Dzesçšanas sistçmas diagnostika.

Dzesçšanas sistçmas uzdevums ir aizvadît siltumu no motora darba virsmam. Motoram darbojoties, darba takts laika temperatûra cilindra var sasniegt pat 2500° C. Ta ir temperatûra, kas tuva dažu motora izmantoto metalu kušanas temperatûrai, tapçc šo siltumu nepieciešams aizvadît no motora degkameras un to aptverošajam detaïam. Dažadu motora mezglu temperatûra var bût atšíirîga (sk. 53. att.). Motora darba temperatûra parasti ir robežas no 80 lîdz 100 °C.

Motora darba temperatûrai jabût ražotaja paredzçtajas robežas. Ja darba temperatûra nav pieïaujamajas robežas, nenotiek pietiekoši efektîga degvielas izsmidzinašana, palielinas berzes detaïu izdilums, eïïas un degvielas patçriòš, pasliktinas izplûdes gazu toksiskuma radîtaji.

53. att. Motora temperatûra

Izšíir divus galvenos dzesçšanas sistçmas veidus - šíidruma dzesçs sistçmas un gaisa dzesçs sistçmas. Modernajos spçkratos aizvien plašak izmanto šíidruma dzesçšanas sistçmas. Šíidruma dzesçšanas sistçmas var bût atvçrtas un slçgtas. Mûsdienu spçkratos biežak izmanto slçgtas dzesçšanas sistçmas.

Pirms dzesçšanas sistçmas diagnostikas nepieciešams noskaidrot spçkratu îpašnieka sûdzîbas par šîs sistçmas darbîbu. Automobiïu servisa rokasgramata vai diagnostikas tehnoloìiska karte var bûtiski atvieglot diagnostiku. Veicot diagnostiku ar sistçmtesteri, var noteikt dažas dzesçšanas sistçmas izraisîtos blakusdefektus.

Viens no pirmajiem diagnostikas soïiem, lîdzîgi ka citu sistçmu diagnostika ir vizuala parbaude. Vizualaja parbaudç var noskaidrot: dzesçšanas šíidruma noplûdes vietas, dzesçšanas ventilatora siksnas partrûkšanu vai nepietiekošu spriegojumu, zemu dzesçšanas šíidruma lîmeni, parlieku lielu sûkòa troksni, radiatora aizsçrçšanos, dzesçšanas šíidruma iekïûšanu eïïa (parasti šados gadîjumos eïïa ir balta krasa), motora sadedzes produktu

nokïûšanu dzesçšanas šíidruma (novçrojot burbulîšus dzesçšanas izplešanas trauka). Biežak sastopamie dzesçšanas sistçmas defekti, kurus iespçjams noteikt vizualaja parbaudç, paradîti 54. attçla.

54. att. Dzesçšanas sistçmas galvenie defekti:

1 - ventilatora siksnas slîdçšana; 2 - sûce atplûdes kanala; 3 - bojata radiatora augšçja šïûtene; 4 - bojats termostats; 5 - partrûkusi vai vaïîga siksna; 6 - aizsçrçjis vai pilošs radiators; 7 - sacietçjušas vai pilošas caurules; 8 - sûce eïïas dzesçšanas modulî; 9 -izdilis vai pilošs ûdens sûknis; 10 - plaisa motora karterî; 11 - sacietçjušas vai pilošas apkures radiatora šïûtenes; 12 - pilošs vai aizsçrçjis krasniòas radiators

Galvenas dzesçšanas sistçmas problçmas ir saistîtas ar dzesçšanas šíidruma noplûdi, parlieku augstu vai parlieku zemu motora darba temperatûru. Dzesçšanas šíidruma noplûdes var iedalît iekšçjas un arçjas noplûdçs. Arçjo noplûžu gadîjuma tas iespçjams noteikt vizualas kontroles laika. Gadîjuma, ja noplûdes ir ïoti minimalas, vçrojamas antifrîza noplûdes pçdas gaišu kristaliòu veida. Iekšçjas noplûdes nav tik vienkarši nosakamas, jo tas saistîtas ar dzesçs šíidruma nonakšanu eïïa vai motora degkamera. 55. attçla paradîti galvenie bojajumi, kas saistîti ar virzuïgrupu.

55.att. Dzesçšanas sistçmas bojajumi, kas saistîti ar motora virzuïgrupu:

a) sûce caur galvas blîvi; b) katlakmens veidošanas uz dzesçjamam virsmam; c) cilindru èaulas un bloka savienojuma bojajums, 1 - bojajuma vieta

Gadîjuma, ja bojata ir galvas blîve, iespçjama dzesçšanas šíidruma nonakšana motora degkamera un pçc tam caur izplûdes traktu tvaiku veida izvadîta apkartçja vidç (sk. 55. att. a). Šajos gadîjumos no izpûtçja vçrojami gaiši tvaikveidîgi dûmi. Blîves dehermetizacijas dçï iespçjama arî sadedzes produktu nonakšana dzesçšanas šíidruma, kas vçrojama ka burbuïošana caur izplešanas trauku vai arî strauja desçšanas šíidruma lîmeòa palielinašanas izplešanas trauka.

Ja ka dzesçs šíidrums tiek izmantots parastais krana ûdens, iespçjama katlakmens veidošanas uz cilindra virsmas, kas samazina dzesçšanas efektivitati (sk. 55. att. b). Dažkart iespçjams cilindra èaulas plîsums vai arî slapjo èaulu gadîjuma - èaulas apakšçja blîvçjuma hermçtiskuma zudums (sk. 55. att. c). Šajos gadîjumos dzesçšanas šíidrums nonak kartera eïïa.

