Rapsi ražojošas Zemnieku saimnieciskas darbības raksturojums

Zemnieku saimniecība „Gobas” atrodas Bauskas rajona, kura graudaugu audzēšana ir viena no pamatnozarēm, pateicoties lielu un līdzenu lauku platībam. Zemnieku saimniecības īpašuma ir trīs zemes gabali, kopa sastadot 177.23 hektarus 230333.00 LVL vērtība. Apskatamaja perioda rapša audzēšanai tiks apstradati 130 hektari. Ziemas rapsis tiks audzēt 90 hektaros, bet vasaras, 40 hektaros. Ziemas rapša audzēšanai zemnieku saimniecība jau ir izdarījusi ieguldījumus iepriekšēja gada, un lai tos varētu iekļaut peļņas vai zaudējumu aprēķina tos nepieciešams uzskaitīt:

Tabula Nr. 1. Ražošanas izmaksas

*N-P-K+S = Slapeklis - Fosfors - Kalijs + Sērs

Sēklas cena veidojas sēklas cenu par kilogramu reizinot ar sēklas izlietoto daudzumu uz hektara reiz hektaru skaits, tatad 3 x 5 x 90 = 1350 LVL

Mineralmēslu iegade 165 / 250 x 90 = 3712.50 LVL

Lai iegūtu kopējas iepriekšēja gada ieguldījumu izmaksas, klat pieskaitamas arī administratīvas izmaksas (darba izmaksas):

Tabula Nr. 2. Ražošanas administratīvas izmaksas

Saskaitot ražošanas un administratīvas izmaksas iegūstam kopējo iepriekšēja gada ieguldījumu summu [ 7171.50 + 350.10 = 7521.60 LVL ]

3.1. Ražošanas tehnika

Rapša audzēšana ir visai dargs prieks, tapēc, lai pietiekami noslogotu zemes apstrades tehniku un transportu ražas parvadašanai, jasak vismaz ar 10 ha vai jasadarbojas ar tuvako šīs kultūras audzētaju. Planojot platības, jaatceras, ka rapsi atkartoti viena vieta var sēt ne atrak ka pēc 3 – 4 gadiem. Šīs kultūras audzēšanai nav piemērotas parak mitras, glejotas, kūdrainas augsnes ar sliktu ūdens caurlaidību un aizsērējušam melioracijas sistēmam (bieži vien bebru aktīvas darbības rezultats!) un nekoptiem, aizaugušiem melioracijas gravjiem. Lai izvairītos no bora trūkuma, rapsi nevajadzētu audzēt svaigi kaļķota augsnē.

Zemnieku saimniecībai „Gobas” pieder lauku apstrades, sēšanas, miglošanas, mēslošanas, ražas novakšanas un transportēšanas tehnika. Sēšanai tiek izmantota universala kombinacijas sējmašīna „Amazone”, kura kultivē lauku, nošļūc to, iesēj rapsi un noblietē zemi viena reizē. Lauku apstradei tiek izmantots John Deer traktors, bet ražas novakšanai zemnieku saimniecības īpašuma ir John Deer kombains. Uzskaitīšu šo tehniku aprēķinot nolietojumu bilances sastadīšanai.

Tabula Nr. 3. Tehnikas nolietojuma izmaksas

Tabula Nr. 3, redzama summa, kas peļņas vai zaudējumu aprēķina paradīsies pie nolietojuma izmaksam. Nolietojuma summa visai saimniecības tehnikai ir 11467.80 LVL.

