Biznesa augstskola

“Turība”

Uzņēmējdarbības vadība

Latvija un Eiropas Savienība

Satura radītajs

Ievads.. 3

1. ES mērķi un pamatprincipi. 4

2. Iestašanas process ES 4

3. Latvijas un ES attiecību vēsture5

4. ES finanses un Latvija.. 7

5. ES pilsoņtiesības.. 8

6. ES un izglītība9

7. ES vienotais tirgus.. ..11

8.VienotavalūtaESdalībvaIstīs-eiro.13

9. ES un lauksaimniecība.14

10. ES kopēja arēja un drošības politika. 15

11. Eiropas Kustības Latvija formulētie 10 argumenti, kapēc Latvijai ir vērts iestatie ES16

12. Eiropas Komisijas vērtējums par Latviju 17

Secinajumi19

Izmantota literatūra..21

levads

Eiropas Savienība ir brīvpratīga valstu apvienība, kura izveidota kopīgu mērķu īstenošanai - iedzīvotaju ekonomiskas un socialas labklajības nodrošinašanai, demokratijas attīstībai, stabilitates un drošības garantēšanai.

Eiropas Savienības pirmsakumi ir meklējami 1951.gada, kad Francija, Vacija, Italija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga nodibinaja Eiropas Ogļu un tērauda kopienu. Tas galvenais mērķis bija ar ekonomiskas sadarbības palīdzību novērst jaunu karu izcelšanas iespējas. Laika gaita šīm valstīm pievienojas arī citas Eiropas valstis, tadejadi Eiropas Savienībai pieaugot līdz 15 dalībvalstīm Eiropas Savienības dalībvalstis ir:

Austrija, Beļģija, Danija, Francija, Grieķija, Italija, Īrija, Lielbritanija, Luksmeburga, Nīderlande, Spanija, Portugale, Somija, Vacija, Zviedrija. Savu kartu pievienoties Eiropas Savienībai gaida 11 valstis:

Bulgarija, Čehija, Igaunija. Latvija, Lietuva, Kipra, Polija, Rumanija, Slovakija, Slovēnija un Ungarija.

Šaja darba vēlos runat par Eiropas Savienību un tas attiecībam ar Latviju. Manuprat, ta šobrīd ir ļoti aktuala tēma Latvijai.

1. ES mērķi un pamatprincipi

Eiropas Savienībai ka lielai un sarežģītai organizacijai ir ļoti daudzveidīgi mērķi. Svarīgakie mērķi ir šadi:

Miera un stabilitates garantēšana;

• Ekonomiskas labklajības palielinašana;

• Socialas labklajības nodrošinašana;

• Eiropas starptautiskas lomas ietekmes palielinašana;

Iekšējas drošības garantēšana.

Visus šos mērķus vieno kopīga vēlēšanas, nodrošinat labklajību un radīt drošu vidi, kura cilvēks varētu brīvi dzīvot un attīstīties. Eiropas Savienība ir valstu apvienība kura valda liberalas vērtības. Ta ir pakļauta iedzīvotaju interesēm un vajadzībam. Tas arī nosaka Eiropas Savienības galvenos darbības pamatprincipus, kas ir šadi:

• Demokratiska sabiedrības parvalde;

• Brīva tirgus ekonomika;

• Visparējo cilvēktiesību ievērošana.

Īpaši pieminams ir vēl viens princips, kas tiek ievērots Eiropas Savienības iekšējo attiecību veidošana — tas ir subsidiaritates princips. Tas nozīmē, ka lēmumi japieņem zemaka iespējama parvaldes līmenī, kurš vienlaikus spēj nodrošinat ar šo lēmumu visefektīvako izpildi. Šīs princips, pēc kura vadas federatīvas valstis, plaši tiek izmatots, lai ierobežotu ES centralizaciju.

2. Iestašanas process ES

Marstrihtas līguma '0' pants nosaka, ka ' katra Eiropas valsts var iesniegt lūgumu kļūt par Savienības dalībvalsti. Iesniegums jaadresē Eiropas Savienības Padomei, kurai jalemj vienbalsīgi pēc konsultacijam ar Komisiju un pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas, kas savu lēmumu pieņem ar absolūtu vairakumu' (Neoficials tulkojums.)

Praktiski tas notiek šadi:

Kandidatvalsts iesniedz iesniegumu Eiropas Savienības Padomei;

• Eiropas Komisija sagatavo formalu 'Viedokli' un arī Eiropas Parlaments izsaka savu viedokli;

• ES Padome pieņem lēmumu par konkrētas kandidatvalsts uzņemšanas uzsakšanu, tad sakas sarunas starp kandidatvalstīm un dalībvalstīm, ko parstav Padomes prezidentūra un Eiropas Komisija;

• Kopīgi tiek sagatavots 'Pievienošanas līguma' projekts;

• Tas ar absolūtu balsu vairakumu tiek apstiprinats Eiropas Parlamenta;

•Visos parlamentos, kuru valstis ir parakstījušas līgumu (vai arī referenduma, sevišķi ja līgums saistīts ar izmaiņam kandidatvalsts konstitūcija), tas tiek ratificēts;

• Līgums formali tiek parakstīts;

• Līgums stajas spēka saskaņota laika (paredzot noteiktus parejas periodus atsevišķos sektoros).

Kandidatvalstīm ir jarēķinas ar principiem, kurus ES ievēros turpmaka paplašinašanas gaita:

ES ir un būs atklata Eiropas valstīm;

Jaunu valstu pievienošanas nedrīkst apdraudēt pašas ES identitati;

Jaunu valstu pievienošanas procesa nedrīkst radīt ģeopolitisku nestabilitati. Tapēc saprotami, ka ES nevarēs iestaties valstis, kuram būs starptautiska līmeņa problēmas ar kaimiņvalstīm.