Sistçmas hermçtiskuma parbaudei tiek veikta testçšana, makslîgi radot nelielu spiedienu sistçma. Uz dzesçšanas sistçmas izplešanas trauka vai radiatora augšçjas atveres tiek uzstadîts specials rokas sûknis ar manometru (sk. 56. att.).

56. att. Dzesçšanas sistçmas spiediena tests:

1 - testera uzmava; 2 - radiators; 3 - manometrs; 4 - rokas sûknis

Ar rokas sûkni dzesçšanas sistçma tiek radîts spiediens, kas nav lielaks par 96 kPa. Pie šada spiediena sasniegšanas nekadas dzesçšanas šíidruma noplûdes nedrîkst bût novçrotas. Sûces gadîjuma defekts janovçrš.

Izplûdes gazu nonakšanu dzesçšanas sistçma var noteikt divos dažados veidos. Pirmaja gadîjuma izmanto specialu testeri, kuru nostiprina uz radiatora vai izplešanas trauka iepildîšanas atveres (sk.57. att.). Testerî ir iepildîts specials ar atgazçm reaìçjošs šíidrums. Ja atgazçs plûst caur šo testa šíidrumu, tas izmaina krasu.

Otra metode balstas uz gazu sastava noteikšanu pie radiatora vai izplešanas trauka atveres ar atgazu analizatoru. Atgazu analizatora zondi tur pie dzesçšanas sistçmas uzpildîšanas atveres un vçro atgazu analizatora radîjumu. Ja atgazu analizators uz radiatora gazçm nereaìç, atgazu noplûdes caur dzesçšanas šíidrumu nav.

Motora parkaršanas iemesli var bût:

zems dzesçšanas šíidruma lîmenis;

rûsas vai katlakmens uzkrašanas uz cilindru dzesçjamajam virsmam;

neatbilstoši ieregulçts aizdedzes moments;

partrûkusi dzesçšanas ventilatora siksna, bojats hidro vai termosajûgs;

dzesçšanas sûkòa defekts (kavitacijas ietekmç nodilušas lapstiòas);

dzesçšanas elektroventilatora ieslçgšanas slçdža vai vadu savienojumu defekts.

57. att. Izplûdes gazu noplûdes caur dzesçšanas šíidrumu kontrole ar specialu ierîci:

1 - gaisa paraugs; 2 - testa šíidrums; 3 - gumijas rezervuars; 4 - noplûdes testeris; 5 -radiatora atvere; 6 - radiators

Motora lçnas iesilšanas iemesli var bût:

iesprûdis termostats (atvçrta stavoklî);

neieslçdzas automatiski regulçjamais ventilators;

motora konstrukcijas nepiemçrotîba ekspluatacijai zemas temperatûras
klimatiskajos apstakïos.

Dzesçšanas sistçmas ûdens sûknim var bût trokšòaina darbîba, kam par iemeslu piedziòas varpstas sçžas, gultòa izdilums vai arî blîvçjošas daïas izdilums. Blîvçjošas daïas izdiluma gadîjuma vçrojama noplûde caur dzesçs sûkòa specialo drenažas urbumu.

Termostata parbaudi veic motoram darbojoties. Auksta motora gadîjuma dzesçšanas šíidruma cirkulacijai cauri radiatoram nav jabût. Šo cirkulaciju nosaka pataustot ar roku vai mçrot temperatûru ar distances termometru. Kad motors ir tuvu darba temperatûrai, piemçram, pie 86° C, janotiek termostata

atvçršanai un jasakas dzesçšanas šíidruma cirkulacijai caur radiatoru. Ar distances digitalo termometru mçrot termostata korpusa temperatûru var pietiekoši precîzi noteikt termostata atvçršanas momentu. Ja termostats atveras parlieku agri vai vçlu, tas ir janomaina.

Radiatoram vai izplešanas traukam ir izveidots vaciòš ar divu virzienu varstiòiem. Ja spiediens sistçma par augstu, šíidrums izplešas un gaiss var nonakt atmosfçra. Šíidrumam atdziestot notiek pretçjs process. Vizuali japarbauda vaciòa blîves tehniskais stavoklis. Radiatora vaciòu parbauda ar specialu rokas sûknîti. Pie tehniskajos normatîvos noradîta spiediena (83-110 kPa) vaciòa varstiòiem ir jaatveras. Ja varstiòi neatveras, vaciòš janomaina.

Dzesçšanas sistçmai bûtiska ir precîza ventilatora darbîba. Piedziòas siksna nedrîkst bût nepiespriegota, vaïîga. Ventilatora elektrisko ieslçgšanas slçdzi var parbaudît ar testeri. Ja dzesçšanas sistçmas šíidrums ir auksts, slçdzim jabût izslçgtam, bet pie noteiktas temperatûras (piemçram, 85 - 90° C), slçdža kontaktiem ir jasaslçdzas.

Dzesçšanas šíidrumam jakontrolç arî lîmenis, kuram jabût atbilstošam uz izplešanas trauka redzamajam atzîmçm. Dzesçšanas šíidrumam jakontrolç koncentracija, piemçram, ar hidrometru vai refraktometru. Ar šîm mçrierîcçm kontrolç šíidruma sasalšanas temperatûru, kurai jabût atbilstoši izmantojamai klimatiskajai zonai (Latvija vismaz mînus 30 - 35° C).

Dzesçšanas sistçmu kontrolei uz spçkratu paneïa var bût izvietota kontrolspuldzîte vai temperatûras radîtajs. Ja ir aizdomas par mçrierîces neprecîzu darbîbu, veic tas parbaudi. Devçja testçšanai var izmantot specialu iekartu ar variablu pretestîbu. Pievienojot devçja vieta šo ierîci pie noteiktam iekartas elektriskajam pretestîbam, radîtajam jauzrada tehniskiem normatîviem atbilstošas vçrtîbas.