CELŠANAS MAŠÎNU RAKSTURÎGAKIE ELEMENTI

CELŠANAS MAŠÎNU RAKSTURÎGAKIE ELEMENTI

Celšanas mašînu konstrukcijas ir ïoti dažadas. Tomçr vairumam mašînu kravas tvçrçji, lokanie elementi, trîši, trices, zvaigznîtes, spoles, sprûdierîces, bremzes un citas raksturîgakas detaïas un mezgli ir lîdzîgi.

1. Kravas tvçrçji

Kravas tvçrçjus izmanto, lai samazinatu kravas piekaršanai nepieciešamo laiku un atvieglotu stradnieku darbu. Kravas tvçrçjiem jabût vienkaršas konstrukcijas, ar lielu darbîbas drošumu un mazu pašsvaru. Gabalkravas un tara ievietotas kravas transportçšanai var izmantot kašus un cilpas, beramo materialu parvietošanai izmanto pašgrabjus, kausus un kublus.

Kaši un cilpas. Kaši un cilpas ir tvçrçji, pie kuriem, izmantojot palîgtroses, piekar parvietojamo gabalkravu. Kašus un cilpas kaï vai štancç no kvalitatîva tçrauda 20. Pçc izgatavošanas kasi atkvçlina, lai likvidçtu iekšçjos spriegumus. Celšanas mašînas, kuru celtspçja ir liela, izmanto arî no štancçtam plaksnçm sakniedçtus kašus. Tie ir vieglak izgatavojami, lçtaki un drošaki darbîba neka kaltie kaši.

Vienžubura kaši. Vienžubura kaša (1. zîm.) augšgals ir cilindrisks, tam uzgriezta metriska vîtne vai trapecvîtne. Kaša apakšgalu veido izliektu, pie tam šíçlumam kaša izliektaja daïa parasti ir aptuvenas trapeces forma.

1. zîm. Vienžubura kasis un spçki, kas iedarbojas uz to

Kaša vîtòoto daïu parbauda stiepç, izmantojot formulu

,

kur Q – kravas svars (N); d₁ - vîtnes iekšçjais diametrs (mm).

Ievçrojot aprçíina neprecizitati un detaïas nozîmîgumu, parasti pieòem, ka pieïaujamais stiepes spriegums [σ_st] = 50…60 N/mm

Vîtòoto daïu parbauda arî virsmas spiedç pçc formulas

, [p] = 25…35 N/mm

kur s - vîtnes solis (mm); d - vîtnes arçjais diametrs (mm); H - uzgriežòa augstums (mm).

Kaša izliektas daïas stiprîbas parbaudei šíçluma A – A var izmantot formulu

kur σ - pilnais normalais spriegums karta, kas atrodas attaluma y no šíçluma laukuma

smaguma centra s ( zîm.);

Q - uz šíçluma smaguma centru parnestais spçks, kuru pieòem par pozitîvu, ja šis spçks

rada stiepes spriegumus, vai par negatîvu, ja šîs spçks rada spiedes spriegumi;

F - šíçluma laukums; M_l - lieces moments. Moments tiek uzskatîts par negatîvu, ja kaša liekuma radiuss šî momenta ietekmç palielinas, un par pozitîvu, ja liekuma radiuss samazinas. Šíçluma A-A (1.zîm.) M_l = - Q ( e₁ + a/2 ) = - Q r;

e₁ - atstatums no šíçluma smaguma centra lîdz materiala kartai kaša ieliekuma pusç;

a - kaša mutes diametrs; r - smaguma lînijas liekuma radiuss dotaja šíçluma;

k - šíçluma formas koeficients, kas atkarîgs no šíçluma formas un liekuma radiusa.

zîm. Kaša šíçrsgriezums

Dažadam šíçluma formam atrasti koeficienta k izteiksmi.

Maksimalie stiepes spriegumi rodas materiala karta kaša ieliekuma puse, kur y = - e₁ ( zîm.): σ_st = + 2 Q e₁ / k F a , (1)

bet maksimalie spiedes spriegumi – materiala karta kaša izliekuma pusç, kur y = + e₂:

σ_sp= - 2 Q e₂ / k F( a+ 2h) (2)

Divžuburu kaši. Divžuburu kaša (3. zîm.) vîtòotas daïas stiprîbas parbaudi izdara tapat ka vienžubura kasim, bet divžuburu kaša žuburi japarbauda šíçlumos A-A un B-B, pieòemot, ka uz

3. zîm. Divžuburu kasis un spçki

katru žuburu iedarbojas kravas svars 2Q/3. Šíçluma A-A virzienu atrodam, savienojot kaša mutes centru ar punktu, kura simetrijas ass krusto kaša apakšçjo kontûrlîniju. Lai divžuburu kaša stiprîbas parbaudei varçtu izmantot vienžubura kasim atrastas formulas (2-1) un (2-2), jaaprçíina palîgtrosei pielikta spçka P komponente, kas darbojas perpendikulari šíçlumam A–A:

kur – - palîgtroses slîpuma leòíis ( - šíçluma A – A slîpuma leòíis. Savukart .

Atrasta P vçrtîba jaievieto formulas (2-1) un (2-2) spçka Q vieta. Pieïaujamo spriegumu ieteicams izvçlçties atkarîba no celšanas mehanisma darbîbas režîma. Parasti [] ≈100 N/mm.

Cilpas kaï no viena metala gabala (4. zîm. a) vai arî samontç no vairakiem gabaliem (4.zîm. b). Vienadas celtspçjas gadîjuma cilpas izmçri un svars ir mazaki par kaša izmçriem un svaru, bet ekspluatacija cilpa ir visai neçrta, jo kravas piekaršana pie cilpas prasa vairak laika.

Kalta viengabala cilpa ir statiski nenoteicama sistçma. Ar nelielu tuvinajumu var pieòemt, ka uz sanu stieni iedarbojas stiepes spçks P = Q / (2cosα) un lieces moments M≈ Ql /13.

Traversa tiek spiesta ar spçku Q= (Q / 2), tas vidçja šíçluma darbojas lieces moments M= Q l / 6. Viengabala un vairakgabalu cilpu vîtòotas daïas stiprîbas aprçíinu izdara

tapat ka kasim. Vairakgabalu cilpai sanu stieòa stiepes spçks un traversa spiedes spçks nosakami pçc tam pašam formulam ka viengabala cilpai.

4. zîm. Cilpas

a – viengabala cilpa; b – vairakgabalu cilpa;

1 – kats; 2 – stienis; 3 – traversa

Maksimalais lieces moments traversas vidçja šíçluma ir

M = .

Cilpas izgatavo no parastas kvalitates tçrauda St.3. Pieïaujamais lieces spriegums [σ_l]= 80 …100 N/mm.

5. zîm. Troses pievienošana pie kaša vai metalkonstrukcijas

a – ar spîlçm; b – ar špleisçjumu; c – ar konisku èaulu; 1 – spîle; 2 – skava

Piekares izmanto kašu, cilpu un citu kravas tvçrçju piekaršanai pie trosçm, ka arî trošu pievienošanai pie celtòa metalkonstrukcijas elementiem. Piekares konstrukcija atkarîga no

kravas svara un izmçriem. Ja kravas svars un izmçri ir nelieli un krava tas parvietošanas laika drîkst grozîties, kravu piekar pie viena troses zara. Kaša piekare šai gadîjuma sastav no skavas, ko aptver troses brîvais gals, kuru pie troses zara piestiprina ar spîlçm (5. zîm.a) vai ar t.s.

špleisçjumu, t.i., ar brîva gala stiepïu ievijumu troses zara (5. zîm.b). Piekari ar šplçisçjumu, ja

ta izveidota kvalitatîvi, uzskata par visdrošako. Tas trûkumi: nav iespçjams veikt precîzu stiprîbas aprçíinu, piekares izveidošana saistîta ar lielu laika patçriòu.

Skavas, kuras lieto lai aizsargatu trosi pret bojajumiem ir normalizçtas, to izmçri atkarîgi no troses diametra. Lai troses brîvais gals neizslîdçtu no savienojuma, berzes spçka, kas iedarbojas uz troses galu, jabût ne mazakam par aktîvo spçku, ko rada kravas svars, t.i., jabût izpildîtam nosacîjumam . Pçc normam .

Tatad minimalais spîïu skaits , kur Q - kravas svars; s = 2;

f - slîdes berzes koeficients trosei pret trosi un pret spîli;

2P – spiedes spçks, ko var attîstît viena spîle; P₁ = πd₁² [σ_st ] / 4∙1,3.

d – vîtnes iekšçjais diametrs.

Pieïaujamais stiepes spriegums spîles vîtòotajiem galiem ir (tçraudam St.3). Kasi pie troses vai trosi pie metalkonstrukcijas var pievienot izmantojot arî konisku èaulu, kura ievelkot troses brîvo galu, kam iepriekš atvij un atloka stieples (5. zîm. c). Èaulu pçc tam pielej ar svinu. Ja jaceï smagaka krava (Q >3T), kasi piekar pie diviem vai vairakiem troses zariem, šim nolûkam izmantojot piekares ar vienu vai vairakiem trîšiem.

6. zîm. Îsa piekare

Lieto divu veidu piekares – garo un îso piekari. 7. zîm. redzam gara piekare ar îso kasi, bet 6. zîmçjuma - îsa piekare ar garo kasi.

7. zîm. Gara piekare

Knaibles un spîles. Parvietojot vienada izmçra un formas gabalkravu liela daudzuma, izdevîgi lietot knaibles un spîles, kuras, sakot kravas celšanu, automatiski satver kravu, bet pçc

kravas nolaišanas automatiski atbrîvo to. Kravas satveršanas un atbrîvošanas laiks lîdz ar to

8. zîm. Knaibles un ekscentra spîle

a, b – knaibles gabalkravas parvietošanai; c – knaibles ar regulçjamu

žokïu atvçrumu; d – ekscentra spîle

ievçrojami samazinas. Knaibïu un spîïu konstrukciju izvçlas atbilstoši kravas gabalu formai un izmçriem. 8. zîmçjuma a, b un c paradîtas dažadu knaibïu principialas shçmas, bet 8. zîmçjuma d – ekscentra spîles principiala shçma. Knaibïu aprçíins. Gabalkravas satveršanai izmanto berzes spçkus, kas attîstas, knaibïu žokïiem piespiežoties pie kravas ar normalspçkiem N (9.zîm.).