ES gadu gaita eiropiešiem asociējas ar mieru, drošību un labklajību. Bet ES identitati uzskatami raksturo arī vēsturiskas demokratiskas tradīcijas. No ta loģiski izriet tas principialas prasības, kas tiek izvirzītas kandidatvalstīm.

3. Latvijas un ES attiecību vēsture

Par sakumu Latvijas attiecībam ar ES uzskatams 1991.gada 27.augusts, kad Eiropas Kopiena atzina Latvijas neatkarību. Līdz ar to EK ka pastavīgs politisks spēks pasaulē apliecinaja atbalstu tiem principiem, kuriem pati bija uzticīga - valsts tiesībam izvēlēties un noteikt tas likteni. Latvijas valsts veidošanas pamati un nakotnes ieceres tika saistītas ar tam pašam vērtībam, kuras jau pastavēja ES visu pēckara posmu - demokratija, brīvība, labklajība un cilvēktiesību ievērošana. Tadēļ vienīgais ceļš, ka nostiprinat un padarīt valstisko neatkarību neatgriezenisku, bija attiecību dibinašana uz vienlīdzības principiem ar tuvakajam demokratiskajam valstīm.

1992-gada 11.maija LR Ministru Padome noslēdza ar Eiropas Ekonomisko kopienu pirmo līgumu. Ta preambula ir noteikts kopīgs mērķis – “.. veicinat virzību uz asociacijas līguma noslēgšanu'. Šis līgums ir vairak uzskatams ka politiska deklaracija, kura liecinaja par ekonomiskas sadarbības uzsakšanu.

Svarīgs notikums Latvijas un ES attiecību veidošana bija Brīvas tirdzniecības līguma parakstīšana 1994.gada I8.jūlija. Tas apliecinaja, ka ES Latviju uzskata par savu partneri, kura nakotnē varētu pilnīgi iekļauties Savienība.

Šis līgums paredz:

Brīvu rūpniecības preču kustību starp Latviju un ES, pilnīgi atceļot vai samazinot muitas tarifus;

Savstarpēju priekšrocību piešķiršanu un specialu attiecību veidošanu tirdzniecībai ar lauksaimniecības precēm;

Īpašus noteikumus tirdzniecībai ar zvejniecības produkciju;

ES piekrīt, ka Latvijas puse vēl 4 gadus saglaba ievedmuitas tarifus atsevišķam rūpniecības izejvielam (koksnei, jēladai, metallūžņiem, ģipšakmeņim u.c.), lai veicinatu šo izejvielu parstradi Latvija;

Latvijas un ES sadarbību administratīva joma - ciešaku muitas un statistikas iestažu sadarbību.

Līguma ir teikts, ka ir iespējams iejaukties tirdzniecība gadījumos, kad tiek apdraudēta sabiedrības drošība, politika un morale, vai kad tirdzniecības plūsma rada grūtības Latvijas un KS iekšēja tirgū.

Īpaši aktīvs Latvijas un ES attiecību veidošana bija 1995.gads. Tas iesakas ar Latvijas un ES Brīvas tirdzniecības līguma stašanos spēka 1.janvari un Saeimas pieņemto Latvijas Arpolitikas koncepciju 1995.gada aprīlī, kura par galvenajam valsts prioritatēm tika atzītas integracija ES un NATO.

1995.gada 12.jūnija Latvija parakstīja Asociacijas (Eiropas) līgumu ar ES, 1995.gada 14.oktobrī LR 6.Saeima visas parstavētas politiskas partijas paraksta kopīgo deklaraciju par Latvijas integraciju ES. Līdz ar to Latvija bija veikusi sagatavošanas darbu, lai saktu īstenot aktīvu iekļaušanos ES.

1996.gada I8.decembri tika apstiprinata I Naciona programma Latvijas integracijai ES.

1997.gada jūlija Eiropas Komisija publicēja atzinumu par Latvijas gatavību iekļauties ES. Kopuma pozitīvi tika novērtēta Latvijas reformu gaita ar dažam niansēm.

1997.gada 27.oktobrī tika apstiprinata II Naciona programma Latvijas integracijai ES.

1998.gada 1.februarī stajas spēka Asociacijas (Eiropas) līgums. Tika izveidota brīvas tirdzniecības zona starp Latviju un ES.

1998.gada 23.februarī notika Latvijas un ES Asociacijas padomes pirma sēde.

1998.gada 28.marta tika apstiprinata III Naciona programma Latvijas integracijai ES.

1999.gada 10.februarī Latvija kļūst par pilntiesīgu Pasaules tirdzniecības organizacijas dalībvalsti.

4. ES finanses un Latvija

No 1994.gada līdz 1998.gadam neatmaksajamas palīdzības veida Latvija no ES ir saņēmusi 92 miljonus latu.

Svarīgakais kanals, caur kuru Latvija ieplūst ES budžeta līdzekļi, ir Phare programma. Pēdējo gadu Phare programmas prioritate Latvija ir atbalsta sniegšana, lai Latvija sekmīgi sagatavotos iestašanai ES. Tiek atbalstīti projekti, kas saistīti ar ES likumdošanas parņemšanu, sagatavošanos līdzdalībai ES kopīgajas politikas un sagatavošanos darbībai ar strukturalajiem fondiem.

Phare programmas finansējums Latvija galvenokart sastav no līdzekļiem, kas ir iekļauti Phare nacionalaja programma. Ta ir programma, kura gadu top, vienojoties Eiropas Komisijai un Latvijas valdībai par konkrētu pasakumu kopumu, kam jasaņem ES finansējums. Nacionalaja programma tiek ņemtas vēra gan ES izvirzītas palīdzības prioritates, gan arī valsts vajadzības. Pašreizēja Phare nacionala programma sastav no projektiem valsts administracijas nostiprinašanai vai arī liela apjoma investīcijam būvniecības un citos infrastruktūras izveides darbos. Atsevišķi no Phare nacionalas programmas pastav arī Phare Parrobežu sadarbības programma, kuras mērķis ir ar kopējiem projektiem veicinat sadarbību starp ES dalībvalstīm un to kaimiņvalstīm. Latvija iesaistīta parrobežu sadarbības projektos ar Baltijas jūras valstīm - Vaciju, Daniju, Zviedriju, Somiju, Poliju, Lietuvu un Igauniju. Phare finansējuma ietvaros Latvija darbojas arī vairakas horizontalas un daudzvalstu programmas.

