Dīzeļmotoru barošanas sistēmas diagnostika.

Traucējumi dīzeļmotoru barošanas sistēma samazina ta darba spējas un ekonomiskumu. Traucējumu rezultata palielinas degvielas izlietojums, samazinas jauda, apgrūtinata motora iedarbinašana, nedroša kļūst motora darbība tukšgaitas un slodzes režīma. Tapēc barošanas sistēmas kopšanai un savlaicīgai diagnostikai japievērš īpaša uzmanība.

Lai atklatu traucējumus, dīzeļmotoru barošanas sistēma visu diagnostēšanas gaitu nosacīti var iedalīt divos etapos.

Pirmaja etapa ar vienkaršiem vizualas un akustiskas diagnostēšanas paņēmieniem noskaidro motora barošanas sistēmas visparējo tehnisko stavokli.

Arēji apskatot motoru, var atklat traucējumus degvielas pievadsistēmas vados, vadu savienojumos, pie vadu ventiļiem un aizgriežņiem. Ja degvielas padeves sistēma ir bojajumi un sūcas degviela, tad tas labi redzams, jo neblīvuma vietas vērojams ne tikai mitrums no degvielas, bet tur pastiprinati uzkrajas putekļi.

63. att. Dīzeļmotora degvielas pievadsistēmas shēma un neblivumi:

1 - sprauslas; 2 un 5 - degvielas vadi; 3 - parplūdes varsts; 4 - atgaisošanas ventilis; 6 - smalka degvielas filtra otra pakape; 7 - smalkais degvielas filtrs; 8 - degvielas un nosēdumu izlaišanas caurulītes; 9 - tvertne; 10 - caurspīdīga caurule degvielas līmeņa kontrolei; 11 - atgaisošanas aizgrieznis; 12 - rupjais degvielas filtrs; 13 - rokas sūknis; 14 - augstspiediena sūknis; 15 - noplūdes caurulīte

Degvielas noplūde ne tikai palielina tas nepamatotu izlietojumu, piesarņo apkartējo vidi, bet sistēma var iesūkt gaisu, kas krasi pasliktina motora darbību. 63. attēla dīzeļmotora degvielas pievadsistēmas shēma ar bultiņam noradītas galvenas, iespējamas dīzeļmotoru barošanas sistēmas degvielas vadu neblīvumu un iespējamas sūces vietas.

Vizualaja apskate veic arī visu redzamo barošanas sistēmas mezglu un iekartu kontroli. Kontrolējamo punktu piemērs sistēmai, kas aprīkota ar VE tipa augstspiediena sūkni, dots 64. attēla.

1

64. att. Dīzeļmotora barošanas sistēmas vizualas kontroles punkti:

1 - degvielas atplūdes šļūtenītes; 2 - sprauslu pievienošanas uzgaļi; 3- augstspiediena vadi; 4 - sūkņa vadības sviras; 5 - degvielas sūkņa pievienošanas skrūves; 6 -kvēlsveču vadi

Barošanas sistēmas tehniska stavokļa visparējai vērtēšanai ieteicams izmantot arī traucējumu simptomus un parametrus, kas noteikti diagnostejot citas spēkratu sistēmas, ka, piemēram, motora jaudu, degvielas izlietojumu, iedarbinašanas vieglumu, atgazu dūmainību, motora vibracijas un darbības troksni, kloķvarpstas griešanas frekvenci un tas novirzes dažados darba režīmos.

Ka redzams, tad vienas un tas pašas traucējumu pazīmes var rasties dažadu motora sistēmu darbības traucējumu dēļ. Tapēc traucējumus dīzeļmotoru barošanas sistēma var noteikt arī pēc šadam visparējam dīzeļmotora darbības pazīmēm.

Dīzeļmotoru grūti vai neiespējami iedarbinat, ja aizsērējis zemspiediena degvielas padeves vads, aizsērējuši degvielas filtri, degvielas sistēma iekļuvis gaiss vai ūdens, bojats zemspiediena degvielas sūknis, degvielas augstspiediena

sūknis nepareizi pievienots motoram vai tas bojats, bojatas sprauslas, vai nedarbojas degvielas parplūdes varsts. Protams, tie ir tikai daži šī traucējuma iemesli un tam par cēloni var būt cilindra - virzuļa grupas un citu motora sistēmu bojajums.

Motors darbojas nevienmērīgi, bez jūtamas dūmošanas un neattīsta pilnu jaudu, ja degvielas augstspiediena vados iekļuvis gaiss, bojats augstspiediena sūkņa regulators, bojats augstspiediena sūknis, degvielas noplūde augstspiediena vadu pievienošanas vietas, degvielai piejaukts ūdens, bojati - aizkoksējušies sprauslu izsmidzinašanas urbumi, aizsērējis gaisa filtrs, sūknis nepareizi pievienots motoram (degvielas padeve par agru). Parak agra degvielas padeve izraisa arī ,,cietu' dīzeļmotora darbību, ko raksturo asi, ritmiski klaudzieni cilindru bloka augšēja daļa.

