BIZNESA AUGSTSKOLA TURĪBA

PRIVATO TIESĪBU KATEDRA

Studiju darbs Pašvaldību tiesības.

Vietējo pašvaldību reformas tiesiskie aspekti Latvija.

Satura radītajs.

Ievads.

Visparīgie reformas principi Latvija.

Pašvaldību reformas uzdevumi.

Pašvaldību īpašums.

Pašvaldību budžets.

Teritoriala iedalījuma reforma.

Pašvaldību juridiska reforma.

Pašvaldības augstako amatpersonu ievēlē valdē.

Funkciju sadale sarp valdību un pašvaldībam, ka arī starp dažada līmeņa pašvaldībam.

Pašvaldību darbinieku apmacības sistēma.

Sabiedriskas pašvaldību organizacijas.

Pašvaldību un valdības sadarbība.

Secinajumi.

Izmantota literatūra.

Ievads.

Katram pilsonim un arī nepilsonim ir jazin, kadas reformas notiek Latvijas Republika. Viena no būtiskakajam manu prat ir tieši pašvaldību reforma, jo kas gan cits vistuvak atrodas visiem mums, ja ne vietējas pašvaldības ar kuram mums nakas saskarties gandrīz vai katru dienu.

Tieši šada iemesla dēļ es arī pievērsu savu uzmanību darba tieši pašvaldības reformai.

Ša darba mērķis ir iepazīstinat ar tiesiskajiem tieši Latvijas pašvaldības reformas aspektiem un izmaiņam, kas gaida pašvaldības kad tiks realizēta šī reforma pilnība, daļa reformas jau tagad ir pilveidota.

Studiju darba uzdevums ir iepazīstinat visparīgajiem noteikumiem pašvaldības reforma, ar to kas notiks ar pašvaldību īpašumiem, pašvaldību budžetu no ka tas sastav, un kas kontrolē budžeta izlietojumu. Ka arī ieskaties teritorialaja reforma, noskaidrot pašvaldību juridisko formu, un ka un kas var ievēlēt pašvaldības amat personas. Apskatī funkciju sadali starp pašvaldībam un valdību. Un visbeidzot ka tiek apmacīti un kur tiek apmacīti mūsu pašvaldību amatpersonas, ka arī ka sadarbojas valdība un pašvaldība.

Visparīgie reformas principi Latvija.

Kopš ir atgūta neatkarība Latvijas Republika notiek nemitīga pašvaldību darba pilnveidošana. Šo izmaiņu mērķis ir sakartot valsts parvaldes struktūru un sistēmu ar nolūku pēc iespējas pietuvinat parvaldi iedzīvotajiem.

Lai varētu garantēt demokratijas pamatprincipu stabilu darbību, pašreizējajas pašvaldības ir javeic parveidojumi, kuru galvenas sastavdaļas ir noteiktas “Pašvaldību reformu koncepcija” un pamatojas uz 1985. gada 15. oktobrī pieņemtaja Eiropas harta par vietējo pašparvaldi izteiktajiem principiem, kurai arī ir pievienojusies Latvijas Republika.

Pašvaldību reformas uzdevumi.

Pašvaldību reformu koncepcija ir noteikti šadi uzdevumi:

Demokratizēt un decentralizēt valsts varu,

Celt pašvaldību atbildību par to parzīņa nodoto uzdevumu izpildi,

Maksimali iesaistīt iedzīvotajus pašvaldību darba.

Pašvaldību reformas koncepcija ir arī teikts ka pašvaldību reformas ir javeic ar demokratiskam metodēm, iesaistot pašvaldības reformu sagatavošana un realizacija. Reformam ir japamatojas uz jautajumu izpēti visa valstī, ne tikai viena noteikta reģiona vai pašvaldība, tas jarealizē, parliecinot pašvaldību darbiniekus un iedzīvotajus par reformu nepieciešmību un jēgu, šis priekš nosacījums praksē pašlaik netiek novērots, bet ja ir tad tas ir nepietiekoša kvalitatē.

