CATEGORII DOCUMENTE |
Bulgara | Ceha slovaca | Croata | Engleza | Estona | Finlandeza | Franceza |
Germana | Italiana | Letona | Lituaniana | Maghiara | Olandeza | Poloneza |
Sarba | Slovena | Spaniola | Suedeza | Turca | Ucraineana |
DOCUMENTE SIMILARE |
|
BIZNESA AUGSTSKOLA TURĪBA
PRIVATO TIESĪBU KATEDRA
Studiju darbs Pavaldību tiesības.
Vietējo pavaldību reformas tiesiskie aspekti Latvija.
Satura radītajs.
Ievads.
Visparīgie reformas principi Latvija.
Pavaldību reformas uzdevumi.
Pavaldību īpaums.
Pavaldību budets.
Teritoriala iedalījuma reforma.
Pavaldību juridiska reforma.
Pavaldības augstako amatpersonu ievēlē valdē.
Funkciju sadale sarp valdību un pavaldībam, ka arī starp daada līmeņa pavaldībam.
Pavaldību darbinieku apmacības sistēma.
Sabiedriskas pavaldību organizacijas.
Pavaldību un valdības sadarbība.
Secinajumi.
Izmantota literatūra.
Katram pilsonim un arī nepilsonim ir jazin, kadas reformas notiek Latvijas Republika. Viena no būtiskakajam manu prat ir tiei pavaldību reforma, jo kas gan cits vistuvak atrodas visiem mums, ja ne vietējas pavaldības ar kuram mums nakas saskarties gandrīz vai katru dienu.
Tiei ada iemesla dēļ es arī pievērsu savu uzmanību darba tiei pavaldības reformai.
a darba mērķis ir iepazīstinat ar tiesiskajiem tiei Latvijas pavaldības reformas aspektiem un izmaiņam, kas gaida pavaldības kad tiks realizēta ī reforma pilnība, daļa reformas jau tagad ir pilveidota.
Studiju darba uzdevums ir iepazīstinat visparīgajiem noteikumiem pavaldības reforma, ar to kas notiks ar pavaldību īpaumiem, pavaldību budetu no ka tas sastav, un kas kontrolē budeta izlietojumu. Ka arī ieskaties teritorialaja reforma, noskaidrot pavaldību juridisko formu, un ka un kas var ievēlēt pavaldības amat personas. Apskatī funkciju sadali starp pavaldībam un valdību. Un visbeidzot ka tiek apmacīti un kur tiek apmacīti mūsu pavaldību amatpersonas, ka arī ka sadarbojas valdība un pavaldība.
Kop ir atgūta neatkarība Latvijas Republika notiek nemitīga pavaldību darba pilnveidoana. o izmaiņu mērķis ir sakartot valsts parvaldes struktūru un sistēmu ar nolūku pēc iespējas pietuvinat parvaldi iedzīvotajiem.
Lai varētu garantēt demokratijas pamatprincipu stabilu darbību, pareizējajas pavaldības ir javeic parveidojumi, kuru galvenas sastavdaļas ir noteiktas Pavaldību reformu koncepcija un pamatojas uz 1985. gada 15. oktobrī pieņemtaja Eiropas harta par vietējo paparvaldi izteiktajiem principiem, kurai arī ir pievienojusies Latvijas Republika.
Pavaldību reformu koncepcija ir noteikti adi uzdevumi:
Demokratizēt un decentralizēt valsts varu,
Celt pavaldību atbildību par to parzīņa nodoto uzdevumu izpildi,
Maksimali iesaistīt iedzīvotajus pavaldību darba.
Pavaldību reformas koncepcija ir arī teikts ka pavaldību reformas ir javeic ar demokratiskam metodēm, iesaistot pavaldības reformu sagatavoana un realizacija. Reformam ir japamatojas uz jautajumu izpēti visa valstī, ne tikai viena noteikta reģiona vai pavaldība, tas jarealizē, parliecinot pavaldību darbiniekus un iedzīvotajus par reformu nepieciemību un jēgu, is priek nosacījums praksē palaik netiek novērots, bet ja ir tad tas ir nepietiekoa kvalitatē.