Žokïu piespiešanas spçkus N atrodam, izmantojot vienadojumu S l₁ = N l₂, N = S l₁/l

9. zîm. Knaibles un spçki, kas iedarbojas uz tam

Lai krava neizslîdçtu no knaibïu žokïiem, jabût izpildîtam nosacîjumam T = f N≥Q/2,

kur f – berzes koeficents knaibïu žokïu un kravas saskarvirsmas; Q – kravas svars.

Ekscentra spîles aprçíins. Šo kravas tvçrçju izmanto lokšòu un plakšòu transportçšanai. Transportçšanas laika loksne vai plaksne atrodas vertikala stavoklî. Ekscentra spîle (10. zîm.) sastav no cilpas 1, skavas 2 un ekscentra 3. Zîmçjuma paradîti arî spçki, kas iedarbojas uz spîli kravas celšanas laika. Lai spîle satvertu un noturçtu plaksni 4, plaksnes svars Q nedrîkst bût lielaks par spîles un plaksnes saskarvirsmas darbojošos berzes spçku T un T summu

kur f₁ un f₂ – slîdes berzes koeficienti.

Vertikalais spçks, kas darbojas uz ekscentru, aprçíinams pçc formulas

P = Q - T₂.

No šîs formulas iegûstam , tatad .

Vienkaršojot pçdçjo izteiksmi, atrodam spîles darbîbas nosacîjumu ,

vai , kur ρ₁ – berzes leòíis

Ja šis nosacîjums ir izpildîts, plaksne iesprûst starp ekscentru un skavu.

10. zîm. Ekscentra spîle un spçki, kas iedarbojas uz to

Pašgrabji. Beramo materialu (akmeòogïu, rûdas, grunts utt.) parvietošanai izdevîgi lietot pašgrabjus. Tiem kravas iekraušanas un izkraušanas operacijas ir automatizçtas, tapçc pašgrabju darba ražîgums ir lielaks neka kausu, kublu un citu pusautomatisko tvçrçju ražîgums, kuriem parasti automatizçta ir vienîgi kravas izbçršana.

11. zîm. Vientroses pašgrabja shçmas

a – iegrabšana; b – izbçršana

Biežak lieto vientroses un divtrošu pašgrabçjus, ka arî dzinçjpašgrabçjus (pasgrabçjus, kuru žokïu aizvçršanai izmanto atsevišíu ar dzinçju darbinamu mehanismu).

Vientroses pašgrabjus var piekart pie jebkura celšanas mehanisma kaša. Šadu pašgrabi parasti

lieto, ja paredzçts celšanas mašînu periodiski izmantoto gan gabalkravas, gan beramo materialu transportçsanai. 11. zîmçjuma a un b - paradîtas izgrabšanas un izbçršanas operacijam atbilstošas vientroses pašgrabja principialas shçmas.

Divtrošu pašgrabjiem (1zîm.), salîdzinajuma ar vientrošu pašgrabjiem ir lielaks darbîbas

drošums, lielaks darbîbas atrums un tatad lielaks arî darba ražîgums. Divtrošu pašgrabim ir divi

1 zîm. Divtrošu pašgrabja shçmas

a – nolaišanas; b – iegrabšanas; c – celšana; d – izbçršana

žokïi 1, kas ar stieòiem 2 pievienoti augšçjas traversas 3. Žokïi kustîgi pievienoti arî pie apakšçjas traversas 4. Traversas piekaršanas troses 5 un 6 uztinas katra uz savas spoles, kuras darbinamas neatkarîgi viena no otras. Apakšçjas traversas trose 6 aptver trîši 7. Darbîbas sakuma, pašgrabi nolaižot, troses 5 un 6 notinas no spolçm uz žokïi 1 iecçrtas transportçjama materiala. Kravas iegrabšanas laika trose 5 ir atbrîvota, bet trose 6 uztinas uz spoles un aizver pašgrabja žokïus 1. Aizvçrta pašgrabja transportçšanas laika abas troses ir pievilktas, bet, kravu izberot, trosi 6 atbrîvo.

Dzinçjpašgrabjus piekar pie celšanas mehanisma kaša. Žokïu aizvçršanai izmanto telferu vai kadu citu mehanismu, kas sastav no dzinçja, parvada un spoles, uz kuras uztinas žokïu aizvçršanas trose. 13. zîm. paradîts dzinçjpašgrabis ar telferu. Pašgrabja žokïi 1 ar stieòiem 2 pievienoti pie augšçjas traversas 3. Pie tas piemontçts arî telfers 4, pie kura trices 5 piekarta apakšçja traversa 6. Lai palielinatu žokïu aizvçršanas spçku, arî šajos pašgrabjos izmanto trices ar lielu parnesuma skaitli.

Dzinçjpašgrabjiem ir lielaks svars un mazaks žokïu aizvçršanas un atvçršanas atrums neka divtrošu pašgrabjiem. Bez tam dzinçjpašgrabja parvietošanai laika iespçjama ta grozîšanas un šûpošanas.

13. zîm. Dzinçjpašgrablis ar telferu 14. zîm. Kauss

1 – žoklis; 2 – stienis; 3 – augšçja traversa; 1 – korpuss; 2 – aizturis;

4 – telfers; 5 – trice; 6 – apakšçja traversa. 3 un 4 – atduri, kas ierobežo kausa

kustîbu uz priekšu un atpakaï

Kausi un kubli. Beramo materialu un javu parkraušanas darbus var mehanizçt, arî lietojot kausus un kublus. 14. zîmçjuma paradîts apgažams kauss, ko izmanto grunts un javas parvietošanai ceïu remonta darbos. Ja kausa korpuss 1 piepildîts ar kravu, kausa smaguma centrs atrodas priekšpusç, tapçc, lai pilnais kauss neapgaztos, nepieciešams aizturis Iztukšotam kausam smaguma centrs (punkts s) ir otra pusç griezes asij, tadçï iztukšots kauss automatiski atgriežas sakumstavoklî.

Kravas elektromagnçti. Kravas elektromagnçtus izmanto dažadu magnetizçjošos materialu detaïu. Elektromagnçta celtspçja atkarîga no kravas veida un izmçriem, tas íîmiska sastava un temperatûras. Celtspçja samazinas, kravas temperatûrai parsniedzot 200˚C, un pilnîgi zûd, ja šî temperatûra ir augstaka par 700˚C.

Garas gabalkravas transportçšanai izmanto traversu, pie kuras piekar divus vai vairakus elektromagnçtus.

Lokanie elementi (íçdes, virves, troses)

Lokanie elementi var bût celšanas mehanisma sastavdaïa, bez tam tos var izmantot arî kravas piestiprinašanai pie tvçrçja (kaša vai cilpas). Lokanajiem elementiem jabût ïoti izturîgiem, lokaniem un ar mazu pašsvaru.

Metinatas íçdes. Šîs íçdes izgatavo no mîksta apaïtçrauda (St.2, St.3). Izšíir kalibrçtas un nekalibrçtas metinatas íçdes. Kalibrçtas íçdes celšanas mehanismos izmanto tad, ja íçdei jastrada sazobç ar zvaigznîti.

Íçdes vidçja soïa t (15.zîm.) robežizmçrus nosaka for­mula ,

kur  t_nom - íçdes nominalais solis; d_nom - íçdes stienîša diametrs.

15. zîm. Metinata íçde

Nekalibrçtas íçdes lieto celšanas mehanismos, vai arî izmanto par palîgíçdçm kravas piestiprinašanai pie tvçrçja. Nekalibrçto íçžu solim jabût .

Celšanas mašînas parasti lieto íçdes ar îsiem locekïiem (t_nom < 3d₀), jo tas ir loka­nakas, labak pieguï pie spoles un trîša vir­smas, tadçï íçdes locekïos attîstas mazaki lieces spriegumi. Mazam íçdes solim atbilst arî mazaks zvaigznîtes diametrs un mazaks kravas svara radîtais griezes moments uz zvaig­znîtes varpstas. Samazinas arî celšanas mehanisma parnesuma skaitlis un gabarîti. Parnesuma skaitli aptuveni aprçíina pçc formulas i ≈ M / M₁,

kur M un M_l - griezes momenti uz zvaigznîtes un dzinçja varp­stam (M_l ≈ const).

Íçdes, kuru stienîša diametrs neparsniedz 8 mm, izgatavo 50 m garas, bet íçdes, kuram šis diametrs ir 9 mm un vairak, - 25 m garas. Íçdes parbaudes spçks ir divreiz mazaks par graujošo spçku. Parbaudes spçks nedrîkst radît íçdes locekïu paliekošas deformaci­jas vai arî bojajumus.

Íçdes locekïi mehanisma darbîbas laika tiek pakïauti stiepei un liecei, pie tam nav iespçjams atrast precîzu sakarîbu starp íçdei pie­likto spçku S un íçdç attîstîtajiem spriegumiem. Tadçï aprçíinu iz­dara pçc normam, izmantojot formulu S_gr = kS,

kur  S_gr - graujošais spçks (íçdes parraušanas spçks), kuru zinot izvçlas íçdi (no tab.);

k - drošîbas koeficients, kuru izvçlas atbilstoši normam, iz­mantojot 1. tabulu;

S - íçdei pieliktais spçks kravas celšanas laika.

Lai samazinatu lieces spriegumus un íçdes dilšanu šarnîros, ja­izvçlas šads spoles diametrs: ar roku darbinamiem mehanismiem D≥20d₀, bet ar dzinçju darbinamiem mehanismiem D≥30d₀.

Metinato íçžu trûkumi: liels pašsvars, íçdes locekïu saskarvietu atra dilšana, kuras rezultata mainas solis un íçdes sazobç ar zvaigznîti rodas traucçjumi. Bez tam bojajumu vietas grûti ieraugamas, tadçï íçde var negaidîti patrûkt. Lai samazinatu dilšanu, íçdi regulari ieziež ar piemçrotu ziedi (parasti solidolu).

