CATEGORII DOCUMENTE
Afaceri Calculatoare Casa masina Didactica pedagogie Diverse Educatie Finante Geografie Istorie & politica Legislatie Limba Management Sanatate Tehnologie

Bulgara	Ceha slovaca	Croata	Engleza	Estona	Finlandeza	Franceza
Germana	Italiana	Letona	Lituaniana	Maghiara	Olandeza	Poloneza
Sarba	Slovena	Spaniola	Suedeza	Turca	Ucraineana

ēka	ģeogrāfija	ķīmija	Bioloģija	Bizness	Da˛ādi	Ekoloģija	Ekonomiku
Fiziskās	Grāmatvedība	Informācija	Izklaide	Literatūra	Māksla	Mārketings	Matemātika
Medicīna	Politika	Psiholoģija	Receptes	Socioloģija	Sporta	Tūrisms	Tehnika
Tiesības	Tirdzniecība	Vēsture	Vadība

CELANAS MAĪNU RAKSTURĪGAKIE ELEMENTI

tehnika

+ Font mai mare | - Font mai mic


DOCUMENTE SIMILARE

CELANAS MAĪNU RAKSTURĪGAKIE ELEMENTI

Celanas maīnu konstrukcijas ir ļoti da˛adas. Tomēr vairumam maīnu kravas tvērēji, lokanie elementi, trīi, trices, zvaigznītes, spoles, sprūdierīces, bremzes un citas raksturīgakas detaļas un mezgli ir līdzīgi.

1. Kravas tvērēji

Kravas tvērējus izmanto, lai samazinatu kravas piekaranai nepiecieamo laiku un atvieglotu stradnieku darbu. Kravas tvērējiem jabūt vienkaras konstrukcijas, ar lielu darbības droumu un mazu pasvaru. Gabalkravas un tara ievietotas kravas transportēanai var izmantot kaus un cilpas, beramo materialu parvietoanai izmanto pagrabjus, kausus un kublus.

Kai un cilpas. Kai un cilpas ir tvērēji, pie kuriem, izmantojot palīgtroses, piekar parvietojamo gabalkravu. Kaus un cilpas kaļ vai tancē no kvalitatīva tērauda 20. Pēc izgatavoanas kasi atkvēlina, lai likvidētu iekējos spriegumus. Celanas maīnas, kuru celtspēja ir liela, izmanto arī no tancētam plaksnēm sakniedētus kaus. Tie ir vieglak izgatavojami, lētaki un droaki darbība neka kaltie kai.

Vien˛ubura kai. Vien˛ubura kaa (1. zīm.) auggals ir cilindrisks, tam uzgriezta metriska vītne vai trapecvītne. Kaa apakgalu veido izliektu, pie tam ķēlumam kaa izliektaja daļa parasti ir aptuvenas trapeces forma.

1. zīm. Vien˛ubura kasis un spēki, kas iedarbojas uz to

Kaa vītņoto daļu parbauda stiepē, izmantojot formulu

kur Q – kravas svars (N); d₁ - vītnes iekējais diametrs (mm).

Ievērojot aprēķina neprecizitati un detaļas nozīmīgumu, parasti pieņem, ka pieļaujamais stiepes spriegums [σ_st] = 50…60 N/mm

Vītņoto daļu parbauda arī virsmas spiedē pēc formulas

, [p] = 25…35 N/mm

kur s - vītnes solis (mm); d - vītnes arējais diametrs (mm); H - uzgrie˛ņa augstums (mm).

Kaa izliektas daļas stiprības parbaudei ķēluma A – A var izmantot formulu

kur σ - pilnais normalais spriegums karta, kas atrodas attaluma y no ķēluma laukuma

smaguma centra s ( zīm.);

Q - uz ķēluma smaguma centru parnestais spēks, kuru pieņem par pozitīvu, ja is spēks

rada stiepes spriegumus, vai par negatīvu, ja īs spēks rada spiedes spriegumi;

F - ķēluma laukums; M_l - lieces moments. Moments tiek uzskatīts par negatīvu, ja kaa liekuma radiuss ī momenta ietekmē palielinas, un par pozitīvu, ja liekuma radiuss samazinas. ķēluma A-A (1.zīm.) M_l = - Q ( e₁ + a/2 ) = - Q r;

e₁- atstatums no ķēluma smaguma centra līdz materiala kartai kaa ieliekuma pusē;

a - kaa mutes diametrs; r - smaguma līnijas liekuma radiuss dotaja ķēluma;

k - ķēluma formas koeficients, kas atkarīgs no ķēluma formas un liekuma radiusa.

zīm. Kaa ķērsgriezums

Da˛adam ķēluma formam atrasti koeficienta k izteiksmi.

Maksimalie stiepes spriegumi rodas materiala karta kaa ieliekuma puse, kur y = - e₁ ( zīm.): σ_st = + 2 Q e₁ / k F a , (1)

bet maksimalie spiedes spriegumi – materiala karta kaa izliekuma pusē, kur y = + e₂:

σ_sp= - 2 Q e₂ / k F( a+ 2h) (2)

Div˛uburu kai. Div˛uburu kaa (3. zīm.) vītņotas daļas stiprības parbaudi izdara tapat ka vien˛ubura kasim, bet div˛uburu kaa ˛uburi japarbauda ķēlumos A-A un B-B, pieņemot, ka uz

3. zīm. Div˛uburu kasis un spēki

katru ˛uburu iedarbojas kravas svars 2Q/3. ķēluma A-A virzienu atrodam, savienojot kaa mutes centru ar punktu, kura simetrijas ass krusto kaa apakējo kontūrlīniju. Lai div˛uburu kaa stiprības parbaudei varētu izmantot vien˛ubura kasim atrastas formulas (2-1) un (2-2), jaaprēķina palīgtrosei pielikta spēka P komponente, kas darbojas perpendikulari ķēlumam A–A:

kur – - palīgtroses slīpuma leņķis ( - ķēluma A – A slīpuma leņķis. Savukart .

Atrasta P vērtība jaievieto formulas (2-1) un (2-2) spēka Q vieta. Pieļaujamo spriegumu ieteicams izvēlēties atkarība no celanas mehanisma darbības re˛īma. Parasti [] ≈100 N/mm.

Cilpas kaļ no viena metala gabala (4. zīm. a) vai arī samontē no vairakiem gabaliem (4.zīm. b). Vienadas celtspējas gadījuma cilpas izmēri un svars ir mazaki par kaa izmēriem un svaru, bet ekspluatacija cilpa ir visai neērta, jo kravas piekarana pie cilpas prasa vairak laika.

Kalta viengabala cilpa ir statiski nenoteicama sistēma. Ar nelielu tuvinajumu var pieņemt, ka uz sanu stieni iedarbojas stiepes spēks P = Q / (2cosα) un lieces moments M≈ Ql /13.

Traversa tiek spiesta ar spēku Q= (Q / 2), tas vidēja ķēluma darbojas lieces moments M= Q l / 6. Viengabala un vairakgabalu cilpu vītņotas daļas stiprības aprēķinu izdara

tapat ka kasim. Vairakgabalu cilpai sanu stieņa stiepes spēks un traversa spiedes spēks nosakami pēc tam paam formulam ka viengabala cilpai.

4. zīm. Cilpas

a – viengabala cilpa; b – vairakgabalu cilpa;

1 – kats; 2 – stienis; 3 – traversa

Maksimalais lieces moments traversas vidēja ķēluma ir

M = .

Cilpas izgatavo no parastas kvalitates tērauda St.3. Pieļaujamais lieces spriegums [σ_l]= 80 …100 N/mm.

5. zīm. Troses pievienoana pie kaa vai metalkonstrukcijas

a – ar spīlēm; b – ar pleisējumu; c – ar konisku čaulu; 1 – spīle; 2 – skava

Piekares izmanto kau, cilpu un citu kravas tvērēju piekaranai pie trosēm, ka arī trou pievienoanai pie celtņa metalkonstrukcijas elementiem. Piekares konstrukcija atkarīga no

kravas svara un izmēriem. Ja kravas svars un izmēri ir nelieli un krava tas parvietoanas laika drīkst grozīties, kravu piekar pie viena troses zara. Kaa piekare ai gadījuma sastav no skavas, ko aptver troses brīvais gals, kuru pie troses zara piestiprina ar spīlēm (5. zīm.a) vai ar t.s.

pleisējumu, t.i., ar brīva gala stiepļu ievijumu troses zara (5. zīm.b). Piekari ar plēisējumu, ja

ta izveidota kvalitatīvi, uzskata par visdroako. Tas trūkumi: nav iespējams veikt precīzu stiprības aprēķinu, piekares izveidoana saistīta ar lielu laika patēriņu.

Skavas, kuras lieto lai aizsargatu trosi pret bojajumiem ir normalizētas, to izmēri atkarīgi no troses diametra. Lai troses brīvais gals neizslīdētu no savienojuma, berzes spēka, kas iedarbojas uz troses galu, jabūt ne mazakam par aktīvo spēku, ko rada kravas svars, t.i., jabūt izpildītam nosacījumam . Pēc normam .

Tatad minimalais spīļu skaits , kur Q - kravas svars; s = 2;

f - slīdes berzes koeficients trosei pret trosi un pret spīli;

2P – spiedes spēks, ko var attīstīt viena spīle; P₁ = πd₁² [σ_st] / 4∙1,3.

d – vītnes iekējais diametrs.

Pieļaujamais stiepes spriegums spīles vītņotajiem galiem ir (tēraudam St.3). Kasi pie troses vai trosi pie metalkonstrukcijas var pievienot izmantojot arī konisku čaulu, kura ievelkot troses brīvo galu, kam iepriek atvij un atloka stieples (5. zīm. c). Čaulu pēc tam pielej ar svinu. Ja jaceļ smagaka krava (Q >3T), kasi piekar pie diviem vai vairakiem troses zariem, im nolūkam izmantojot piekares ar vienu vai vairakiem trīiem.

6. zīm. Īsa piekare

Lieto divu veidu piekares – garo un īso piekari. 7. zīm. redzam gara piekare ar īso kasi, bet 6. zīmējuma - īsa piekare ar garo kasi.