Lai pilnveidotu pašvaldības reformu realitatē ir nepieciešama pašvaldību vienotība valstī un visas pašvaldību darbības jomas, pamatojoties uz pašvaldību reformu koncepciju, un šo vienotību nodrošina Ministru kabinets ar ta izveidoto institūciju palīdzību. Pašvaldību reformas pilnveidošana ir ja izmanto visa pašvaldību darba pieredze latvija un arī citas valstīs šaja joma. Pašvaldību reformas īstenošanai, sagatavošanai, ka arī attiecīgos likumu un lēmumu, projektu izstradei tiek iedalīti līdzekļi no valsts budžeta.

Latvijas Republika pašvaldību vietu un lomu valsts parvalses struktūra nosaka Satversme. Satversmi būtu nepieciešams papildinat ar specialu nodaļu, kas ietvertu šadus galvenos pašvaldību pamatprincipus:

Pašvaldību vieta valsts varas struktūra,

Pašvaldību ievēlējamība,

Valsts uzraudzība par pašvaldību darbu,

Tiesības patstavigi veidot administratīvas struktūras savu uzdevumu izpildei,

Noteikti uzdevumiem atbilstoši finansu resursu avoti,

Tiesības apvienoties pašvaldību organizacijas,

Pašvaldību tiesības uz savu īpašumu.

Pašvaldību īpašums.

Pašvaldību īpašuma var atrasties zeme, ūdeņi un meži, kustama un nekustama manta. Pašvaldību īpašuma uzdevums ir radīt apstakļus iespējami labakai iedzīvotaju apkalpošanai. Īpašumus apsaimnieko pašvaldību uzņēmumi un iestades. Pašvaldību īpašums ir speciali nodalīts no citiem īpašuma veidiem. Pašvaldības var rīkoties ar savu īpašumu likumos noteiktaja kartība. Pašvaldības var iegūt kustamo un nekustamo īpašumu ka arī valsts un privato mantu, ka arī realizēt savu īpašumu likuma noteiktaja kartība. Pašvaldību īpašumu var atsavinat tikai likuma noteiktaja kartība. Valsts institūciju vai privato personu mantiskie strīdi ar pašvaldībam kartojami tikai tiesas ceļa. Pakalpojumu vai ražošanas sfēras uzņēmumu privatizējami, neprivatizētie uzņēmumi parveidojami par bezpeļņas uzņēmumumiem.

Pašvaldību budžets.

Pašavaldību budžeta veidošanas nosacījumiem janodrošina patstavīgi, realajiem apstakļiem atbilstoši, pieteikami efektīvi funkcinējoši pagastu, pilsētu un rajonu budžeti. Valsts institūcijas kontrolē vietējo budžetu veidošanos un izlaitošanas atbilstību likumiem.pagasta un pilsētu pašvaldība savu budžetu veido patstavīgi saskaņa ar likumu “par budžeta tiesībam” un ņemot vēra ar likumu noteiktos pašvaldību nodokļus, atskaitījumus no valsts nodokļiem, vietējas nodevas, valsts dotacijas, ka arī maksajumus par pakalpojumiem un citus ieņēmumus. Rajona pašvaldība nevar iejaukties pagastu un pilsētu budžeta veidošana un izlietošana.

Pašvaldību budžeta mērķi pēc kadiem janosaka budžeta apjoms ir:

Ar likumu noteikto funkciju izpildei,

Ar likumu noteikto uzdevumu izpildei,

Brīvpratīgo iniciatīvu izpildei.

Pašvaldību budžeta īpatsvars valsts kopēja budžeta, tai skaita ta daļa socialajam vajadzībam, gadu daita nedrīkst samazinaties. Nodokļiem un nodevam teritorijas saimniecisa uzplaukuma rezultata janodrošina budžeta pieaugums. Pašvaldības nosaka konkrēto nodokļu likmi likuma noteiktaja kartība. Budžeta veidošanas un izlietošanas procesam ir jabūt atklatam. Lai nodrošinatu pašvaldfību parstavību budžeta veidošana, ieinteresētību teretoriju attīstība, ka arī lai vienkaršotu valsts ieņēmumu sadali ir ja ievēro šadi priekšnosacījumi:

Zemes, īpašuma un iedzīvotaju ienakuma nodokļi nododami pašvaldībam,

Peļņas un dabas resursu nodokli jasadala strp valsti un pašvaldībam nosakot stabilas atskaitījuma likmes atsevišķi pagastiem, pilsētam, rajoniem,

Ar 1994. gada 1. janvari ir noteikts, ka iedzīvotaju nodoklis tiek maksats pēc dzīvesvietas, ka arī uzņēmuma filiales, cehi un iecirkņi nodokļus maksa pēc to atrašanas vietas.

