Motora diagnostika pēc trokšņiem un vibracijam.

Motora un transmisijas mezglus var diagnosticēt pēc to trokšņiem. Trokšņi rodas attiecīgajos mezglos un izplatas apkartēja vidē, piemēram, gaisa. Motora trokšņus var izraisīt gazu dinamiskie procesi cilindra - sadegšana, ieplūde, izplūde, regulari, cikliski sitieni neprecīzos salagojumos un haotiskas svarstības, kas saistītas ar berzes procesu. Motoram darbojoties visi šie trokšņi var rasties vienlaicīgi, tadēļ tie parklajas un veido gadījumrakstura svarstību procesus, ko var nosaukt par trokšņa spektru. Vibroakustiskas diagnostikas galvenais uzdevums ir lietderīgo trokšņa signalu izdalīšana no kopēja trokšņu spektra un to atšifrēšana.

Svarstības elastīga vidē izplatas viļņu veida. Svarstību procesa galvenie parametri ir frekvence jeb periodiskums un līmenis, jeb amplitūda. Sarežģītas trokšņa un vibraciju reģistrēšanas ierīcēs trokšņus reģistrē ar mikrofonu, bet vibracijas - ar pjezoelektriskiem devējiem. Šie signali var tikt novadīti uz osciloskopa ekranu. Vienkaršakas ierīcēs izmanto stetoskopu, kuram nolasošais elements izveidots tērauda stienīša veida (sk. 4. att.).

4. att. Spēkratu diagnostikas stetoskops

Lai veiktu kvalitatīvu motoru diagnostiku ar stetoskopu, jabūt pietiekoši lielai pieredzei, lai atšķirtu trokšņus, ko dod atbilstoša mezgla vai detaļas defekts. Dažkart tiek dotas specialas konkrēta motora trokšņa noteikšanas shēmas, kuras noradīti motora atbilstošo mezglu kontroles punkti. Ar stetoskopu var lokalizēt arī tadus diagnostikas trokšņus, ka zobsiksnas piedziņas rullītis. Ja šada veida diagnostiku neveic, konkrēta rullīša defekta noteikšana ir stipri apgrūtinata.

Akustiskaja diagnostika var ņemt vēra trokšņus iespaidojošos faktorus:

trokšņi, kas rodas atsitoties detaļam vienai pret otru savstarpēja salagojuma, būtiski atšķiras gan no cilindra dažadu taktu trokšņa, gan no berzes izraisītajiem trokšņiem;

katrs trokšņojošais detaļu paris rada savas svarstības;

samazinoties salagojuma spraugai (piemēram, motoram sasilstot), var izmainīties ka trokšņa līmenis, ta arī trokšņa ilgums;

trokšņa raksturs var mainīties atkarība no motora slodzes režīma un rotacijas frekvences.

Konkrētu motora agregatu defekta stavokli var labak saklausīt pie konkrētas motora rotacijas frekvences.

Kloķa - klaņa mehanisma tehnisko stavokli nosaka, izklausot ar specialu vibroakustikas aparatūru noteiktas vietas. vai arī vienkarši ar stetoskopu, kas apgadats ar austiņam, taustu un impulsu pastiprinataju.

Pirms diagnosticēšanas motoru iesilda līdz dzesēšanas ūdens temperatūrai 85-95° C, pēc tam izklausa cilindrus noteikta secība pie maziem apgriezieniem un tos pakapeniski palielinot.

Raksturīgais troksnis un tam atbilstošie defekti:

dobjš troksnis visa cilindra garuma, kas palielinas pie slodzes, liecina par atstarpes palielinašanos starp cilindru un virzuli. Čirkstoņa vai skrapēšanas liecina par sliktu eļļošanos, kam var sekot virzuļa iesprūšana.

klana augšējas galvas ieliktņa izdilumu nosaka, izklausot cilindru pret virzuļa AMP. no maziem apgriezieniem strauji parejot uz vidējiem. Skaļi, augsta toņa tikšķi liecina par Šī gultņa izdilumu, līdzīgi, tikai metaliski sitieni liecina par detonaciju.

augstas skaņas tikšķi virzuļa AMP pie vidējiem apgriezieniem liecina par virzuļa pirksta izdilumu, bet ZMP pie maziem apgriezieniem- par gredzenu lūzumu (vai atstarpi starp gredzeniem un virzuļa rievu):

klana apakšēja gultņa izdilumu nosaka, izklausot cilindru pret virzuļa ZMP pie maziem un vidējiem motora apgriezieniem: kluss, vidēja toņa troksnis liecina par klana apakšēja gultņa izdilumu vai arī ieliktņa pagriešanos, bet skaļš, metalisks- par klana gultņa daļēju izkušanu un lielu spēli.