7. zīm. Gara piekare

Knaibles un spīles. Parvietojot vienada izmēra un formas gabalkravu liela daudzuma, izdevīgi lietot knaibles un spīles, kuras, sakot kravas celanu, automatiski satver kravu, bet pēc

kravas nolaianas automatiski atbrīvo to. Kravas satveranas un atbrīvoanas laiks līdz ar to

8. zīm. Knaibles un ekscentra spīle

a, b – knaibles gabalkravas parvietoanai; c – knaibles ar regulējamu

˛okļu atvērumu; d – ekscentra spīle

ievērojami samazinas. Knaibļu un spīļu konstrukciju izvēlas atbilstoi kravas gabalu formai un izmēriem. 8. zīmējuma a, b un c paradītas da˛adu knaibļu principialas shēmas, bet 8. zīmējuma d – ekscentra spīles principiala shēma. Knaibļu aprēķins. Gabalkravas satveranai izmanto berzes spēkus, kas attīstas, knaibļu ˛okļiem piespie˛oties pie kravas ar normalspēkiem N (9.zīm.).

ˇokļu piespieanas spēkus N atrodam, izmantojot vienadojumu S l₁ = N l₂, N = S l₁/l

9. zīm. Knaibles un spēki, kas iedarbojas uz tam

Lai krava neizslīdētu no knaibļu ˛okļiem, jabūt izpildītam nosacījumam T = f N≥Q/2,

kur f – berzes koeficents knaibļu ˛okļu un kravas saskarvirsmas; Q – kravas svars.

Ekscentra spīles aprēķins. o kravas tvērēju izmanto lokņu un plakņu transportēanai. Transportēanas laika loksne vai plaksne atrodas vertikala stavoklī. Ekscentra spīle (10. zīm.) sastav no cilpas 1, skavas 2 un ekscentra 3. Zīmējuma paradīti arī spēki, kas iedarbojas uz spīli kravas celanas laika. Lai spīle satvertu un noturētu plaksni 4, plaksnes svars Q nedrīkst būt lielaks par spīles un plaksnes saskarvirsmas darbojoos berzes spēku T un T summu

kur f₁ un f₂ – slīdes berzes koeficienti.

Vertikalais spēks, kas darbojas uz ekscentru, aprēķinams pēc formulas

P = Q - T₂.

No īs formulas iegūstam , tatad .

Vienkarojot pēdējo izteiksmi, atrodam spīles darbības nosacījumu ,

vai , kur ρ₁– berzes leņķis

Ja is nosacījums ir izpildīts, plaksne iesprūst starp ekscentru un skavu.

10. zīm. Ekscentra spīle un spēki, kas iedarbojas uz to

Pagrabji. Beramo materialu (akmeņogļu, rūdas, grunts utt.) parvietoanai izdevīgi lietot pagrabjus. Tiem kravas iekrauanas un izkrauanas operacijas ir automatizētas, tapēc pagrabju darba ra˛īgums ir lielaks neka kausu, kublu un citu pusautomatisko tvērēju ra˛īgums, kuriem parasti automatizēta ir vienīgi kravas izbērana.

11. zīm. Vientroses pagrabja shēmas

a – iegrabana; b – izbērana

Bie˛ak lieto vientroses un divtrou pagrabējus, ka arī dzinējpagrabējus (pasgrabējus, kuru ˛okļu aizvēranai izmanto atseviķu ar dzinēju darbinamu mehanismu).

Vientroses pagrabjus var piekart pie jebkura celanas mehanisma kaa. adu pagrabi parasti

lieto, ja paredzēts celanas maīnu periodiski izmantoto gan gabalkravas, gan beramo materialu transportēsanai. 11. zīmējuma a un b - paradītas izgrabanas un izbēranas operacijam atbilstoas vientroses pagrabja principialas shēmas.

Divtrou pagrabjiem (1zīm.), salīdzinajuma ar vientrou pagrabjiem ir lielaks darbības

droums, lielaks darbības atrums un tatad lielaks arī darba ra˛īgums. Divtrou pagrabim ir divi

1 zīm. Divtrou pagrabja shēmas

a – nolaianas; b – iegrabanas; c – celana; d – izbērana

˛okļi 1, kas ar stieņiem 2 pievienoti augējas traversas 3. ˇokļi kustīgi pievienoti arī pie apakējas traversas 4. Traversas piekaranas troses 5 un 6 uztinas katra uz savas spoles, kuras darbinamas neatkarīgi viena no otras. Apakējas traversas trose 6 aptver trīi 7. Darbības sakuma, pagrabi nolai˛ot, troses 5 un 6 notinas no spolēm uz ˛okļi 1 iecērtas transportējama materiala. Kravas iegrabanas laika trose 5 ir atbrīvota, bet trose 6 uztinas uz spoles un aizver pagrabja ˛okļus 1. Aizvērta pagrabja transportēanas laika abas troses ir pievilktas, bet, kravu izberot, trosi 6 atbrīvo.

Dzinējpagrabjus piekar pie celanas mehanisma kaa. ˇokļu aizvēranai izmanto telferu vai kadu citu mehanismu, kas sastav no dzinēja, parvada un spoles, uz kuras uztinas ˛okļu aizvēranas trose. 13. zīm. paradīts dzinējpagrabis ar telferu. Pagrabja ˛okļi 1 ar stieņiem 2 pievienoti pie augējas traversas 3. Pie tas piemontēts arī telfers 4, pie kura trices 5 piekarta apakēja traversa 6. Lai palielinatu ˛okļu aizvēranas spēku, arī ajos pagrabjos izmanto trices ar lielu parnesuma skaitli.

Dzinējpagrabjiem ir lielaks svars un mazaks ˛okļu aizvēranas un atvēranas atrums neka divtrou pagrabjiem. Bez tam dzinējpagrabja parvietoanai laika iespējama ta grozīanas un ūpoanas.

13. zīm. Dzinējpagrablis ar telferu 14. zīm. Kauss

1 – ˛oklis; 2 – stienis; 3 – augēja traversa; 1 – korpuss; 2 – aizturis;

4 – telfers; 5 – trice; 6 – apakēja traversa. 3 un 4 – atduri, kas ierobe˛o kausa

kustību uz prieku un atpakaļ

Kausi un kubli. Beramo materialu un javu parkrauanas darbus var mehanizēt, arī lietojot kausus un kublus. 14. zīmējuma paradīts apga˛ams kauss, ko izmanto grunts un javas parvietoanai ceļu remonta darbos. Ja kausa korpuss 1 piepildīts ar kravu, kausa smaguma centrs atrodas priekpusē, tapēc, lai pilnais kauss neapgaztos, nepiecieams aizturis Iztukotam kausam smaguma centrs (punkts s) ir otra pusē griezes asij, tadēļ iztukots kauss automatiski atgrie˛as sakumstavoklī.

Kravas elektromagnēti. Kravas elektromagnētus izmanto da˛adu magnetizējoos materialu detaļu. Elektromagnēta celtspēja atkarīga no kravas veida un izmēriem, tas ķīmiska sastava un temperatūras. Celtspēja samazinas, kravas temperatūrai parsniedzot 200˚C, un pilnīgi zūd, ja ī temperatūra ir augstaka par 700˚C.

Garas gabalkravas transportēanai izmanto traversu, pie kuras piekar divus vai vairakus elektromagnētus.

Lokanie elementi (ķēdes, virves, troses)

Lokanie elementi var būt celanas mehanisma sastavdaļa, bez tam tos var izmantot arī kravas piestiprinaanai pie tvērēja (kaa vai cilpas). Lokanajiem elementiem jabūt ļoti izturīgiem, lokaniem un ar mazu pasvaru.

Metinatas ķēdes. īs ķēdes izgatavo no mīksta apaļtērauda (St.2, St.3). Izķir kalibrētas un nekalibrētas metinatas ķēdes. Kalibrētas ķēdes celanas mehanismos izmanto tad, ja ķēdei jastrada sazobē ar zvaigznīti.

Ķēdes vidēja soļa t (15.zīm.) robe˛izmērus nosaka formula ,

kur t_nom - ķēdes nominalais solis; d_nom -ķēdes stienīa diametrs.

15. zīm. Metinata ķēde

Nekalibrētas ķēdes lieto celanas mehanismos, vai arī izmanto par palīgķēdēm kravas piestiprinaanai pie tvērēja. Nekalibrēto ķē˛u solim jabūt .

Celanas maīnas parasti lieto ķēdes ar īsiem locekļiem (t_nom < 3d₀), jo tas ir lokanakas, labak pieguļ pie spoles un trīa virsmas, tadēļ ķēdes locekļos attīstas mazaki lieces spriegumi. Mazam ķēdes solim atbilst arī mazaks zvaigznītes diametrs un mazaks kravas svara radītais griezes moments uz zvaigznītes varpstas. Samazinas arī celanas mehanisma parnesuma skaitlis un gabarīti. Parnesuma skaitli aptuveni aprēķina pēc formulas i ≈ M / M₁,

kur M un M_l - griezes momenti uz zvaigznītes un dzinēja varpstam (M_l≈ const).

Ķēdes, kuru stienīa diametrs neparsniedz 8 mm, izgatavo 50 m garas, bet ķēdes, kuram is diametrs ir 9 mm un vairak, - 25 m garas. Ķēdes parbaudes spēks ir divreiz mazaks par graujoo spēku. Parbaudes spēks nedrīkst radīt ķēdes locekļu paliekoas deformacijas vai arī bojajumus.

Ķēdes locekļi mehanisma darbības laika tiek pakļauti stiepei un liecei, pie tam nav iespējams atrast precīzu sakarību starp ķēdei pielikto spēku S un ķēdē attīstītajiem spriegumiem. Tadēļ aprēķinu izdara pēc normam, izmantojot formulu S_gr = kS,

kur S_gr - graujoais spēks (ķēdes parrauanas spēks), kuru zinot izvēlas ķēdi (no tab.);

k - droības koeficients, kuru izvēlas atbilstoi normam, izmantojot 1. tabulu;

S - ķēdei pieliktais spēks kravas celanas laika.