Latvijai ka kandidatvalstij ir izvirzīti 3 galvenie noteikumi, lai ta varētu pretendēt uz ES līdzekļiem:

• Ir jabūt izstradatai skaidrai stratēģijai, ka valsts gatavojas risinat pirmsiestašanas perioda problēmas,

• No Latvijas puses jabūt adekvatam projektu līdzfinansējumam,

• Nepieciešama administratīva struktūra, kas tiktu iesaistīta līdzekļu parvaldē. Līdzfinansējums, ko ES prasa dažadam programmam un projektiem, mēdz būt dažadas. Pagaidam Latvijai netiek izvirzītas tik augsta līdzfmansējuma prasības ka pret ES dalībvalstīm. Phare institūciju stiprinašanas pasakumiem Latvijas līdzfmansējuma daļai jasastada 10% no kopējas projekta summas, bet investīciju projektiem šī robeža ir 25%. Arī ES finansētas programmas, kuras Latvija jau piedalas, ir jarēķinas ar to, ka programmas finanses nesegs visus 100% no izdevumiem, tapēc ir japaredz līdzfinansējuma avoti. Tie var būt gan valsts fondi, gan privatie līdzekļi.

5. ES pilsoņu tiesības

Saskaņa ar Mastrihtas līgumu ES pilsoņi ir visi dalībvalstu pilsoņi. Taču ES ir suverēnu valstu savienība, tadēļ arī tiesības noteikt, vai kada persona ir pilsonis, ir tikai un vienīgi šīs dalībvalsts kompetencē. Šis noteikums ir ietverts Marstrihtas līgumam pievienota īpaša deklaracija.

ES pilsonība ir jēdziens, kas papildina kadas valsts pilsonību, taču nekada gadījuma to neaizstaj. Iegūstot ES pilsonību, cilvēks iegūst papildu tiesības.

Latvijai iestajoties ES, visi Latvijas pilsoņi kļūs par ES pilsoņiem un papildus savam Satversmē, Pilsonības likuma un citos likumdošanas aktos noteiktajam tiesībam baudīt tas brīvības, kas ir pieejamas ES pilsoņiem.

ES pilsoņu tiesības œobrīd var iedalīt 3 galvenajas grupas:

• Pamattiesības:

Jebkuras demokratijas pamata ir visu cilvēku pamattiesību ievērošana neatkarīgi no ta, vai viņi ir kadas valsts pilsoņi vai nav.

Savienībai ir tiesības vērst politiskas un ekonomiskas sankcijas pret tas dalībvalsti, kura nopietni un sistematiski tiktu parkaptas cilvēku pamattiesības. Jebkurai valstij, kas vēlas iestaties ES, ir janodrošina Šīs tiesības tas iedzīvotajiem. 1993.gada Eiropadomes sanaksmē Kopenhagena visam ES kandidatvalstīm tika noteikti kritēriji 3 jomas - politiskaja, ekonomiskaja un spēja uzņemties dalībvalsts pienakumus. Politiskie kritēriji ietver demokratisku valsts iekartu, likuma varu un cilvēktiesību ievērošanu. Marstrihtas līgums nodrošina ES pilsoņiem pamattiesības arī socialaja joma. ES pilsoņiem ir tiesības uz veselības aizsardzību un drošību darba vieta, informaciju un konsultacijam, taisnīgu atalgojumu, kolektīvajiem darba līgumiem utt.

• Individualas demokratiskas tiesības:

Katram ES pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības politiskaja dzīvē un saņemt info par ES institūciju darbību, ka arī diplomatisko aizsardzību. Visiem ES pilsoņiem ir tiesības viņu izcelsmes vai uzturēšanas zemē balsot vai tikt ievēlētam Eiropas Parlamenta vai vietējo pašvaldību velēšanas.

Ar personu parvietošanas brīvību saistītas tiesības.

Brīva personu parvietošanas nozīmē to, ka ES dalībvalstu pilsoņiem ir iespējas brīvi ceļot, uzturēties un stradat citas dalībvalstis. Parvietošanas brīvība ir piešķirta arī studentiem un pensionariem ar nosacījumu, ka viņi nekļūs par slogu citas dalībvalsts socialas nodrošinašanas sistēmai. Dalībvalstīm ir janodrošina citu dalībvalstu pilsoņiem, kas strada to teritorija, tadi paši darba apstakļi un atalgojums ka savas valsts pilsoņiem, un ir jaatzīst viņu kvalifikacija.

6. ES un izglītība

Ta ka ES galvenais darbības virziens ir ekonomika - brīvais tirgus, tad arī izglītības sfēra to interesē jautajumi, kas ar to saistīti, proti, darbaspēka brīva parvietošanas. Svarīgs elements, lai nodrošinatu brīvu darbaspēka parvietošanos, ir savstarpēja profesionalo kvalifikaciju un izglītības diplomu atzīšana. Līdz ar to Līguma par ES nav minēti nekadi precīzi nosacījumi, kadai jabūt izglītības sistēmai ES dalībvalstīs, kas jamaca un kada valoda.

Valsts izglītības politikas izglītības satura, izglītības valodas un sistēmas organizacijas jautajumi ir katras ES dalībvalsts kompetencē, tomēr Līgums par ES iezīmē ES dalībvalstu galvenos sadarbības virzienus izglītības kvalitates uzlabošana un profesionalas izglītības politikas attīstība.

Eiropas izglītības politika ir ierobežota 3 jomas:

• Ir akadēmiska personala, studentu un pētnieku apmaiņa starp valstu izglītības iestadēm izglītības programmas ietvaros.