Motors darbojas nevienmērīgi, neattīsta pilnu jaudu un dūmo, ja motors neiesildīts, ja strada ar parslodzi, bojatas sprauslas, nepareizi pievienots degvielas augstspiediena sūknis (degvielas padeve par vēlu), bojats augstspiediena sūknis un sliktas kvalitates dīzeļdegviela.

Ja iesildītam motoram dūmošana turpinas, tad ta ir pazīme, ka tas nav laba tehniska kartība.

65. attēla paradīta raksturīga bojatu dīzeļmotoru dūmošana. Pēc dūmošanas intensitates un dūmu krasas var orientējoši noteikt iespējamas barošanas sistēmas un arī citu motora sistēmu defektus un kļūmes.

65. att. Bojatu dīzeļmotoru atgazēs:

a) melni dūmi, kas liecina par bagatu degmaisījumu; b) balti dūmi - tikai daļēji sadegusi degviela, dzesēs šķidruma nokļūšana degkamera; c) zili dūmi - izdeg eļļa

Melnas atgazēs norada uz nepilnīgu degvielas sadegšanu, kam par iemeslu var būt:

defekti sprauslas, visbiežak nepietiekams degvielas izsmidzinašanas spiediens;

izdilušas augstspiediena sūkņa sekcijas;

aizsērējis gaisa filtrs;

nepareizi noregulēts degvielas iesmidzinašanas moments;

bagats degmaisījums, kas sekmē cieto daļiņu - kvēpu rašanos;

izdilis motors vai nekvalitatīva degviela.

Gaiši pelēkas atgazēs norada uz traucētu, nepilnīgu degvielas degšanu, kam par iemeslu var būt nepietiekošs spiediens kompresijas gajiena beigas vai nekvalitatīvi sagatavots degmaisījums, nekvalitatīva izsmidzinašana, vēls iesmidzinašanas moments.

Gaiši balti dūmi - tam par iemeslu var būt dzesēšanas šķidruma iekļūšana degkamera. Baltus tvaikveida dūmus rada arī cilindros neuzliesmojusī degviela.

Zilganas atgazēs paradas, ja degšanas kamera iekļūst un izdeg eļļa, tatad defekts visticamak meklējams izdilušos vai iekoksējušos virzuļa gredzenos, protams, var būt arī izdiluši cilindri, noplūde gar varstu katu blīvslēgiem.

Specializētos spēkratu servisa uzņēmumos dīzeļmotoru dūmainības vērtēšanai izmanto specialas ierīces - dūmmetrus, kas pēc specialas parbaudes programmas veic motora dūmainības kontroli dažados ta darbības režīmos.

Dūmainības mērītaju darbības princips - vērtēt dīzeļmotoru atgazēs pēc to spējas absorbēt gaismas starus.

Dīzeļmotora atgazu redzamību un caurspīdīgumu iespaido nesadegušas degvielas kvēpu daļiņu daudzums, motora eļļas daļiņas un ūdens tvaiki. Dīzeļmotoru atgazēs dūmainību iespaidojošie faktori doti 8.22. attēla.

Ar dūmainības mērītajiem var noteikt ka atgazu dūmainību %, ta arī atgazu absorbcijas koeficientu k, m'¹.

66. att. Dīzeļmotoru dūmaimbu iespaidojošie faktori

Tumšas dīzeļmotoru atgazēs nozīmē, ka tanīs palielinats kvēpu daudzums, kas parasti vērojams pieaugot motora slodzei, ka sekas straujai gaisa - degvielas maisījuma bagatinašanai. Dūmošanas robeža ir pie gaisa paruma koeficienta X=1.2.

Dīzeļmotoriem laba tehniska kartība brīvgaita cietas kvēpu daļiņas tikpat ka neizdalas un atgazēs ir caurspīdīgas, neredzamas. Pastiprinati tumši dūmi tukšgaita, nozīmē, ka traucēts degšanas process, jo slikti sagatavots gaisa -degvielas maisījums, piemēram, ja bojatas sprauslas un degviela netiek kvalitatīvi iesmidzinata, vai kļūdaini iestadīts iesmidzinašanas moments.

Degšanas procesa traucējumi izsauc pastiprinatu dūmošanu visos dīzeļmotora darbības režīmos.

Jaunakie dīzeļmotoru dūmainības mērītaji dod iespēju reģistrēt atgazu dūmainības izmaiņas, atkarība no kloķvarpstas apgriezieniem, tadejadi dodot iespēju meklēt motoram traucējumus brīva motora ieskrējiena režīma.

Tipiska atgazu dūmainības izmaiņu līkne dīzeļmotoram dota 67. attēla.

Dūmainības līkne punkta - 1 raksturo motora dūmainību tukšgaita. Nebojatam, laba tehniska kartība esošam motoram šinī punkta dūmainībai jabūt mazakai par 5% vai k=0.12m'¹ robežas. Palielinatas šo lielumu vērtības norada uz traucētu degšanas procesu.

