Eïïas sûkòa montçšana un izmçìinašana

Eïïas sûkòa montçšana un izmçìinašana

Eïïas sûkni janoòem, jaizjauc, detaïas jaapskata. Ja ir caurejošas plaisas, korpusu janomaina. Ir atïauta necaurejošu plaisu, kuras nesniedzas lîdz darba virsmai, aizmetinašana.

Kontaktvirsmu piekïaušanas, parbaudot uz platnes, jabût ne mazak par 80 % no virsmas laukuma.

Atslabušas tapskrûves janomaina. Atïauts ne vairak par vienu reizi bojatu korpusa urbumos vîtni pargriezt uz nakošo standarta izmçru ar kapòveidîgu tapskrûvju ieskrûvçšanu. Tapskrûves resnakas daïas iegrimumam attiecîba pret korpusa gala kontaktvirsmu jabût ne mazakam par 0,5 mm. Sûkòa korpusa iekšçjos dobumus, kuri tika remontçti ar metinašanu, jaappresç ar ûdeni zem spiediena 1,6+ 0,1 MPa (16 + 1 kgf/cm2), izturot 5 minûtes.

Pa sienam ûdens tece un sûces nav pieïaujami. Vakus ar caurejošam plaisam janomaina.

Necaurejošas plaisas ir atïauts aizmetinat. Vaku urbumu bojatas vîtnes ir atïauts pargriezt uz nakošo standarta izmçru.

Vakos iepresçtos bronzas ieliktòus, kuriem ir izdilumi vai sçžas atslabinajumi, janomaina. Ir pieïaujams jauno ieliktòu arçjo diametru palielinajums no rasçjumu izmçriem ne vairak par 1 mm. Ieliktòu gala virsmas un sprostskrûves nedrîkst izbîdîties virs vaka virsmas. Pçc montažas sprostskrûves japunktç 3 punktos.

Nomainot ieliktòus, japarbauda novirze no vienada nosaukuma virsmu asu sakritîbas un novirze no ieliktòu asu un vaku gala virsmu perpendikularitates. Novirze no darba virsmu ieliktòu asu sakritîbas visos sûkòa vakos ir pieïaujama ne vairak par 0,03 mm. Novirze no ieliktòu asu perpendikularitates pret vaku gala virsmu un zobratu nedrîkst bût lielaka par 0,05 mm 100 mm garuma. Ieliktòu iesçdinašanu javeic uz temperatûru starpîbas rçíina.

Varpstas rievu nodilumus japarbauda ar robežkalibriem. Cementçtas varpstu un zobratu virsmas japarbauda ar magnçtisko defektoskopu. Zobratus un varpstas rievoto ieliktni, kuriem ir nodilums lielaks par pieïaujamo, zoba vai rievas nošíçlumi talak par 2 mm no malas, zoba vai rievas lûzumi, plaisas, korozijas bojajumi, kuri skar vairak par 10 % no zoba virsmas, iespiedumi uz zobu darba virsmas lielaki par 30 % no zoba virsmas un dziïaki par 0,3 mm, cementçjošas kartas izdrupumi- janomaina.

Asi japarbauda ar magnçtisko defektoskopu. Ja ir plaisas vai cementçjošas virsmas izdrupumi, tad varpstu un asi janomaina. Ass darba kakliòus jaatjauno ar hromçšanu vai tçraudošanu.

Vadama zobrata ieliktòus janomaina.

Ja ir plaisas, izdilumi lielaki par pieïaujamiem, atsperes vijumu lûzumi, tad varstuïa detaïas janomaina. Atsperi japarbauda uz paliekošas deformacijas neesamîbu pçc trîskartçjas tas saspiešanas lîdz vijumu saskaršanas. Ja varstuïa darba virsmu nodilums ir lîdz Ø 90 mm, tad darba virsmas jaatjauno ar hromçšanu, tçraudošanu, plazmas uzsmidzinašanu un talaku mehanisko apstradi lîdz rasçjuma izmçriem.

Sûkni piestradat un parbaudît ta ražîgumu ar dîzeïeïïu pie viskozitates (25 – 50) 10-6 m2/s (25 – 52) s St pie griešanas frekvences p = 25 C-1 (1500 apgr.) min un retinajuma pie iesûkšanas 180+ 20 mm dz. staba 75 minûšu laika.

Pie šiem parametriem un piedziòas spiediena 0,7 MPa (7 kgf/cm2) sûkòa ražîgumam jabût 110 m3/st. Piestrades laika pie piedziòas spiediena 0,8+ 0,05 MPa (8+ 0,5 kgf/cm2) jakontrolç piedziòas varstuïa atvçršanas sakumu, bet pie eïïas piedziòas spiediena 0,95+ 0,1 MPa (95+ 1 kgf/cm2) jakontrolç vaka savienojuma blîvumu ar sûkòa korpusu, ka arî visu savienojumu hermçtiskumu 30 minûšu laika.

Sûces un teces caur sienam un salaidnçm (saduram) nav pieïaujamas.

Sûkni, kurš paradîjis neapmierinošus parbaudes rezultatus un kuram janomaina atsevišías detaïas (zobratus, vakus utt.) pçc defektu novçršanas, japarbauda atkartoti atbilstoši šîm prasîbam.