Drošîbas koeficienta k minimalas vçrtîbas metinatajam íçdçm 1. tabula

Plaksnîšu íçdes. Plaksnîšu íçdes locekïus izgatavo no 2 … 12 plaksnîtçm, kuras

savieno ar tapiòam. Plaksnîšu un tapiòu materials - kvalitatîvie tçraudi 40, 45 un 50). Izgatavo èetru tipu íçdes (16. zîm.).

16.zîm. Plaksnîšu íçžu tipi

I tipa íçdçm plaksnîtes nostiprina, atkniedçjot tapiòu kakliòu (redžu) galus, II tipa íçdçm zem atkniedçta tapiòas gala atrodas paplaksne, III tipa íçdçm plaksnîšu nostiprinašanai izmanto

pa­plaksnes un šíelttapas, bet IV tipa íçdçm plaksnîšu nostiprinašanai uz tapiòam lieto gredzenus ar šíelttapam un savilcçjskrûves. Lai íçdi piestiprinatu pie celšanas mašînas metalkonstrukcijas,

izmanto íçdes locekli ar palielinatu izmçru plaksnîtçm un tapiòu (17. zîm.). Šadu locekli íçdei pievieno tikai tad, ja to pieprasa pasûtîtajs.

17. zîm. Íçdes gals

Plaksnîšu íçdes partrûkst retak neka metinatas íçdes, jo plaksnî­tes izgatavo štancçjot, atsevišíam íçdes loceklim visas plaksnîtes nebojajas vienlaikus, to bojajumus var viegli ieraudzît un íçdi sav­laicîgi izremontçt. Darbîbas laika tapiòu deformacijas dçï plaksnîtes netiek vienadi saspriegtas, tadçï íçdes precîzu aprçíinu izdarît nav iespçjams.

Kravas celšanai paredzçto plaksnîšu íçžu aprçíinam izmantojama ta pati formula, ka metinatajam íçdçm. Minimalais drošîbas koeficients, kurš atbilst íçdes atrumam v = 0,25 m/s, ir k = 5. Ja atrums v = 1 m/s, vçlams pieòemt k = 6, bet, ja v = 1,5 m/s - pieòemt k = 8. Plaksnîšu íçdes lokas viena plaknç. Tas var stradat vienîgi sazobç ar zvaigznîtçm, bet nevar tikt uztîtas uz spolçm. Šis íçdes ir dargakas par metinatajam íçdçm, bez tam plaksnîšu íçžu šarnîri putekïaina vidç atri izdilst.

Virves. Virves izgatavo ar specialam virvju vîšanas mašînam, kuras vienlaikus no attiecîga materiala šíiedram savij auklas un no auklam virvi. Šíiedras auklas un auklas virvç ievij pretçjos virzienos, lai virve arî tad, ja uz to iedarbojas spçks paliktu savîta stavoklî. Virves parasti savij no trim auklam. Virves izmanto vienîgi kravas piekaršanai pie kaša vai arî vilkšanai, tas nedrîkst izmantot par celšanas meha­nisma sastavdaïu, t. i., kravas celšanai. Svarîgakos gadîjumos mitrumizturîgu un lokanu virvju izgatavošanai izmanto neilonu. Šadam virvçm ir ievçrojami lielaka stiprîba neka kaòepaju virvçm.

Tçrauda troses. Troses ir celšanas mašînas visbiežak izmantotais lokano elementu veids. Tas gal­venokart lieto kravas celšanai, ka arî izmanto par palîgtrosçm kravas piestiprinašanai pie tvçrçja. Tro­ses izgatavo no tçrauda stieplçm, kuru diametrs ir 0,2 4,0 mm. Ar specialam trošu vîša­nas mašînam izgatavo triju veidu troses - viensavijuma, divsavijumu un trîssavijumu troses.

Viensavijuma troses (18. zîm.) izgatavo no stieplçm, tas vairakas kartas savijot, ap centralo stiepli. Lai, iedarbojoties spçkam, trose neatšíetinatos, blakusesošajas kartas stieples ievij pretçjos virzienos. Šîm trosçm piemît maza lokanîba, tadçï tas izmanto vienîgi piekar­tajos trošu ceïos, kabelceltòos un citur.

18. zîm. Viensavijuma trošu šíçrsgriezumi

a – trose ar apaïam stieplçm; b – trose ar fasonstieplçm

Lai šadu trosi (kabeli) aizsargatu pret mitruma iedarbîbu un iz­veidotu gludaku troses virsmu, arçjas stiepïu kartas ievij Z veida, trapecveida un cita veida fasonstieples (18. zîm. b).

Divsavijumu troses izgatavo, vienlaikus savijot no stieplçm auklas un no auklam trosi. Izgatavojot trosi, auklas vij ap t. s. troses serdi, kura var bût izgatavota no organiska vai neorganiska (azbests, mîksts tçrauds) materiala. Celšanas mašînas visbiežak izmanto divsavijumu troses.

Trîssavijumu troses izgatavo, savijot, trîs divsavijumu troses. Arî trîssavijumu troses sauc par kabeïiem, tam, tapat ka viensavijuma trosçm, ir maza lokanîba, un tas tapat tiek izmantotas kabeïceltòos.

Parastas divsavijumu troses savij no 5 8 auklam. Visvairak izmanto sešu auklu troses. Auklai parasti ir apaïš, retak elipsveida vai trîsstûrveida profils.

Parasti sešu aukïu trosçm katru auklu savij no 19 vai 37 apaïa šíçrsgriezuma stieplçm. Stiepïu diametri var bût vienadi (19. zîm. a) vai dažadi (19. zîm. b un c).

19. zîm. Divsavijamu trošu šíçrsgriezumi

a – parasta tipa trose; b un c - kompaundtroses

Trosi raksturo arî stiepïu un auklu savîšanas veids. Ja stieples auklas un auklas trosç ievîtas viena virziena, trosi sauc par lîdzsavijuma trosi. Ja stiepïu un auklu savîšanas virzieni ir pretçji, trosi sauc par krustsavijuma trosi. Lîdzsavijuma troses ir lokanakas neka krustsavijuma troses un labak pieguï pie trîšu un spoïu virsmas, tadçï lîdzsavijuma troses nolietojas lçnak neka krustsavijuma troses.

Darbîbas laika troses stieples tiek pakïautas berzei, tatad dilst. Visvairak nodilst arçjas stieples, jo spçku iedarbîbas rezultata mai­nas troses garums un trose slîd pa spoles un trîšu rievam. Lai sama­zinatu dilšanu, trose regulari jaieziež ar specialu ziedi, kura ietilpst grafîts. Darbîbas laika stieples ieziež arî troses serde.

Augstas temperatûras jalieto troses ar neorganiska termoizturîga materiala (azbesta) serdi. Celšanas mašînas, kuras kravu paceï liela augstuma (toròa celtòos utt.) trosi uz spoles uztin vairakas kartas, tapçc apakšçjie troses vijumi tiek pakïauti stipram spiedienam. Lai trose paliekoši nedeformçtos, par tas serdi izvçlas mîksta tçrauda stiepïu auklu. Šo trošu galvenais trûkums ir to maza lokanîba.

Trošu aprçíins. Darbîbas laika uz trosi iedarbojas spçks, kas stiepj trosi. Trose tiek arî

liekta (uz trîšiem un spoles). Bez tam stieplçs pçc troses izgatavošanas rodas priekšspriegumi.

Tas tiek pakïautas daža­dam deformacijam - stiepei, liecei, vçrpei un virsmas spiedei. Deformaciju un spriegumu lielumu ietekmç vairaki faktori, pie kuriem pie­der troses sastiepuma spçka lielums, trîšu un spoles izmçri, troses konstrukcija utt. Ta ka nav iespçjams atrast precîbu

matematisku sakarîbu starp trosei pielikto spçku S un troses stieplçs attîstîtajiem spriegumiem, trošu aprçíinu veic analogi íçžu aprçíinam, izmantojot formulu S_gr=kS.

Drošîbas koeficientu k izvçlas atbilstoši normam. Nosakot trosei pielikto spçku S, jaievçro ari kravas tvçrçja svars. Kad ir aprçíinats graujošais spçks (troses parrauša­nas spçks) S_gr, izvçlas trosi. Šim nolûkam izmanto tabulu, ka arî trošu pasu datus.

Graujošo spçku var noteikt arî eksperimentali, nocçrtot nelielu tro­ses gabalu un parbaudot to laboratorija. Ja nav pietiekami spçcîgu mašînu troses parraušanai, rîkojas šadi: atrod graujošo spçku atse­višíam stieplçm, nosaka vidçjo σ_B vçrtîbu un aprçíina graujošo spçku trosei pçc formulas

, (3)

kur  i - stiepïu skaits trosç; δ - stieples diametrs;

σ_B - stiepïu materiala stiprîbas robeža stiepç.

Stieples trosç pakïautas ne tikai stiepei, bet arî citiem deforma­ciju veidiem, tadçï stiepïu stiprîba troses darbîbas laika samazinas par 15 20%. Šis apstaklis ievçrots, formula (3) ievedot koefi­cientu 0,83. Ka rada izmçìinajumi troses darbmûžu ietekmç ne tikai maksi­malais sastiepuma spçks, bet arî spoles (trîša) diametra un troses diametra attiecîba . Ja šî attiecîba ir parak maza, trose stipri izliecas un, savstarpçji parvietojoties auklam un stieplçm nepieïau­jami deformçjas. Ta rezultata palielinas spriegumi, iekšçja berze un dilšana, trose atri nolietojas.

3. Trîši, zvaigznîtes un spoles

Parastos trîšus izmanto lokano elementu (íçžu, virvju un trošu) virziena maiòai. Ar zvaigznîtçm un spolçm var vilkt lokana elementa galu. Troses vilkšanai var izmantot arî berzes spçku, kas attîstas starp spoli un uz tas uztîtas troses vijumiem. Liftos troses vilkšanai izmanto berzes spçku, kas rodas starp dzenošo trîsi un trosi, kura ievietota trîša aploka trapecveida rieva.