Lai pilnveidotu pavaldības reformu realitatē ir nepiecieama pavaldību vienotība valstī un visas pavaldību darbības jomas, pamatojoties uz pavaldību reformu koncepciju, un o vienotību nodroina Ministru kabinets ar ta izveidoto institūciju palīdzību. Pavaldību reformas pilnveidoana ir ja izmanto visa pavaldību darba pieredze latvija un arī citas valstīs aja joma. Pavaldību reformas īstenoanai, sagatavoanai, ka arī attiecīgos likumu un lēmumu, projektu izstradei tiek iedalīti līdzekļi no valsts budeta.
Latvijas Republika pavaldību vietu un lomu valsts parvalses struktūra nosaka Satversme. Satversmi būtu nepiecieams papildinat ar specialu nodaļu, kas ietvertu adus galvenos pavaldību pamatprincipus:
Pavaldību vieta valsts varas struktūra,
Pavaldību ievēlējamība,
Valsts uzraudzība par pavaldību darbu,
Tiesības patstavigi veidot administratīvas struktūras savu uzdevumu izpildei,
Noteikti uzdevumiem atbilstoi finansu resursu avoti,
Tiesības apvienoties pavaldību organizacijas,
Pavaldību tiesības uz savu īpaumu.
Pavaldību īpauma var atrasties zeme, ūdeņi un mei, kustama un nekustama manta. Pavaldību īpauma uzdevums ir radīt apstakļus iespējami labakai iedzīvotaju apkalpoanai. Īpaumus apsaimnieko pavaldību uzņēmumi un iestades. Pavaldību īpaums ir speciali nodalīts no citiem īpauma veidiem. Pavaldības var rīkoties ar savu īpaumu likumos noteiktaja kartība. Pavaldības var iegūt kustamo un nekustamo īpaumu ka arī valsts un privato mantu, ka arī realizēt savu īpaumu likuma noteiktaja kartība. Pavaldību īpaumu var atsavinat tikai likuma noteiktaja kartība. Valsts institūciju vai privato personu mantiskie strīdi ar pavaldībam kartojami tikai tiesas ceļa. Pakalpojumu vai raoanas sfēras uzņēmumu privatizējami, neprivatizētie uzņēmumi parveidojami par bezpeļņas uzņēmumumiem.
Paavaldību budeta veidoanas nosacījumiem janodroina patstavīgi, realajiem apstakļiem atbilstoi, pieteikami efektīvi funkcinējoi pagastu, pilsētu un rajonu budeti. Valsts institūcijas kontrolē vietējo budetu veidoanos un izlaitoanas atbilstību likumiem.pagasta un pilsētu pavaldība savu budetu veido patstavīgi saskaņa ar likumu par budeta tiesībam un ņemot vēra ar likumu noteiktos pavaldību nodokļus, atskaitījumus no valsts nodokļiem, vietējas nodevas, valsts dotacijas, ka arī maksajumus par pakalpojumiem un citus ieņēmumus. Rajona pavaldība nevar iejaukties pagastu un pilsētu budeta veidoana un izlietoana.
Pavaldību budeta mērķi pēc kadiem janosaka budeta apjoms ir:
Ar likumu noteikto funkciju izpildei,
Ar likumu noteikto uzdevumu izpildei,
Brīvpratīgo iniciatīvu izpildei.
Pavaldību budeta īpatsvars valsts kopēja budeta, tai skaita ta daļa socialajam vajadzībam, gadu daita nedrīkst samazinaties. Nodokļiem un nodevam teritorijas saimniecisa uzplaukuma rezultata janodroina budeta pieaugums. Pavaldības nosaka konkrēto nodokļu likmi likuma noteiktaja kartība. Budeta veidoanas un izlietoanas procesam ir jabūt atklatam. Lai nodroinatu pavaldfību parstavību budeta veidoana, ieinteresētību teretoriju attīstība, ka arī lai vienkarotu valsts ieņēmumu sadali ir ja ievēro adi prieknosacījumi:
Zemes, īpauma un iedzīvotaju ienakuma nodokļi nododami pavaldībam,
Peļņas un dabas resursu nodokli jasadala strp valsti un pavaldībam nosakot stabilas atskaitījuma likmes atseviķi pagastiem, pilsētam, rajoniem,
Ar 1994. gada 1. janvari ir noteikts, ka iedzīvotaju nodoklis tiek maksats pēc dzīvesvietas, ka arī uzņēmuma filiales, cehi un iecirkņi nodokļus maksa pēc to atraanas vietas.