3.2. Rapša sēklas iegades un sēšanas izmaksas

Vasaras rapsi sēj agrak par vasaras graudaugiem. Sēkla dīgst jau +5 °C temperatūra, bet optimala temperatūra ir +10+15 °C. Rapsis var izturēt salnas līdz -4 °C, taču jarēķinas, ka dīgļlapu stadija vasaras rapsis pret salu ir visneizturīgakais. Ziemas rapsim optimalais sējas laiks Latvija ir no 10. līdz 15. augustam (Kurzemē, Zemgalē vēlakais laiks ir 25. augusts, Latgalē, Vidzemē – 20. augusts). Jo atrak ziemas rapsis iesēts, jo lielakas ir ta parziemošanas iespējas.
Sēklu iestrada 2 – 3 cm dziļuma. Parasti izsēj 2 – 6 kg/ha. Sējai drīkst izmantot tikai sertificētu sēklu, kas kodinata ar insekticīdu. Kodne pret insektu bojajumiem dīgstu aizsarga līdz trīs nedēļam. Sēklas labakai birstamībai mēdz papildus apstradat ar talku, bet putnu atbaidīšanai pievieno specifisku krasvielu (rapša sēkla mēdz būt spilgti sarkana, violeta, spīdīgi melna u.c.).
Rapsi sēj rindstarpas (12,5 vai 15 cm). Plašos laukos veido tehnoloģiskas sliedes.
Ja pavasarī uz katru ziemas rapša lauka kvadratmetru ir saglabajušies 15 – 30 normali augi, ir cerības iegūt vismaz vidēju ražu. Ja mazak – lauku ieteicams parart un taja iesēt vai nu vasaras rapsi, vai citu kultūru. [2]

Ņemot vēra Latvijas klimatiskos apstakļus, visaugstakas ziemas rapša ražas var iegūt Zemgalē un Kurzemē. Vasaras rapsis labi jūtas visur, arī Vidzemē un Latgalē, kur, protams, var audzēt arī ziemas rapsi, taču tam ir lielaks izsalšanas risks. Bez klimatiskajiem apstakļiem svarīgs ir arī augsnes tips, planota augu maiņa, ka arī pirmapstrades un realizacijas iespējas. [3]

Uzskaitot rudens ieguldījumus uzzinajam par ziemas rapša sēklas izmaksam, tas sastadīja 1350 LVL par 90 hektariem. Aprēķinot vasaras rapša sēklas izmaksas uzzinasim kadi ir kopējie sēklas iegades izdevumi.

Tabula Nr. 4. Vasaras rapša sēklas un sēšanas izmaksas

Sēklas cena veidojas sēklas cenu par kilogramu reizinot ar sēklas izlietoto daudzumu uz hektara reiz hektaru skaits, tatad 5 x 5 x 40 = 1000 LVL

Kopējas sēklas izmaksas ir 1350 + 1000 = 2350.00 LVL

Vasaras rapša sēklas iegades izmaksam pieskaitot sēšanas un administratīvas (darba) izmaksas iegūsim pavasara ieguldījuma kopējas izmaksas.

Tabula Nr. 5. Sēšanas administratīvas izmaksas

Kopējo pavasara ieguldījumu aprēķina, saskaitot sēklas, sēšanas (dīzeļdegvielas) un administratīvas izmaksas 1000.00 + 364.80 + 19.20 = 1384.00LVL

3.3. Lauku apstrade

Ja ziemas rapsi vēlas audzēt atmata, zemi sak gatavot jūnija, vispirms lauku apstradajot ar glifosfata preparatiem. Pēc 2 – 3 nedēļam to uzar 22 – 25 cm dziļuma. Vēl pēc 2 – 3 nedēļam kultivē vai šļūc un ecē. Vasaras rapsim zemes sagatavošanu pavasara sējai uzsak iepriekšēja gada augusta (daudzgadīgas nezales apkaro ar glifosfata preparatiem, veic dziļaršanu). Pavasarī arumu kultivē. Pirmssējas kultivacija javeido līdzena lauka virsma un 2 – 2,5 cm dziļa sēklu gulta, lai tam varētu piekļūt augsnes mitrums.

Sausa pavasarī vai vasara parlieku irdenu augsni pirms sējas pieveļ, lai pēc lietus neveidotos augsnes garoza. Īpaši uzmanīgi sagatavo malainu augsni. Ja virskarta apkalst, sēklai nav saskares ar augsnes mitrumu un ta nedīgst. Veicot augsnes irdinašanu, taja var iestradat augsnes herbicīdu – treflanu (2 – 4 l/ha). [4]

Vasaras rapsim pavasarī uz aruma vai pēc kultivēšanas izkliedē nepieciešamo mineralmēslu devu. Ziemas rapsim izkliedē pilnu fosfora un kalija devu un līdz 2/3 paredzēto slapekli tīrviela.

Zemes uzaršanas, ka arī daļa no apstrades izmaksam tika aprēķinatas jau rudens ieguldījuma. Kopējas lauku apstrades izmaksas veidos rudens ieguldījuma izdarītas izmaksas + vasaras izmaksas, kuras sevī ietver lauku mēslošanu un miglošanu.

