Biodīzeļdegvielas ražošana un pielietošana Latvija, Biodīzeļdegvielas ražošanas izmaksas

Pēdējos mēnešos, kad degvielas cenas ir kapušas un kad nav cerību, ka tas nekaps vēl augstak, biodegvielas ražošanas un izmantošanas piekritēji saka, ka biodegvielas cenas būtu zemakas. Ja vēl atceramies, ka lielai daļai lauksaimniecības tehnikas degvielas vieta var izmantot rapšu eļļu, tad lauksaimnieku, ka arī lauksaimniecības produktu pircēju dzīve kļūst cerīgaka. Nepieciešamas biodegvielas piedevas varam saražot tepat Latvija; tas nozīmē, ka savējie varēs nopelnīt un ka valsts tautsaimniecība kopuma kļūs mazak atkarīga no Krievijas vai citu degvielas piegadatajvalstu labvēlības.

Lai gan jau 2003.gada decembrī Ministru kabinets ar rīkojumu pieņēma programmu 'Biodegvielas ražošana un pielietošana Latvija (2003.-2010.)', likums beidzot ir pieņemts tikai šogad pēc Eiropas Savienības atgadinajumiem par iespējamajam soda sankcijam pret mūsu valsti, ja Latvija turpinas izlikties, ka biodegvielas ražošana un lietošana ir tikai teorētiski apsverama nostadne jautajuma par atjaunojamiem energoresursiem. Tiesa, kavēšanas gan neparsteidz, jo degvielas ražošana un tirgošana pasaulē ir ienesīgs bizness, kuram netīk traucēkļi. Ša gada aprīlī MK apstiprinaja Klimata parmaiņu samazinašanas programmu no 2005. līdz 2010.gadam, kura vesela sadaļa ir veltīta biodegvielas ražošanai. Tur teikts, ka saskaņa ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/30/EK (2003.gada 8.maijs) par biodegvielas vai citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicinašanu transporta Latvijai līdz 2005.gada 31.decembrim ir jasasniedz 2% un līdz 2010.gada 31.decembrim 5,75% biodegvielas īpatsvars transportam paredzēta benzīna un dīzeļdegvielas kopēja energoietilpība. Lai šos mērķus sasniegtu, jau šogad būtu jasaražo un jaizmanto vismaz 20 tūkstoši tonnu, bet 2010.gada – vismaz 75 tūkstoši tonnu biodegvielas vai arī šads biodegvielas daudzums jaimportē. Ministru kabinets ir noteicis, ka prioritate ir Latvijas teritorija audzēto lauksaimniecisko izejvielu izmantošanai biodegvielas ražošanai, ka arī Latvija ražotas biodegvielas izmantošanai.

Biodegvielas ražošana un izmantošana Latvija līdz 2010.gadam ir paredzēta saskaņa ar jau pieminēto programmu 'Biodegvielas ražošana un lietošana Latvija (2003.-2010.)', kura viens no galvenajiem prioritarajiem uzdevumiem ir biodīzeļdegvielas organizēšana dīzeļa motoriem 40% apjoma no lauksaimniecība izmantojamas dīzeļdegvielas. Nepieciešams izvērtēt iespējas un priekšnoteikumus biodegvielas izmantošanai arī citas sfēras (sabiedriskais transports, iekšējo ūdeņu transporta līdzekļi, mežizstrades tehnika). Ka tūlīt risinami jautajumi programma izvirzīta arī biodegvielas kvalitates kontroles sistēmas ieviešana, informacijas aprites veicinašana un aktīva pētnieciska darba veikšana, lai izstradatu biodegvielas pašizmaksu samazinošus pasakumus, attīstītu audzēšanas un parstrades, ka arī ražošanas blakusproduktu izmantošanas tehnoloģijas. Arī Lauksaimniecības attīstības programma 2003.gadam ka viens no argumentiem prioritaras nozares augkopības attīstības veicinašanai minēta nepieciešamība pēc izejvielam biodegvielas ražošana. Tatad nopietnos un svarīgos dokumentos ir apstiprinats, ka Latvija grib un var ražot biodegvielu, jo mūsu zeme spēj ne tikai pilnība nodrošinat pati sevi ar vajadzīgo graudu un rapša daudzumu, bet iespējams pardot tos arī Eiropai, jo ne visas valstīs ir piemērots klimats, piemēram, rapša audzēšanai. Tomēr jaatceras, ka biodegvielas ražošana un apritē iesaistītie zemnieki, parstradataji un degvielas tirgotaji nav labdarības organizacijas, tiem jagūst peļņa, tadēļ galvenais ir valsts attieksme šaja procesa. Valsts var iedegt biodegvielai 'zaļo gaismu', ļaujot, lai tirgus visu sakarto pats, bet valsts sakotnēji šos procesus var arī regulēt un atbalstīt, lai ražotaji un parstradataji saņemtu lielako iespējamo labumu.