Sakot ar 1994. gadu tik realizēta vietējo budetu izlīdzinaanas politika, veidojot pavaldību finansu izlīdzinaanas mehanismu, kas noteikts ar likumu. Par finansu izlīdzinaanas mehanisma galveno līdzekli tiek uzskatīta valsts dotacija. Dotacijas no valsts budeta tiek samazinatas līdz minimumam, attiecīgi tiek palielinati atskaitījumi pavaldību budetos no valsts ieņēmumiem. Pavaldību budetu izdevumu daļas planoanai javeido stabili un operatīvi uzdevumu aprēķinaanas normatīvi. Uzņēmumu, organizaciju un iedzīvotaju līdzekļi, kas arpus budeta nodoti pavaldībam mērķuzdevumu veikanai, nedrīkst but ieskaitīti pavaldību budetos. ada finansējuma līdzekļu uzskaite tiek veikta atbilstoi likumam. Par cita veida sniegtajiem pakalpojumiem iedzīvotajiem pavaldības ir tiesīgas saņemt samaksu pavaldību savstarpēju norēķinu veida.
Lai tiktu nodroinata pavaldību budetu vienotu uzskaiti un izpildes kontroli pavaldību iestadēm un uzņēmumiem, tiek realizēta obligata gramatvedība. Lai pavaldības budeta prognozēanas un planoanas gaita nodroinatu pavaldības ar nepiecieamo informaciju, Valsts stastistikas komitejai japarkarto reģionala statistika atbilstoi pavaldību reformas un brīva tirgus funkcionēanas prasībam.
Teretoriala iedalījuma reforma veicama nakamajas vēlēanas ievēlēto pavaldību linvaru perioda. Teritoriala iedalījuma reforma veicama, lai decentralizētu valsts parvaldi, radītu iespēju radīt optimali pavaldību sistēmu, kura tiktu nodroinats pavaldību finansialais, ekonomiskais un socialais pamats, dotas iespējas tam patstavīgi saimniekot, attīstīt nepiecieamo infrastruktūru, veidot iedzīvotaju interesēm atbilstous dzīves apstakļus. Teritoriala iedalījuma reformas sagatavoanas perioda, ņemot vēra sociali ekonomiskos pētījumus, tiek izstradats optimals Latvijas teritorijas administratīva iedalījuma projekts, kur apsprieams ar pavaldībam. Projekta realizacijai tika sastadīts likumprojekts par administratīvi teritoriala iedalījuma reformu. Minētie dokumenti tika sastadīti ņemot vēra zemes reformas norisi. Pēc administratīvi teritorialas reformas tiks izveidotas adas pavaldības:
Vietējas pavaldības novados, pilsētas un pagastos,
Reģionalas pavaldības apriņķos,
Vienīgi vēl nav skaidrs jautajums par apriņķu izveidoanu. Saeima vēl nav piueņēmusi optimalo variantu, kada būtu jasadala Latvijas administratīva teritorija apriņķos, un cik daudz apriņķu ir nepiecieams izveidot.
Ja pavaldība kada Latvijas teritorijas daļa ierosina veikt reformu pirms visparēja teritoriala iedalījuma projekta sagatavoanas pilnība un ja ie prieklikumi atbilst optimala administratīvi teritoriala iedalījuma kritērijiem, administratīvo teritoriju parveidoana veicama noteikta kartība. Ja prieklikumi naatbilst kritērijiem, tie noraidami.
Latvijas Republika pavaldību vietu un lomu valsts parvaldes nosaka Satversme. Latvija ir divu līmeņu pavaldības:
Pagastu un pilsētu pavaldības,
Rajonu pavaldības.