Lai samazinatu lieces spriegumus un ķēdes dilanu arnīros, jaizvēlas ads spoles diametrs: ar roku darbinamiem mehanismiem D≥20d₀, bet ar dzinēju darbinamiem mehanismiem D≥30d₀.

Metinato ķē˛u trūkumi: liels pasvars, ķēdes locekļu saskarvietu atra dilana, kuras rezultata mainas solis un ķēdes sazobē ar zvaigznīti rodas traucējumi. Bez tam bojajumu vietas grūti ieraugamas, tadēļ ķēde var negaidīti patrūkt. Lai samazinatu dilanu, ķēdi regulari iezie˛ ar piemērotu ziedi (parasti solidolu).

Droības koeficienta k minimalas vērtības metinatajam ķēdēm 1. tabula

Ķēdes izmantoanas veids	Koeficienta k minimala vērtība
Ķēdes izmantoanas veids	ar roku darbinamiem mehanismiem	ar dzinēju darbinamiem mehanismiem
Ķēdes, kas uztinas uz spoles
Ķēdes, kas strada sazobē ar zvaigznīti
Palīgķēdes ar kravas tvērēju ķēdes gala
Palīgķēdes bez kravas tvērēja

Plaksnīu ķēdes. Plaksnīu ķēdes locekļus izgatavo no 2 … 12 plaksnītēm, kuras

savieno ar tapiņam. Plaksnīu un tapiņu materials - kvalitatīvie tēraudi 40, 45 un 50). Izgatavo četru tipu ķēdes (16. zīm.).

16.zīm. Plaksnīu ķē˛u tipi

I tipa ķēdēm plaksnītes nostiprina, atkniedējot tapiņu kakliņu (red˛u) galus, II tipa ķēdēm zem atkniedēta tapiņas gala atrodas paplaksne, III tipa ķēdēm plaksnīu nostiprinaanai izmanto

paplaksnes un ķelttapas, bet IV tipa ķēdēm plaksnīu nostiprinaanai uz tapiņam lieto gredzenus ar ķelttapam un savilcējskrūves. Lai ķēdi piestiprinatu pie celanas maīnas metalkonstrukcijas,

izmanto ķēdes locekli ar palielinatu izmēru plaksnītēm un tapiņu (17. zīm.). adu locekli ķēdei pievieno tikai tad, ja to pieprasa pasūtītajs.

17. zīm. Ķēdes gals

Plaksnīu ķēdes partrūkst retak neka metinatas ķēdes, jo plaksnītes izgatavo tancējot, atseviķam ķēdes loceklim visas plaksnītes nebojajas vienlaikus, to bojajumus var viegli ieraudzīt un ķēdi savlaicīgi izremontēt. Darbības laika tapiņu deformacijas dēļ plaksnītes netiek vienadi saspriegtas, tadēļ ķēdes precīzu aprēķinu izdarīt nav iespējams.

Kravas celanai paredzēto plaksnīu ķē˛u aprēķinam izmantojama ta pati formula, ka metinatajam ķēdēm. Minimalais droības koeficients, kur atbilst ķēdes atrumam v = 0,25 m/s, ir k = 5. Ja atrums v = 1 m/s, vēlams pieņemt k = 6, bet, ja v = 1,5 m/s - pieņemt k = 8. Plaksnīu ķēdes lokas viena plaknē. Tas var stradat vienīgi sazobē ar zvaigznītēm, bet nevar tikt uztītas uz spolēm. is ķēdes ir dargakas par metinatajam ķēdēm, bez tam plaksnīu ķē˛u arnīri putekļaina vidē atri izdilst.

Virves. Virves izgatavo ar specialam virvju vīanas maīnam, kuras vienlaikus no attiecīga materiala ķiedram savij auklas un no auklam virvi. ķiedras auklas un auklas virvē ievij pretējos virzienos, lai virve arī tad, ja uz to iedarbojas spēks paliktu savīta stavoklī. Virves parasti savij no trim auklam. Virves izmanto vienīgi kravas piekaranai pie kaa vai arī vilkanai, tas nedrīkst izmantot par celanas mehanisma sastavdaļu, t. i., kravas celanai. Svarīgakos gadījumos mitrumizturīgu un lokanu virvju izgatavoanai izmanto neilonu. adam virvēm ir ievērojami lielaka stiprība neka kaņepaju virvēm.

Tērauda troses. Troses ir celanas maīnas visbie˛ak izmantotais lokano elementu veids. Tas galvenokart lieto kravas celanai, ka arī izmanto par palīgtrosēm kravas piestiprinaanai pie tvērēja. Troses izgatavo no tērauda stieplēm, kuru diametrs ir 0,2 4,0 mm. Ar specialam trou vīanas maīnam izgatavo triju veidu troses - viensavijuma, divsavijumu un trīssavijumu troses.

Viensavijuma troses (18. zīm.) izgatavo no stieplēm, tas vairakas kartas savijot, ap centralo stiepli. Lai, iedarbojoties spēkam, trose neatķetinatos, blakusesoajas kartas stieples ievij pretējos virzienos. īm trosēm piemīt maza lokanība, tadēļ tas izmanto vienīgi piekartajos trou ceļos, kabelceltņos un citur.

18. zīm. Viensavijuma trou ķērsgriezumi

a – trose ar apaļam stieplēm; b – trose ar fasonstieplēm

Lai adu trosi (kabeli) aizsargatu pret mitruma iedarbību un izveidotu gludaku troses virsmu, arējas stiepļu kartas ievij Z veida, trapecveida un cita veida fasonstieples (18. zīm. b).

Divsavijumu troses izgatavo, vienlaikus savijot no stieplēm auklas un no auklam trosi. Izgatavojot trosi, auklas vij ap t. s. troses serdi, kura var būt izgatavota no organiska vai neorganiska (azbests, mīksts tērauds) materiala. Celanas maīnas visbie˛ak izmanto divsavijumu troses.

Trīssavijumu troses izgatavo, savijot, trīs divsavijumu troses. Arī trīssavijumu troses sauc par kabeļiem, tam, tapat ka viensavijuma trosēm, ir maza lokanība, un tas tapat tiek izmantotas kabeļceltņos.

Parastas divsavijumu troses savij no 5 8 auklam. Visvairak izmanto seu auklu troses. Auklai parasti ir apaļ, retak elipsveida vai trīsstūrveida profils.

Parasti seu aukļu trosēm katru auklu savij no 19 vai 37 apaļa ķērsgriezuma stieplēm. Stiepļu diametri var būt vienadi (19. zīm. a) vai da˛adi (19. zīm. b un c).

19. zīm. Divsavijamu trou ķērsgriezumi

a – parasta tipa trose; b un c - kompaundtroses

Trosi raksturo arī stiepļu un auklu savīanas veids. Ja stieples auklas un auklas trosē ievītas viena virziena, trosi sauc par līdzsavijuma trosi. Ja stiepļu un auklu savīanas virzieni ir pretēji, trosi sauc par krustsavijuma trosi. Līdzsavijuma troses ir lokanakas neka krustsavijuma troses un labak pieguļ pie trīu un spoļu virsmas, tadēļ līdzsavijuma troses nolietojas lēnak neka krustsavijuma troses.

Darbības laika troses stieples tiek pakļautas berzei, tatad dilst. Visvairak nodilst arējas stieples, jo spēku iedarbības rezultata mainas troses garums un trose slīd pa spoles un trīu rievam. Lai samazinatu dilanu, trose regulari jaiezie˛ ar specialu ziedi, kura ietilpst grafīts. Darbības laika stieples iezie˛ arī troses serde.

Augstas temperatūras jalieto troses ar neorganiska termoizturīga materiala (azbesta) serdi. Celanas maīnas, kuras kravu paceļ liela augstuma (torņa celtņos utt.) trosi uz spoles uztin vairakas kartas, tapēc apakējie troses vijumi tiek pakļauti stipram spiedienam. Lai trose paliekoi nedeformētos, par tas serdi izvēlas mīksta tērauda stiepļu auklu. o trou galvenais trūkums ir to maza lokanība.

Trou aprēķins. Darbības laika uz trosi iedarbojas spēks, kas stiepj trosi. Trose tiek arī

liekta (uz trīiem un spoles). Bez tam stieplēs pēc troses izgatavoanas rodas priekspriegumi.

Tas tiek pakļautas da˛adam deformacijam - stiepei, liecei, vērpei un virsmas spiedei. Deformaciju un spriegumu lielumu ietekmē vairaki faktori, pie kuriem pieder troses sastiepuma spēka lielums, trīu un spoles izmēri, troses konstrukcija utt. Ta ka nav iespējams atrast precību

matematisku sakarību starp trosei pielikto spēku S un troses stieplēs attīstītajiem spriegumiem, trou aprēķinu veic analogi ķē˛u aprēķinam, izmantojot formulu S_gr=kS.

Droības koeficientu k izvēlas atbilstoi normam. Nosakot trosei pielikto spēku S, jaievēro ari kravas tvērēja svars. Kad ir aprēķinats graujoais spēks (troses parrauanas spēks) S_gr, izvēlas trosi. im nolūkam izmanto tabulu, ka arī trou pasu datus.

Graujoo spēku var noteikt arī eksperimentali, nocērtot nelielu troses gabalu un parbaudot to laboratorija. Ja nav pietiekami spēcīgu maīnu troses parrauanai, rīkojas adi: atrod graujoo spēku atseviķam stieplēm, nosaka vidējo σ_B vērtību un aprēķina graujoo spēku trosei pēc formulas

, (3)

kur i - stiepļu skaits trosē; δ - stieples diametrs;

σ_B - stiepļu materiala stiprības robe˛a stiepē.

Stieples trosē pakļautas ne tikai stiepei, bet arī citiem deformaciju veidiem, tadēļ stiepļu stiprība troses darbības laika samazinas par 15 20%. is apstaklis ievērots, formula (3) ievedot koeficientu 0,83. Ka rada izmēģinajumi troses darbmū˛u ietekmē ne tikai maksimalais sastiepuma spēks, bet arī spoles (trīa) diametra un troses diametra attiecība . Ja ī attiecība ir parak maza, trose stipri izliecas un, savstarpēji parvietojoties auklam un stieplēm nepieļaujami deformējas. Ta rezultata palielinas spriegumi, iekēja berze un dilana, trose atri nolietojas.

