Riteņa – motora bloka salikšana, Lokomotīves izmēģinajumi pēc remonta, Lokomotīves galīga salikšana (komplektēšana)

Riteņa – motora bloka salikšana, Lokomotīves izmēģinajumi pēc remonta, Lokomotīves galīga salikšana (komplektēšana)

Pēc arējas saliekamo daļu apskates (riteņpari ar buksēm un elektrodzinēji), kuri nonakuši salikšana uzsak riteņa-motora bloka komplektaciju, tas būtu ta:

izraudzīt un pielagot motorass gultņu ieliktņus lai nodrošinatu normalas atstarpes eļļai, uzspīlējumu un sēžu ieliktņiem guļvieta, ass spēli elektrodzinējam uz riteņpara ass;

vilces reduktora lai nodrošinatu normalu zobu saķeri zobu parnesē detaļu izraudzīšana;

vilces reduktora apvalka daļu izraudzīšana.

Salikšana tiek veikta ta:

Tiek uzstadīts elektrodzinējs uz paliktņa motorass gultņu guļvieta uz augšpusi. Karkasa guļvieta ievieto ierievjus saskaņa ar marķējumu, ieliktņus. Ar kranu paceļot riteņpari novieto to ieliktņos. Pēc tam uz riteņpara ass kakliņa ievieto otrus ieliktņus saskaņa ar marķējumu. Katra gultņa vaka iekšpusē ieliek kasti ar dakti un aizver vaku. Pēc vaku stiprinajumu skrūvju pievilkšanas parbauda salikšanas kvalitati, vilces reduktora zobu saķeri, ja nepieciešams veic regulēšanu.

Lokomotīves izmēģinajumi pēc remonta.

Lokomotīve pēc salikšanas iziet stacionaro (reostatu) un izmēģinašanu ceļa pēc galvena remonta, ka arī no tekoša remonta, neskatoties uz to, ka atsevišķi mezgli tika parbaudīti stacionari uz stendiem.

Rūpnīca reostata izmēģinajumi ļauj parbaudīt kopa saistīto daļu to aprīkojuma montažas kvalitati, noregulēt elektrisko shēmu lai iegūtu nepieciešamo vilces ģeneratora raksturlīkni taja vienlaicīgi parbaudot dīzeļdzinēja un dzesēšanas iekartas, ka arī citas vienības , kuras uzstadītas uz dīzeļlokomotīves ramja.

Depo pēc reostata izmēģinajumiem tiek veikts izmēģinajuma brauciens, dīzeļa-ģeneratora ierīces pieregulēšana zem slodzes, elektriskas shēmas pieregulēšana vienlaicīgi parbaudot ierīču montažas kvalitati.

Izmēģinajuma brauciens pēc galvena un TR-3 remontiem tiek veikts ar vilcienu uz maģistralajiem ceļiem lai veiktu ekipažas daļas, riteņu-motoru bloku, elektriskas shēmas regulēšanu, bremžu un pneimatisko iekartu kontroli.

Dīzeļlokomotīves krasošana

Virsbūve janomazga un janotīra. Bojatas krasojuma vietas janotīra līdz metalam un, pirms krasošanas, janogruntē, janošpaktelē un jaslīpē. Virsbūves arējas virsmas, taja skaita arī mašīnista kabīne, janokraso.

Ratiņi, bremžu iekartas, dīzeļģenerators un palīgierīces janokraso līdz to uzstadīšanai uz dīzeļlokomotīves. Līdz dīzeļģeneratora uzstadīšanai janokraso zemdīzeļa sile.

Uz virsbūves jauzkraso trafareti, sērija, numuri un uzraksti, Latvijas dzelzceļa simboli, ka arī izpildīta remonta trafareti. Uz mašīnista kabīnes pieres daļam ar fluorescējošo emalju jaatjauno kontrastjoslas.

Lokomotīves galīga salikšana (komplektēšana)

Bloks un karteris.