Pavaldību funkciju un pienakumu sadalījumu nosaka likums Par valsts parvaldes institūciju un pavaldību funkciju sadalījumu. Pavaldību institūcijas darbojas saskaņa ar likumiem un Ministru kabineta apstiprinatiem statūtiem un reglamentu. Pavaldības lēmej institūcija ir valde, kuras locekļus ievēlē brīvas, aizklatas, vienlīdzīgas, tieas, visparīgas un proporcionalas vēlēanas.
Tiesības vēlēt domi ir Latvijas republikas pilsoņiem, kuri vēlēanu diena ir sasniegui 18 gadu vecumu, ja vien viņiem neattiecas ierobeojumiem. Ierobeojumi attiecas uz personam, kas:
Likuma noteiktaja kartība ir atzīti par rīcibas nespējīgiem,
Izcie sodu brīvības atņemanas vietas,
Tiek turētas aizdomas, apsūdzētas vai tiesajamas personas, ja pret tam ka droības līdzeklis ir piemērots apcietinajums.
Personai ir tiesības pēc sava ieskata vēlēt tas pavaldības administratīvaja teritorija, kura ta ir pierakstīta vēlēanu diena, vai arī tas pavaldības administratīvaja teritorija, kur atrodas likuma noteiktaja kartība reģistrēts attiecīgas personas nekustamais īpaums. Personai, kura vēlēanu diena nav pierakstīta, ir tiesības vēlēt tas pavaldības administratīvaja teretorija, kur ir īs personas pieraksta pēdēja vieta.
Domē var ievēlēt latvijas pilsoni, kur vēlēanu diena ir sasniedzis 21 gada vecumu, ja viņ attiecīgas pavaldības administratīvaja teritorija ir pastavīgi pierakstīts vismaz pēdējos 12 mēneus pirms vēlēanu dienas vai ja viņ attiecīgas pavaldības administratīvaja teritorija ir nostradajis vismaz 6 mēneus pirms vēlaanu dienas, vai ja attiecīgas pavaldības administratīvaja teritorija viņam ir likuma noteiktaja kartība reģistrēts nekustamais īpaums un ja uz viņu neattiecas kads no ierobeojumiem. Latvijas pilsonis, ievērojot likuma noteikto kartību, var tikt ievēlēts tikai viena domē. Domes vēlēanas nevar kandidēt un ievēlēt, ja:
Izcie sodu brīvības atņemanas vietas,
Likuma noteiktaja kartība atzītas par rīcības nespējīgam,
Bijuas sodītas par smagu vai seviķi smagu noziegumu un kuram sodamība nav dzēsta vai noņemta, izņemot reabilitētos,
Kriminallikuma paredzēta nodarījuma izdarīanas laika atraduas nepieskaitamības stavoklī, ierobeotas pieskaitamības stavoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīanas saslimuas ar psihisku slimību, kas tam atņēmusi spēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kuram sakara ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta ada piespiedu līdzekļa piemēroanas,
Kuras pēc 1991. gada 13. janvara darbojuas PSKP, Latvijas PSR, darbaļauu internacionalaja frontē, darba kolektīvu apvienotaja padomē, kara un darba veteranu organizacija, vislatvijas glabanas komiteja vai tas reģionalajas komitejas,
Kuras ir vai ir bijuasPSRS, Latvijas PSR vai arvalstu valsts droības dienestu, izlūkdienestu, vai pretizlukoanas dienestu tata darbinieki,
Kuras neprot valsts valodu atbilstoi augstakajai valsts valodas prasmes pakapei,
Pavaldību pilnvaru laiks saskaņojamsar Saeimas vēlēanu termiņu. Specifisku jautajumu risinaanai, kuri saistīti ar Latvijas dzīvojoo arvalstnieku un bezpavalstnieku vai citu nepilsoņu vajadzībam, pavaldību valdes veido specialas komisijas vai darba grupas saskaņa ar Eiropas kopienas konvencijas Par nepilsoņu piedalīanos vietējo pavaldību darba rekomendacijam. Parstavjus adam komisijam var izvirzīt Latvija reģistrētas arvalstnieku un bezvalstnieku sabiedriskas organizacijas. Kartību kada uzaicinami eksperti un izveidojamas komisijas, nosaka Ministru kabinets.