3. Trīi, zvaigznītes un spoles

Parastos trīus izmanto lokano elementu (ķē˛u, virvju un trou) virziena maiņai. Ar zvaigznītēm un spolēm var vilkt lokana elementa galu. Troses vilkanai var izmantot arī berzes spēku, kas attīstas starp spoli un uz tas uztītas troses vijumiem. Liftos troses vilkanai izmanto berzes spēku, kas rodas starp dzenoo trīsi un trosi, kura ievietota trīa aploka trapecveida rieva.

Trīi. Atkarība no ta, kadam lokanajam elementam trīi paredzēti, tos iedala ķēdes, virves un troses trīos.

Parastie virzienmaiņas trīi var būt nekustīgi un kustīgi. Nekustīga trīa ass pievienota pie celtņa vai ratiņu ramja, bet kustīga trīa ass tiek iemontēta piekarē, kas parvietojas attiecība pret

celtņa metalkonstrukciju. Trīa diametru izvēlas atkarība no metinatas ķēdes stienīa diametra vai troses diametra. Trīa aploka profils (20. zīm.) un izmēri atkarīgi no lokana elementa konstrukcijas un izmēriem. Lai lokanais elements mazak diltu, trīus parasti lej no čuguna. Gadījumos, kad trīi pakļauti triecieniem, trīus lej vai metina no tērauda.

20. zīm. Trīa aploka profils

a - metinatas ķēdes trīsim; b - troses trīsim

Zvaigznītes. Metinatas ķēdes zvaigznītēm (21. zīm.) raksturīgs ir tas, ka īs zvaigznītes parasti strada sazobē ar kalibrētu ķēdi. Katrs otrais ķēdes loceklis, zvaigznītei grie˛oties, ievietojas tas aploka izveidota ligzdiņa, kurai ir plakans pamats. Ķēdes locekļi mehanisma darbības laika netiek liekti, tadēļ iespējams izvēlēties mazu zvaigznītes diametru un līdz ar to samazinat ka griezes momentu uz zvaigznītes varpstas, ta arī parvada izmērus.

21. zīm. Metinatas ķēdes zvaigznīte

Metinatas ķēdes solis nav vienads. Lielakais solis a = t + d₀,

kur t - ķēdes vidējais solis; d₀ – ķēdes stienīa diametrs. Mazakais solis b = t – d₀ .

2 zīm. Plaksnīu ķēdes zvaigznīte

Plaksnīu ķēdes zvaigznītes (2 zīm.) ir līdzīgas zobratiem. Zobu profils atkarīgs no ķēdes soļa. Ķēde uz zvaigznītes atbalstas ar tapiņam, kas novietojas zvaigznītes zobstarpas.

Zvaigznītes diametru izvēlas iespējami mazaku. Minimalais zobu skaits 6…8.

Spoles. Ķēdes spoles lieto metinatas ķēdes uztīanai. īs spoles izmanto ar roku darbinamos grozamajos celtņos, kuru celtspēja neparsniedz 50 kN. Spoles darbīga virsma ir gluda vai arī tai izveidota spiraliska rieva (23. zīm.). Spoles sienas biezums δ = (0,75…1,3) d₀.

23. zīm. Ķēdes spoles garengriezums

Troses spoles izgatavo ar rievotu vai gludu virsmu. Spiralisko rievu spoles virsma ievirpo tad, ja uz spoles paredzēts uztīt vienu troses kartu. Rieva neļauj saskarties blakusesoajiem troses vijumiem, bez tam palielinas troses dilana. Lai samazinatu spoles garumu, trosi uz spoles uztin vairakas kartas. adam spolēm izveido gludu virsmu un apmales, kuru augstumam jabūt vismaz par vienu troses diametru lielakam neka uz spoles uztīto troses kartu kopējam biezumam. ai gadījuma troses vijumi saskaras, tadēļ trose pastiprinati dilst un atri nolietojas.

24. zīm. Troses spoles normalais rievas profils

Spoles garums atkarīgs no spolei uztinamo troses vijumu skaita. Kopējais vijumu skaits gadījuma, kad uz spoles uztinas tikai viens troses zars, aprēķinams pēc formulas

z = H i_tr / π D₀ + (1,5…2,0),

kur H - kravas celanas augstums; i_tr– trices parnesuma skaits; D₀ – vijuma diametrs.

Ja uz spoles paredzēts uztīt divus troses zarus (25. zīm.), spiraliska rieva jaizveido abiem spoles galiem pretējos virzienos. Troses vijuma skaits uz spoles ir divreiz lielaks neka spolei ar

vienu rievu. Spoles garumu savukart nosaka pēc formulas

L = 2 ( z s + l₁) + l₂ + 2 ( H i_tr / π D₀ + 6 )s + l₂,

kur l₁ – troses piestiprinaanai nepiecieama spoles gala garums ( l₁ ≈ 4s );

l₂ - spoles vidējas nerievotas daļas garums ( 26. zīm.). Parasti l₂ = l – 0,2 H_min .

25. zīm. Divu troses zaru uztīanai

paredzētas spoles garengriezums 26. zīm. Piekares shēma

Spolei stradajot, uz tas sienu spie˛ troses vijumi, bez tam spole tiek liekta un vērpta. Ja spoles garums ir mazaks par tas trīskarotu diametru, noteicoie ir spiedes spriegumi. Maksimalie spriegumi attīstas spoles siena pie iekējas virsmas, kur

kur p₁ un p₂ – virsmas spiedes spriegums attiecīgi spoles sienas iekēja un arēja virsma;

D₁- spoles cilindra iekējais diametrs.

Ievērojot, ka D₁ = D - 2δ, p₁ = 0, p₂ = 2S₁ / Ds un pieņemot, ka D - δ ≈ D iegūsim

σ = σ_sp = S₁ / s δ ,

kur S₁ – spēks troses zara, kas uztinas uz spoles.

Troses gala piestiprinaana pie spoles. īm nolūkam var izmantot planku un skrūves, ar kuram troses galu piespie˛ pie spoles (27.zīm.). Lai troses gals netiktu izvilkts no savienojuma,

trosei pieliktais spēks S nedrīkst būt lielaks par troses galam pielikto berzes spēku T₁ un T₂ summu. T₁ – berzes spēks spoles un troses saskarvirsma, T₂- berzes spēks starp plankas un troses. Spēku S, kas iedarbojas uz skrūvju savienojumu, aprēķina pēc formulas S = S₁ e ^fα,

kur S₁ – spēks, kas pielikts tam troses zaram, kur nak no piekares un uztinas uz spoles.

27. zīm. Spolē ievirzīta troses gala nostiprinajums

Tatad, lai savienojums būtu dros, jabūt izpildītam nosacījumam

S ≤ T₁ + T₂ = z ( f₁ + f₂ ) Q.

Ja skrūvju skaits ir z, katrai skrūvei planka pie troses japiespie˛ ar spēku

Q ≥ S / z ( f + f₁ ),

kur f₁ = f / ( sin β + f cos β ) - reducētais berzes koeficients plankas un troses saskarvirsma.

28. zīm. Troses savienojums ar spoli

a – izmantojot tapskrūves; b – izmantojot bultskrūves

Skrūves iekējais diametrs .

Skrūves diametrs un plankas izmēri atkarīgi no troses diametra, un tos izvēlas, ievērojot pastavoos normatīvus. Nepiecieamo skrūvju skaitu atrod, izmantojot nosacījumu

S ≤ T = f N = f z Q / 2, no kurienes z ≥ 2 S / f Q.

aja formula: f - berzes koeficients spoles un troses saskarvirsma;

N – spēks, ar kadu troses vijumu piespie˛ pie spoles; z – skrūvju skaits.

Skrūvei pieļaujamo stiepes spēku aprēķina pēc formulas

Berzes spoles izmanto grozamajos celtņos strēles izlaides maiņai (ratiņu parvietoanai pa strēli), vagonu manevriem stacijas un citur. Spolei, kas paradīta 29. zīmējuma, ir spiraliska rieva, kas paredzēta troses vadīanai un blakusesoo troses vijumu noturēanai pareiza atstatuma. Spoles garums atkarīgs no ta, cik troses vijumu paredzēts uztīt uz spoles, ka arī no ta, cik gara ir strēle, pa kuru japarvieto ratiņi. Spoli grie˛ot, trose parvietojas spoles ass virziena, pie tam, ja

29. zīm. Strēles izlaides maiņas mehanisma shēma

1 – berzes spole; 2 – ratiņi; 3 - trisis

ratiņu parvietojums ir liels, spole var izradīties gara un nekonstruktīva. Lai berze būtu pietiekama un trose uz spoles neslīdētu, maksimalajam troses vilkanas spēkam (troses sastiepuma spēkam) jabūt W – ratiņu braukanas pretestība.

30. zīm. Saistītu berzes spoļu shēma

Ratiņu parvietoanai lielaka attaluma izmanto divas saistītas berzes spolēs (30. zīm.), kuram troses vijumi novietoti gredzenveida rievas un tadēļ neparvietojas spoles ass virziena.

Arī manevrēanas spoles (31. zīm.) darbinaanai izmanto dzinēju. Spoles virsma ir gluda (bez rievam). Uz spoles tiek uztīti vairaki troses vijumi. Velkot no spoles no skrejoo troses zaru ar spēku, uz spoles uz skrejoaja troses zara attīstas spēks . Darbības laika trose pastiprinati dilst, jo uz spoles uztītie troses vijumi nepartraukti noslīd uz spoles tievako vidējo daļu. Iespējamais parvietojuma lielums atkarīgs no troses, nevis no spoles garuma.