3.4. Mēslošanas izmaksas

Pētījumi rada, ka vienas tonnas sēklu ražas veidošanai rapsim ir nepieciešams aptuveni 55 kg slapekļa (devas uzradītas tīrvielas), 25 kg fosfora, 50 kg kalija, 50 kg kalcija, 18 kg sēra, 10 kg magnija. Vasaras rapsim visu nepieciešamo fosforu un kaliju iestrada pamatmēslojuma, bet ziemas rapsim papildmēslojumu dala divas daļas. Pirmo dod, kad atjaunojusies veģetacija (2/3 – 1/2 no paredzētas kopējas devas), otro parasti pēc 2 – 3 nedēļam, kad rapsis sasniedzis 25 – 30 centimetru garumu.

Rapša sējuma mikroelementam boram ir 4 – 5 reizes lielaka iznese neka graudaugiem, tapēc rūpīgi jaseko, vai augi necieš no bora trūkuma. Tikpat svarīgs ir arī sērs, kas pastiprinati nepieciešams visiem eļļas augiem.

Tabula Nr. 6. Mēslošanas izmaksas

Tabula Nr. 6, ir aprēķinatas kopējas mēslošanas izmaksas mēslojot laukus ar Amonija Nitratu:

Pieskaitot administratīvas (darba) izmaksas, kas sezonas laika ir 1.50 LVL par stundu uzzinasim kopējas mēslošanas izmaksas:

Tabula Nr. 7. Mēslošanas administratīvas izmaksas

Kopējas mēslošanas izmaksas veido mineralmēslu, degvielas un darba izmaksas kopa, tatad 193.80 + 8180.00 + 40.80 = 8414.60 LVL

3.5. Miglošanas izmaksas

Ar rapsi (īpaši vasaras) apsētos laukus modri uzmana svītrainais spradzis un krustziežu spīdulis. Spradzis posta lielakoties silta un saulaina laika, kad spēj apgrauzt visus vasaras rapša dīgstus, pat pirms tie paradījušies virs augsnes, un sējumus sak likvidēt no lauka malas. Lietaina un drēgna laika spradži ir mazkustīgi. Paradoties īstajam lapam, tie vairs nespēj nopietni kaitēt rapsim. Spradžu apkarošanai lieto deci, fastaku, karate, ar insekticīdiem kodinatu sēklu.

Spīduļa vabole un kapurs boja rapša pumpurus un ziedus. Tie iet boja. Atveroties ziedpumpuriem, lauka apstradi ar insekticīdiem drīkst veikt tikai pēc saules rieta un pirms saullēkta.

Divdīgļlapju nezales apkaro jau rapša priekšauga laukos, bet viendīgļlapju nezaļu ierobežošanu ar herbicīdiem veic sējuma. Treflans iznīcina divdīgļlapju dīgstošas nezales, bet ar butizanu jauzmanas – to nedrīkst lietot pēc salnas, jo tad tas iedarbojas arī uz rapsi. Kad rapsim ir vismaz divas īstas lapas, ušņu (rozetes stadija),nesmaržīgo kumelīšu un mīkstpieņu apkarošanai var izsmidzinat lotrelu. [5]

Tabula Nr. 8, ir aprēķinatas kopējas miglošanas izmaksas miglojot laukus ar karate, pret kukaiņiem un Teredoks pret nezalēm visus 130 ha.

Tabula Nr. 8. Miglošanas izmaksas

Pieskaitot administratīvas (darba) izmaksas, kas sezonas laika ir 1.50 LVL par stundu uzzinasim kopējas miglošanas izmaksas:

Tabula Nr. 9. Miglošanas administratīvas izmaksas

Kopējas miglošanas izmaksas veido mineralmēslu, degvielas un darba izmaksas kopa, tatad 296.40 + 2101.80 + 62.40 = 2460.60 LVL