Valdes darbs notiekas sēdēs. Valdē izskatamo jautajumu sagatavoanai tiek izveidotas valdes pastavīgas komisijas. To sastavs tiek veidots proporcionali politisko spēku vai funkciju parstavniecībai valdē. Konkrētu jautajumu risinaanai var tikt izveidotas valdes komisijas un darba grupas, to darba iesaistot ekspertus. Lēmējvara un izpildvara ir ķirtas. Valdes izpildinstitūcijas vadītaju apstiprina valde. Valde savu finansialo resursu robeas var uzdot tam uzticēto funkciju izpildi citam juridiskajam vai fiziskajam personam, slēdzot ar tam līgumus. Valdei pieļauto izpildinstitūciju darbinieku pienakumu sadalījumu nosaka valde atbilstoi likumam par civildienestu. Pavaldību darbu atbilstoi Satversmei kontrolē Ministru kabineta izveidotas struktūrvienības. Pavaldībai sava darba ir jaievēro likumi, Saeimas un Ministru kabineta lēmumi, savas kompitences ietvaros jaorganizē o likumu un lēmumu izpildi un arī ir atbildīgas par to. Nelikumīgos valdes lēmumus ir tiesīgs apturēt prokurors vai Ministru kabinets. os nelikumīgos lēmumus atceļ tiesa.
Funkciju sadales uzdevums ir relazēt pareju no centralizētas parvaldesuz decentralizētu, nosakot, kadas centralo instūciju pilnvaras un darbības jomas nododamas pavaldībam un ka funkcija jasadala starp pavaldībam. Funkciju sadales principi ir adi:
Pilnvaru decentralizacija,
Valdības unpavaldību atbildība par konkrētas funkcijas izpildi,
Noteikti finansēanas avoti.
Funkciju sadalē starp daada līmeņa pavaldībam ir jaievēro princips, ka augstaka līmeņa pavaldību kompetencē paliek funkcijas, kuru veikanai nepiecieama finansu un materialo resursu, ka arī citu resursu apvienoana vai arī veiktie pasakumi skar vairaku pavaldību intereses. Funkciju realizēana daadie pavaldību un valsts parvaldes institūcijas nedrīkst dublēties, tapat ka būtiskas valsts parvaldes jomas nevar palikt bez ievērības. Valsts centralo institūciju un to reģionalo struktūru un pavaldību funkciju sadalījumu nosaka likums Par valsts parvaldes institūciju un pavaldību funkciju sadalījumu.
Pavaldību izglītības sistēmas uzdevums ir:
Sagatavot pavaldības stradajoos ierēdņus un kalpotajus, lai viņu profesionalas zinaanas atbilstu abu līmeņu pavaldību funkciju realizēanai. Ta ir civildienesta darbinieku izglītība un kvalifikacijas celanas sistēmas sastavdaļa.
Vietējo deputatu apmacība, kas notiek pēc speciali izstradatam programmam macību kursu sistēma.
īs apmacības tiek finansētas no valsts budeta.
Pavaldību izglītības sistēmu veido:
Valsts finansēta akademiskas izglītības sistēma, kura tiek apmacīti daada provila specialisti ar augstako izglītību, tai skaita novirziena Pavaldību organizacija.
Valsts vidējas specialas izglītības sistēma, kura tiek gatavoti vidējas kvalifikacijas specialisti darbam pavaldības.
Pavaldību apmacību kursu sistēma, kura ietilpst pavaldību macību centra tīkls. Apmacībaskursu sistēma daļēji tiek finansēta no valsts budeta, daļēji - no pavaldību budeta.
Privati macību centri, konsultantu firmas u. tml., kas nodroina brīvpratīgu pavaldības izvēli izmantot to pakalpojumus.
Pavaldību organizacija ir pavaldību brīvpratīga apvienība, kas izveidota, lai risinatu uzdevumus, kas ir kopīgi vairakam pavaldībam. Organizacijas savu darbību organizē Satversmei un pastavojai likumdoanai.Pavaldību apvienības vai atseviķas pavaldības var iestaties starptautiskas pavaldību apvienības. Pavaldību darba javeicina sadarbība ar arvalstu pavaldībam.