31.zīm. Manevrēanas spoles shēma

4. Sprūdierīces

Jebkura sprūdierīce pieļauj celanas mehanisma rotacijas kustību virziena, kas atbilst kravas celanai, bet nepieļauj kustību pretēja virziena. Lai samazinatu sprūdierīces izmērus, to izdevīgi novietot uz dzinēja varpstas, kurai pielikts vismazakais griezes moments. Lielaku darba droību tomēr var panakt, sprūdierīci savienojot ar spoli, jo tad zobratu un citu celanas mehanisma elementu avarijas gadījuma nevar notikt kravas kriana. Lieto zobu un berzes sprūdierīces.

Zobu sprūdierīces. ada veida sprūdierīces (3 zīm.) galvenie elementi ir sprūdrats 1 un sprūds 2, kas celanas mehanismiem, kurus darbina ar dzinēja, izgatavoti no tērauda. Sprūdu pie sprūdrata piespie˛ sprūda pasvars vai atspere. Lai samazinatu troksni, kas rodas, sprūdam kravas celanas laika slīdot pa sprūdrata zobiem, var ierīkot automatiski paceļamu sprūdu.

3 zīm. Zobu sprūdierīce

1 - sprūdrats; 2 – sprūds

Izmanto sprūdierīces ar arējo (3zīm.) un iekējo sazobi. Maksimalais ceļ, kur kravas celanas laika janoiet sprūdrata zobam pa arējo aploci, lai zobs nonaktu saskarē ar sprūdu, ir vienads ar zobu soli, ko arī mēra uz sprūdrata arējas aploces. o ceļu var samazinat, uz ass citu citam blakus novietojot vairakus nevienada garuma sprūdus. Blakusesoo sprūdu garumu starpībai jabūt vienadai ar zobu soli, kas dalīts ar sprūdu skaitu. ai gadījuma viens no sprūdiem atri nonak sazobē ar sprūdratu, līdz ar to samazinas dinamiskie spēki, kas iedarbojas uz sprūdierīci. Lai sprūda gals (3 zīm.) aploces spēka P iedarbības rezultata ieslīdētu sprūdrata zobu starpa, zoba priekējas plaknes slīpuma leņķim φ jabūt lielakam par berzes leņķi ρ . is nosacījums ņemts vēra, izvēloties zobu formu, kura ir normalizēta. Berzes koeficients sprūda gala un sprūdrata zoba saskarvirsma ir ≈ 0,

Pēc nonakanas sazobē sprūda gals atbalstas pret sprūdrata zoba priekējo ķautni. Lai ta

paliekoi nedeformētos, īpatnēja līnijas spiede q nedrīkst parsniegt pieļaujamas robe˛as:

kur P – aploces spēks, kas darbojas sprūdrata arējas aploces pieskares virziena;

b – sprūdrata platums (zoba garums), ko aprēķina pēc formulas ;

M – griezes moments uz sprūdrata varpstas;

D – sprūdrata arējas aploces diametrs;

- sprūdrata platuma koeficients;

z – sprūdrata zobu skaits; parasti izvēlas.

Izmantojot o formulu, var aprēķinat sprūdrata zobu moduli uz arējas aploces

Zobu solis uz sprūdrata arējas aploces ir .

Īpatnējas līnijas spiedes un platuma koeficienta pieļaujamas vērtības [q] un dotas tabula. Lielakas vērtības var izvēlēties tad, ja sprūdrata zobi ir labi apstradati un sprūdierīces monta˛a – precīza. Lai nodroinatu sprūdrata un sprūda saskari visa sprūdrata zoba garuma, sprūds jaizgatavo par 4 mm plataks neka sprūdrats.

Ja zobu modulis m<6 mm, jaizdara arī zobu parbaudes aprēķins liecē. Maksimalie lieces spriegumi zoba pamatnes ķēluma attīstas tad, kad aploces spēks P iedarbojas uz sprūdrata zoba priekējo ķautni. Maksimalais lieces moments

kur h – zoba augstums;

a – zoba biezums pie pamatnes.

Pieņemot , , un atrodam, ka

Pieļaujama lieces sprieguma [] izvēlei var izmantot tabulu.

Sprūda stiprības aprēķinu izdara, novietojot sprūdu stavoklī, kas paradīts 3 zīmējuma. Pilnais normalais spriegums bīstamaja ķēluma, kas atrodas vistalak no spēka P darbības līnijas, aprēķinams pēc formulas

kur - sprūda platums; e – atstatums no spēka P darbības līnijas līdz bīstama ķēluma smaguma līnijai.

Tēraudam 45 var pieņemt [σ]=6080N/.

Berzes sprūdierīcē ar sprūdiem (33. zīm. a) parasti lieto divus sprūdus 1, kas grozami pievienoti uz varpstas 2 uzķīlētai rumbai 3 un ar atsperēm 4 piespiesti sprūdrata 5 aploka iekpuses. Kravu ceļot, varpstu grie˛ pulksteņa radītaju kustības virziena. Sprūdi adu varpstas kustību nekavē. Celanu partraucot, varpsta kravas svara ietekmē cenas pagriezties pretēja virziena, taču adu kustību nepieļauj sprūdi, kas iesprūst nekustīga sprūdrata aploka Lai kravu varētu nolaist, jaatbrīvo sprūdrata aploku aptveroa bremzes lenta. Pēc lentas atbrīvoanas sprūdrats kopa ar varpstu grie˛as pretēji pulksteņa radītaju kustības virzienam.

33. zīm. Berzes sprūdierīce ar sprūdiem

a - sprūdierīce; b - spēku shēma; 1 – sprūdi; 2 – varpsta;

3 – rumba; 4 – atspere; 5 – sprūdrats

Sprūdu galus parasti ievieto sprūdrata aploka izvirpota trapecveida rieva, ta palielinot berzi starp sprūdiem un sprūdratu.

Berzes sprūdierīces ar rullīiem sastav no nekustīga apvalka 1, kura iekpusē atrodas uz varpstas 2 brīvi novietota ripa 3. Ripas aploka ir izgriezumi rullīu 4 novietoanai (34. zīm.). Ripu 3 pie aksiala lodīu gultņa 5 piespie˛ uz varpstas nostiprinats disks 6. Kravas celanas un

nolaianas laika varpstai japieliek aksials spēks, kura iedarbības rezultata rodas berzes spēki diska 6 un ripas 3 saskarvirsma un ripa tiek saistīta ar varpstu. o aksialo spēku nodroina celanas mehanisma iebūvēts glieme˛parvads.

Krava ceļ, varpstu 2 grie˛ot pretēji pulksteņa radītaju kustības virzienam. ai gadījuma rullīi 4 kustību netraucē. Celanu partraucot, varpsta kravas ietekmē cenas pagriezties pulksteņa radītaju kustības virziena, rullīi iesprūst starp apvalka gredzenu 7 un ripu 3 un aptur kustību. Lai kravu nolaistu, varpsta jagrie˛ pulksteņa radītaju kustības virziena, parvarot berzi starp ripu 3 un uz varpstas ciei nostiprinato disku 6.

34. zīm. Rullīu sprūdierīce

a - sprūdierīce; b - spēku shēma; 1 – apvalks; 2 – varpsta;

3 – ripa; 4 – rullītis; 5 – aksialais gultnis; 6 – disks; 7 – apvalka gredzens

Rullīu sprūdierīces priekrocības: mazs brīvgajiens, t. i., mazi dinamiskie spēki, ka arī klusa darbība. Rullīu sprūdierīces elementiem veic kontaktstiprības parbaudes aprēķinu. Lai parbaudītu maksimalo normalo kontaktspriegumu rullīa un ripas saskarvirsma, izmantojama formula ( N/mm²),

bet rullīu un apvalka gredzena sakarvirsma – formula ( N/mm²).

ajas formulas ar E apzīmēts reducētais elastības modulis E ≈ 2,15∙10⁵N/mm

Pieļaujamo kontaktspriegumu [σ_k] var noteikt pēc sakarības [σ_k] ≈ 25…35 HRC (N/mm²).

Spēka N aprēķinaanai var izmantot formulu N = 2M / f z D,

kur M – griezes moments uz sprūdierīces varpstas; z – rullīu skaits.

5. Bremzes

Bremzes ir ļoti nozīmīgi celanas maīnu mezgli, kas paredzēti kravas, ratiņu un celtņa kustības apturēanai, ka arī kustības atruma regulēanai. Bremzei visa paredzēta darbmū˛a laika jastrada bez avarijam, tai jaieslēdzas un jaizslēdzas atri un bez trokņa. Bez tam bremzei jabūt ar iespējami maziem gabarītiem.

Bremzes pēc uzdevuma iedala kustības apturēanas, kustības atruma regulēanas un droības bremzēs.

Pēc vadības principa izķir vadamas un automatiskas bremzes. Vadamas bremzes ieslēdz un izslēdz, izmantojot cilvēka muskuļu vai elektriska, hidrauliska vai pneimatiska dzinēja enerģiju. Automatisko brem˛u ieslēganai enerģija no arpuses nav japievada. Tas ieslēdzas automatiski kravas svara vai uz bremzes siekstam vai atsvariem iedarbojoos centrbēdzes spēku ietekmē.

Pēc konstruktīvam pazīmēm (bremzējoo elementu veida) izķir siekstu, lentas, disku bremzes, koniskas bremzes, ka arī citas bremzes.

Lai iegūtu lielaku bremzēanas momentu bremzējoo elementu darbīgas virsmas parklaj ar specialu nodilumizturīgu materialu. Celanas maīnas par parklajuma materialu visbie˛ak izmanto azbesta lentu, kuru izgatavo no azbesta auduma un kurai ir vara vai misiņa stiepļu armatūra. Bremzēs plai izmanto arī velmētas lentas, kuras izgatavo no sasmalcinata azbesta un lateksa. Lentas izgatavo 4 8 mm biezas un 20100 mm platas. īm lentam piemīt liela nodilumizturība un liels berzes koeficients, kas maz izmainas arī tad, ja bremze sakarst.

Lai skriemeļa berzes virsma parak atri nenodiltu, čuguna vai tērauda skriemeļa aploka virsmas cietībai jabūt ne mazakai par HB = 250. Pieļaujama sakaranas temperatūra velmētai lentai ir 220°C.