Dīzeļdzinēja ūdens sistēma līdz tas izjaukšanai janopresē ar spiedienu 0,4 MPa 5 minūšu laika. Remonta un montažas procesa jaatjauno visu bloka savienojumu hermētiskums.

Bloks un karters jaiztīra, japarbauda to stavoklis. Nepieciešamības gadījuma, plaisu atklašanai, jaizmanto krasaina defektoskopija. Apskatot bloku, īpaša vērība japievērš metinašanas šuvju veselumam, japarbauda, vai nav plaisu pamatgultņu balstu piešuvju zonas, vadības un vertikala parvada nodalījumos, pie kartera lūkam.

Plaisas jaaizmetina. Atļauts atstat vienu plaisu, bet ne garaku par 120 mm, pamatgultņa balsta piemetinašanas šuvēs. Visa bloka nedrīkst būt vairak par divam šadam plaisam. Plaisu gali jaizurbj.

Japarbauda, apklaudzinot, bloka ar karteru savienojuma sastiprinašanas detaļu pievilkšanas drošums. Atslabušas detaļas japievelk, nederīgas janomaina.

Jaatjauno kartera apskates lūku vaku hermētiskums. Prasībam neatbilstošas atsperes janomaina. Lūku vaku blīves janomaina ar jaunam, neatkarīgi no to stavokļa. Kartera režģi, sarozījušies vai ar caursistam vietam, jaremontē. Režģi, kuru derīga platība ir samazinata vairak par 25%, janomaina.

Izplūdes kolektori un karbas jaattīra no piededžiem un katlakmens. Jaiztīra gaisa resīveri. Izplūdes kolektori un karbas ar sūcēm, kuras konstatētas nopresējot dīzeldzinēja ūdens sistēmu, jademontē un janopresē atsevišķi. Izplūdes karbas ar plaisam janomaina. Kolektoru ūdens dobumu hermētiskums jaatjauno ar metinašanu. Japarbauda katra demontēta kolektora sadures virsmas plaknība. Neplaknība (rozīšanas) vairak par l mm visa kolektora garuma janovērš uzmetinot iztaisnošanas šuves.

Izplūdes karbu sadures (ar kolektoriem) virsmam, pēc to galīgas piestiprinašanas blokam, jaatrodas viena vertikalaja plaknē, kura ir paralēla kloķvarpstas asij. Relatīvais pakapjveidīgums bloka garuma nedrīkst parsniegt 0,3 mm. Kolektori japievieno izplūdes karbam izmantojot blīvējošas starplikas, iepriekš parklajot tas ar cilindru eļļas un grafīta maisījumu, bet no kolektora puses - ar mīnijkrasu. Izmantot šim nolūkam elastomēru GEN-150 (V) ir aizliegts.

Izplūdes logu nesakrišana pieļaujama līdz 5 mm, bet ūdens parplūdes - līdz 3 mm. Atļauta izplūdes kolektoru logu malu lēzena (45° leņķī) apvīlēšana.

Cilindru čaulas

Cilindru čaulas jademontē no bloka to defektēšanai un remontam.

Demontētas, ka arī rezerves čaulas jaglaba vertikala stavoklī.

No bloka izņemtas čaulas janotīra, janopresē un japarbauda, vai nav plaisu, īpaši pie adapteru caurumiem. Čaulu un to apvalku defektē. Čaulas ar galējo izdilumu, metala apkusumiem uz darba virsmas, dziļam skrambam un plaisam, neatkarīgi no izmēra un izvietojuma, janomaina.

Vietējos noberzumus un nelielas skrambas uz čaulas darba virsmas atļauts noņemt apstradajot ar dimanta abrazīvu vai honēšanu.

Čaulas maksimala izdiluma zona izveidojušos pakapienu, ja tas parsniedz 0,15 mm, janovērš mehaniski apstradajot, izveidojot laidenu pareju, vai ar honēšanu. Ieplūdes un izplūdes logu asas malas janoapaļo radiusa 2-3 mm, talak pulējot ar tūbas ripu, izmantojot pieslīpēšanas pastu.

