajumi
Eiropas Savienība ir brīvpratīga valstu apvienība, kura izveidota kopīgu mērķu īstenoanai - iedzīvotaju ekonomiskas un socialas labklajības nodroinaanai, demokratijas attīstībai, stabilitates un droības garantēanai.
Palaik ES savienība ietilpst 15 valstis un vēl 11 valstis pretendē uz iestaanos taja, tai skaita arī Latvija.
Manuprat, iestaanas Eiropas Savienība Latvijai ir ļoti nozīmīga gan ekonomisku, gan politisku apsvērumu dēļ. iestajoties ES, Latvijai būs jauzņemas tadas paas saistības un pienakumi ka visam dalībvalstīm. iekļauanas ES nozīmē respektēt demokratiju un likuma varu. Tas prasīs apjomīgu darbu pilsoņu pamattiesību un droības nostiprinaana. Dalība ES ir iespējama, pastavot konkurētspējīgai tirgus ekonomikai, jo tikai ta nodroinas mūsu pilnvērtīgu iestaanos ES iekēja tirgū, kopēja lauksaimniecības un zvejniecības politika. Arī attiecības ar valstīm arpus ES Latvijai būs jaievēro kopīgi izstradatie arējas tirdzniecības un muitas politikas nosacījumi.
Svarīgakais Latvijas attiecību veidoana ar parejam Eiropas valstīm ir 4 pamata brīvību: brīvas preču, pakalpojumu, kapitala un personu kustības ievēroana.
Latvija ir maza valsts un tai nepiecieama lielu valstu atbalsts. Iestaanas ES paver jaunas iespējas visiem Latvijas pilsoņiem.
ES palīdzība ļaus Latvijas uzņēmumiem palielinat konkurētspēju Eiropas un pasaules tirgū. Ta aizstavēs Latvijas raotaju intereses citu valstu tirgos. Savukart zemniekiem iestaanas ES nodroinas iespējas noieta tirgum un atblīstu lauku vides un tradicionala dzīves veida uzlaboanai. Iekļauanas ES Latvijai palīdzēs nostiprinat demokratiju un iedzīvotaju droību valstī. ES kopēja arēja un droības politika būs svarīgs atbalsts Latvijai tas attiecības ar Krieviju. Latvijai iestajoties ES, tas robea kļūst par ES robeu ar Krieviju. ES dalībvalsts statuss pavērtu jaunas sadarbības iespējas ar Austrumu kaimiņiem.
Pateicoties ES dalībvalstu sadarbībai konsularaja joma, Latvijas pilsoņi varēs droak ceļot, saņemot palīdzību ikviena dalībvalsts konsulata.
Latvijai būs iespējams saņemt arī tieu finansu atbalstu ES līdz pat 4% no Latvijas nacionala kopprodukta.
Pievienojoties ES Latvija nedrīkst aizmirst arī savas nacionalas intereses, un, ja tas nav savienojamas ar kadu ES likumu, is jautajums ir jaatrisina sarunas starp Latviju un ES.
'Latvija Eiropas Savienība. Kapēc?', Apgads 'Izglītība', 1999.g.
'10 atbildes par Latviju Eiropas Savienība', Apgads 'Izglītība', 1999.g.
'Es un Eiropas Savienība vienotais tirgus', Eiropas integracijas birojs, reklamas aģentūra Terras Media, 1999.g.
'Es un ES monetara Politika'. Eiropas integracijas birojs, reklamas aģentūra Terras Media, 1999.g.
'Es un ES ieņēmumi un izdevumi', Eiropas integracijas birojs, reklamas aģentūra Terras Media, 1999.g.
'Es un ES izglītība', Eiropas integracijas birojs, reklamas aģentūra Terras Media, 1999.g
'Es un ES lauksaimniecība', Eiropas integracijas birojs, reklamas aģentūra Terras Media, 1999.g.
'Es un ES pilsoņu tiesības', Eiropas integracijas birojs, reklamas aģentūra Terras Media, 1999.g.
'Es un ES kopēja arēja un droības politika', Eiropas imigracijas birojs, reklamas aģentūra Terras Media, 1999.g.
'Es un ES parmaiņas Latvija', Eiropas integracijas birojs, reklamas aģentūra Terras Media, 1999.g.
'Es un ES 30 jautajumi mi atbildes', Eiropas integracijas birojs, reklamas aģentūra Terras Media, 1999.g.
Laikraksts 'Diena', nr.246 (2556), ceturdiena, 21.oktobris.
Georgs Lībermanis 'Starptautiskie ekonomiskie sakari ar Latviju', Birznieka SIA 'Kamene', 1999.g.
Politica de confidentialitate | Termeni si conditii de utilizare |
Vizualizari: 1527
Importanta:
Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2024 . All rights reserved