Motora ģeometrisko parametru mērīšana.

Visprecīzak par mezglu vai agregatu detaļu tehnisko stavokli var spriest pēc to ģeometriskajiem izmēriem. Motora diagnostikai izmantojamas mērierīces var iedalīt divas pamatgrupas:

mērierīces, kuras izmanto motora ģeometrisko parametru ieregulēšanai. Pie šīs grupas ierīcēm pieder galvenokart dažada veida tausti, kalibri un spraugmēri. Ierīces kalpo gan mezgla tehniska stavokļa diagnostikai, gan arī regulēšanai;

mērierīces, kuras izmanto motora detaļu ģeometrisko izmēru noteikšanai. Šīs grupas mērierīces parasti izmanto gadījumos, kad atbilstoša detaļa jau demontēta no motora, vai arī demontētas citas detaļas ērtai mērījumu veikšanai.

Kaut arī ģeometrisko parametru mērīšanas ierīču izmantošana neatbilst klasiskajai diagnostikas definīcijai (tehniska stavokļa noteikšana bez agregatu izjaukšanas), šo metodi plaši izmanto gadījumos, kad motors pakļauts tekošajam remontam. Praksē to sauc par defektēšanu, kas ir specifisks diagnostikas paveids.

Motoram ir vairaki precīzi izgatavoti mezgli un detaļas, kas ekspluatacijas laika maina savu izmēru. Lielai daļai šo mezglu tehniskaja literatūra atrodami dati par pieļaujamajiem izmēriem. Šo izmēru noteikšanai izmanto dažada veida mikrometrus. Iekšēja izmēra precīzai noteikšanai var izmantot mikrometriskos iekšmērus. šie iekšmēri parasti nav universali un neaptver plašu mērījumu spektru. Mikrometrisko iekšmēru mērīšanas robežas var būt daži milimetri.

Tadēļ nepieciešams izvēlēties konkrētajas detaļas izmēram atbilstošos iekšmērus. Divi iekšmēri, kas paredzēti dažadu diametru urbumu mērīšanai apskatami 5. attēla.

Dziļakus urbumus, piemēram, cilindru iekšējo virsmu ieteicams mērīt vairakos, vismaz trijos līmeņos. Mērījumu veic arī pagriežot iekšmēru par 90°, lai noteiktu urbuma ovalitati.

5. att. Iekšmēri,

Augšēja josla (5 mm attaluma no cilindru bloka augšējas plaknes) cilindri praktiski neizdilst. Tapēc par izmaiņam mērījumos starp augšējo un apakšējo joslu var spriest par cilindru izdilumu. Cilindru remontu veic, ja konstatē, ka izdilums parsniedz maksimali pieļaujamo lielumu 0,1 -0,15 mm, tad cilindru izvirpo līdz tuvakajam virzuļu remontizmēram (palielinatu par 0,4 vai 0,8 mm), atstajot uzlaidi 0,03 mm honešanai. Pēc tam cilindrus honē, izturot tadu diametru, lai pēc izvēlēta remontvirzuļa spēle starp virzuli un cilindru būtu izgatavotajas rūpnīcas noteiktaja instrukcija.

Biežak iespējamie motoru cilindru bloku defekti: katlakmens nogulsnes uz iekšējam dzesēšanas telpu sienam; plaisas vai lūzumi; cilindru čaulu darba virsmu izdilums. Cilindru galvu defekti: cilindru galvas deformacija, plaisas, lūzumi, vītņu bojajumi, sadales varpstas gultņu izdilums, varstu ligzdu izdilums vai bojajumi.

Parbaudīt motora cilindru bloka, cilindru, cilindru galvas tehnisko stavokli - parbauda ar linealu un spraugmēru (skatīt 6.att.).

6.att. Cilindru galvas tehniska stavokļa parbaude.

Mērījumus cilindra izdiluma noteikšanai veic ar indikatoriekšmēru(skatīt 47.att.) trijos šķēlumos un divas plaknēs (skatīt 48.att.), sakot no cilindru bloka augšējas daļas 10 mm attaluma, cilindra vidusdaļa un 10 mm attaluma no cilindra apakšējas daļas, motora garenvirziena un škērsvirziena. Lai

Parbaudīt virzuļu gredzenu atbilstību cilindram. Ielikt virzuļa gredzenu cilindra augšdaļa, ar virzuli pabīdīt aptuveni 15 mm dziļi un ar taustiem izmērīt spraugu starp gredzena galiem (skatīt

7.att. Spraugas mērīšana starp gredzena galiem.

Ja ta ir lielaka par 0.4 mm gredzeni ir nodiluši, tie janomaina.