• Attiecas uz migrantu stradnieku bērnu izglītību. Komisija ir noteikusi dalībvalstīm saistošus pasakumus, lai nodrošinatu migrantu stradnieku bērnu iekļaušanu dalībvalstu izglītības sistēma. Dalībvalstīm javeicina šadu bērnu integracija sabiedrība, sevišķu uzmanību pievēršot dalībvalstu valodas apmacībai.

• Ir Eiropas dimensijas ieviešana izglītība, kas veicinatu sadarbības sapratni un interesi par Eiropas jautajumiem Kopiena. Viens no šiem pasakumiem varētu būt Jautajumu, kas saistīti ar ES, iekļaušana gan skolu, gan augstskolu izglītības programmu satura. Eiropas dimensija izglītības kvalitates jautajumos realizējama šados virzienos: izglītības satura papildinašana ar Eiropas valodu macīšanu, studentu un pasniedzēju mobilitates palielinašana, turklat panaku studiju laika un diplomu savstarpēju atzīšanu, pieredzes un informacijas apmaiņas stimulēšana parjautajumiem, kas kopīgi dalībvalstu izglītības sistēmam, talmacības attīstīšana.

Izglītība ir viena no retajam ES jomam, kur Latvija aktīvi var piedalīties būdama vēl kandīdatvalsts statusa. Īpaši tas attiecas uz izglītības programmam. Līdzdalība šajas programmas veicinas pieredzes apgūšanu, lai varētu sekmīgi iekļauties Eiropas brīvaja tirgū un izturēt konkurences spiedienu.

Kopš 1998.gada decembra Latvija oficiali piedalas 3 ES izglītības programmas Leonardo da Vinci, Socretes und Youth for Europe, ka arī turpina piedalīties Tempus programma. Šo programmu ietvaros ir izsludinati projektu konkursi, kuros atbilstoši programmu nosacījumiem var piedalīties ikviena Latvijas izglītības iestade. Izglītības un zinatnes ministrija ka prioritati ir izvirzījusi arī palīdzību valdībai nodrošinat konkurētspējīga un elastīga darbaspēka attīstību, kas spētu izturēt ES konkurences un tirgus spēku spiedienu. Lai to izdarītu, jaturpina investīcijas un pasakumu komplekss, lai stimulētu darbaspēka izglītošanu un paaugstinatu ta kompetenci un produktivitates līmeni. Šo mērķi iespējams sasniegt, tikai izveidojot aktīvi un autonomi darbojošos sociala dialogu starp valsts parvaldes iestadēm, darba tirgu un profesionalo izglītību reģionala līmenī, tadejadi:

• Uzlabojot izglītības kvalitati un atbalstītu reģionala darba tirgus vajadzībam;

• Decentralizējot profesionalas izglītības un talakizglītības administraciju, uzlabojot izglītības un apmacības organizaciju un nodrošinašanu reģionos;

• Racionalizējot reģionalo izglītības sniedzēju tīklu ta saucamajos Reģionalajos darbaspēka resursu attīstības centros, kas veicinas stabilas un racionalas izglītības un apmacības infrastruktūras attīstību reģionu līmenī, ka arī kvalitatīvas teorētiskas un praktiskas apmacības iespējas reģiona jauniešiem un pieaugušajiem.

Šie plani izglītības joma varēs realizēties tikai tad, ja tiem bez Phare projektu finansējuma būs arī atbilstošs valsts finansējums. Bez izglītotas sabiedrības, darbaspēka nebūs arī attīstītas ekonomikas.

7. ES vienotais tirgus

Lai notiktu ekonomiska integracija, valstīm ir javeic dažadi pasakumi; jalikvidē tirdzniecības ierobežojumi, jasaskaņo likumdošana utt. No ekonomiskas teorijas viedokļa pastav vairakas ekonomiskas integracijas stadijas. Valstīm ekonomiski integrējoties, tas pakapeniski izveido:

• Brīvas tirdzniecības teritoriju;

• Muitas savienību;

• Vienotu ražošanas faktoru tirgu;

• Vienotu tirgu;

• Monetaro savienību;

• Ekonomisko savienību.

Uzsakot ekonomisko integraciju, valstis sakotnēji izveido brīvas tirdzniecības teritoriju, likvidējot muitas ierobežojumus uz iekšējam robežam. Lai izveidotu nakamo ekonomiskas integracijas stadiju - muitas savienību, valstīm vēl papildus janosaka vienoti muitas tarifi trešajam valstīm. Katra nakama integracijas stadija paraisa vēl paītdu pasakumus. Pēdēja ekonomiskas integracijas stadija - ekonomiskas savienības izveide - nozīme, ka valstis ii pilnība integrējušas un no ekonomikas viedokļa tas var pielīdzinat vienotai valstij. Ekonomiska savienība vēl nenozīmē pilnīgu valstu apvienošanos, jo tadus jautajumus ka valsts parvalde, kultūra, izglītība, arēja drošība u.c. katra valsts risina neatkarīgi. Vienota tirgus izveide ir ekonomiskas, nevis politiskas integracijas stadija. Vienota tirgus darbības pamatprincipi Vienota tirgus ideja tiek īstenota ar ta saucamo četru brīvību palīdzību. Tas ir:

• Brīva preču aprite;

• Brīva pakalpojumu aprite;

• Brīva personu parvietošanas;

• Brīvība veikt uzņēmējdarbību.