Sakot ar 1994. gadu tik realizēta vietējo budžetu izlīdzinašanas politika, veidojot pašvaldību finansu izlīdzinašanas mehanismu, kas noteikts ar likumu. Par finansu izlīdzinašanas mehanisma galveno līdzekli tiek uzskatīta valsts dotacija. Dotacijas no valsts budžeta tiek samazinatas līdz minimumam, attiecīgi tiek palielinati atskaitījumi pašvaldību budžetos no valsts ieņēmumiem. Pašvaldību budžetu izdevumu daļas planošanai javeido stabili un operatīvi uzdevumu aprēķinašanas normatīvi. Uzņēmumu, organizaciju un iedzīvotaju līdzekļi, kas arpus budžeta nodoti pašvaldībam mērķuzdevumu veikšanai, nedrīkst but ieskaitīti pašvaldību budžetos. Šada finansējuma līdzekļu uzskaite tiek veikta atbilstoši likumam. Par cita veida sniegtajiem pakalpojumiem iedzīvotajiem pašvaldības ir tiesīgas saņemt samaksu pašvaldību savstarpēju norēķinu veida.

Lai tiktu nodrošinata pašvaldību budžetu vienotu uzskaiti un izpildes kontroli pašvaldību iestadēm un uzņēmumiem, tiek realizēta obligata gramatvedība. Lai pašvaldības budžeta prognozēšanas un planošanas gaita nodrošinatu pašvaldības ar nepiecieamo informaciju, Valsts stastistikas komitejai japarkarto reģionala statistika atbilstoši pašvaldību reformas un brīva tirgus funkcionēšanas prasībam.

Teritoriala iedalījuma reforma.

Teretoriala iedalījuma reforma veicama nakamajas vēlēšanas ievēlēto pašvaldību linvaru perioda. Teritoriala iedalījuma reforma veicama, lai decentralizētu valsts parvaldi, radītu iespēju radīt optimali pašvaldību sistēmu, kura tiktu nodrošinats pašvaldību finansialais, ekonomiskais un socialais pamats, dotas iespējas tam patstavīgi saimniekot, attīstīt nepieciešamo infrastruktūru, veidot iedzīvotaju interesēm atbilstošus dzīves apstakļus. Teritoriala iedalījuma reformas sagatavošanas perioda, ņemot vēra sociali ekonomiskos pētījumus, tiek izstradats optimals Latvijas teritorijas administratīva iedalījuma projekts, kurš apspriežams ar pašvaldībam. Projekta realizacijai tika sastadīts likumprojekts par administratīvi teritoriala iedalījuma reformu. Minētie dokumenti tika sastadīti ņemot vēra zemes reformas norisi. Pēc administratīvi teritorialas reformas tiks izveidotas šadas pašvaldības:

Vietējas pašvaldības – novados, pilsētas un pagastos,

Reģionalas pašvaldības – apriņķos,

Vienīgi vēl nav skaidrs jautajums par apriņķu izveidošanu. Saeima vēl nav piueņēmusi optimalo variantu, kada būtu jasadala Latvijas administratīva teritorija apriņķos, un cik daudz apriņķu ir nepieciešams izveidot.

Ja pašvaldība kada Latvijas teritorijas daļa ierosina veikt reformu pirms visparēja teritoriala iedalījuma projekta sagatavošanas pilnība un ja šie priekšlikumi atbilst optimala administratīvi teritoriala iedalījuma kritērijiem, administratīvo teritoriju parveidošana veicama noteikta kartība. Ja priekšlikumi naatbilst kritērijiem, tie noraidami.

Pašvaldību juridiska reforma.

Latvijas Republika pašvaldību vietu un lomu valsts parvaldes nosaka Satversme. Latvija ir divu līmeņu pašvaldības:

Pagastu un pilsētu pašvaldības,

Rajonu pašvaldības.