Trîši. Atkarîba no ta, kadam lokanajam elementam trîši paredzçti, tos iedala íçdes, virves un troses trîšos.

Parastie virzienmaiòas trîši var bût nekustîgi un kustîgi. Nekustîga trîša ass pievienota pie celtòa vai ratiòu ramja, bet kustîga trîša ass tiek iemontçta piekarç, kas parvietojas attiecîba pret

celtòa metalkonstrukciju. Trîša diametru izvçlas atkarîba no metinatas íçdes stienîša diametra vai troses diametra. Trîša aploka profils (20. zîm.) un izmçri atkarîgi no lokana elementa konstrukcijas un izmçriem. Lai lokanais elements mazak diltu, trîšus parasti lej no èuguna. Gadîjumos, kad trîši pakïauti triecieniem, trîšus lej vai metina no tçrauda.

20. zîm. Trîša aploka profils

a - metinatas íçdes trîsim; b - troses trîsim

Zvaigznîtes. Metinatas íçdes zvaigznîtçm (21. zîm.) raksturîgs ir tas, ka šîs zvaigznîtes parasti strada sazobç ar kalibrçtu íçdi. Katrs otrais íçdes loceklis, zvaigznîtei griežoties, ievietojas tas aploka izveidota ligzdiòa, kurai ir plakans pamats. Íçdes locekïi mehanisma darbîbas laika netiek liekti, tadçï iespçjams izvçlçties mazu zvaigznîtes diametru un lîdz ar to samazinat ka griezes momentu uz zvaigznîtes varpstas, ta arî parvada izmçrus.

21. zîm. Metinatas íçdes zvaigznîte

Metinatas íçdes solis nav vienads. Lielakais solis a = t + d₀,

kur t - íçdes vidçjais solis; d₀ – íçdes stienîša diametrs. Mazakais solis b = t – d₀ .

2 zîm. Plaksnîšu íçdes zvaigznîte

Plaksnîšu íçdes zvaigznîtes (2 zîm.) ir lîdzîgas zobratiem. Zobu profils atkarîgs no íçdes soïa. Íçde uz zvaigznîtes atbalstas ar tapiòam, kas novietojas zvaigznîtes zobstarpas.

Zvaigznîtes diametru izvçlas iespçjami mazaku. Minimalais zobu skaits 6…8.

Spoles. Íçdes spoles lieto metinatas íçdes uztîšanai. Šîs spoles izmanto ar roku darbinamos grozamajos celtòos, kuru celtspçja neparsniedz 50 kN. Spoles darbîga virsma ir gluda vai arî tai izveidota spiraliska rieva (23. zîm.). Spoles sienas biezums δ = (0,75…1,3) d₀.

23. zîm. Íçdes spoles garengriezums

Troses spoles izgatavo ar rievotu vai gludu virsmu. Spiralisko rievu spoles virsma ievirpo tad, ja uz spoles paredzçts uztît vienu troses kartu. Rieva neïauj saskarties blakusesošajiem troses vijumiem, bez tam palielinas troses dilšana. Lai samazinatu spoles garumu, trosi uz spoles uztin vairakas kartas. Šadam spolçm izveido gludu virsmu un apmales, kuru augstumam jabût vismaz par vienu troses diametru lielakam neka uz spoles uztîto troses kartu kopçjam biezumam. Šai gadîjuma troses vijumi saskaras, tadçï trose pastiprinati dilst un atri nolietojas.

24. zîm. Troses spoles normalais rievas profils

Spoles garums atkarîgs no spolei uztinamo troses vijumu skaita. Kopçjais vijumu skaits gadîjuma, kad uz spoles uztinas tikai viens troses zars, aprçíinams pçc formulas

z = H i_tr / π D₀ + (1,5…2,0),

kur H - kravas celšanas augstums; i_tr – trices parnesuma skaits; D₀ – vijuma diametrs.

Ja uz spoles paredzçts uztît divus troses zarus (25. zîm.), spiraliska rieva jaizveido abiem spoles galiem pretçjos virzienos. Troses vijuma skaits uz spoles ir divreiz lielaks neka spolei ar

vienu rievu. Spoles garumu savukart nosaka pçc formulas

L = 2 ( z s + l₁) + l₂ + 2 ( H i_tr / π D₀ + 6 )s + l₂ ,

kur l₁ – troses piestiprinašanai nepieciešama spoles gala garums ( l₁ ≈ 4s );

l₂ - spoles vidçjas nerievotas daïas garums ( 26. zîm.). Parasti l₂ = l – 0,2 H_min .

25. zîm. Divu troses zaru uztîšanai

paredzçtas spoles garengriezums 26. zîm. Piekares shçma

Spolei stradajot, uz tas sienu spiež troses vijumi, bez tam spole tiek liekta un vçrpta. Ja spoles garums ir mazaks par tas trîskaršotu diametru, noteicošie ir spiedes spriegumi. Maksimalie spriegumi attîstas spoles siena pie iekšçjas virsmas, kur

,

kur p₁ un p₂ – virsmas spiedes spriegums attiecîgi spoles sienas iekšçja un arçja virsma;

D₁ - spoles cilindra iekšçjais diametrs.

Ievçrojot, ka D₁ = D - 2δ, p₁ = 0, p₂ = 2S₁ / Ds un pieòemot, ka D - δ ≈ D iegûsim

σ = σ_sp = S₁ / s δ ,

kur S₁ – spçks troses zara, kas uztinas uz spoles.

Troses gala piestiprinašana pie spoles. Šîm nolûkam var izmantot planku un skrûves, ar kuram troses galu piespiež pie spoles (27.zîm.). Lai troses gals netiktu izvilkts no savienojuma,

trosei pieliktais spçks S nedrîkst bût lielaks par troses galam pielikto berzes spçku T₁ un T₂ summu. T₁ – berzes spçks spoles un troses saskarvirsma, T₂ - berzes spçks starp plankas un troses. Spçku S, kas iedarbojas uz skrûvju savienojumu, aprçíina pçc formulas S = S ₁ e ^fα,

kur S₁ – spçks, kas pielikts tam troses zaram, kurš nak no piekares un uztinas uz spoles.

27. zîm. Spolç ievirzîta troses gala nostiprinajums

Tatad, lai savienojums bûtu drošs, jabût izpildîtam nosacîjumam

S ≤ T₁ + T₂ = z ( f₁ + f₂ ) Q.

Ja skrûvju skaits ir z, katrai skrûvei planka pie troses japiespiež ar spçku

Q ≥ S / z ( f + f₁ ),

kur f₁ = f / ( sin β + f cos β ) - reducçtais berzes koeficients plankas un troses saskarvirsma.

28. zîm. Troses savienojums ar spoli

a – izmantojot tapskrûves; b – izmantojot bultskrûves

Skrûves iekšçjais diametrs .

Skrûves diametrs un plankas izmçri atkarîgi no troses diametra, un tos izvçlas, ievçrojot pastavošos normatîvus. Nepieciešamo skrûvju skaitu atrod, izmantojot nosacîjumu

S ≤ T = f N = f z Q / 2, no kurienes z ≥ 2 S / f Q.

Šaja formula: f - berzes koeficients spoles un troses saskarvirsma;

N – spçks, ar kadu troses vijumu piespiež pie spoles; z – skrûvju skaits.

Skrûvei pieïaujamo stiepes spçku aprçíina pçc formulas

Berzes spoles izmanto grozamajos celtòos strçles izlaides maiòai (ratiòu parvietošanai pa strçli), vagonu manevriem stacijas un citur. Spolei, kas paradîta 29. zîmçjuma, ir spiraliska rieva, kas paredzçta troses vadîšanai un blakusesošo troses vijumu noturçšanai pareiza atstatuma. Spoles garums atkarîgs no ta, cik troses vijumu paredzçts uztît uz spoles, ka arî no ta, cik gara ir strçle, pa kuru japarvieto ratiòi. Spoli griežot, trose parvietojas spoles ass virziena, pie tam, ja

29. zîm. Strçles izlaides maiòas mehanisma shçma

1 – berzes spole; 2 – ratiòi; 3 - trisis

ratiòu parvietojums ir liels, spole var izradîties gara un nekonstruktîva. Lai berze bûtu pietiekama un trose uz spoles neslîdçtu, maksimalajam troses vilkšanas spçkam (troses sastiepuma spçkam) jabût W – ratiòu braukšanas pretestîba.

30. zîm. Saistîtu berzes spoïu shçma

Ratiòu parvietošanai lielaka attaluma izmanto divas saistîtas berzes spolçs (30. zîm.), kuram troses vijumi novietoti gredzenveida rievas un tadçï neparvietojas spoles ass virziena.

Arî manevrçšanas spoles (31. zîm.) darbinašanai izmanto dzinçju. Spoles virsma ir gluda (bez rievam). Uz spoles tiek uztîti vairaki troses vijumi. Velkot no spoles no skrejošo troses zaru ar spçku, uz spoles uz skrejošaja troses zara attîstas spçks . Darbîbas laika trose pastiprinati dilst, jo uz spoles uztîtie troses vijumi nepartraukti noslîd uz spoles tievako vidçjo daïu. Iespçjamais parvietojuma lielums atkarîgs no troses, nevis no spoles garuma.

31.zîm. Manevrçšanas spoles shçma

4. Sprûdierîces

Jebkura sprûdierîce pieïauj celšanas mehanisma rotacijas kustîbu virziena, kas atbilst kravas celšanai, bet nepieïauj kustîbu pretçja virziena. Lai samazinatu sprûdierîces izmçrus, to izdevîgi novietot uz dzinçja varpstas, kurai pielikts vismazakais griezes moments. Lielaku darba drošîbu tomçr var panakt, sprûdierîci savienojot ar spoli, jo tad zobratu un citu celšanas mehanisma elementu avarijas gadîjuma nevar notikt kravas krišana. Lieto zobu un berzes sprûdierîces.

