Eļļošanas sistēmas diagnostika

Eļļošanas sistēmas uzdevums ir samazinat berzi un izdilumu starp kustīgajam motora daļam, ka arī aizvadīt siltumu, degšanas produktus un citas cietas daļiņas no darba virsmam. Veicot eļļošanas sistēmas diagnostiku, nepieciešams:

parliecinaties par eļļas spiedienu pēc spēkratos iemontētajam mērierīcēm

vizuali parbaudīt eļļas krasu un piemaisījumu daudzumu, piemēram, ar
eļļas piliena metodi;

audiali (ar izklausīšanos) veikt motora darbības novērtējumu;

parbaudīt eļļas noplūdes traipus automobiļa stavēšanas vieta;

piefiksēt eļļas papildinašanas biežumu un daudzumu, ka arī eļļas
nomaiņas periodiskuma ievērošanu;

motoram darbojoties, vizuali parbaudīt izplūdes gazes, vai nav novērojami
zili dūmi.

Galvenie eļļošanas bojajumi ir saistīti ar lielu motoreļļas patēriņu un biežu eļļas papildinašanas nepieciešamību, parlieku zemu vai augstu eļļas spiedienu sistēma, bojatu spiediena devēju vai spiediena indikatoru. Biežak sastopamas eļļošanas sistēmas problēmas redzamas 40. att.

Eļļas noplūde ir viens no tiem bojajumiem, kuru viegli noteikt ar vizualo apskati. Tomēr bojajuma lokalizēšana dažkart ir diezgan apgrūtinoša, jo eļļas traips var būt diezgan plašs. Tapēc ieteicama motora nomazgašana un atkartota vizuala apskate, veicot motora iesildīšanu līdz darba temperatūrai.

Eļļošanas sistēmai var būt divi noplūdes veidi: arējas noplūdes caur blīvēm blīvslēgiem un citiem savienojumiem, ka arī iekšējas noplūdes uz degkameru. Šaja gadījuma eļļa sadeg, veidojot specifisku izplūdes gazu krasu un smaržu. Lai atklatu eļļas noplūdes vietas:

paceļ spēkratus vai arī novieto tos uz apskates bedres;

kontrolē eļļas noplūdes;

40.att. Raksturīgas problēmas eļļošanas sistēma:

1 - nodiluši sadales varpstu izciļņi; 2 - sūce gar varstu vaka blīvi; 3 - izdilušas varstu vadīklas; 4 - sūce gar eļļas spiediena devēju; 5 - sūce gar korpusu savienojumiem; 6 -bijats filtra blīvējums; 7 - aizsērējis eļļas filtrs; 8 - salauzta vai bojata sūkņa piedziņa; 9 - izdilis eļļas pumpis; 10 - aizsērējis eļļas uztvērējs; 11- bojats karteris; 12 - sūce gar kartera blīvi; 13 - izdiluši motora gultņi; 14 - bojati vai izdiluši virzuļu gredzeni; 15 - sūce gar galvas blīvi; 16 - bojati varstu blīvslēgi

Motora eļļai iespējams pievienot specialu krasojošo piedevu, kas ultravioleto staru ietekme spīd, tada veida ļaujot precizēt eļļas noplūdes vietas. Eļļas noplūdes var būt gar dažadu varpstu, piemēram, kloķvarpstas galu, sadales varpstas, eļļas sūkņa, atrumkarbas primaro un sekundaro varpstu, galveno parvadu varpstu un citiem blīvslēgiem. Lielakaja daļa gadījumu bojats ir blīvslēgs, tomēr iespējami arī gadījumi, kad izdilusi ir blīvslēga sēžas vieta.

Šajos gadījumos nepieciešama izdilušas vietas pulēšana. Dažu jaunako konstrukciju motoriem , piemēram kloķvarpstas priekšēja blīvslēga blīvējoša virsma ir izveidota mainamas bukses veida, kas izdiluma gadījuma ļauj to talak ekspluatēt apliekot otradi, bet nepieciešamības gadījuma arī nomainīt.

Par iekšējo eļļas noplūdi liecina būtisks eļļas patēriņš un zilganas krasas izplūdes gazes. Eļļa degkamera var nonakt gar izdilušiem eļļas gredzeniem vai arī varstu blīvslēgiem. Vecakiem motoriem varstu blīvslēgi var būt zaudējuši elastīgumu un nenodrošinat nepieciešamo blīvējumu.

Viena no pirmajam parbaudes operacijam ir eļļas līmeņa kontrole ar mērtaustu. Dažiem automobiļiem izveidots specials eļļas līmeņa mērītajs un ta radījumu var redzēt uz mērinstrumentu paneļa, motora iedarbinašanas brīdī. Eļļas līmenim jabūt starp mertausta augšējo un apakšējo atzīmi. Ja līmenis ir par zemu, javeic eļļas papildinašana. Gadījuma, ja līmenis par augstu, janoskaidro vai eļļa nav nonakusi degviela.