Visparējas, kaut arī virspusējas nostadnes jautajuma par biodegvielu ir dzirdējis gandrīz katrs Latvijas iedzīvotajs. Pirmkart, biodegviela ir daudz labvēlīgaka videi, jo to piesarņo mazak. Otrkart, ta ir Eiropas Savienības vēlme, tadēļ Latvijai nakas to pieņemt. Šie apgalvojumi ir patiesi, tomēr runas par to, ka mums jadara tas, ko liek Eiropa, parasti garam paslīd dažas būtiskas lietas, kas mums pašiem nav mazak svarīgas ka Eiropai. Tiesa, mūs pagaidam maz skar siltumnīcefekta gazu (SEG) emisijas kvotas, jo deviņdesmito gadu sakuma Latvija krasi samazinajas ražošanas apjomi. Tomēr uzskatīt, ka globala sasilšana un klimata parmaiņas nekadi mūs neskars un lai jau 'lielie' vaininieki paši tiek gala, ir vismaz naivi. Neapšaubami, ka aizvien plašaka atjaunojamo energoresursu izmantošana ir viens no risinajumiem. Pašlaik Latvijai neatliek nekas cits ka dzīvot no piegadatas fosilas degvielas, jo biodegvielu Latvija pašlaik izmanto maz. Pieejamas ražošanas jaudas 2004.gada bija 2,5 tūkstoši m3 rapšu eļļas un 4,5 tūkstoši m3 bioetanola gada, turpretī saražotais produkcijas apjoms 2004.gada nepietiekama pieprasījuma dēļ bija ļoti mazs (40 m3 rapša eļļas un 1630 m3 bioetanola). Aprēķini rada, kadas platības vajadzīgas biodegvielas ražošanai patēriņam vietēja tirgū 2010.gada. 43 tūkstošu tonnu biodīzeļdegvielas saražošanai būtu nepieciešami 46 tūkstoši hektaru rapšu sējumu, 32 tūkstošu tonnu bioetanola ražošanai būtu nepieciešami 26 tūkstoši hektaru graudaugu sējumu. Pavisam būtu jasaražo 75 tūkstoši tonnu biodegvielas, kam nepieciešami nepartikas kultūru sējumi 72 tūkstošu hektaru platība.