Zobu sprûdierîces. Šada veida sprûdierîces (3 zîm.) galvenie elementi ir sprûdrats 1 un sprûds 2, kas celšanas mehanismiem, kurus darbina ar dzinçja, izgatavoti no tçrauda. Sprûdu pie sprûdrata piespiež sprûda pašsvars vai atspere. Lai samazinatu troksni, kas rodas, sprûdam kravas celšanas laika slîdot pa sprûdrata zobiem, var ierîkot automatiski paceïamu sprûdu.

3 zîm. Zobu sprûdierîce

1 - sprûdrats; 2 – sprûds

Izmanto sprûdierîces ar arçjo (3zîm.) un iekšçjo sazobi. Maksimalais ceïš, kurš kravas celšanas laika janoiet sprûdrata zobam pa arçjo aploci, lai zobs nonaktu saskarç ar sprûdu, ir vienads ar zobu soli, ko arî mçra uz sprûdrata arçjas aploces. Šo ceïu var samazinat, uz ass citu citam blakus novietojot vairakus nevienada garuma sprûdus. Blakusesošo sprûdu garumu starpîbai jabût vienadai ar zobu soli, kas dalîts ar sprûdu skaitu. Šai gadîjuma viens no sprûdiem atri nonak sazobç ar sprûdratu, lîdz ar to samazinas dinamiskie spçki, kas iedarbojas uz sprûdierîci. Lai sprûda gals (3 zîm.) aploces spçka P iedarbîbas rezultata ieslîdçtu sprûdrata zobu starpa, zoba priekšçjas plaknes slîpuma leòíim φ jabût lielakam par berzes leòíi ρ . šis nosacîjums òemts vçra, izvçloties zobu formu, kura ir normalizçta. Berzes koeficients sprûda gala un sprûdrata zoba saskarvirsma ir ƒ ≈ 0,

Pçc nonakšanas sazobç sprûda gals atbalstas pret sprûdrata zoba priekšçjo šíautni. Lai ta

paliekoši nedeformçtos, îpatnçja lînijas spiede q nedrîkst parsniegt pieïaujamas robežas:

kur P – aploces spçks, kas darbojas sprûdrata arçjas aploces pieskares virziena;

b – sprûdrata platums (zoba garums), ko aprçíina pçc formulas ;

M – griezes moments uz sprûdrata varpstas;

D – sprûdrata arçjas aploces diametrs;

- sprûdrata platuma koeficients;

z – sprûdrata zobu skaits; parasti izvçlas.

Izmantojot šo formulu, var aprçíinat sprûdrata zobu moduli uz arçjas aploces

Zobu solis uz sprûdrata arçjas aploces ir .

Îpatnçjas lînijas spiedes un platuma koeficienta pieïaujamas vçrtîbas [q] un dotas tabula. Lielakas vçrtîbas var izvçlçties tad, ja sprûdrata zobi ir labi apstradati un sprûdierîces montaža – precîza. Lai nodrošinatu sprûdrata un sprûda saskari visa sprûdrata zoba garuma, sprûds jaizgatavo par 4 mm plataks neka sprûdrats.

Ja zobu modulis m<6 mm, jaizdara arî zobu parbaudes aprçíins liecç. Maksimalie lieces spriegumi zoba pamatnes šíçluma attîstas tad, kad aploces spçks P iedarbojas uz sprûdrata zoba priekšçjo šíautni. Maksimalais lieces moments

kur h – zoba augstums;

a – zoba biezums pie pamatnes.

Pieòemot , , un atrodam, ka

Pieïaujama lieces sprieguma [] izvçlei var izmantot tabulu.

Sprûda stiprîbas aprçíinu izdara, novietojot sprûdu stavoklî, kas paradîts 3 zîmçjuma. Pilnais normalais spriegums bîstamaja šíçluma, kas atrodas vistalak no spçka P darbîbas lînijas, aprçíinams pçc formulas

kur - sprûda platums; e – atstatums no spçka P darbîbas lînijas lîdz bîstama šíçluma smaguma lînijai.

Tçraudam 45 var pieòemt [σ]=6080N/.

Berzes sprûdierîcç ar sprûdiem (33. zîm. a) parasti lieto divus sprûdus 1, kas grozami pievienoti uz varpstas 2 uzíîlçtai rumbai 3 un ar atsperçm 4 piespiesti sprûdrata 5 aploka iekšpuses. Kravu ceïot, varpstu griež pulksteòa radîtaju kustîbas virziena. Sprûdi šadu varpstas kustîbu nekavç. Celšanu partraucot, varpsta kravas svara ietekmç cenšas pagriezties pretçja virziena, taèu šadu kustîbu nepieïauj sprûdi, kas iesprûst nekustîga sprûdrata aploka Lai kravu varçtu nolaist, jaatbrîvo sprûdrata aploku aptveroša bremzes lenta. Pçc lentas atbrîvošanas sprûdrats kopa ar varpstu griežas pretçji pulksteòa radîtaju kustîbas virzienam.

33. zîm. Berzes sprûdierîce ar sprûdiem

a - sprûdierîce; b - spçku shçma; 1 – sprûdi; 2 – varpsta;

3 – rumba; 4 – atspere; 5 – sprûdrats

Sprûdu galus parasti ievieto sprûdrata aploka izvirpota trapecveida rieva, ta palielinot berzi starp sprûdiem un sprûdratu.

Berzes sprûdierîces ar rullîšiem sastav no nekustîga apvalka 1, kura iekšpusç atrodas uz varpstas 2 brîvi novietota ripa 3. Ripas aploka ir izgriezumi rullîšu 4 novietošanai (34. zîm.). Ripu 3 pie aksiala lodîšu gultòa 5 piespiež uz varpstas nostiprinats disks 6. Kravas celšanas un

nolaišanas laika varpstai japieliek aksials spçks, kura iedarbîbas rezultata rodas berzes spçki diska 6 un ripas 3 saskarvirsma un ripa tiek saistîta ar varpstu. Šo aksialo spçku nodrošina celšanas mehanisma iebûvçts gliemežparvads.

Krava ceï, varpstu 2 griežot pretçji pulksteòa radîtaju kustîbas virzienam. Šai gadîjuma rullîši 4 kustîbu netraucç. Celšanu partraucot, varpsta kravas ietekmç cenšas pagriezties pulksteòa radîtaju kustîbas virziena, rullîši iesprûst starp apvalka gredzenu 7 un ripu 3 un aptur kustîbu. Lai kravu nolaistu, varpsta jagriež pulksteòa radîtaju kustîbas virziena, parvarot berzi starp ripu 3 un uz varpstas cieši nostiprinato disku 6.

34. zîm. Rullîšu sprûdierîce

a - sprûdierîce; b - spçku shçma; 1 – apvalks; 2 – varpsta;

3 – ripa; 4 – rullîtis; 5 – aksialais gultnis; 6 – disks; 7 – apvalka gredzens

Rullîšu sprûdierîces priekšrocîbas: mazs brîvgajiens, t. i., mazi dinamiskie spçki, ka arî klusa darbîba. Rullîšu sprûdierîces elementiem veic kontaktstiprîbas parbaudes aprçíinu. Lai parbaudîtu maksimalo normalo kontaktspriegumu rullîša un ripas saskarvirsma, izmantojama formula  ( N/mm²),

bet rullîšu un apvalka gredzena sakarvirsma – formula ( N/mm²).

Šajas formulas ar E apzîmçts reducçtais elastîbas modulis E ≈ 2,15∙10⁵N/mm

Pieïaujamo kontaktspriegumu [σ_k] var noteikt pçc sakarîbas [σ_k] ≈ 25…35 HRC (N/mm²).

Spçka N aprçíinašanai var izmantot formulu N = 2M / f z D,

kur M – griezes moments uz sprûdierîces varpstas; z – rullîšu skaits.

5. Bremzes

Bremzes ir ïoti nozîmîgi celšanas mašînu mezgli, kas paredzçti kravas, ratiòu un celtòa kustîbas apturçšanai, ka arî kustîbas atruma regulçšanai. Bremzei visa paredzçta darbmûža laika jastrada bez avarijam, tai jaieslçdzas un jaizslçdzas atri un bez trokšòa. Bez tam bremzei jabût ar iespçjami maziem gabarîtiem.

Bremzes pçc uzdevuma iedala kustîbas apturçšanas, kustîbas at­ruma regulçšanas un drošîbas bremzçs.

Pçc vadîbas principa izšíir vadamas un automatiskas bremzes. Vadamas bremzes ieslçdz un izslçdz, izmantojot cilvçka muskuïu vai elektriska, hidrauliska vai pneimatiska dzinçja enerìiju. Automatisko bremžu ieslçgšanai enerìija no arpuses nav japievada. Tas ieslçdzas automatiski kravas svara vai uz bremzes siekstam vai atsvariem iedarbojošos centrbçdzes spçku ietekmç.

Pçc konstruktîvam pazîmçm (bremzçjošo elementu veida) izšíir siekstu, lentas, disku bremzes, koniskas bremzes, ka arî citas bremzes.

Lai iegûtu lielaku bremzçšanas momentu bremzçjošo elementu darbîgas virsmas parklaj ar specialu nodilumizturîgu materialu. Celšanas mašînas par parklajuma materialu visbiežak izmanto azbesta lentu, kuru izgatavo no azbesta auduma un kurai ir vara vai misiòa stiepïu armatûra. Bremzçs plaši izmanto arî velmçtas lentas, kuras izgatavo no sasmalcinata azbesta un lateksa. Lentas izgatavo 4 8 mm biezas un 20100 mm platas. Šîm lentam piemît liela nodilumizturîba un liels berzes koeficients, kas maz izmainas arî tad, ja bremze sakarst.

Lai skriemeïa berzes virsma parak atri nenodiltu, èuguna vai tç­rauda skriemeïa aploka virsmas cietîbai jabût ne mazakai par HB = 250. Pieïaujama sakaršanas temperatûra velmçtai lentai ir 220°C.