Pašvaldību funkciju un pienakumu sadalījumu nosaka likums “Par valsts parvaldes institūciju un pašvaldību funkciju sadalījumu”. Pašvaldību institūcijas darbojas saskaņa ar likumiem un Ministru kabineta apstiprinatiem statūtiem un reglamentu. Pašvaldības lēmej institūcija ir valde, kuras locekļus ievēlē brīvas, aizklatas, vienlīdzīgas, tiešas, visparīgas un proporcionalas vēlēšanas.

Tiesības vēlēt domi ir Latvijas republikas pilsoņiem, kuri vēlēšanu diena ir sasnieguši 18 gadu vecumu, ja vien viņiem neattiecas ierobežojumiem. Ierobežojumi attiecas uz personam, kas:

Likuma noteiktaja kartība ir atzīti par rīcibas nespējīgiem,

Izcieš sodu brīvības atņemšanas vietas,

Tiek turētas aizdomas, apsūdzētas vai tiesajamas personas, ja pret tam ka drošības līdzeklis ir piemērots apcietinajums.

Personai ir tiesības pēc sava ieskata vēlēt tas pašvaldības administratīvaja teritorija, kura ta ir pierakstīta vēlēšanu diena, vai arī tas pašvaldības administratīvaja teritorija, kur atrodas likuma noteiktaja kartība reģistrēts attiecīgas personas nekustamais īpašums. Personai, kura vēlēšanu diena nav pierakstīta, ir tiesības vēlēt tas pašvaldības administratīvaja teretorija, kur ir šīs personas pieraksta pēdēja vieta.

Domē var ievēlēt latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu diena ir sasniedzis 21 gada vecumu, ja viņš attiecīgas pašvaldības administratīvaja teritorija ir pastavīgi pierakstīts vismaz pēdējos 12 mēnešus pirms vēlēšanu dienas vai ja viņš attiecīgas pašvaldības administratīvaja teritorija ir nostradajis vismaz 6 mēnešus pirms vēlašanu dienas, vai ja attiecīgas pašvaldības administratīvaja teritorija viņam ir likuma noteiktaja kartība reģistrēts nekustamais īpašums un ja uz viņu neattiecas kads no ierobežojumiem. Latvijas pilsonis, ievērojot likuma noteikto kartību, var tikt ievēlēts tikai viena domē. Domes vēlēšanas nevar kandidēt un ievēlēt, ja:

Izcieš sodu brīvības atņemšanas vietas,

Likuma noteiktaja kartība atzītas par rīcības nespējīgam,

Bijušas sodītas par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un kuram sodamība nav dzēsta vai noņemta, izņemot reabilitētos,

Kriminallikuma paredzēta nodarījuma izdarīšanas laika atradušas nepieskaitamības stavoklī, ierobežotas pieskaitamības stavoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar psihisku slimību, kas tam atņēmusi spēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kuram sakara ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta šada piespiedu līdzekļa piemērošanas,

Kuras pēc 1991. gada 13. janvara darbojušas PSKP, Latvijas PSR, darbaļaužu internacionalaja frontē, darba kolektīvu apvienotaja padomē, kara un darba veteranu organizacija, vislatvijas glabšanas komiteja vai tas reģionalajas komitejas,

Kuras ir vai ir bijušasPSRS, Latvijas PSR vai arvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu, vai pretizlukošanas dienestu štata darbinieki,

Kuras neprot valsts valodu atbilstoši augstakajai valsts valodas prasmes pakapei,

Pašvaldību pilnvaru laiks saskaņojamsar Saeimas vēlēšanu termiņu. Specifisku jautajumu risinašanai, kuri saistīti ar Latvijas dzīvojošo arvalstnieku un bezpavalstnieku vai citu nepilsoņu vajadzībam, pašvaldību valdes veido specialas komisijas vai darba grupas saskaņa ar Eiropas kopienas konvencijas “Par nepilsoņu piedalīšanos vietējo pašvaldību darba” rekomendacijam. Parstavjus šadam komisijam var izvirzīt Latvija reģistrētas arvalstnieku un bezvalstnieku sabiedriskas organizacijas. Kartību kada uzaicinami eksperti un izveidojamas komisijas, nosaka Ministru kabinets.

Pašvaldības augstako amatpersonu ievēlē valdē.