5.1 Ka top biodegviela

Neiedziļinoties ķīmijas terminoloģija un mašīnbūves niansēs, stasts par fosilo un biodegvielu ir vienkaršs. No naftas produktiem tiek ražots benzīns un dīzeļdegviela, ko dēvē par fosilo degvielu. Ja benzīna pamatmasai (kas pēc sastava atšķiras no dzinējos lejamas degvielas) piejauc bioetanolu līdz 5%, iegūst maisījumu, ko sarunvaloda dēvējam par biodegvielu. Piejaukums nedrīkst parsniegt minētos 5%, jo šī biodegviela ir aktīva pret plastmasu, gumiju, krasam. Ja piemaisījums ir minētajas robežas, automašīnu motori nav japarveido. Bioetanolu iegūst no biomasas vai bioloģiski noardamas atkritumu frakcijas. Latvija bioetanolu ražo no graudiem, lai gan to varētu ražot arī no cukurbietēm. Ja dīzeļdegvielai piejauc biodīzeli, iegūst maisījumu, ko sarunvaloda varam dēvēt par biodīzeļdegvielu. Būtiski ir tas, ka biodīzeli var piejaukt ne tikai līdz 5%, bet automašīnas ar dīzeļdzinējiem var braukt pat ar 100% biodīzeli. Tiesa, mašīnu motori atšķiras un vecaka izlaiduma mašīnam varētu būt vajadzīga motora parbūve, ja grib lietot biodīzeļdegvielu, kura biodīzelis ir vairak par 5%. Latvija jau tagad ir autovadītaji, kas lieto tīru biodīzeļdegvielu. Biodīzelis ir metilesteris vai etilesteris, ko ražo no augu eļļas vai dzīvnieku taukiem. Latvija biodīzeli ražo no rapšu eļļas, un rapsim mūsu klimats ir piemērots. Specialisti prognozē, ka ne parak tala nakotnē dīzeļmotora varēsim liet tīru rapšu eļļu un tas parstrade pat nebūs vajadzīga. Bet zinataji apgalvo, ka jau tagad daudzi Latvijas zemnieki savu lauksaimniecības mašīnu motora lej rapšu eļļu. [1]

5.2 Mīti un problēmas

Starp citu, Latvija klīstošais nostasts par rapsi, kura audzēšana pastiprinati piesarņo vidi ar ķimikalijam, ir viens no mītiem, kas pavada biodegvielas ražošanas un izplatīšanas gaitas. Tiesa, audzējot rapsi, ir jaievēro augu seka – viena un taja paša vieta rapsi var audzēt tikai katru ceturto gadu. Attiecība uz mineralmēslojumu un pesticīdu izmantošanu jaatceras, ka rapsis, protams, ir kultūraugs. Nevienu kultūraugu nevar izaudzēt bez ķimikaliju lietošanas, bet rapsis zaļajai vide nav bīstamaks par citiem kultūraugiem. Salīdzinot cukurbiešu, ziemas kviešu un rapšu vajadzību pēc mineralmēslojuma, ziemas kvieši pat nedaudz parspēj rapsi, bet cukurbietēm tas ir vajadzīgs gandrīz pusotras reizes vairak. Vajadzīgais herbicīdu daudzums pieaug tikai tad, ja netiek ievērota augu seka.

Vissarežģītak ir ar parstradatajiem, jo Latvija trūkst parstradataju jaudu. Patiesība, parstradatajiem būtu vajadzīgs vislielakais valsts atbalsts. Latvija un visa Baltija pirma biodīzeļdegvielas ražotne no rapšu sēklam saka darboties 2001.gada novembrī Valmieras rajona Naukšēnos ar jaudu 2500 tonnu biodīzeļdegvielas jeb 7500 tonnu rapša sēklu gada. Lai arī ražošana pamazam attīstas, tomēr ir skaidrs, ka valsts subsīdijas parstradatajiem ir smagakais jautajums. Galvenais jautajums ir – kam izaudzēto un saražoto zemnieki un parstradataji pardos? Problēma, kuru degvielas tirgotaji atzīst un kuras risinajums vēl nav zinams, ir ta, ka Mažeiķi nevar piegadat vajadzīgas kvalitates benzīna pamatmasu, kurai japiejauc bioetanols.