Siekstu bremzes. Šîm bremzçm, ko plaši izmanto celšanas mašînas, ir liels darbîbas drošums. Bez tam, ja bremzes ir pareizi konstruçtas, tas neliec varpstu. Siekstu bremzçm ir viena vai divas siekstas, kuras pie bremzes skriemeïa piespiež no arpuses vai iekš­puses. Celšanas mašînas parasti lieto divsiekstu bremzes ar arçjam siekstam. Vienkaršakajos mehanismos dažreiz lieto arî viensiekstas bremzes, taèu tas nav visai izdevîgas, jo liec varpstu.

Izšíir atsvara un atsperes bremzes. Pirmajas bremzçšanas mo­mentu rada atsvara svars, otrajas — atsperes elastîbas spçks. Kus­tîbas apturçšanas bremzes šo spçku ietekmç ieslçdzas un nobremzç kustîbu. Bremzes izslçgšanai visbiežak izmanto elektromagnçtu, kas ieslçgts viena íçdç ar elektrodzinçju. Ja kaut kada iemesla dçï strava tiek partraukta, bremze ieslçdzas un aptur kustîbu. Kustîbas atruma regulçšanas bremzes parasti ir izslçgtas. Tas ieslçdz tikai atruma re­gulçšanas laika. Atsvara bremzei (35. zîm.) siekstas 1 un 2 pie bremzes skriemeïa 3 piespiež atsvars 4. Siekstu atvirzîšanai no skriemeïa izmanto elektromagnçtu 5. Normalspçki N₁ un N₂ siekstu un skriemeïa saskarvirsmas rada berzes spçkus T₁ un T₂, kuru moments, ja tas ir lielaks neka uz skriemeli iedarbojošos aktîvo spçku moments, noteikta laika perioda aptur skriemeïa kustîbu. Pieòemot, ka aktîvie spçki griež skriemeli pulksteòa radîtaju kustîbas virziena, noteiksim abu siekstu attîstîto kopçjo bremzçšanas momentu. Spçku N₁ un N₂ aprçíinašanai jauzraksta sviru 6 un 7 lîdzsvara vienadojumi:

svirai 6 K a₂ - N_l a_l – f N₁ b = 0 ;

svirai 7 - K a₂ + N₂ a₁ – f N₂ b =0.

35. zîm. Atsvara bremze

1 un 2 – siekstas; 3 – bremzes skriemelis; 4 – atsvars;

5 - elektromagnçts; 6 un 7 – siekstu svars; 8 un 9 – sviras

Kopçjais bremzçšanas moments 

M_b = f (N₁ – N₂) D/2 = ( f a₁a₂ KD) /(a₁²- f ²b²). (4)

Spçki N_l un N₂ nav vienadi, tadçï varpstu liec spçks

DR = R₂ - R_l = ( N₂-N_l ) √1 + f

Lai varpsta netiktu liekta, siekstu sviras jaizveido ta, ka to gala­punkti atrodas uz berzes spçku darbîbas lînijam (35. zîm. šada svira paradîta ar svîtrlîniju). Šadam bremzçm ar izliektam sviram, pie kuram cieši piestiprinatas siekstas, spçki N_l = N₂ = N un bremzçšanas moments

M_b = fND=fKDa₂ /a_l .  (5)

Parasti zinams ir bremzçšanas moments, bet jaaprçíina bremzes atsvara svars un elektromagnçta galvenie parametri, t. i., elektro­magnçta enkura gajiens un vilkšanas spçks (spçks, ar kadu elektro­magnçts parvieto enkuru, tatad arî atsvara sviru 9).

Bremzçšanas moments  M_b = β M ,

kur β — bremzes drošîbas koeficients; M — griezes moments uz bremzes varpstas.

Izmantojot vienadojumu (4) vai (5), vispirms atrod spçku K, bet pçc tam sastada atsvara sviras 9 lîdzsvara vienadojumu un aprçíina atsvara svaru

Šaja formula:

l — atsvara sviras garums;

G_s — atsvara sviras svars;

G_e — elektromagnçta enkura svars;

— bremzes sviru sistçmas lietderîbas koeficients η 0,9.. .0,95). Lielakas η vçrtîbas jaizvçlas tad, ja sviru savienojumu vietas (šarnîri) ir labi eïïotas.

Nepieciešamais elektromagnçta vilkšanas spçks

F_m = S₂a₄ / a₅η = K a₃/ a₅η.

Zinot h un F_m, var no tabulam izvçlçties attiecîgajai atsvara bremzei piemçrotako gargajiena elektromagnçtu. Parametru h un F_m izvçlei var izmantot arî elektromagnçta vei­cama darba formulu F_m h ≥ 2ε N / k_e η.

Ka jau minçts, atsvara bremzçm šarnîru dilšanas un sviru defor­mçšanas rezultata var rasties liels brîvgajiens, tadçï šim bremzçm ir maza jûtîba. Bez tam satricinajumi, kas rodas parvietojoties rati­òiem vai celtnim, var izraisît atsvara lçkašanu un kravas pakape­nisku nolaišanos. Minçtie trûkumi novçrsti atsperes bremzçs ar îsgajiena elektromagnçtu.

36. zîm. Atsperes bremze ar îsgajiena elektromagnçtu

1 un 2 – siekstas; 3 – skriemelis; 4 – galvena atspere; 5 – stienis;

6 un 8 – skava; 9 – elektromagnçts; 10 – enkurs; 11 – palîgatspere

Atsperes bremze, ko darbina îsgajiena elektromagnçts, shematiski paradîta 36. zîmçjuma. Siekstas 1 un 2 pie skriemeïa 3 piespiež gal­vena atspere 4, parvietojot stieòi 5 un labas siekstas sviru 6 pa kreisi, bet skavu 7 un kreisas siekstas sviru 8 pa labi. Ja ieslçdz stravu elektromagnçts 9 pievelk enkuru 10, kas pagriežoties spiež uz stieòa 5 galu un parbîda šo stieòi pa labi Ta rezultata siekstu sviras attali­nas viena no otras, bremze izslçdzas. Izslçgtai bremzei siekstu atvir­zîjums ε ieregulçjas, kreisas siekstas svirai elektromagnçta pašsvaru ietekmç pagriežoties pa

kreisi lîdz atdurim (zîmçjuma nav paradîts). Labas siekstas sviras stavokli un lîdz ar to šîs siekstas atvirzîjumu fiksç palîgatspere 11.

Atsperes bremzçs izmanto maiòstravas elektromagnçtus ar pagriežamu enkuru un lîdzstravas elektromagnçtus ar ievelkamu enkuru. Šiem elektromagnçtiem nav iespçjams regulçt enkura kustîbas atrumu, magnçti ieslç­dzas strauji tadçï rodas troksnis un triecieni. Triecienu dçï sviru sis­tçmas stiprîbas aprçíina jaieved dinamiskuma koeficients, kurš vie­nads ar .. 2,5. Troksni un dinamiskos spçkus var samazinat bremžu darbinašanai lietojot elektrohidrauliskus vai elektromehanis­kus parvadus, kuri bremzçšanas momentu izmaina pakapeniski. Lai atsperes bremze attîstîtu nepieciešamo bremzçšanas momentu, galvenajai atsperei 4 jaiedarbojas uz siekstu sviru 6 un 8 galiem ar spçku

kur η - sviru sistçmas lietderîbas koeficients.

Galvenajai atsperei japarvar arî enkura pašsvara radîtais mo­ments (elektromagnçtiem ar pagriežamu enkuru) un palîgatsperes pretestîbas spçks, tadçï kopçjam spçkam, ko attîsta galvena at­spere, jabût F_k = F₁ + F₂ + M_e / e ,

kur F₂ palîgatsperes pretestîbas spçks (parasti F₂ = 20. ..50 N);

M_e – elektromagnçta enkura pašsvara radîtais moments, kas dots elektromagnçtu tabula;

e - atstatums no enkura pagriešanas ass lîdz stienim 5.

Izslçdzot bremzi elektromagnçtam jasaspiež galvena atspere un jaattalina siekstu sviru gali. Attiecîgais sviru galu parvietojums ir h = 2 ε a₂ / a₁ k_e.

Šaja formula k_e = 0,85 0,9 ir elektromagnçta enkura pagrieziena leòía (gajiena) izmantošanas koeficients.

Papildu spçks, kas iedarbojas uz galveno atsperi pçc bremzes iz­slçgšanas, ir

,

kur G - bîdes modulis; d - atsperes stieples diametrs; D₀ - atsperes vijuma diametrs;

z - vijumu skaits; h - atsperes deformacija, kas vienada ar siekstu sviru galu kopçjo parvietojumu.

Maksimalais spçks, ar kadu elektromagnçts iedarbojas uz galveno atsperi, ir

F_m = M_m / e ,

kur M_m - elektromagnçta attîstîtais enkura griezes moments.

Lai elektromagnçts varçtu izslçgt bremzi, jabût izpildîtam nosacîjumam
F_m ≥ F^’_k ≈ F₁ + F_p .

Galvenas atsperes stiprîbas parbaudi izdara vçrpç pçc formulas .

Pieïaujamo vçrpes spriegumu izvçlas atkarîba no atsperes mate­riala un darbîbas režîma.

Lai berzes virsmas parak atri nenodiltu, virsmas spiedes spriegu­mam jabût pieïaujamas robežas: p = N / F ≤ [ p ].

Siekstas piespiešanas spçks N = M b / f D . Siekstas berzes virsmas laukums F = α D b /2,.

kur a — aptveres leòíis (rad). Parasti a 12rad (60° 120°). Jo mazaka ir a vçrtîba, jo labak dzesçjas bremzes skrie­melis; b — berzes virsmas platums.

Siekstu bremzçm pieïaujama virsmas spiedes sprieguma vçrtîbas dotas tabula.

Atsperes bremze ar elektrohidraulisku parvadu (hidrobîdîtaju) paradîta 37. zîmçjuma. Hidrobîdîtajs (37. zîm. a) ir kompakts agre­gats, kura sastava ietilpst nelielas jaudas elektrodzinçjs 1, centr­bçdzes sûknis 2 un hidrocilindrs 3. Sûknis un hidrocilindrs ievietoti ar eïïu piepildîtaja hidrobîdîtaja korpusa 4.