Līdzas šīm četram brīvībam ES ir vienota konkurences politika un vienota valsts pasūtījuma politika. Abu šo politiku mērķis ir nodrošinat veselīgas konkurences apstakļus. Visu četru brīvību pamata ir nediskriminēšanas princips. Tas nozīmē, ka nedrīkst ierobežot dalībvalstu pilsoņa parvietošanas, darba vai tirgošanas brīvība kada cita dalībvalstī tikai tapēc, ka viņš nav šīs dalībvalsts pilsonis. Līdzīgi netiek pieļauta preču tirdzniecības ierobežošana tikai tapēc, ka preces ražotas cita dalībvalstī. Lai pilnība pievienotos ES vienotajam tirgum, Latvijai ne tikai jalikvidē juridiski ierobežojumi, bet arī jaseko līdzi šo parmaiņu Ievērošanai realaja dzīvē. ES tikai tad pieņems brīvu preču, pakalpojumu, kapitala un personu brīvu plūsmu no Latvijas, kad būs nodrošinata visu standartu un prastību ievērošana, kas ir svarīgi, lai aizsargatu tagadējo ES valstu patērētajus un ražotajus. Pievienojoties ES Latvija nedrīkst aizmirst arī savas nacionalas intereses, un, ja tas nav savienojamas ar kadu ES likumu, šis jautajums ir jaatrisina sarunas starp Latviju un ES.

Latvija ir noslēgusi Eiropas Līgumu un līdz ar to uzņēmusies ieviest visus ES likumdošana paredzētos priekšnosacījumus. Tomēr katrai valstij ir savas specifiskas intereses un apstakļi, Arī pašreizējam ES dalībvalstīm katrai ir savas atlaides un vienošanas par normam, kas attiecīgaja gadījuma nav japilda. Ja valsts spēj pamatot kadu ierobežojumu, atsaucoties uz sabiedrības morales, sabiedriskas kartības vai valsts drošības apsvērumiem, uz cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, ka arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionalo makslu, vēstures vai arheoloģijas bagatību aizsardzības apsvērumiem. tad ES likumdošana pieļauj izņēmumus.

Latvijas interesēs ir pēc iespējas atraka brīvas preču kustības ieviešana, kas atvērtu mūsu ražotajiem ES tirgu. Ta ka Latvijas ražojumi daudzas jomas ir daudz lētaki neka ES valstu ražojumi, Latvija no brīvas preču plūsmas tikai iegūs. No otras puses, daudzas ES valstis baidas no lētaku preču parardīšanas tirgū un varētu censties panakt pēc iespējas ilgaku parejas periodu, pirms Latvija varēs pilnība pievienoties tirgum. Banku darbības nosacījumi Latvija ir pietiekami stingri un atsevišķos gadījumos pat stingraki neka ES. Ta ka Latvijas ekonomika vēl ir tikai agrīna attīstības (veidošanas) stadija un valsts finansu sektoram trūkst līdzekļu, pagaidam nav nodrošinats pietiekami augsts garantiju līmenis depozītnoguldījumiem un investoriem. Vienlaikus Latvijas tirgus ir jau atvērts arzemju bankam. Procentu likmes bankas pakapeniski samazinas. Tas nozīme, ka drīzuma Latvijas uzņēmējiem būs iespēja ar pieņemamiem % aizņemties naudu bankas un uzsakt uzņēmējdarbību.

Attiecība uz brīvu kapitala plūsmu Latvija varētu iegūt no pievienošanas kopējam tirgum. Ta ka Latvijai nav ievērojamu kapitala uzkrajumu, nav arī jabaidas no kapitala aizplūšas no valsts. Savukart arvalstu trešo investīciju ieplūšana noteikti veicinas Latvijas tautsaimniecības attīstību.

Kopuma Latvija ir ieinteresēta pēc iespējas atrak pievienoties brīvai personu kustībai, bet ES dalībvalstis, baidoties no lētaka darbaspēka pieplūduma, nav īpaši ieinteresētas tu pieļaut. Sarunas starp ES un Latviju brīva personu kustība būs viens no svarīgakajiem tematiem. Domajams, ka Eiropas Komisija centīsies Latvijas parejas periodu paildzinat, bet Latvija aizstavēs viedokli par nekavējošu pievienošanos brīvai personu kustībai.

8. Vienota valūta ES dalībvalstīs - eiro

Eiropas Monetara savienība, kuras valūta ir eiro, ir spēcīga pasaules tautsaimniecības dalībniece. Eiro ieviešana Eiropas Savienības valstīs veicina tas saimniecisko attīstību un ļauj pilnība, izmantot vienota tirgus priekšrocības.

Šobrīd eiro zonai ir pievienojušas 11 Eiropas Savienības valstis - Beļģija, Vacija, Spanija, Francija, Īrija, Italija, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Portugale un Somija, kuras atzīst, ka ieguvumi no vienotas valūtas ieciešanas- konkurētspējas pieaugums, valūtas kursu svarstību novēršana, darījumu izmaksu samazinašanas, procentu likmju samazinašanas - nesis labumu to tautsaimniecībam.

Eksperti uzskata, ka eiro ieviešana palielinas saimnieciskas aktivitates līmeni un samazinas darījumu izmaksas, ka rezultata palielinasies iedzīvotaju ienakumi. Vienotas valūtas ieviešana sekmes arī preču un pakalpojumu cenu izlīdzinašanos. Vienota valūta būs izdevīga tūristiem, jo, ceļojot par ES dalībvalstīm. nevajadzēs mainīt naudu un maksat ar to saistītos %.

ES dalībvalstīs un, pateicoties naudas sistēmas stabilitatei, uzlabosies un patērētaju pirktspēja. Saskaņa ar Eiropas Monetaras Savienības ieviešanas trešo fazi eiro banknotes un monētas apgrozība tiks laistas 2002.gada 1.janvarī. Taču jau šobrīd ir pieejami eiro paraugi.

Eiro zīmi, kas izskatas ka E ar divam paralēlēm to krustojošam līnijam, ir iespaidojis grieķu alfabēta burts e (epsilons) ka atsauce uz Eiropas civilizacijas šūpuli un varda 'Eiropa' pirmais burts. Paralēlas līnijas simbolizē eiro stabilitati. Eiro oficialais saīsinajums ir 'EUP' un tas tiek lietots uzņēmējdarbības, finansu un komercialiem mērķiem tapat ka saīsinajumi 'DEM' (Vacijas marka), 'LVL' (Latvijas lats) utt.

