Biodîzeïdegvielas ražošanas nozîme un attîstîbas iespçjas Latvija

Pçtîjums Latnet majas lapa, par biodîzeïdegvielas ražošanas attîstîbu pasaulç un Latvija. Pasaulç strauji rûkošie naftas, dabasgazes un ogïu krajumi, ka arî arvien pieaugošais vides piesaròojums ir viens no galvenajiem argumentiem par labu biodegvielas ražošanai. Pasaules valstîs arvien pieaug biodegvielas îpatsvars. ES pieòçma ES transporta politiku lîdz 2010. gadam. Taja paredzçts izstradat direktîvu par obligatu biodegvielas pakapenisku ieviešanu katra dalîbvalstî. Lîdz 2010. gadam biodegvielas îpatsvaram jasasniedz gandrîz 6%.

Biodegviela- biodîzelis un bioetanols- tiek ražota no lauksaimniecîbas produktiem- rapša un graudaugiem, tas ražošanai audzçta produkcija ES vçl netiek ierobežota (nav ražošanas kvotu), tapçc tas paver jaunas lauksaimniecîbas zemju izmantošanas iespçjas un palielina zemnieku ienakumus, rada papildus darbavietas. Pagaidam vienîga biogazes ražotne Latvija - Getliòi, EKO iegûto produktu izmanto talak elektroenerìijas ražošanai. Zinatnieki pieïauj, ka arî biogazi nakotnç varçs izmantot automašînu dzinçju darbinašanai.

Praktiski visa ES, ASV, Kanada, Brazîlija, ka arî tuvakajas kaimiòvalstîs ir izstradatas un darbojas dažadas programmas atjaunojamas enerìijas, t.s. biodegvielas ražošanas un izmantošanas attîstîbai. Arî Latvija tiek gatavota programma biodegvielas ražošanai un pielietošanai (turpmak programma).

Programma ir vçrsta uz Ministru Kabineta izvirzîto prioritašu realizaciju:
- Uzòçmçjdarbîbas vide;
- Rûpniecîbas attîstîba;
- Darbaspçka politika;
- Enerìçtika;
- Lauksaimniecîba un lauku vide;
- Sociala drošîba;
- Vide un dabas aizsardzîba;
- Transports.

Programma realizç nacionala attîstîbas plana ietvaros èetras no piecam izvirzîtajam prioritatçm:
- Reìionalas attîstîbas veicinašana;
- Ekonomiskas attîstîbas veicinašana;
- Lauksaimniecîbas un lauku attîstîbas veicinašana;
- Cilvçkresursu attîstîba un nodarbinatîbas veicinašana.

Programmas galvenie mçríi ir:
- Biodegvielu ražošanai nepieciešamo izejvielu nodrošinašana, izmantojot Latvijas lauksaimniecîba izmantojamo zemi;
- Biodegvielas ražošanas veicinašana Latvija;
- Biodegvielu izmantošana Latvija.

Programmas apakšmçríi ir:
- Samazinat enerìçtisko atkarîbu no fosilas degvielas, palielinot bioloìiskas izcelsmes degvielu ka atjaunojamu energoresursu izmantošanu;
- Uzlabot dzîves lîmeni laukos, radot jaunas darbavietas;
- Samazinat lokalo vides piesaròojumu ar toksiskam vielam: SO2, CO u.c., ko satur motoru atgazes;
- Sekmçt globalo klimata parmaiòu novçršanu, mazinot CO2 izmešu daudzumu atmosfçra;
- Sekmçt lauku vides un ainavu sakoptîbu;
- Arçjas tirdzniecîbas uzlabošana, samazinot degvielu importu un attiecîgi palielinot Latvija ražoto biodegvielu un lopbarîbas apjomu.

Zemkopîbas ministrija (ZM) saòçmusi Eiropas Komisijas (EK) akceptu par Latvijas izstradatas atbalsta shçmas biodegvielas ražotaju atbalstam atbilstîbu Eiropas Kopienas Lîguma prasîbam. Lîdz ar to biodegvielas ražotajiem Lauku atbalsta dienests (LAD) var izmaksat valsts atbalstu – kopuma 500 tûkstoši latu.

Katrs jauns atbalsta pasakums, ko kada Eiropas Savienîbas (ES) dalîbvalsts vçlas sniegt, jasaskaòo ar EK. Par tadu uzskatams arî atbalsts biodegvielas ražotajiem, jo tas Latvija tiek realizçts pirmo reizi.

Atbalsts tiks piešíirts par produkciju, kas saražota pçc 2005.gada 20.septembra saskaòa ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem „Kartîba, kada piešíir valsts atbalstu ikgadçja minimali nepieciešama biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiali atbalstamas kvotas biodegvielai”.

2005.gada noteikts, ka finansiali atbalstama kvota bioetanolam ir 11,392 miljoni litru un biodîzeïdegvielai - 12,5 miljoni litru. Uzòçmçji par saražotajiem 1000 litriem biodîzeïdegvielas saòems 170 latus, bet par saražotajiem 1000 litriem bioetanola - 140 latus. 2005.gada finansiali atbalstama kvota biodegvielas ražošanai piešíirta diviem uzòçmumiem: SIA „Jaunpagasts Plus”- bioetanola ražošanai, un SIA „Delta Rîga” – biodîzeïdegvielas ražošanai. 2006. gada uz finansiali atbalstamo kvotu pieteikušies vçl divi uzòçmumi: SIA „Mamas –D” un SIA „Mežrozîte”.

Lai saòemtu atbalstu par 2006.gada 1.pusgada saražoto biodegvielu, ražotajiem LAD jaiesniedz iesniegums lîdz 15.jûlijam saskaòa ar MK noteikumiem „Kartîba, kada uzrauga un administrç tiešo valsts atbalstu ikgadçja minimali nepieciešama biodegvielas daudzuma ražošanai”.

ES direktîvas noteikts, ka Latvija no patçrçtas degvielas 2% jabût bioloìiskas izcelsmes. Katru gadu apjoms japalielina un tam 2010.gada jasasniedz 5,75% no kopçja degvielas patçriòa.

Valdîba šodien akceptçjusi Zemkopîbas ministrijas (ZM) izstradatos grozîjumus Ministru kabineta (MK) noteikumos „Kartîba, kada piešíir valsts atbalstu ikgadçja minimali nepieciešama biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiali atbalstamas kvotas biodegvielai”.

Normatîvais akts paredz, ka biodegvielas finansiali atbalstamas kvotas 2006.gada biodegvielas ražošanas uzòçmumiem sadala starp tiem, kuriem biodegvielas ražošanai nepieciešamas jaudas ir nodotas ekspluatacija un saražota biodegviela atbilst normatîvajos aktos par biodegvielai noteiktajam kvalitates prasîbam. Tapat atbalstu saòems uzòçmumi, kas biodegvielas ražošanai izmanto rapsi, rapšu eïïu vai graudus, ka arî ja uzòçmumam nav nodokïu paradu.

          2006.gada finansiali atbalstamas kvotas biodegvielai tiek noteiktas proporcionali uzòçmuma ražošanas jaudai. Grozîjumi noteikumos arî paredz, ka uzòçmums turpmak var ievest izejvielas no Eiropas Savienîbas dalîbvalstîm.[1]