Siekstu bremzes. īm bremzēm, ko plai izmanto celanas maīnas, ir liels darbības droums. Bez tam, ja bremzes ir pareizi konstruētas, tas neliec varpstu. Siekstu bremzēm ir viena vai divas siekstas, kuras pie bremzes skriemeļa piespie˛ no arpuses vai iekpuses. Celanas maīnas parasti lieto divsiekstu bremzes ar arējam siekstam. Vienkarakajos mehanismos da˛reiz lieto arī viensiekstas bremzes, taču tas nav visai izdevīgas, jo liec varpstu.

Izķir atsvara un atsperes bremzes. Pirmajas bremzēanas momentu rada atsvara svars, otrajas — atsperes elastības spēks. Kustības apturēanas bremzes o spēku ietekmē ieslēdzas un nobremzē kustību. Bremzes izslēganai visbie˛ak izmanto elektromagnētu, kas ieslēgts viena ķēdē ar elektrodzinēju. Ja kaut kada iemesla dēļ strava tiek partraukta, bremze ieslēdzas un aptur kustību. Kustības atruma regulēanas bremzes parasti ir izslēgtas. Tas ieslēdz tikai atruma regulēanas laika. Atsvara bremzei (35. zīm.) siekstas 1 un 2 pie bremzes skriemeļa 3 piespie˛ atsvars 4. Siekstu atvirzīanai no skriemeļa izmanto elektromagnētu 5. Normalspēki N₁ un N₂ siekstu un skriemeļa saskarvirsmas rada berzes spēkus T₁ un T₂, kuru moments, ja tas ir lielaks neka uz skriemeli iedarbojoos aktīvo spēku moments, noteikta laika perioda aptur skriemeļa kustību. Pieņemot, ka aktīvie spēki grie˛ skriemeli pulksteņa radītaju kustības virziena, noteiksim abu siekstu attīstīto kopējo bremzēanas momentu. Spēku N₁ un N₂ aprēķinaanai jauzraksta sviru 6 un 7 līdzsvara vienadojumi:

svirai 6 K a₂- N_la_l– f N₁b = 0 ;

svirai 7 - K a₂+ N₂a₁– f N₂b =0.

35. zīm. Atsvara bremze

1 un 2 – siekstas; 3 – bremzes skriemelis; 4 – atsvars;

5 - elektromagnēts; 6 un 7 – siekstu svars; 8 un 9 – sviras

Kopējais bremzēanas moments

M_b= f (N₁ – N₂) D/2 = ( f a₁a₂KD) /(a₁²- f ²b²). (4)

Spēki N_l un N₂ nav vienadi, tadēļ varpstu liec spēks

DR = R₂- R_l = ( N₂-N_l) √1 + f

Lai varpsta netiktu liekta, siekstu sviras jaizveido ta, ka to galapunkti atrodas uz berzes spēku darbības līnijam (35. zīm. ada svira paradīta ar svītrlīniju). adam bremzēm ar izliektam sviram, pie kuram ciei piestiprinatas siekstas, spēki N_l = N₂ = N un bremzēanas moments

M_b = fND=fKDa₂/a_l . (5)

Parasti zinams ir bremzēanas moments, bet jaaprēķina bremzes atsvara svars un elektromagnēta galvenie parametri, t. i., elektromagnēta enkura gajiens un vilkanas spēks (spēks, ar kadu elektromagnēts parvieto enkuru, tatad arī atsvara sviru 9).

Bremzēanas moments M_b= β M ,

kur β — bremzes droības koeficients; M — griezes moments uz bremzes varpstas.

Izmantojot vienadojumu (4) vai (5), vispirms atrod spēku K, bet pēc tam sastada atsvara sviras 9 līdzsvara vienadojumu un aprēķina atsvara svaru

aja formula:

l — atsvara sviras garums;

G_s — atsvara sviras svars;

G_e — elektromagnēta enkura svars;

— bremzes sviru sistēmas lietderības koeficients η 0,9.. .0,95). Lielakas η vērtības jaizvēlas tad, ja sviru savienojumu vietas (arnīri) ir labi eļļotas.

Nepiecieamais elektromagnēta vilkanas spēks

F_m = S₂a₄ / a₅η = K a₃/ a₅η.

Zinot h un F_m, var no tabulam izvēlēties attiecīgajai atsvara bremzei piemērotako gargajiena elektromagnētu. Parametru h un F_m izvēlei var izmantot arī elektromagnēta veicama darba formulu F_m h ≥ 2ε N / k_e η.

Ka jau minēts, atsvara bremzēm arnīru dilanas un sviru deformēanas rezultata var rasties liels brīvgajiens, tadēļ im bremzēm ir maza jūtība. Bez tam satricinajumi, kas rodas parvietojoties ratiņiem vai celtnim, var izraisīt atsvara lēkaanu un kravas pakapenisku nolaianos. Minētie trūkumi novērsti atsperes bremzēs ar īsgajiena elektromagnētu.

36. zīm. Atsperes bremze ar īsgajiena elektromagnētu

1 un 2 – siekstas; 3 – skriemelis; 4 – galvena atspere; 5 – stienis;

6 un 8 – skava; 9 – elektromagnēts; 10 – enkurs; 11 – palīgatspere

Atsperes bremze, ko darbina īsgajiena elektromagnēts, shematiski paradīta 36. zīmējuma. Siekstas 1 un 2 pie skriemeļa 3 piespie˛ galvena atspere 4, parvietojot stieņi 5 un labas siekstas sviru 6 pa kreisi, bet skavu 7 un kreisas siekstas sviru 8 pa labi. Ja ieslēdz stravu elektromagnēts 9 pievelk enkuru 10, kas pagrie˛oties spie˛ uz stieņa 5 galu un parbīda o stieņi pa labi Ta rezultata siekstu sviras attalinas viena no otras, bremze izslēdzas. Izslēgtai bremzei siekstu atvirzījums ε ieregulējas, kreisas siekstas svirai elektromagnēta pasvaru ietekmē pagrie˛oties pa

kreisi līdz atdurim (zīmējuma nav paradīts). Labas siekstas sviras stavokli un līdz ar to īs siekstas atvirzījumu fiksē palīgatspere 11.

Atsperes bremzēs izmanto maiņstravas elektromagnētus ar pagrie˛amu enkuru un līdzstravas elektromagnētus ar ievelkamu enkuru. iem elektromagnētiem nav iespējams regulēt enkura kustības atrumu, magnēti ieslēdzas strauji tadēļ rodas troksnis un triecieni. Triecienu dēļ sviru sistēmas stiprības aprēķina jaieved dinamiskuma koeficients, kur vienads ar .. 2,5. Troksni un dinamiskos spēkus var samazinat brem˛u darbinaanai lietojot elektrohidrauliskus vai elektromehaniskus parvadus, kuri bremzēanas momentu izmaina pakapeniski. Lai atsperes bremze attīstītu nepiecieamo bremzēanas momentu, galvenajai atsperei 4 jaiedarbojas uz siekstu sviru 6 un 8 galiem ar spēku

kur η - sviru sistēmas lietderības koeficients.

Galvenajai atsperei japarvar arī enkura pasvara radītais moments (elektromagnētiem ar pagrie˛amu enkuru) un palīgatsperes pretestības spēks, tadēļ kopējam spēkam, ko attīsta galvena atspere, jabūt F_k = F₁ + F₂ + M_e / e ,

kur F₂ palīgatsperes pretestības spēks (parasti F₂ = 20. ..50 N);

M_e – elektromagnēta enkura pasvara radītais moments, kas dots elektromagnētu tabula;

e - atstatums no enkura pagrieanas ass līdz stienim 5.

Izslēdzot bremzi elektromagnētam jasaspie˛ galvena atspere un jaattalina siekstu sviru gali. Attiecīgais sviru galu parvietojums ir h = 2 ε a₂/ a₁ k_e.

aja formula k_e = 0,85 0,9 ir elektromagnēta enkura pagrieziena leņķa (gajiena) izmantoanas koeficients.

Papildu spēks, kas iedarbojas uz galveno atsperi pēc bremzes izslēganas, ir

kur G - bīdes modulis; d - atsperes stieples diametrs; D₀ - atsperes vijuma diametrs;

z - vijumu skaits; h - atsperes deformacija, kas vienada ar siekstu sviru galu kopējo parvietojumu.

Maksimalais spēks, ar kadu elektromagnēts iedarbojas uz galveno atsperi, ir

F_m = M_m / e ,

kur M_m - elektromagnēta attīstītais enkura griezes moments.

Lai elektromagnēts varētu izslēgt bremzi, jabūt izpildītam nosacījumam
F_m ≥ F^’_k ≈ F₁ + F_p.

Galvenas atsperes stiprības parbaudi izdara vērpē pēc formulas .

Pieļaujamo vērpes spriegumu izvēlas atkarība no atsperes materiala un darbības re˛īma.

Lai berzes virsmas parak atri nenodiltu, virsmas spiedes spriegumam jabūt pieļaujamas robe˛as: p = N / F ≤ [ p ].

Siekstas piespieanas spēks N = M b / f D . Siekstas berzes virsmas laukums F = α D b /2,.

kur a — aptveres leņķis (rad). Parasti a 12rad (60° 120°). Jo mazaka ir a vērtība, jo labak dzesējas bremzes skriemelis; b — berzes virsmas platums.

Siekstu bremzēm pieļaujama virsmas spiedes sprieguma vērtības dotas tabula.

Atsperes bremze ar elektrohidraulisku parvadu (hidrobīdītaju) paradīta 37. zīmējuma. Hidrobīdītajs (37. zīm. a) ir kompakts agregats, kura sastava ietilpst nelielas jaudas elektrodzinējs 1, centrbēdzes sūknis 2 un hidrocilindrs 3. Sūknis un hidrocilindrs ievietoti ar eļļu piepildītaja hidrobīdītaja korpusa 4.