37. zîm. Atsperes bremze ar hidrobîdîtaju

Lentas bremzes. Šajas bremzçs bremzçšanai izmanto tçrauda lentu, kuru pie bremzes skriemeïa piespiež, izmantojot sviru. Lai sa­mazinatu piespiešanas spçkus, kas stipri liec varpstu, un palielinatu bremzçšanas momentu, lentas iekšpusi parklaj ar nodilumizturîgu materialu (koku, azbesta lentu, velmçtu lentu u. tml.), kam ir liels berzes koeficients. Parklajuma materiala normalu darbmûžu var no­drošinat, virsmas spiedes spriegumu lentas un skriemeïa saskarvirsma ieturot pieïaujamas robežas. Lai varçtu izdarît parbaudi virsmas spiedç jazina, kura saskarvirsmas punkta virsmas spiedes spriegums ir vislielakais. No bremzes lentas, kas pie bremzes skriemeïa piespiesta spçku S₁ un S₂ iedar­bîbas rezultata (38. zîm.), izdalam elementaru gabaliòu, kura garums ir dS = dα D/2 un uz kuru no skriemeïa puses iedarbojas spçki dN un f dN. Tos lîdzsvaro materiala pretestîbas spçki S + dS un S elementara lentas

38. zîm. Spçki, kas iedarbojas uz bremzes lentu

gabaliòa galos. Projicçjam visus minçtos spçkus uz vertikalo koordinašu asi:

d N – ( S + dS ) sin ( dα/2) – S sin( dα/2)= 0.

Mazam leòía vçrtîbam var pieòemt sin ( dα/2) ≈( dα/2) , kur da izteikts radianos. Tapat var pieòemt, ka dS dα/2 ≈ 0 . Šo vienkaršojumu rezultata iegûstam d N = S dα .

Virsmas spiedes spriegumu elementara lentas gabaliòa un skrie­meïa saskarvirsma var aprçíinat pçc formulas

, kur b — lentas platums.

Maksimalais virsmas spiedes spriegums ir taja saskarvirsmas punkta, kura spçks S ir vislielakais, t. i., punkta a. Tatad parbaude virsmas spiedç javeic pçc formulas

Lentas galos pielikto spçku lielumus saista Eilera formula S₁ = e ^{f α} S₂,

kur e — naturalo logaritmu baze (e = 2,718 ); f — berzes koeficients lentas un skriemeïa saskarvirsma; a — aptveres leòíis (rad).

Bremzçšanas moments  , (6)

kur T — nepieciešamais berzes spçks skriemeïa un lentas saskar­virsma.

Spçks no skriemeïa noskrejošaja lentas zara ir ,

bet uz skriemeïa uzskrejošaja lentas zara   .

Atkarîba no ta, kada veida lenta piestiprinata pie bremzes sviras, izšíir vienkaršas bremzes, diferencialas bremzes un summas bremzes.

Vienkaršajai lentas bremzei (39. zîm.) viens lentas gals pievie­nots pie bremzes pamata, otrs — pie bremzes sviras. Bremzçšanas moments atkarîgs no skriemeïa griešanas virziena.

Ja skriemelis griežas virziena, kads paradîts zîmçjuma,

S₁ = e ^{f α} S₂ un T₁ = S₁ – S₂ = S₂ (e ^{f α} – 1) ,

39. zîm. Vienkarša lentas bremze

bet, ja skriemelis griežas pretçja virziena,

S^’₁ = S₂ un S^’₂ = S₂ / e ^{f α} , tatad T₂ = S^’₁ - S’₂ = S₂ ( 1 – 1/e ^{f α}).

Abiem griešanas virzieniem atbilstošo berzes spçku attiecîba ir

. (7)

No vienadojuma (7) redzams, ka berzes spçks un lîdz ar to arî bremzçšanas moments gadîjuma, kad skriemelis griežas virziena, kads paradîts zîmçjuma, ir e ^{f α} reizes lielaks neka gadîjuma, kad skriemeïa griešanas virziens ir pretçjs.

Bremzçšanas moments parasti ir zinams. Aprçíinot bremzi, vis­pirms atrod nepieciešamo berzes spçku T [ izmantojot formulu (6) ], bet pçc tam — spçkus S₂ un S₁, kas darbojas lentas zaros. Kad ir uzrakstîts bremzes sviras lîdzsvara vienadojums, var aprçíinat nepieciešamo atsvara svaru

,

kur G_s un G_e – attiecîgi bremzes sviras un elektromagnçta enkura svars;

i – bremzes sviras garums;

h – sviras un lentas sistçmas lietderîbas koeficients h

Lai paceltu bremzes sviru, elektromagnçtam jaattîsta vilkšanas spçks .

Bremzes varpstu liecošais spçks ir .

Diferencialajai bremzei (40. zîm.) abi lentas gali pievienoti pie bremzes sviras un ir kustîgi. Lentas atvirzîšanos no skriemeïa no­drošina abu lentas galu parvietojumu starpîba, t. i.,

40. zîm. Diferenciala lentas bremze

h₂ – h₁= ε α . Diferencialajai bremzei, tapat ka vienkaršajai bremzei, mainot skriemeïa griešanas virzienu, izmainas bremzçšanas moments, tadçï arî diferencialo bremzi iespçjams izmantot celšanas mehanismos, ku­riem bremzçšanas moments atkarîgs no skriemeïa griešanas virziena.

Summas bremzei (41. zîm.) lentas atvirzîšanos no skriemeïa no­drošina abu kustîgo lentas galu parvietojumu summa, t. i., 2 h₁ = ε α .

Atbilstošais sviras gala parvietojums ir .

41. zîm. Summas bremze

Noteikta lieluma radialas spçles e garantçšanai šaja bremzç ne­pieciešams divreiz mazaks sviras gala parvietojums neka vienkaršaja bremzç, kuras spçku plecu attiecîba ir tikpat liela.

Savukart, sviras gala pieliktajam stradnieka spçkam

jabût ef^a+ 1 reizes lielakam neka vienkaršas bremzes gadîjuma. Summas bremzes îpatnîba ir ta,

ka spçks S₂, berzes spçks T un bremzçšanas moments

nav atkarîgs no bremzes skrie­meïa griešanas virziena, bet tikai no spçka K lieluma. Summas bremzes lieto braukšanas mehanismos, kur, ratiòiem vai celtòiem parvietojoties jebkura virziena, janodrošina vienads bremzç­šanas moments.

Citadas konstrukcijas summas bremze paradîta 4 zîmçjuma. Šî bremze paredzçta kustîbas atruma regulçšanai kravas nolaišanas laika.

4 zîm. Summas bremze (divsvîru)

Pieòemsim, ka, kravu nolaižot, skriemelis griežas pulksteòa radî­taju kustîbas virziena. Kustîbas apturçšanai nepieciešamais stradnieka spçks .

Mainot skriemeïa griešanas virzienu, spçki S₁ un S₂ apmainas vietam, taèu spçks K izmainas tikai nedaudz (berzes dçï). Aptveres leòíis a šajas bremzçs var parsniegt 300°, lîdz ar to samazinas brem­zes varpstu liecošais spçks un arî spçks K (salîdzinajuma ar 63. zîm. paradîto bremzi). Radiala spçle e lentas bremzçm parasti ir 1,0 1,5 mm.

Lentas bremžu priekšrocîbas: vienkarša konstrukcija un liels bremzçšanas moments, kaut gan bremzes gabarîti ir mazi.

Lentas bremžu galvenie trûkumi: liels bremzes varpstu liecošais spçks un bremzes lentas nevienmçrîga dilšana.

Koniskas bremzes. Koniskajas bremzçs vienu berzes virsmu pie otras piespiež aksials spçks, tadçï šîs bremzes var izmantot celšanas mehanismos, kuros iebûvçts gliemežparvads. Koniskas bremzes lieto ar roku darbinamos íçžu vilcçjos, tas darbojas automatiski.

Koniskas bremzes (43. zîm.) galvenie elementi ir bremzes konuss, kas var bût izgatavots kopa ar gliemeža varpstu (no viena metala gabala), sprûdrats 2, kura ievirpota koniska virsma bremzes konusa atbalstîšanai, un sprûds 3, kura uzdevums ir netraucçt kravas cel­šanu, ka arî novçrst kravas krišanu celšanas mehanisma darbîbas partraukumu laika.

43. zîm. Koniska bremze

1- bremzes konuss; 2 – sprûdrats; 3 – sprûds; 4 – vilcçjíçde; 5 – íçdesrats;

6 - gliemezis; 7 – gliemežrats; 8 – kravas zvaigznîte; 9 – kravas íçde; 10 – korpuss

Lai paceltu kravu, ar vilcçjíçdi 4 griež íçdesratu 5 un gliemezi 6, kas parvada kustîbu uz gliemežratu 7 un kravas zvaigznîti 8. Zvaig­znîti 8 izmanto kravas íçdes 9 parvietošanai. Íçdes abi gali pievie­noti pie vilcçja korpusa 10.

Aksialais spçks P, ko rada kravas svars, piespiež koniskas ber­zes virsmas vienu pie otras. Berzes spçku dçï sprûdrats 2 griežas kopa ar bremzes konusu 1 un gliemezi 6. Celšanu partraucot, kravas krišanu novçrš sprûds 3 un koniska bremze (ja tas bremzçšanas mo­ments nav mazaks par kravas svara radîto griezes momentu uz gliemeža varpstas). Moments uz gliemeža varpstas var rasties vie­nîgi tad, ja gliemežparvads nav pašbremzçjošs.

Griezes moments uz gliemeža varpstas ir  M = P tg ( α – ρ ) r_V ,

kur a - vidçjais gliemeža vijuma kapes leòíis;

r - reducçtais berzes leòíis;

r_v - gliemeža vijuma vidçjais radiuss.

Lai bremze bûtu darbîba droša, bremzçšanas momentam jabût lielakam par kravas svara radîto momentu uz gliemeža varpstas, t. i., M_b = β M .

Bremzçšanas momentu aprçíina pçc formulas M_b = 2 f N R_V = β P tg (α – ρ) r_V ,

kur R_V – konisko berzes virsmu vidçjais radiuss.