Lai veiktu eļļas spiediena testu, motoram pievieno eļļas spiediena mērīšanas manometru (sk. 50. att). Manometra pievienošanu var veikt eļļas spiediena devēja urbuma vai arī cita šim nolūkam paredzēta urbuma, kas savienots ar motora centralo eļļošanas maģistralo kanalu.

50. att. Motora eļļas spiediena noteikšana:

1 - eļļas filtrs; 2 - manometrs; 3 - kontroliekartas adapters; 4 - kontroliekartas cauruļvads

Motoram darbojoties nolasa eļļas spiedienu. Eļļas spiedienam brīvgaita jabūt 140 - 200 kPa robežas, bet darbojoties ar paaugstinatiem apgriezieniem, piemēram, kad kloķvarpstas rotacijas frekvence ir puse no nominalajiem apgriezieniem n_e = 0.5-n_enom, eļļas spiedienam jabūt no 40 līdz 60 kPa.

Viens no primarajiem eļļošanas spiediena diagnostikas veidiem ir eļļas spiediena lampiņa. Ja eļļas spiediena lampiņa pie motora brīvgaitas apgriezieniem iedegas, kvēlo, un motora darbība dzirdami neraksturīgi trokšņi, motoru nepieciešams apturēt un veikt kontroli. Iemesli var būt:

zems eļļas līmenis, vai sašķidrinajusies eļļa (eļļa nonakusi, piemēram, degviela);

bojati motora gultņi vai eļļas sūknis;

ieķīlajis spiediena redukcijas varsts;

aizsērējis eļļas uztvērēja sietiņš (sk. 8.49. att. 10 poz.) vai arī bojata iesūkšanas caurule.

Eļļas spiediens var būt arī par augstu. Tas iespējams filtra caursišanas gadījuma. Iespējama arī spiediena redukcijas varsta iesprūšana aizvērta stavoklī vai redukcijas varsta atsperes parlieku liela cietība. Spiediens var būt paaugstinats arī ja ir augsta eļļas viskozitate vai aizsērējis eļļas padeves maģistralais kanals. Būtisks eļļošanas sistēmas defekts ir eļļas sūkņa izdilums. Eļļas sūkņa izdiluma konstatēšanai var veikt mērījumus (sk. 51. att.).

Spēkratos pieļaujams izmantot tikai tiem ražotaja paredzētas eļļas, kuram ir atbilstoša viskozitate un citi kvalitates radītaji. Nav pieļaujams izmantot eļļas, kas nav paredzētas izmantošanai motoru eļļošanai, piemēram, transformatoru eļļu, jo šīm eļļam var nebūt eļļošanas īpašību.

Ieteicams ievērot prasības eļļam atbilstoši klimatiskajiem apstakļiem. Dažkart spēkratu ražotaji rekomendē ziema izmantot eļļas, kas pie zemam temperatūram mazak sabiezē un atvieglo motora iedarbinašanu.

51.att. Eļļas rotorsūkņa mērījumi:

a - arēja zobrata mērīšana; b - iekšēja zobrata mērīšana; c - sūkņa vaka paralelitates parbaude; 1 - mērtausts; 2 - eļļas sūkņa vaks; 3 - taisna šķautne (virsma)

Rotorsūknim ar mikrometru nosaka arēja zobrata un iekšēja zobrata izdilumu. Šo detaļu izmēriem jabūt pieļaujamajas robežas. Ja eļļas sūknis ir samontēts, nosaka ta iekšēja zobrata radialo spēli (sk.52. att.). Mērījumus javeic vismaz divas plaknēs ik pēc 90°.

Līdzīgi veicami arī arējas sazobes zobratu sūkņu mērījumi.

52. att. Eļļas rotorsūkņu spēles mērījumi:

rotorsūkņa zobratu spēles kontrole: 1 – arējais zobrats; 2 – iekšējais zobrats; b) eļļas rotorsūkņa korpusa un rotora atstarpes kontrole: 3 – sūkņa korpuss

Ja eļļas spiediens ir nominalo vērtību robežas, bet eļļas spiediena indikatora lampiņa kvēlo, nepieciešams veikt spiediena kontroles sistēmas diagnostiku. Parbauda eļļas spiediena indikatoru, savienojot ta vadu ar masu. Indikatora lampiņai ir jaiedegas. Pirms šada testa noteikti jaiepazīstas ar spēkratu ražotaja diagnostikas rekomendacijam, vai šada savienošana ar masu ir pieļaujama.

Dažiem spēkratiem ir eļļas kartera ventilacijas sistēma, kas parasti savienota ar ieplūdes kolektoru. Kartera ventilacijas sistēma regulari jatīra. To diagnosticē, veicot vizualo apskati. Sistēmas aizsērēšanas gadījuma palielinata kartera gazu spiediena ietekmē var notikt blīvslēgu izspiešana vai citi hermētiskuma bojajumi.