37. zīm. Atsperes bremze ar hidrobīdītaju

Lentas bremzes. ajas bremzēs bremzēanai izmanto tērauda lentu, kuru pie bremzes skriemeļa piespie˛, izmantojot sviru. Lai samazinatu piespieanas spēkus, kas stipri liec varpstu, un palielinatu bremzēanas momentu, lentas iekpusi parklaj ar nodilumizturīgu materialu (koku, azbesta lentu, velmētu lentu u. tml.), kam ir liels berzes koeficients. Parklajuma materiala normalu darbmū˛u var nodroinat, virsmas spiedes spriegumu lentas un skriemeļa saskarvirsma ieturot pieļaujamas robe˛as. Lai varētu izdarīt parbaudi virsmas spiedē jazina, kura saskarvirsmas punkta virsmas spiedes spriegums ir vislielakais. No bremzes lentas, kas pie bremzes skriemeļa piespiesta spēku S₁ un S₂ iedarbības rezultata (38. zīm.), izdalam elementaru gabaliņu, kura garums ir dS = dα D/2 un uz kuru no skriemeļa puses iedarbojas spēki dN un f dN. Tos līdzsvaro materiala pretestības spēki S + dS un S elementara lentas

38. zīm. Spēki, kas iedarbojas uz bremzes lentu

gabaliņa galos. Projicējam visus minētos spēkus uz vertikalo koordinau asi:

d N – ( S + dS ) sin ( dα/2) – S sin( dα/2)= 0.

Mazam leņķa vērtībam var pieņemt sin ( dα/2) ≈( dα/2) , kur da izteikts radianos. Tapat var pieņemt, ka dS dα/2 ≈ 0 . o vienkarojumu rezultata iegūstam d N = S dα .

Virsmas spiedes spriegumu elementara lentas gabaliņa un skriemeļa saskarvirsma var aprēķinat pēc formulas

, kur b — lentas platums.

Maksimalais virsmas spiedes spriegums ir taja saskarvirsmas punkta, kura spēks S ir vislielakais, t. i., punkta a. Tatad parbaude virsmas spiedē javeic pēc formulas

Lentas galos pielikto spēku lielumus saista Eilera formula S₁ = e ^{f α} S₂,

kur e — naturalo logaritmu baze (e = 2,718 ); f — berzes koeficients lentas un skriemeļa saskarvirsma; a — aptveres leņķis (rad).

Bremzēanas moments , (6)

kur T — nepiecieamais berzes spēks skriemeļa un lentas saskarvirsma.

Spēks no skriemeļa noskrejoaja lentas zara ir ,

bet uz skriemeļa uzskrejoaja lentas zara .

Atkarība no ta, kada veida lenta piestiprinata pie bremzes sviras, izķir vienkaras bremzes, diferencialas bremzes un summas bremzes.

Vienkarajai lentas bremzei (39. zīm.) viens lentas gals pievienots pie bremzes pamata, otrs — pie bremzes sviras. Bremzēanas moments atkarīgs no skriemeļa grieanas virziena.

Ja skriemelis grie˛as virziena, kads paradīts zīmējuma,

S₁ = e ^{f α}S₂ un T₁ = S₁ – S₂ = S₂ (e ^{f α} – 1) ,

39. zīm. Vienkara lentas bremze

bet, ja skriemelis grie˛as pretēja virziena,

S^’₁ = S₂ un S^’₂ = S₂ / e ^{f α}, tatad T₂ = S^’₁- S’₂ = S₂ ( 1 – 1/e ^{f α}).

Abiem grieanas virzieniem atbilstoo berzes spēku attiecība ir

. (7)

No vienadojuma (7) redzams, ka berzes spēks un līdz ar to arī bremzēanas moments gadījuma, kad skriemelis grie˛as virziena, kads paradīts zīmējuma, ir e ^{f α}reizes lielaks neka gadījuma, kad skriemeļa grieanas virziens ir pretējs.

Bremzēanas moments parasti ir zinams. Aprēķinot bremzi, vispirms atrod nepiecieamo berzes spēku T [ izmantojot formulu (6) ], bet pēc tam — spēkus S₂ un S₁, kas darbojas lentas zaros. Kad ir uzrakstīts bremzes sviras līdzsvara vienadojums, var aprēķinat nepiecieamo atsvara svaru

kur G_s un G_e – attiecīgi bremzes sviras un elektromagnēta enkura svars;

i – bremzes sviras garums;

h – sviras un lentas sistēmas lietderības koeficients h

Lai paceltu bremzes sviru, elektromagnētam jaattīsta vilkanas spēks .

Bremzes varpstu liecoais spēks ir .

Diferencialajai bremzei (40. zīm.) abi lentas gali pievienoti pie bremzes sviras un ir kustīgi. Lentas atvirzīanos no skriemeļa nodroina abu lentas galu parvietojumu starpība, t. i.,

40. zīm. Diferenciala lentas bremze

h₂ – h₁= ε α . Diferencialajai bremzei, tapat ka vienkarajai bremzei, mainot skriemeļa grieanas virzienu, izmainas bremzēanas moments, tadēļ arī diferencialo bremzi iespējams izmantot celanas mehanismos, kuriem bremzēanas moments atkarīgs no skriemeļa grieanas virziena.

Summas bremzei (41. zīm.) lentas atvirzīanos no skriemeļa nodroina abu kustīgo lentas galu parvietojumu summa, t. i., 2 h₁ = ε α .

Atbilstoais sviras gala parvietojums ir .

41. zīm. Summas bremze

Noteikta lieluma radialas spēles e garantēanai aja bremzē nepiecieams divreiz mazaks sviras gala parvietojums neka vienkaraja bremzē, kuras spēku plecu attiecība ir tikpat liela.

Savukart, sviras gala pieliktajam stradnieka spēkam

jabūt ef^a+ 1 reizes lielakam neka vienkaras bremzes gadījuma. Summas bremzes īpatnība ir ta,

ka spēks S₂, berzes spēks T un bremzēanas moments

nav atkarīgs no bremzes skriemeļa grieanas virziena, bet tikai no spēka K lieluma. Summas bremzes lieto braukanas mehanismos, kur, ratiņiem vai celtņiem parvietojoties jebkura virziena, janodroina vienads bremzēanas moments.

Citadas konstrukcijas summas bremze paradīta 4 zīmējuma. ī bremze paredzēta kustības atruma regulēanai kravas nolaianas laika.

4 zīm. Summas bremze (divsvīru)

Pieņemsim, ka, kravu nolai˛ot, skriemelis grie˛as pulksteņa radītaju kustības virziena. Kustības apturēanai nepiecieamais stradnieka spēks .

Mainot skriemeļa grieanas virzienu, spēki S₁un S₂ apmainas vietam, taču spēks K izmainas tikai nedaudz (berzes dēļ). Aptveres leņķis a ajas bremzēs var parsniegt 300°, līdz ar to samazinas bremzes varpstu liecoais spēks un arī spēks K (salīdzinajuma ar 63. zīm. paradīto bremzi). Radiala spēle e lentas bremzēm parasti ir 1,0 1,5 mm.

Lentas brem˛u priekrocības: vienkara konstrukcija un liels bremzēanas moments, kaut gan bremzes gabarīti ir mazi.

Lentas brem˛u galvenie trūkumi: liels bremzes varpstu liecoais spēks un bremzes lentas nevienmērīga dilana.

Koniskas bremzes. Koniskajas bremzēs vienu berzes virsmu pie otras piespie˛ aksials spēks, tadēļ īs bremzes var izmantot celanas mehanismos, kuros iebūvēts glieme˛parvads. Koniskas bremzes lieto ar roku darbinamos ķē˛u vilcējos, tas darbojas automatiski.

Koniskas bremzes (43. zīm.) galvenie elementi ir bremzes konuss, kas var būt izgatavots kopa ar glieme˛a varpstu (no viena metala gabala), sprūdrats 2, kura ievirpota koniska virsma bremzes konusa atbalstīanai, un sprūds 3, kura uzdevums ir netraucēt kravas celanu, ka arī novērst kravas krianu celanas mehanisma darbības partraukumu laika.

43. zīm. Koniska bremze

1- bremzes konuss; 2 – sprūdrats; 3 – sprūds; 4 – vilcējķēde; 5 – ķēdesrats;

6 - gliemezis; 7 – glieme˛rats; 8 – kravas zvaigznīte; 9 – kravas ķēde; 10 – korpuss

Lai paceltu kravu, ar vilcējķēdi 4 grie˛ ķēdesratu 5 un gliemezi 6, kas parvada kustību uz glieme˛ratu 7 un kravas zvaigznīti 8. Zvaigznīti 8 izmanto kravas ķēdes 9 parvietoanai. Ķēdes abi gali pievienoti pie vilcēja korpusa 10.

Aksialais spēks P, ko rada kravas svars, piespie˛ koniskas berzes virsmas vienu pie otras. Berzes spēku dēļ sprūdrats 2 grie˛as kopa ar bremzes konusu 1 un gliemezi 6. Celanu partraucot, kravas krianu novēr sprūds 3 un koniska bremze (ja tas bremzēanas moments nav mazaks par kravas svara radīto griezes momentu uz glieme˛a varpstas). Moments uz glieme˛a varpstas var rasties vienīgi tad, ja glieme˛parvads nav pabremzējos.

Griezes moments uz glieme˛a varpstas ir M = P tg ( α – ρ ) r_V ,

kur a - vidējais glieme˛a vijuma kapes leņķis;

r - reducētais berzes leņķis;

r_v - glieme˛a vijuma vidējais radiuss.

Lai bremze būtu darbība droa, bremzēanas momentam jabūt lielakam par kravas svara radīto momentu uz glieme˛a varpstas, t. i., M_b = β M .

Bremzēanas momentu aprēķina pēc formulas M_b = 2 f N R_V = β P tg (α – ρ) r_V ,

kur R_V – konisko berzes virsmu vidējais radiuss.

Lai samazinatu bremzes izmērus, bremzes konusa virsmu ieteicams parklat ar azbesta lentu. Pieļaujamais virsmas spiedes spriegums jaizvēlas apmēram divreiz mazaks, neka noradīts tabulas. Kravas nokaiana iespējama, grie˛ot glieme˛a varpstu pulksteņa radītaju kustības virziena un parvarot berzi koniskaja saskarvirsma.