Lai samazinatu bremzes izmçrus, bremzes konusa virsmu ieteicams parklat ar azbesta lentu. Pieïaujamais virsmas spiedes spriegums jaizvçlas apmçram divreiz mazaks, neka noradîts tabulas. Kravas nokaišana iespçjama, griežot gliemeža varpstu pulksteòa radîtaju kustîbas virziena un parvarot berzi koniskaja saskarvirsma.

Disku bremzes. Konis­kajam bremzçm ir tikai viena bremzçšanas saskarvirsma, tadçï attîstîtais bremzçšanas moments ir samçra neliels. Lielu brem­zçšanas momentu iegûša­nai izmanto disku bremzes, kuram bremzçšanas moments atkarîgs no disku skaita. Disku bremzes ( 44. zîm.) vidçjais disks 1, kas atrodas sazobç ar sprûdu 2, var brîvi rotçt uz gliemeža varpstas. Malçjie diski 3 un 4 rotç kopa ar gliemeža varpstu, jo novietoti uz ierievja. Šos diskus iespçjams parbîdît varpstas ass virziena. Bremzi tas darbîbas un partraukumu laika ieslçgta stavoklî notur aksialais spçks P, kas piespiež diskus citu pie cita.

44. zîm. Disku bremzes

1 - vidçjais disks; 2 – sprûds; 3 un 4 – malçjie diski

Skrûves bremzes. Skrûves bremzes, tapat ka koniskas bremzes un disku bremzes, ieslçdzas automatiski kravas svara iedarbîbas rezul­tata. Skrûves bremzes izslçdz, atvirzot saskarç

45. zîm. Skrûves bremze

1 - kloíis; 2 - mazais zobrats; 3 – sprûdrats; 4 – dzenošas varpstas disks;

5 – lielais zobrats; 6 – spole; 7 – sprûds

esošas berzes vir­smas. Skrûves bremzes var lietot, ja celšanas-mehanisma kustîbas parvadîšanai izmantoti cilindriskie zobrati ar taisniem zobiem.

Griežot skrûves bremzes (45. zîm.) kloíi 1 virziena, kas atbilst kravas celšanai, mazais zobrats 2 iegûst aksialu parvietojumu, tuvo­jas sprûdratam 3 un piespiež to pie dzenošas varpstas diska 4. Pçc tam cieši saistîta varpstas sistçma, kas sastav no varpstas, sprûdrata un maza zobrata, sak griezt lielo zobratu 5, pie kura pievienota spole 6. Ta rezultata uz spoles uztinas kravas trose. Sprûds 7 celša­nas kustîbu nekavç, jo slîd pa sprûdrata zobiem.

Drošîbas kloíi. Ja, izmantojot rokas kloíi, kravu nolaiž ar lielu atrumu un kloíis palicis uz dzenošas varpstas gala, var notikt ne­laimes gadîjumi. Sakara ar to noteikumi pieprasa visos ar kloíi darbinamos celšanas mehanismos parastos kloíus aiz­vietot ar drošîbas kloíiem.

Drošîbas kloíis no parasta kloía atšíiras ar to, ka drošîbas kloíis ir saistîts ar bremzi, bez tam kravas nolaišanas laika stradniekam nepartraukti jaiedarbojas uz kloía rokturi. Kloía brîva griešanas šai gadîjuma nav iespçjama, tatad palielinas darba drošîba.

Izmanto griežamos un nospiežamos drošîbas kloíus. Celšanas me­hanisms ar griežamo drošîbas kloíi pçc uzbûves ir lîdzîgs mehanis­mam ar skrûves bremzi (45. zîm.). Darba drošîba prasa, lai berzes pretestîbas moments bremzes maza zobrata un varpstas vîtnç bûtu mazaks par kloía svara radîta momenta un varpstas gultòu berzes momenta summu. Pretçja gadîjuma mazais zobrats nepieskrûvçjas pie bremzes sprûdrata, bet griež varpstu un kravas krišana netiek apturçta.

Griežama drošîbas kloía tipiska konstrukcija paradîta 46. zîmçjuma.

46. zîm. Griežamais drošîbas kloíis

1 - rumba ar vîtni; 2 – kloíis; 3 – sprûdrats; 4 – varpsta; 5 – sprûds

Nospiežamais drošîbas kloíis (47. zîm.) sastav no sprûdrata 1 ar tam grozami piestiprinatu sviru 2, ko cenšas pagriezt atspere 3, la, pievelkot lentu 4, savstarpçji saistîtu rumbu 5 un uz rumbas brîvi novietoto sprûdratu.

47. zîm. Nospiežamais drošîbas kloíis

1 – sprûdrats; 2 – svira; 3 – atspere; 4 – lenta; 5 – rumba; 6 – sprûds

Rumba ir cieši nostiprinata uz varpstas, tadçï, griežot drošîbas kloía elementu sistçmu virziena, kas atbilst kravas celšanai, lîdzi griežas arî varpsta. Sprûds 6 šadu kustîbu nekavç, jo slîd pa sprûdrata zobiem. Partraucot celšanu, kravas svara radîtais moments cenšas pagriezt varpstu pretçja virziena. To nepieïauj sprûds, iesprûstot starp sprûdrata zobiem. Lai nolaistu kravu, japarvar atsperes 3 pretestîba un japagriež svira 2 virziena, kas atbilst kravas nolaišanai. Svirai pagriežoties, lenta 4 atbrîvo rumbu 5, kas sak griezties kopa ar varpstu, tatad krava tas pašsvara ietekmç parvietojas uz leju. Ja sviru atbrîvo, ta atsperes 3 elastîbas spçka ietekmç atkal pievelk lentu – kravas nolaišana tiek apturçta.

Centrbçdzes bremzes. Centrbçdzes bremžu jeb atruma regulatoru uzdevums ir ierobežot kravas nolaišanas atrumu. Berzes virsmu savstarpçjai piespiešanai šajas bremzçs izmanto centrbçdzes spçkus, kas iedarbojas uz bremzes siekstam (siekstu bremzçs) vai atsvariem (disku bremzçs). Šîs bremzes nav piemçrotas kustîbas apturçšanai, tadçï celšanas mehanisma vienlaikus ar centrbçdzes bremzi jabût arî kustîbas apturçšanas bremzei.

Centrbçdzes bremzçs lielakam varpstas rotacijas atrumam atbilst lielaks bremzçšanas moments, tadçï smagai kravai nolaišanas atrums ir lielaks neka vieglai. Centrbçdzes bremzes izmanto celšanas ierîcçs, kas paredzçtas lielam celšanas augstumam (ja kravas svars izmainas maz).

Centrbçdzes siekstu bremzei (48. zîm.) ir varpsta 1, uz kuras cieši nostiprinats disks Ap ta tapam 3 var grozîties siekstas 4, kas, diskam rotçjot, centrbçdzes spçku C ietekmç parvar pie diska rumbas pievienoto atsperu 5 pretestîbu un piespiežas pie nekustîga korpusa gredzena 6.

Normalspçks N katras siekstas kurpes 7 un gredzena saskarvirsma rada berzes spçku T, kas palielinas, palielinoties varpstas griešanas atrumam. Ja varpsta apstajas, atsperes elastîbas spçks F pagriež siekstu pretçja virziena un atvirza siekstas kurpi no korpusa gredzena. Spçku F regulçšanai paredzçts ap rumbu grozams fiksçjams regulçšanas gredzens 8.

48. zîm. Centrbçdzes siekstu bremze

1 – varpsta; 2 – disks; 3 – tapa; 4 – sieksta; 5 – atspere;

6 – korpusa gredzens; 7 – siekstas kurpe; 8 – regulçšanas gredzens

Bremzçšanas moments, kads jaattîsta bremzei, ja varpsta 1 sa­sniegusi vçlamo atrumu, vienads ar kravas svara radîto momentu uz bremzes varpstas, t. i., M = M _b= 3fNR.

Ja korpusa gredzena berzes virsmas radiuss R ir zinams, no šîs formulas atrod N.

Sastadot siekstas lîdzsvara vienadojumu  Cc – Na – f Nb – F d = 0

un izvçloties plecu attiecîbu a/c = b/c ≈ 1/8 un d/c ≈ 1,5, var atrast centrbçdzes spçku, kas jaattîsta vienai siekstai.

Izmantojot centrbçdzes spçka izteiksmi ,

savukart var aprçíinat vienas siekstas svaru G₁, kas, varpstai rotçjot ar atrumu n apgr./min., nodrošina nepieciešamo bremzçšanas mo­mentu: .

Siekstu bremze nav reversîva. Varpstai rotçjot pretçja virziena, neka paradîts 48. zîmçjuma, tikpat liela bremzçšanas momenta attîs­tîšanai nepieciešams mazaks leòíiskais atrums, bremzçšana notiek strauji, ar triecieniem, pie tam nevienmçrîgi dilst korpusa gredzena berzes virsma. Siekstu kurpçm berzes virsma ir neliela, tadçï tas atri nodilst un bieži jamaina. Grûti

regulçt arî atsperu deformaciju un kravas no­laišanas atrumu. Centrbçdzes siekstu bremzes izmanto samçra reti. Biežak lieto centrbçdzes disku bremzes, kuram nepiemît iepriekš minçtie trûkumi.

Centrbçdzes disku bremzç (49. zîm.) bremzçšana notiek, centrbçdzes spçkiem C iedarbojo­ties uz atsvariem 1.

49. zîm. Centrbçdzes disku bremze

1 – atsvars; 2 un 3 – rotçjošie diski; 4 – nekustîgais disks;

5 – regulçjama atspere; 6 - varpsta

Atsvaru sviras piespiež rotçjo­šos diskus 2 un 3 pie nekustîga diska 4, kura abas pusçs piekniedçti azbesta gredzeni (berzes pa­lielinašanai). Disku piespiešana notiek, deformçjot regulçjamu at­speri 5. Varpstas 6 rotacijas atru­mam samazinoties, atspere izple­šas un atvirza berzes virsmas. Centrbçdzes disku bremzçm raksturîgs tas, ka neatkarîgi no varpstas rotacijas virziena katram leòíiskajam atrumam atbilst noteikts bremzçšanas moments.