Valdes darbs notiekas sēdēs. Valdē izskatamo jautajumu sagatavošanai tiek izveidotas valdes pastavīgas komisijas. To sastavs tiek veidots proporcionali politisko spēku vai funkciju parstavniecībai valdē. Konkrētu jautajumu risinašanai var tikt izveidotas valdes komisijas un darba grupas, to darba iesaistot ekspertus. Lēmējvara un izpildvara ir šķirtas. Valdes izpildinstitūcijas vadītaju apstiprina valde. Valde savu finansialo resursu robežas var uzdot tam uzticēto funkciju izpildi citam juridiskajam vai fiziskajam personam, slēdzot ar tam līgumus. Valdei pieļauto izpildinstitūciju darbinieku pienakumu sadalījumu nosaka valde atbilstoši likumam par civildienestu. Pašvaldību darbu atbilstoši Satversmei kontrolē Ministru kabineta izveidotas struktūrvienības. Pašvaldībai sava darba ir jaievēro likumi, Saeimas un Ministru kabineta lēmumi, savas kompitences ietvaros jaorganizē šo likumu un lēmumu izpildi un arī ir atbildīgas par to. Nelikumīgos valdes lēmumus ir tiesīgs apturēt prokurors vai Ministru kabinets. Šos nelikumīgos lēmumus atceļ tiesa.

Funkciju sadale sarp valdību un pašvaldībam, ka arī starp dažada līmeņa pašvaldībam.

Funkciju sadales uzdevums ir relazēt pareju no centralizētas parvaldesuz decentralizētu, nosakot, kadas centralo instūciju pilnvaras un darbības jomas nododamas pašvaldībam un ka funkcija jasadala starp pašvaldībam. Funkciju sadales principi ir šadi:

Pilnvaru decentralizacija,

Valdības unpašvaldību atbildība par konkrētas funkcijas izpildi,

Noteikti finansēšanas avoti.

Funkciju sadalē starp dažada līmeņa pašvaldībam ir jaievēro princips, ka augstaka līmeņa pašvaldību kompetencē paliek funkcijas, kuru veikšanai nepieciešama finansu un materialo resursu, ka arī citu resursu apvienošana vai arī veiktie pasakumi skar vairaku pašvaldību intereses. Funkciju realizēšana dažadie pašvaldību un valsts parvaldes institūcijas nedrīkst dublēties, tapat ka būtiskas valsts parvaldes jomas nevar palikt bez ievērības. Valsts centralo institūciju un to reģionalo struktūru un pašvaldību funkciju sadalījumu nosaka likums “Par valsts parvaldes institūciju un pašvaldību funkciju sadalījumu”.

Pašvaldību darbinieku apmacības sistēma.

Pašvaldību izglītības sistēmas uzdevums ir:

Sagatavot pašvaldības stradajošos ierēdņus un kalpotajus, lai viņu profesionalas zinašanas atbilstu abu līmeņu pašvaldību funkciju realizēšanai. Ta ir civildienesta darbinieku izglītība un kvalifikacijas celšanas sistēmas sastavdaļa.

Vietējo deputatu apmacība, kas notiek pēc speciali izstradatam programmam macību kursu sistēma.

Šīs apmacības tiek finansētas no valsts budžeta.

Pašvaldību izglītības sistēmu veido:

Valsts finansēta “akademiskas” izglītības sistēma, kura tiek apmacīti dažada provila specialisti ar augstako izglītību, tai skaita novirziena “Pašvaldību organizacija”.

Valsts vidējas specialas izglītības sistēma, kura tiek gatavoti vidējas kvalifikacijas specialisti darbam pašvaldības.

Pašvaldību apmacību kursu sistēma, kura ietilpst pašvaldību macību centra tīkls. Apmacībaskursu sistēma daļēji tiek finansēta no valsts budžeta, daļēji - no pašvaldību budžeta.

Privati macību centri, konsultantu firmas u. tml., kas nodrošina brīvpratīgu pašvaldības izvēli izmantot to pakalpojumus.

Sabiedriskas pašvaldību organizacijas.

