Motoru atgazu sastava kontrole.

Pēc motora izplūdes gazu jeb atgazu komponenšu tehniska sastava var spriest par motora tehnisko stavokli, bet īpaši par barošanas sistēmas tehnisko stavokli vai regulējumu, atgazu recirkulacijas sistēmas, atgazu neitralizatora, X devēja tehnisko stavokli. Diagnosticējot atgazu sastavu, veic motora regulēšanu, īpaši brīvgaita.

Vairakas no atgazēm ir toksiskas, piemēram, CO, NO_X, CH un cietas daļiņas jeb kvēpi. Gandrīz katra no šīm komponentēm ilgstoša laika posma var izraisīt dažada veida saslimšanas, bet dažas no tam ir kancerogēnas - vēzi izraisošas. Tomēr arī parējas atgazēs, piemēram, CO2 , kaut arī ir netoksiskas, negatīvi ietekmē apkartējo vidi. CO₂ balanss gaisa tiek izjaukts un tas veicina planētas visparīgo sasilšanu jeb siltumnīcas efektu. Tadas atgazu komponentes ka N2, O2, H₂0, neatstaj negatīvu ietekmi uz apkartējo vidi. ES jauno automobiļu sertifikacija izvirzītas ļoti stingras prasības dažadu izplūdes gazu komponentēm dažados automobiļa darbības režīmos. Otto motora, ar darba tilpumu 1.41, izplūdes gazu sastava eksperimentalas vērtības un degvielas patēriņš pie brīvgaitas apgriezieniem atkarība no gaisa paruma koeficienta X apskatamas 60. attēla.

60. att. Otto motoru atgazu sastava un degvielas patēriņa Q_t izmaiņa atkarība no gaisa paruma koeficienta X

Par optimalu regulējumu Otto karburatormotoriem tiek uzskatīts X robežas no 1.10 līdz 1.25. Šaja zona vērojams labakais degmaisījuma sadedzes process un optimalais izmešu sastavs. Otto motoriem ar elektroniski regulējamu degvielas iesmidzinašanas sistēmu X tiek ieregulēts ļoti tuvu pie 1. Uz šadu atgazu sastavu tiek rēķinata arī atgazu neitralizatora darbība. Pie citiem regulējumiem atgazu neitralizators pilnība var netikt gala ar savu pamatuzdevumu. Ka redzams, ieregulējot parlieku treknu degmaisījumu ap X = 0.82, degvielas patēriņš brīvgaita ir gandrīz divas reizes lielaks neka pie labi noregulēta motora (sk. 60. att.).

Iepriekš iztirzato komponentu noteikšanai izmanto dažada veida atgazu analizatorus. Atgazu analizatori pēc darbības veida var būt periodiskas darbības un nepartrauktas darbības. Periodiskas darbības atgazu analizatoru pamattrūkums ir apgrūtinata operatīvas motora regulēšanas kontrole. Sakuma javeic mērījums, pēc tam regulēšana, bet pēc tam kontrole. Neprecīzas regulēšanas gadījuma, regulēšanas operacijas jaatkarto, dažkart pat vairakkartīgi. Šī iemesla dēļ periodiskas darbības atgazu analizatorus izmanto ļoti reti, bet priekšroku dod nepartrauktas darbības mērierīcēm.