Latvijai un citam Austrumeiropas kandidatvalstīm iestašanas ES un iestašanas Eiropas monetaraja savienība (EMS) acīmredzot nebūs vienlaicīga. Pagaidam visam kandidatvalstīm problēmas sagada EMS pievienošanas kritēriju izpilde.

Šobrīd Latvijas lats ir piesaistīts SDR valūtas grozam, kura ietilpst ASV dolars, Japanas jēna, Lielbritanijas sterliņu marciņa un eiro.

ES ir lielaka Latvijas tirdzniecības partnere, un, lai arī pagaidam Latvijas uzņēmēji norēķinus ar saviem partneriem eiro zonas valstīs veic ASV dolaros, ir skaidrs, ka eiro loma savstarpējos norēķinos pieaugs. Izmantojot eiro, nebūs Jauztraucas par valūtas kursu svarstībam, samazinasies arī valūtas parskaitījumu izmaksas, kuras šobrīd ir diezgan augstas. Latvijas imports no ES valstīm parsniedz eksportu uz šīm valstīm par 73%, un eiro ieviešana vienkaršos dažadu preču un pakalpojumu iepirkšanu. Eiro ieviešana paatrinas ES tautsaimniecības attīstību, bet tas savukart var radīt Latvijas ražotajiem iespējas palielinat savas produkcijas eksportu.

Pēc eiro ieviešanas 2002.gada ta priekšrocības visvairak izjutīs Latvijas privatpersonas, kuras bieži ceļo pa ES teritoriju - uzņēmēji, zinatnieki, valsts parvaldes darbinieki un citi, jo, ceļojot pa dažadam ES valstīm, nevajadzēs izmantot dažadas nacionalas valūtas un maksat bankas komisiju par valūtas maiņu.

9. ES un lauksaimniecība

ES Kopējas lauksaimniecības politikas (KPL) sakotnējie mērķi jau ir atspoguļoti Romas līguma, kuru arī uzskata par Eiropas Kopienas dibinašanas līgumu. Tie koncentrējas uz nepieciešamību nodrošinat ar partiku un lielaku ražu ieguvi Eiropas Kopienas valstis, ka arī uz tirdzniecības nosacījumu izveidošanu.

Mainoties saimniekošanas metodēm un sabiedrības nodrošinašanas līmenim, nacas parskatīt arī KLP mērķus. Šodien brīvas tirdzniecības nosacījumiem rūpes par vidi, lauku attīstību, nodarbinatību laukos, patērētaju aizsardzību un konkurētspēju.

ES KLP pamatprincipi:

Vienotais tirgus ir vienota tirgus sistēma, kas aizstaj nacionalo tirgus atbalsta pasakumus;

• Priekšrocība ES dalībvalstu ražojumiem veicina ES lauksaimniecības produktu priekšroku par importu;

• Finansu solidaritate ir dalībvalstu līdzdalība kopēja budžeta.

ES lauksaimniecības atbalsts tiek finansēts caur Lauksaimniecības fondu. Ta ienakumus veido muitas nodoklis no tirdzniecības ar partikas produktiem, PVN un nodevas, ko iekasē par cukura ražošanu.

Pašreiz Latvijai ir grūti sacensties ar pieredzējušam ES eksportētajvalstīm, jo ražošana bieži vien ir neefektīva, ar augstam izmaksam un zemiem standartiem, tatad nes mazu peļņu.

Lauksaimniecības sektora nav pietiekami apjomīgu ieguldījumu, lai šo situaciju labotu. Tas laika, un saimniecību parstrukturēšana notiek lēni. Lauksaimniecības preču imports gada 3 reizes parsniedz to eksportu.

Latvijas integracijas process ES tika uzsakts 1995-gada 12.jūnija, kad tika noslēgts

Latvijas un ES Asociacijas līgums. Kopš ta laika izmaiņas ir vispirms notikušas valsts sektora, kur attiecīgas nozares saņem līdzekļus no speciali izveidotas palīdzības programmas Phare projektu realizēšanai.

Nozīmīgs darbs un likumdošanas saskaņošana. Lauksaimniecības sektora prioritates ir veterinaras kontroles pilnveidošana un partikas kvalitates nodrošinašana ES prasībam.

Latvija meklē eksporta iespējas arī uz ES valstīm, un ar atsevišķiem piena produktiem mums jau ir izdevies iesprauksies Eiropas tirgū.

10. ES kopēja arēja un drošības politika

ES Kopēja arēja un drošības politika šo nosaukumu ieguva, 1992-gada Mastrihta (Nīderlandē) parakstot Līgumu par ES. ES veido 3 sastavdaļas, jeb t.s. pīlari: pirmais - parnacionala Eiropas kopiena, divi pēdējie - vienošanas par Kopējo arējo un drošības politiku un vienošanas par Sadarbību tieslietas un iekšlietas - ir starpvaldību sadarbības formas. Kopēja arēja un drošības politika (KADP) būtiski atšķiras no tadam tradicionalam Eiropas Savienības darbības jomam ka kopējais tirgus un tirdzniecības politika.

Mastrihtas līgums nosaka, ka ' KADP ietver visus jautajumus, kas saistīti ar Savienības drošību ieskaitot eventualu kopējas drošības politikas izstradašanu, kas ar laiku var novest pie kopīgas aizsardzības'.