Pašvaldību organizacija ir pašvaldību brīvpratīga apvienība, kas izveidota, lai risinatu uzdevumus, kas ir kopīgi vairakam pašvaldībam. Organizacijas savu darbību organizē Satversmei un pastavošjai likumdošanai.Pašvaldību apvienības vai atsevišķas pašvaldības var iestaties starptautiskas pašvaldību apvienības. Pašvaldību darba javeicina sadarbība ar arvalstu pašvaldībam.

Pašvaldību un valdības sadarbība.

Pašvaldību un valdības interešu saskaņošanai tiek rīkotas regularas konsultatīvas sanaksmes. Sanaksmēs tiek izskatīti un saskaņoti viedokļi par lēmumu projektu un likumprojektu, par grozijumiem likumos, kas skar pašvaldību intereses, saskaņoti arī tiek pašvaldību un valdības intereses, tiek izskatītas domstarpības un pretenzijas, apspriestas pasšvaldu iniciatīvas. Sanakšmju organizēšanas kartību nosaka Ministru kabinets, izstradajot noteikumus un savstarpējas vienošanas ar pašvaldībam. Specifisku, ar pašvaldībam saistītu jautajumu risinašanai tiek veidotas padomes, komisijas, darba grupas u.c. Pašvaldību un valdības sadarbības neatņemama sastavdaļa ir pašvaldību un to organizaciju sanaksmes, kuras piedalas valdības parstavji.

Secinajumi.

Kopš ir atgūta neatkarība Latvijas Republika notiek nemitīga pašvaldību darba pilnveidošana. Šo izmaiņu mērķis ir sakartot valsts parvaldes struktūru un sistēmu ar nolūku pēc iespējas pietuvinat parvaldi iedzīvotajiem.

Pašvaldību īpašuma var atrasties zeme, ūdeņi un meži, kustama un nekustama manta. Pašvaldību īpašuma uzdevums ir radīt apstakļus iespējami labakai iedzīvotaju apkalpošanai. Īpašumus apsaimnieko pašvaldību uzņēmumi un iestades. Pašvaldību īpašums ir speciali nodalīts no citiem īpašuma veidiem.

Pašavaldību budžeta veidošanas nosacījumiem janodrošina patstavīgi, realajiem apstakļiem atbilstoši, pieteikami efektīvi funkcinējoši pagastu, pilsētu un rajonu budžeti.

Teretoriala iedalījuma reforma veicama nakamajas vēlēšanas ievēlēto pašvaldību linvaru perioda. Teritoriala iedalījuma reforma veicama, lai decentralizētu valsts parvaldi, radītu iespēju radīt optimali pašvaldību sistēmu, kura tiktu nodrošinats pašvaldību finansialais, ekonomiskais un socialais pamats, dotas iespējas tam patstavīgi saimniekot, attīstīt nepieciešamo infrastruktūru, veidot iedzīvotaju interesēm atbilstošus dzīves apstakļus.

Pašvaldību funkciju un pienakumu sadalījumu nosaka likums “Par valsts parvaldes institūciju un pašvaldību funkciju sadalījumu”. Pašvaldību institūcijas darbojas saskaņa ar likumiem un Ministru kabineta apstiprinatiem statūtiem un reglamentu.

Funkciju sadales uzdevums ir relazēt pareju no centralizētas parvaldesuz decentralizētu, nosakot, kadas centralo instūciju pilnvaras un darbības jomas nododamas pašvaldībam un ka funkcija jasadala starp pašvaldībam.

Pašvaldību apmacības galvenais uzdevums ir sagatavot pašvaldības stradajošos ierēdņus un kalpotajus.

Pašvaldību organizacija ir pašvaldību brīvpratīga apvienība, kas izveidota, lai risinatu uzdevumus, kas ir kopīgi vairakam pašvaldībam.

Pašvaldību un valdības sanaksmēs tiek izskatīti un saskaņoti viedokļi par lēmumu projektu un likumprojektu, par grozijumiem likumos, kas skar pašvaldību intereses, saskaņoti arī tiek pašvaldību un valdības intereses, tiek izskatītas domstarpības un pretenzijas, apspriestas pasšvaldu iniciatīvas.

Izmantota literatūra.

Pašvaldību reformu koncepcija – pieņemta 28.09.1993

Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums – pieņemts 13.01.1994

Administratīvi teretorialas reformas likums – pieņemts 21.10.1998

Par pašvaldību budžetiem – pieņemts 29.03.1995