Disku bremzes. Koniskajam bremzēm ir tikai viena bremzēanas saskarvirsma, tadēļ attīstītais bremzēanas moments ir samēra neliels. Lielu bremzēanas momentu iegūanai izmanto disku bremzes, kuram bremzēanas moments atkarīgs no disku skaita. Disku bremzes ( 44. zīm.) vidējais disks 1, kas atrodas sazobē ar sprūdu 2, var brīvi rotēt uz glieme˛a varpstas. Malējie diski 3 un 4 rotē kopa ar glieme˛a varpstu, jo novietoti uz ierievja. os diskus iespējams parbīdīt varpstas ass virziena. Bremzi tas darbības un partraukumu laika ieslēgta stavoklī notur aksialais spēks P, kas piespie˛ diskus citu pie cita.

44. zīm. Disku bremzes

1 - vidējais disks; 2 – sprūds; 3 un 4 – malējie diski

Skrūves bremzes. Skrūves bremzes, tapat ka koniskas bremzes un disku bremzes, ieslēdzas automatiski kravas svara iedarbības rezultata. Skrūves bremzes izslēdz, atvirzot saskarē

45. zīm. Skrūves bremze

1 - kloķis; 2 - mazais zobrats; 3 – sprūdrats; 4 – dzenoas varpstas disks;

5 – lielais zobrats; 6 – spole; 7 – sprūds

esoas berzes virsmas. Skrūves bremzes var lietot, ja celanas-mehanisma kustības parvadīanai izmantoti cilindriskie zobrati ar taisniem zobiem.

Grie˛ot skrūves bremzes (45. zīm.) kloķi 1 virziena, kas atbilst kravas celanai, mazais zobrats 2 iegūst aksialu parvietojumu, tuvojas sprūdratam 3 un piespie˛ to pie dzenoas varpstas diska 4. Pēc tam ciei saistīta varpstas sistēma, kas sastav no varpstas, sprūdrata un maza zobrata, sak griezt lielo zobratu 5, pie kura pievienota spole 6. Ta rezultata uz spoles uztinas kravas trose. Sprūds 7 celanas kustību nekavē, jo slīd pa sprūdrata zobiem.

Droības kloķi. Ja, izmantojot rokas kloķi, kravu nolai˛ ar lielu atrumu un kloķis palicis uz dzenoas varpstas gala, var notikt nelaimes gadījumi. Sakara ar to noteikumi pieprasa visos ar kloķi darbinamos celanas mehanismos parastos kloķus aizvietot ar droības kloķiem.

Droības kloķis no parasta kloķa atķiras ar to, ka droības kloķis ir saistīts ar bremzi, bez tam kravas nolaianas laika stradniekam nepartraukti jaiedarbojas uz kloķa rokturi. Kloķa brīva grieanas ai gadījuma nav iespējama, tatad palielinas darba droība.

Izmanto grie˛amos un nospie˛amos droības kloķus. Celanas mehanisms ar grie˛amo droības kloķi pēc uzbūves ir līdzīgs mehanismam ar skrūves bremzi (45. zīm.). Darba droība prasa, lai berzes pretestības moments bremzes maza zobrata un varpstas vītnē būtu mazaks par kloķa svara radīta momenta un varpstas gultņu berzes momenta summu. Pretēja gadījuma mazais zobrats nepieskrūvējas pie bremzes sprūdrata, bet grie˛ varpstu un kravas kriana netiek apturēta.

Grie˛ama droības kloķa tipiska konstrukcija paradīta 46. zīmējuma.

46. zīm. Grie˛amais droības kloķis

1 - rumba ar vītni; 2 – kloķis; 3 – sprūdrats; 4 – varpsta; 5 – sprūds

Nospie˛amais droības kloķis (47. zīm.) sastav no sprūdrata 1 ar tam grozami piestiprinatu sviru 2, ko cenas pagriezt atspere 3, la, pievelkot lentu 4, savstarpēji saistītu rumbu 5 un uz rumbas brīvi novietoto sprūdratu.

47. zīm. Nospie˛amais droības kloķis

1 – sprūdrats; 2 – svira; 3 – atspere; 4 – lenta; 5 – rumba; 6 – sprūds

Rumba ir ciei nostiprinata uz varpstas, tadēļ, grie˛ot droības kloķa elementu sistēmu virziena, kas atbilst kravas celanai, līdzi grie˛as arī varpsta. Sprūds 6 adu kustību nekavē, jo slīd pa sprūdrata zobiem. Partraucot celanu, kravas svara radītais moments cenas pagriezt varpstu pretēja virziena. To nepieļauj sprūds, iesprūstot starp sprūdrata zobiem. Lai nolaistu kravu, japarvar atsperes 3 pretestība un japagrie˛ svira 2 virziena, kas atbilst kravas nolaianai. Svirai pagrie˛oties, lenta 4 atbrīvo rumbu 5, kas sak griezties kopa ar varpstu, tatad krava tas pasvara ietekmē parvietojas uz leju. Ja sviru atbrīvo, ta atsperes 3 elastības spēka ietekmē atkal pievelk lentu – kravas nolaiana tiek apturēta.

Centrbēdzes bremzes. Centrbēdzes brem˛u jeb atruma regulatoru uzdevums ir ierobe˛ot kravas nolaianas atrumu. Berzes virsmu savstarpējai piespieanai ajas bremzēs izmanto centrbēdzes spēkus, kas iedarbojas uz bremzes siekstam (siekstu bremzēs) vai atsvariem (disku bremzēs). īs bremzes nav piemērotas kustības apturēanai, tadēļ celanas mehanisma vienlaikus ar centrbēdzes bremzi jabūt arī kustības apturēanas bremzei.

Centrbēdzes bremzēs lielakam varpstas rotacijas atrumam atbilst lielaks bremzēanas moments, tadēļ smagai kravai nolaianas atrums ir lielaks neka vieglai. Centrbēdzes bremzes izmanto celanas ierīcēs, kas paredzētas lielam celanas augstumam (ja kravas svars izmainas maz).

Centrbēdzes siekstu bremzei (48. zīm.) ir varpsta 1, uz kuras ciei nostiprinats disks Ap ta tapam 3 var grozīties siekstas 4, kas, diskam rotējot, centrbēdzes spēku C ietekmē parvar pie diska rumbas pievienoto atsperu 5 pretestību un piespie˛as pie nekustīga korpusa gredzena 6.

Normalspēks N katras siekstas kurpes 7 un gredzena saskarvirsma rada berzes spēku T, kas palielinas, palielinoties varpstas grieanas atrumam. Ja varpsta apstajas, atsperes elastības spēks F pagrie˛ siekstu pretēja virziena un atvirza siekstas kurpi no korpusa gredzena. Spēku F regulēanai paredzēts ap rumbu grozams fiksējams regulēanas gredzens 8.

48. zīm. Centrbēdzes siekstu bremze

1 – varpsta; 2 – disks; 3 – tapa; 4 – sieksta; 5 – atspere;

6 – korpusa gredzens; 7 – siekstas kurpe; 8 – regulēanas gredzens

Bremzēanas moments, kads jaattīsta bremzei, ja varpsta 1 sasniegusi vēlamo atrumu, vienads ar kravas svara radīto momentu uz bremzes varpstas, t. i., M = M _b= 3fNR.

Ja korpusa gredzena berzes virsmas radiuss R ir zinams, no īs formulas atrod N.

Sastadot siekstas līdzsvara vienadojumu Cc – Na – f Nb – F d = 0

un izvēloties plecu attiecību a/c = b/c ≈ 1/8 un d/c ≈ 1,5, var atrast centrbēdzes spēku, kas jaattīsta vienai siekstai.

Izmantojot centrbēdzes spēka izteiksmi ,

savukart var aprēķinat vienas siekstas svaru G₁, kas, varpstai rotējot ar atrumu n apgr./min., nodroina nepiecieamo bremzēanas momentu: .

Siekstu bremze nav reversīva. Varpstai rotējot pretēja virziena, neka paradīts 48. zīmējuma, tikpat liela bremzēanas momenta attīstīanai nepiecieams mazaks leņķiskais atrums, bremzēana notiek strauji, ar triecieniem, pie tam nevienmērīgi dilst korpusa gredzena berzes virsma. Siekstu kurpēm berzes virsma ir neliela, tadēļ tas atri nodilst un bie˛i jamaina. Grūti

regulēt arī atsperu deformaciju un kravas nolaianas atrumu. Centrbēdzes siekstu bremzes izmanto samēra reti. Bie˛ak lieto centrbēdzes disku bremzes, kuram nepiemīt iepriek minētie trūkumi.

Centrbēdzes disku bremzē (49. zīm.) bremzēana notiek, centrbēdzes spēkiem C iedarbojoties uz atsvariem 1.

49. zīm. Centrbēdzes disku bremze

1 – atsvars; 2 un 3 – rotējoie diski; 4 – nekustīgais disks;

5 – regulējama atspere; 6 - varpsta

Atsvaru sviras piespie˛ rotējoos diskus 2 un 3 pie nekustīga diska 4, kura abas pusēs piekniedēti azbesta gredzeni (berzes palielinaanai). Disku piespieana notiek, deformējot regulējamu atsperi 5. Varpstas 6 rotacijas atrumam samazinoties, atspere izpleas un atvirza berzes virsmas. Centrbēdzes disku bremzēm raksturīgs tas, ka neatkarīgi no varpstas rotacijas virziena katram leņķiskajam atrumam atbilst noteikts bremzēanas moments.

Politica de confidentialitate | Termeni si conditii de utilizare

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Vizualizari: 5189
Importanta:

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Distribuie URL
https://www.scrigroup.com/limba/letona/243/CELANAS-MANU-RAKSTURGAKIE-ELEM74842.php

Adauga cod HTML in site
<a href="https://www.scrigroup.com/limba/letona/243/CELANAS-MANU-RAKSTURGAKIE-ELEM74842.php" target="_blank" title=" - https://www.scrigroup.com/limba/letona/243/CELANAS-MANU-RAKSTURGAKIE-ELEM74842.php">CELANAS MAĪNU RAKSTURĪGAKIE ELEMENTI</a>

CELANAS MAĪNU RAKSTURĪGAKIE ELEMENTI