Mazai valstij, kada ir Latvija, savu drošību jastiprina pašai un jaatrod sabiedrotie, kas par mums iestatos, ja mūsu drošība tiktu apdraudēta. Tas nozīmē, ka Latvijas drošības nostiprinašana norit 2 savstarpēji saistītos līmeņos - starptautiskaja līmenī un nacionalaja līmenī. Starptautiskaja līmenī - tas nozīme Latvijas centienus iekļauties dažadas starptautiskajas drošības struktūras, piemēram, NATO. Nacionala līmenī - tas nozīmē mūsu valsts robežu nostiprinašanu un mūsu robežsargu un armijas kaujas spēju palielinašanu. ES nav militara savienība, tadēļ drošības garantijas, kuras Latvija var sagaidīt, ir netiešas, nemilitaras. Drošība, ko dod dalība ES, Šobrīd izriet galvenokart no paša Savienības pastavēšanas fakta. ES ir Eiropas bagatako un līdz ar to arī ietekmīgako valstu savienība. Ta ir izturējusi laika parbaudi un ieguvusi reputaciju un ietekmi, kas to padara par vienu no galvenajiem pasaules politikas 'aktieriem'.

Starptautiskas sabiedrības atbalsts ir pirmais un svarīgakais ieguldījums mūsu drošība. Praktiski integracijas ieguldījums valsts drošības nostiprinašana izpaužas ka lielu naudas līdzekļu ieguldīšana mūsu valsts robežas tehniskaja sakartošana.

11. Eiropas Kustības Latvija formulētie 10 argumenti, kapēc Latvijai ir vērts iestatie ES

Kultūra. Neatgriezeniski nostiprinasies mūsu tautas piederība Rietumiem, ta ka ES parnacionala būve sakņojas vienas un tajas pašas Rietumu vērtības: brīvība, demokratija un tiesiska valstī, kristīga civilizacija un nacionala platība.

Modernizacija. Izlīdzinasies attīstības un labklajības līmenis attīstītakajas Eiropas valstis un Latvija. ES standartu ietekme atrak paaugstinasies iedzīvotaju labklajība, veselība, tiesiskums un drošība, kļūs stingraka vides aizsardzība,

Ekonomiskais labums. Latvijas ekonomika iegūs ietvaru nosacījumus ilgstošai konkurētspējai pasaules tirgū. Eiropas vienotais tirgus pavērsies uz visizdevīgakajiem noteikumiem. Vismaz līdzdalības sakuma posma būsim vairak ES kases tērētaji neka devēji.

Personības brīvība. Kļūsim par ES pilsoņiem ar spēcīgu pašapziņu, jo brīvi parvietosimies visa ES teritorija ar līdzvērtīgam izglītības un darba iespējam, būsim labak sagatavoti parējas pasaules izaicinajumiem. Cilvēka gods un cieņa nepaliks tukši vardi.

Eiropeiska latvietība. Brīvais tirgus un brīva personu kustība, kultūras, izglītības un zinatnes apmaiņa palielinas kopējas ekonomiskas, intelektualas un kultūras iespējas Latvijas sabiedrībai, tas būs pamats ilgstošai latviešu tautas dzīvotspējai.

Latvijas tauta. Valsts pilsoņus - etniskos latviešus un etniskas minoritates - saliedēs vienas un tas pašas vērtības; brīvība, demokratija, tiesiska valsts un kopīga valsts valoda, tapēc ka ES sastav no nacionalam valstīm, kas neatsakas no patstavības.

Ekonomiska robeža. ES robeža ne tikai aizsargas mūs, bet arī ļaus vislabakaja veida izmantot mūsu ģeopolitiska stavokļa priekšrocības. Nenokļūsim izolacija, un mūs nevarēs sava ietekme parņemt valstu grupējumi, kuriem nevēlamies piebiedroties.

Vienotība spēks. Palielinasies Latvijas politiska un ekonomiska nozīmība, ko neliela valsts nevar sasniegt vienatnē. Piederība pie politiski un ekonomiski līdzvērtīga kopuma nodrošinas labas attiecības ar lielo Austrumu kaimiņu.

Ilgstoša neatkarība. Ta ka ES ir līgumorganizacija, kur noteicējas ir tiesības vienlīdzīgas dalībvalstis, Latvija iegūs stabilus ietvarus savai pastavēšanai. ES saista un vieno valstu ekonomiskas intereses, radot t.s. 'mīksto' drošību, kura mūsdienas ir noteicoša.

Politiska drošība. Īstenojot ES kopējo arējo un drošības politiku un, gūstot iespēju pilntiesīgi darboties Rietumeiropas Savienība un tuvinaties NATO, Latvija iegūs spēcīgus sabiedrotos un rīcībspējīgu Eiropas politisko un militaro sistēmu.

12. Eiropas Komisijas vērtējums par Latviju

Eiropas Komisija (EK) ša gada progresa ziņojuma beidzot atzīst Latviju par funkcionējošu tirgus ekonomiku, un vidēja termiņa tai būtu jaspēj izturēt konkurences spiedienu Eiropas Savienība, ja vien tiks uzturēta makroekonomiska stabilitate un turpinatas strukturalas reformas. ieteikumi konkurētspējas stiprinašanai Latvijai nav nekads parsteigums, jo lielaka būs uzņēmuma atvērtība arvalstu kapitalam un jo veiksmīgakas reformas un inovacija, jo lielaka būs uzņēmuma spēja adaptēties tirgū, kur pastav spēcīga konkurence.

Eiropas Komisija norada, ka jau tagad kandidatvalstim jacenšas maksimali sadarboties ar ES ekonomika un jacenšas iekarot ES tirgu. Konkurētspējas celšanai EK iesaka Latvijai turpinat uzņēmumu privatizaciju un restrukturizaciju, ieguldot līdzekļus efektivitates uzlabošanai.

EK atzīst, ka pēdējo gadu laika Latvijas uzņēmumi ir piesaistījuši gan pašmaju, gan arvalstu investīcijas, tomēr investīciju devums iekšzemes kopprodukta esot relatīvi zems. Latvijai jaturpina piesaistīt arvalstu investīcijas, kas līdzi nestu jaunu valdības stilu un tehnoloģijas, uzlabojot Latvijas konkurētspēju ES tirgū. Lai vieglak piesaistītu investīcijas, EK iesaka vienkaršot procedūras, kas saistītas ar uzņēmējdarbības veikšanu.