67. att. Dīzeļmotora atgazu absorbcijas un kloķvarpstas apgriezienu

izmaiņa brīva ieskrējiena režīma. k_max=l.O5m~ ; ieskrējiena laiks t_icSk=0.7s

Punkta - 2, raksturo maksimalo dūmainību pie pilna slogojuma. Ta ka dīzeļmotors brīva ieskrējiena režīma ar pilnu slodzi strada tikai īsu brīdi, vislielaka degvielas padeve (treknakais degmaisījums) ir īslaicīga un seko dūmainības samazinašanas.

Dūmainības lielumu punkta - 3, iespaido motora kloķvarpstas apgriezienu regulators un funkcionalais degvielas padeves momenta regulators.

Dūmainības izmaiņu raksturs dīzeļmotoriem laba tehniska stavoklī tuvinati atbilst motora degvielas padeves izmaiņai, jeb gaisa paruma koeficienta izmaiņai.

Turpmako barošanas sistēmas parbaudi var veikt, parliecinoties par tas atsevišķo elementu darbību.

Degvielas zemspiediena sistēmas visparējo funkcionalo darbību var parbaudīt motoram pie ta nominaliem apgriezieniem, vērtējot ka zemspiediena degvielas sūknis padod degvielu. Tam nolūkam atvieno degvielas vadu vai atskrūvē atgaisošanas ventili pie degvielas smalka filtra un novēro izplūstošas degvielas strūklu. Degvielai japlūst spēcīga strūkla, tai jabūt nepartrauktai un viendabīgai, bez gaisa pūslīšiem. Ja strūkla ir vaja un tanī vērojami gaisa pūslīši, sīkak japarbauda smalkais degvielas filtrs, parplūdes varsts un degvielas zemspiediena sūknis.

Smalko degvielas filtru tehnisko stavokli, respektīvi, filtrējošo elementu nomaiņas nepieciešamību, nosaka parbaudot filtru caurplūdes shēmu, ko raksturo spiediena kritums pirms un pēc smalka filtra. Barošanas sistēmas parbaudi, ja ta atrodas uz motora, var veikt ar specialu spiediena testeru -manometru komplektu (sk. 68. att.). Smalko degvielas filtru, zemspiediena sūkņa un parplūdes varsta, ka arī sprauslu diagnostikai parasti izmanto manometru ar specialu uzgaļu un cauruļvadu komplektu.

68. att. Dīzeļmotora barošanas sistēmas spiediena parbaudes komplekts

uz motora

Ja spiediens degvielas maģistralē aiz smalka filtra, tatad augstspiediena degvielas sūkņa pievada, zemaks par 0.020.04 MPa (0.20.4 kg/cm ), tad degvielas padeve var kļūt stipri nevienmērīga un motoram samazinasies jauda un darbības vienmērīgums. Ja spiediens pēc smalka filtra mazaks par 0.06 MPa, japarliecinas par sistēmas parplūdes varsta tehnisko stavokli.

Ja spiediens pirms smalka degvielas filtra mazaks par 0.09 MPa, tad tas nozīmē, ka bojats zemspiediena sūknis.

Viens no visbiežak vērojamiem dīzeļmotoru barošanas sistēmas traucējumu cēloņiem ir bojatas sprauslas. Ja kada no sprauslam bojata, motors darbojas nevienmērīgi, dūmo, parkarst, neattīsta pilnu jaudu.

Lai atklatu bojato sprauslu var izmantot vienkaršu paņēmienu. Parmaiņus atvieno par 11.5 apgriezieniem augstspiediena degvielas vadu atsevišķam sprauslam. Ja, atvienojot kadu sprauslu, motora darbības ritms nemainas, tad sprausla ir bojata.

Talakai sprauslu diagnostēšanai var pielietot divus parbaudes veidus:

sprauslu parbaudot to no motora nenomontējot;

sprauslu nomontējot no motora.

Sprauslu diagnostēšana tas nenoņemot no motora. Sprauslu parbaude tas nenoņemot no motora ievērojami ietaupa sprauslu parbaudei nepieciešamo laiku un netiek izjaukts savienojumu stavoklis, nav jamaina vienreizējas blīvējošas paplaksnes zem sprauslam. Šadai parbaudei var izmantot portatīvo rokas ierīci, kas sastav no degvielas augstspiediena rokas sūkņa ar manometru (sk. 68. att.). Darbinot ierīces roksviru, pēc manometra radījuma nosaka sprauslas izsmidzinašanas spiedienu, bet izsmidzinašanas kvalitati novērtē akustiski. Izmidzinašanas skaņai jabūt specifiski asai un spalgai.

Ja sprausla regulējama ar tas gala izveidotu skrūvi un uzgriežņi, sprauslas spiedienu var koriģēt nenoņemot to no motora.

Sprauslas nomontējot no motora, parbaudi var veikt tieši pie pašiem spēkratiem, izmantojot maksimetrus vai etalonsprauslas.