Tatad pirma problēma neapšaubami ir valsts atbalsts parstradatajiem. Otra problēma ir kvalitates kontrole. Lai gan Eiropa ir kvalitates kontroles standarti, Latvija varētu būt arī jautajums par to, ka noteikt, kada augu eļļa ir izmantota biodīzeļa ražošana. Vislētaka ir palmu eļļa, ko ražotaji varētu iepirkt lētak neka rapšu eļļu un labi nopelnīt uz akcīzes nodokļa atlaidi, kas paredzēta biodegvielai. Ir nacies arī uzklausīt bažas, ka apzinati varētu tikt ražota sliktakas kvalitates biodegviela, lai parliecinatu iedzīvotajus, ka ta jau gatava jaiepērk arzemēs, jo vietēja neder. Jautajums ir arī par nekvalitatīvas biodegvielas iznīcinašanu, jo esot jau bijuši mēģinajumi ierakstīt noteikumos, ka nekvalitatīvs biodīzelis jasadedzina īpaši bīstamo atkritumu parstrades un iznīcinašanas vietas. Acīmredzot tas ir bijis mēģinajums nodrošinat papildu iespējas savam biznesam. Patiesība, tīrs biodīzelis, izliets zemē, sadalas pēc 20 dienam, jo tam, atšķirība no biodīzeļdegvielas, nav klat naftas produktu. Atsevišķs ir jautajums par akcīzes nodokli Latvija, kurš, pēc specialistu domam, esot parak zems, tadēļ fosilas un biodegvielas cenu atšķirības nebūšot būtiskas. Vardu sakot, ar labo gribu, pieņemot likumu, vien nepietiks, lai Latvija tiešam varētu attīstīt savu lauksaimniecību, nepiesarņojot vidi. [2]

5.3 Biodegvielas likuma 8. pants. Valsts atbalsts

(1) Valsts atbalsts ikgadēja minimali nepieciešama biodegvielas daudzuma ražošanai tiek piešķirts un finansiala atbalsta kvotas biodegvielas veidiem tiek noteiktas Ministru kabineta paredzētaja kartība.

(2) Ministru kabinets nosaka termiņu, līdz kuram iesniedzams parskats par iepriekšēja parskata gada piešķirto valsts atbalstu, ka arī termiņu un kartību, kada ik gadu iesniedzams nepieciešama atbalsta aprēķins un ta pamatojums.

9.pants. Akcīzes nodokļa maksašanas un galvojuma saņemšanas kartība

(1) Kartību, kada biodegvielu apliek ar akcīzes nodokli, nosaka likums “Par akcīzes nodokli”.
(2) Komersanti, kuriem ir spēka esoša speciala atļauja (licence) akcīzes preču noliktavas turētaja darbībai un kuri ražo biodegvielu vai jauc to ar fosilo degvielu, var saņemt valsts galvojumu gadskartēja valsts budžeta likuma ietvaros un Likuma par budžeta un finanšu vadību noteiktaja kartība.

(3) Ja planotais valsts galvojums ir kvalificējams ka komercdarbības atbalsts, pirms valsts galvojuma piešķiršanas nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas lēmumu par ta atbilstību Eiropas Kopienas dibinašanas līgumam. Valsts galvojums sniedzams, ievērojot Eiropas Komisijas lēmuma nosacījumus. [3]

Parejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.maijam izdod ša likuma 6.panta otraja daļa un 7.panta otraja daļa minētos noteikumus.

2. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.maijam nosaka pasakumus, kas veicami, lai nodrošinatu ša likuma 4.panta pirmas daļas 3.punkta noteikto biodegvielas īpat­svaru kopēja tautsaimniecība esošas trans­portam paredzētas degvielas apjoma.

3. Ministru kabinets ne vēlak ka līdz 2006.gada 1.augustam izdod ša likuma 4.panta pirmas daļas

4.punkta minētos noteikumus, kas nosaka no biomasas iegūto atjaunojamo energoresursu kvalitates prasības, ka arī šo energoresursu izmantošanas un kontroles kartību.

(06.04.2006. likuma redakcija, kas stajas spēka 09.05.2006.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likuma iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 8.maija direktīvas 2003/30/EC “Par biodegvielu un citu atjaunojamo degvielu izmantošanas veicinašanu transporta”.