3.6. Ražas novakšanas izmaksas

Ziemas rapsis parasti nogatavojas jūlija vidū, vasaras – augusta beigas, bet, ja vēlu iesēts, – oktobrī. Rapša gatavību var noteikt pēc lauka nokrasas – kulšanai gatavs lauks ir brūngani pelēks, sēkla – brūngani melna, melna. Sēklu gatavību var parbaudīt, viegli uzsitot pa paksteni – tas nedaudz grab. Diemžēl gatavas rapša sēklas viegli izbirst pat spēcīga vēja. Nelabvēlīgos laika apstakļos vai, ja lauks ir nelīdzens, rapsis mēdz nogatavoties nevienadi. Tad veic izlases kulšanu (atstajot vēl negatavas zonas nobriešanai). Ja ziemas rapsis ir pargatavojies un sēklas mitrums ir mazaks par 10 %, ražu vac vēlas vakara vai agras rīta stundas, kad gaisa mitrums ir salīdzinoši augsts. Vasaras rapsis Latvijas apstakļos līdz šadai kondīcijai nonak ļoti reti.

Rapša sēklai pēc izkulšanas līdz pirmapstradei janonak 4 – 12 stundu laika, jo liela sabēruma tas sakarst un zaudē savu kvalitati.

Rapsis tiek nokults ar John Deer kombainu un aizgadats uz kooperatīvu „Latraps” ar kravas auto SCANIA,

Tabula Nr. 10. Kulšanas izmaksas

Transporta izmaksas tiek aprēķinatas attiecinot kravas ietilpību pret nokulto daudzumu, tada veida iegūstot reisu skaitu. Ņemot radītajus no Tabulas Nr, 13, ir zinams, ka novakta raža ziemas un vasaras rapsim kopa ir 490 tonnas. Kravas auto SCANIA kravietilpība ir 15 tonnas rapša, tatad ir javeic 33 reisi. Kooperatīva „Latraps” filiale „Ciņi” no lauka atrodas 15 km, pieskaitot vidējo radītaju 1 km uz reisu transporta parvietošanas pa lauku piebraucot kombainam, iegūstam uz reisu 16 km. Savukart nobrauktie kilometri viena reisa turp un atpakaļ sastada 32 km.

Tabula Nr. 11. Transporta izmaksas

Aprēķinot administratīvas (darba) izmaksas kulšanai un transportam iegūsim kopējas ražas novakšanas izmaksas:

Tabula Nr. 12.

Kopējas ražas novakšanas izmaksas ir 225.00 + 240.77 + 1037.40 = 1503.17 LVL

3.7. Kaltēšanas, tīrīšanas izmaksas un realizacija

Realizējot rapsi kooperatīva „Latraps” cena par katru izaudzēto ziemas un vasaras rapša tonnu ir 165.20 LVL

Tabula Nr. 13

Izmaksas, kas saistītas ar realizaciju ir rapša tīrīšana un kaltēšana, šos pakalpojumus sniedz kooperatīvs „Latraps” , šads pakalpojums zemnieku saimniecībai izmaksa 3.50 LVL pa tonnu. Kopa ir izaudzētas 270 tonnas ziemas rapša un 80 tonnas vasaras rapša, tadejadi varam iegūt kopējas kaltēšanas un tīrīšanas izmaksas:

350 t x 7.00 LVL = 2450.00 LVL

Citi ienakumi

Akcīzes atmaksa par iegadato degvielu 0.16 santīmi par litru. Degviela tika iegadata tikpat daudz cik patērētie degvielas litri - 7442.40

Kopējas izmaksas par degvielu 7442.40 x 0.57 = 4242.17 LVL

Atmaksajama summa 7442.40 x 0.16 = 1190.78 LVL

Hektarmaksajumi 10400 LVL ( 50 Ls Latvijas + 30 Ls no ES x 130 ha)

3.8. Administratīvas izmaksas nodokļiem

Kopējas administratīvas (darba) izmaksas jasaskaita, lai aprēķinatu kopējo Iedzīvotaju nodokli darbiniekam, ka arī valsts obligatas sociala nodokļa iemaksas. Uzradītas administratīvas izmaksas ir uzradītas neto vērtība, ta ka reali izmaksas palielinasies uz nodokļu summu.

Tabula Nr. 14. Darba algas aprēķins

Bruto algai pieskaitot darba devēja VSAOI izmaksas iegūstam administratīvo izmaksu kopsummu, kura tiks iekļauta peļņas vai zaudējumu aprēķina.

1002.20 + 241.43 = 1243.63 LVL