Pavaldību un valdības intereu saskaņoanai tiek rīkotas regularas konsultatīvas sanaksmes. Sanaksmēs tiek izskatīti un saskaņoti viedokļi par lēmumu projektu un likumprojektu, par grozijumiem likumos, kas skar pavaldību intereses, saskaņoti arī tiek pavaldību un valdības intereses, tiek izskatītas domstarpības un pretenzijas, apspriestas pasvaldu iniciatīvas. Sanakmju organizēanas kartību nosaka Ministru kabinets, izstradajot noteikumus un savstarpējas vienoanas ar pavaldībam. Specifisku, ar pavaldībam saistītu jautajumu risinaanai tiek veidotas padomes, komisijas, darba grupas u.c. Pavaldību un valdības sadarbības neatņemama sastavdaļa ir pavaldību un to organizaciju sanaksmes, kuras piedalas valdības parstavji.
Kop ir atgūta neatkarība Latvijas Republika notiek nemitīga pavaldību darba pilnveidoana. o izmaiņu mērķis ir sakartot valsts parvaldes struktūru un sistēmu ar nolūku pēc iespējas pietuvinat parvaldi iedzīvotajiem.
Pavaldību īpauma var atrasties zeme, ūdeņi un mei, kustama un nekustama manta. Pavaldību īpauma uzdevums ir radīt apstakļus iespējami labakai iedzīvotaju apkalpoanai. Īpaumus apsaimnieko pavaldību uzņēmumi un iestades. Pavaldību īpaums ir speciali nodalīts no citiem īpauma veidiem.
Paavaldību budeta veidoanas nosacījumiem janodroina patstavīgi, realajiem apstakļiem atbilstoi, pieteikami efektīvi funkcinējoi pagastu, pilsētu un rajonu budeti.
Teretoriala iedalījuma reforma veicama nakamajas vēlēanas ievēlēto pavaldību linvaru perioda. Teritoriala iedalījuma reforma veicama, lai decentralizētu valsts parvaldi, radītu iespēju radīt optimali pavaldību sistēmu, kura tiktu nodroinats pavaldību finansialais, ekonomiskais un socialais pamats, dotas iespējas tam patstavīgi saimniekot, attīstīt nepiecieamo infrastruktūru, veidot iedzīvotaju interesēm atbilstous dzīves apstakļus.
Pavaldību funkciju un pienakumu sadalījumu nosaka likums Par valsts parvaldes institūciju un pavaldību funkciju sadalījumu. Pavaldību institūcijas darbojas saskaņa ar likumiem un Ministru kabineta apstiprinatiem statūtiem un reglamentu.
Funkciju sadales uzdevums ir relazēt pareju no centralizētas parvaldesuz decentralizētu, nosakot, kadas centralo instūciju pilnvaras un darbības jomas nododamas pavaldībam un ka funkcija jasadala starp pavaldībam.
Pavaldību apmacības galvenais uzdevums ir sagatavot pavaldības stradajoos ierēdņus un kalpotajus.
Pavaldību organizacija ir pavaldību brīvpratīga apvienība, kas izveidota, lai risinatu uzdevumus, kas ir kopīgi vairakam pavaldībam.
Pavaldību un valdības sanaksmēs tiek izskatīti un saskaņoti viedokļi par lēmumu projektu un likumprojektu, par grozijumiem likumos, kas skar pavaldību intereses, saskaņoti arī tiek pavaldību un valdības intereses, tiek izskatītas domstarpības un pretenzijas, apspriestas pasvaldu iniciatīvas.
Pavaldību reformu koncepcija pieņemta 28.09.1993
Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēanu likums pieņemts 13.01.1994
Administratīvi teretorialas reformas likums pieņemts 21.10.1998
Par pavaldību budetiem pieņemts 29.03.1995
Politica de confidentialitate | Termeni si conditii de utilizare |
Vizualizari: 2149
Importanta:
Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2024 . All rights reserved