Vītņu bojajumi čaulas adapterurbumos janovērš apstradajot pēc remontizmēra M33xl, bet bojata vieta adaptera vara gredzenam jaatjauno ar frēzi līdz tīram, noņemot minimalu metala slani. Pie tam, čaulas vītņurbumu (sprauslu adapterim) asīm jabūt perpendikularam gan čaulas gareniskajai asij, gan arī vara gredzena piekļaušanas virsmai.

Čaulas vītņurbumu malas no degkameras puses janoapaļo radiusa 2 mm. Arēja vītnes mala no adaptera puses jaapstrada pēc izmēra 2 mm x 45°.

Minimali pieļaujamais vītnes garums adapteram čaula 9,7 mm. Noņemot cilindra čaulas apvalku, visi gumijas blīvgredzeni, neatkarīgi no to stavokļa, janomaina ar jauniem.

Hermetizējot cilindra čaulas ar apvalku savienojumu vietas, jaizpilda šadas prasības:

a) uzspīlējums starp čaulu un apvalku jaatjauno līdz rasējuma izmēriem, uzaudzējot čaulas ribu sēžas vietas vai ar elektrodzirksteļu paņēmienu, bet čaulas un tas apvalka blīvējuma vietas - ar elastomēru GEN-150 (V) vai ta aizstajēju;

b) čaulas dzesēšanas dobums jaattīra no nogulsnēm un katlakmens. Atļauts atstat talakai ekspluatacijai čaulas, kuram ir ūdens apskalojamo virsmu korozijas bojajumi dziļuma līdz 3 mm;

c) katra čaula jasamontē ar savu apvalku, para izjaukšana pieļaujama tikai čaulas vai apvalka braķēšanas gadījuma. Uzspīlējumiem starp saparotajam detaļam jaatbilst rasējuma prasībam, bet apvalka arējas virsmas mešanas attiecība pret samontētas čaulas darba virsmu nedrīkst parsniegt 0, l mm;

d) rievas gredzeniem rūpīgi jaiztīra līdz gredzenu uzstadīšanai. Uzstadot gredzenus uz čaulas, nedrīkst pieļaut to sagriešanos. Šim nolūkam jaizmanto speciala montažas ierīce. Pēc gredzenu uzstadīšanas, tie ar specialu rullīti janoveltņo rievas. Gredzeniem jaizceļas no rievam par 1,3 — 1,9 mm, vienmērīgi visa aplocē;

e) apvalks, pirms uzsēdinašanas uz čaulas, jasasilda līdz 70 -100°C temperatūrai elektriskaja krasnī, vai ar indukcijas paņēmienu. Apvalks uz čaulas jauzsēdina ta, lai sakristu čaulas adapterurbumu un apvalku attiecīgo caurumu asis (pieļaujama asu nesakrišana 1,0 mm), ka ari detaļu saparojuma kontrolrises. Asu sakrišana jakontrolē indikatorkrana adapterurbuma ieskrūvējot kalibru - aizgriezni. Čaulas ovaluma (pirms un pēc samontēšanas ar apvalku) starpība nedrīkst parsniegt 0,08 mm;

f) lai parbaudītu čaulas un apvalka blīvējuma vietu hermētiskumu, samontēta cilindra čaula janopresē;

g) apvalka adaptercaurumu iekšējas malas (ja apvalks tiek noņemts no čaulas) janotīra līdz metaliskam spīdumam un japarklaj ar diviem bakelītlakas vai elastomēra GEN-150 (V) vai ta aizstajēja slaņiem.