Par konkurētspējai būtisku atzīta infrastruktūra, tadēļ taja, jaiegulda vairak līdzekļu, it sevišķi laukos.

Latvijas darbaspēku EK novērtē ka relatīvi labi izglītotu. Lai apgūtu jaunas tehnoloģijas un darba iemaņas, joprojam visai plašam stradajošo lokam būtu jadod iespēja macīties, lai labak iekļautos jaunajos ekonomiskajos apstakļos. Latvijai esot jaizstrada aktīva darba tirgus politika, kas uzlabotu pašreizējas macību programmas, jo it sevišķi tas, kas vērstas uz ilgtermiņa bezdarbnieku skaita samazinašanu un iesaistīšanu darba tirgū.

Latvijai pagaidam vēl esot visai šaura eksporta baze, kura aptver tikai tranzītpakalpojumus, tekstilproduktus un koksni. Eksportējamo produktu klastu iesaka paplašinat.

Par ierobežojumiem brīvas kapitala kustības joma EK dažus aizradījumus izsaka lielakajai daļai kandidatvalstu. Latvija, ka atzīst ES prasības investīciju joma, izņemot tados sektoros ka loterijas un azartspēles, radio un televīzija, mežrūpniecība un apsardzes pakalpojumi.

Secinajumi

Eiropas Savienība ir brīvpratīga valstu apvienība, kura izveidota kopīgu mērķu īstenošanai - iedzīvotaju ekonomiskas un socialas labklajības nodrošinašanai, demokratijas attīstībai, stabilitates un drošības garantēšanai.

Pašlaik ES savienība ietilpst 15 valstis un vēl 11 valstis pretendē uz iestašanos taja, tai skaita arī Latvija.

Manuprat, iestašanas Eiropas Savienība Latvijai ir ļoti nozīmīga gan ekonomisku, gan politisku apsvērumu dēļ. iestajoties ES, Latvijai būs jauzņemas tadas pašas saistības un pienakumi ka visam dalībvalstīm. iekļaušanas ES nozīmē respektēt demokratiju un likuma varu. Tas prasīs apjomīgu darbu pilsoņu pamattiesību un drošības nostiprinašana. Dalība ES ir iespējama, pastavot konkurētspējīgai tirgus ekonomikai, jo tikai ta nodrošinas mūsu pilnvērtīgu iestašanos ES iekšēja tirgū, kopēja lauksaimniecības un zvejniecības politika. Arī attiecības ar valstīm arpus ES Latvijai būs jaievēro kopīgi izstradatie arējas tirdzniecības un muitas politikas nosacījumi.

Svarīgakais Latvijas attiecību veidošana ar parejam Eiropas valstīm ir 4 pamata brīvību: brīvas preču, pakalpojumu, kapitala un personu kustības ievērošana.

Latvija ir maza valsts un tai nepieciešama lielu valstu atbalsts. Iestašanas ES paver jaunas iespējas visiem Latvijas pilsoņiem.

ES palīdzība ļaus Latvijas uzņēmumiem palielinat konkurētspēju Eiropas un pasaules tirgū. Ta aizstavēs Latvijas ražotaju intereses citu valstu tirgos. Savukart zemniekiem iestašanas ES nodrošinas iespējas noieta tirgum un atblīstu lauku vides un tradicionala dzīves veida uzlabošanai. Iekļaušanas ES Latvijai palīdzēs nostiprinat demokratiju un iedzīvotaju drošību valstī. ES kopēja arēja un drošības politika būs svarīgs atbalsts Latvijai tas attiecības ar Krieviju. Latvijai iestajoties ES, tas robeža kļūst par ES robežu ar Krieviju. ES dalībvalsts statuss pavērtu jaunas sadarbības iespējas ar Austrumu kaimiņiem.

Pateicoties ES dalībvalstu sadarbībai konsularaja joma, Latvijas pilsoņi varēs drošak ceļot, saņemot palīdzību ikviena dalībvalsts konsulata.

Latvijai būs iespējams saņemt arī tiešu finansu atbalstu ES līdz pat 4% no Latvijas nacionala kopprodukta.

Pievienojoties ES Latvija nedrīkst aizmirst arī savas nacionalas intereses, un, ja tas nav savienojamas ar kadu ES likumu, šis jautajums ir jaatrisina sarunas starp Latviju un ES.

Izmantota literatūra

'Latvija Eiropas Savienība. Kapēc?', Apgads 'Izglītība', 1999.g.

'10 atbildes par Latviju Eiropas Savienība', Apgads 'Izglītība', 1999.g.

'Es un Eiropas Savienība vienotais tirgus', Eiropas integracijas birojs, reklamas aģentūra Terras Media, 1999.g.

'Es un ES monetara Politika'. Eiropas integracijas birojs, reklamas aģentūra Terras Media, 1999.g.

'Es un ES ieņēmumi un izdevumi', Eiropas integracijas birojs, reklamas aģentūra Terras Media, 1999.g.

'Es un ES izglītība', Eiropas integracijas birojs, reklamas aģentūra Terras Media, 1999.g

'Es un ES lauksaimniecība', Eiropas integracijas birojs, reklamas aģentūra Terras Media, 1999.g.

'Es un ES pilsoņu tiesības', Eiropas integracijas birojs, reklamas aģentūra Terras Media, 1999.g.

'Es un ES kopēja arēja un drošības politika', Eiropas imigracijas birojs, reklamas aģentūra Terras Media, 1999.g.

'Es un ES parmaiņas Latvija', Eiropas integracijas birojs, reklamas aģentūra Terras Media, 1999.g.

'Es un ES 30 jautajumi mi atbildes', Eiropas integracijas birojs, reklamas aģentūra Terras Media, 1999.g.

Laikraksts 'Diena', nr.246 (2556), ceturdiena, 21.oktobris.

Georgs Lībermanis 'Starptautiskie ekonomiskie sakari ar Latviju', Birznieka SIA 'Kamene', 1999.g.