Uzstadot cilindru čaulas bloka, jaievēro šadas prasības:

a) bloka čaulas jauzstada savas vietas. Derīgas dota dīzeldzinēja čaulas nomainīt ar rezerves čaulam ir aizliegts. Līdz uzstadīšanai katra čaula japielaiko bloka. Čaulai (bez arējiem gumijas gredzeniem) janolaižas bloka no sava svara. Uz jaunajam bloka uzstadamajam čaulam jaiezīmē attiecīgs marķējums;

b) čaulu arējie blīvgredzeni janomaina ar jauniem, neatkarīgi no to stavokļa;

c) uzstadot čaulu ar gumijas gredzeniem bloka, zem nenostiprinatas čaulas atloka, tausta platnīte 0,07 mm ieiet nedrīkst. Katra čaula bloka jauzstada ta, lai pēc nostiprinajuma uzgriežņu galīgas pievilkšanas nerastos tas deformacija. Pēc čaulu uzstadīšanas bloka, jaizmērī to darba virsmas. Mērījumi javeic divas plaknēs (perpendikulara un paralēla kloķvarpstas asij) un trijas joslas katra virzuļa gajiena. Pie tam, pirmajai mērīšanas joslai jaatrodas kontaktzona ar pirmajiem diviem virzuļa gredzeniem, virzulim atrodoties iekšēja maiņas punkta - IMP, otrajai - kontaktzona ar šiem gredzeniem, virzulim atrodoties arēja maiņas punkta - AMP, bet trešajai - pie čaulas galiem (10 - 15 mm attaluma). Ovalumu (pirms un pēc uzstadīšanas bloka) starpība ekspluatacija bijušai čaulai nedrīkst parsniegt 0,08 mm, bet jaunai - 0,05 mm visa čaulas garuma. Pie tam, čaulas darba virsmas diametram jabūt ne mazakam par 207 mm. Čaulas izplūdes logus nedrīkst aizsegt izplūdes karba. Lai novērstu aizsegšanu, atļauta karbas logu malu apvīlēšana. Aizliegta izplūdes kolektoru un karbu nostiprinajuma detaļu papildpievilkšana bez atkartotas čaulas deformacijas parbaudes. Ja tika veikta detaļu papildpievilkšana, pirms un pēc šīs operacijas čaulas iekšējais diametrs tajas pašas mērījumu vietas nedrīkst atšķirties vairak ka par 0,03 mm. Pie tam, čaulas diametrs nedrīkst būt mazaks par 206,97 mm;

d) ūdens pievadīšanas un novadīšanas īscauruļu gumijas gredzeni un paronīta starplikas, ka arī adapteru gumijas gredzeni janomaina ar jauniem. Adapteru vara blīvgredzeni jaapspaida uz preses, lai likvidētu nelīdzenumus, un jaatkvēlina;

e) pirms adapteru uzstadīšanas čaula, to vītņota daļa japarklaj ar grafīta ziedi. Adapters japievelk ar spēka momentu 250 - 300 N-m (25 - 30 kgf-m). Vara blīvgredzena apspaides josliņas platums, gan no čaulas, gan arī adaptera puses, nedrīkst būt mazaks par 4 mm, adaptera vītņotais gals nedrīkst būt izbīdīts cilindra. Adaptera uzgriežņi japievelk vienmērīgi ar spēka momentu 30⁺⁵ N-m (3,0 kgf-m). Pirms virzuļu uzstadīšanas japarbauda samontēta dīzeļdzinēja visu ūdens sistēmas savienojumu blīvums. Nopresējot, ūdens noplūdes savienojumos nav pieļaujamas.

Kloķvarpstas un to gultņi

Pirms jebkura apakšējas kloķvarpstas pamatgultņa izjaukšanas japarbauda ieliktņu blīvums sēža, spraugas eļļai, spraugas starp kloķvarpstas kakliņiem un ieliktņiem gultņu vakos, ka arī kloķvarpstas aksiala brīvkustība balstatturgultnī. Augšējas kloķvarpstas pamatgultņi jaizjauc, kloķvarpsta janoņem, javeic tas defektoskopija un apmērīšana.

Ieliktņu iesēdinašanas blīvumu gultņu ligzdas noteic, apklaudzinot ieliktņu galus ar mīksta metala amuriņu, pēc gultņa ieliktņu galu izvietojuma attiecība pret gultņa ligzdas atdales plaknēm, ka arī pēc spraugam ieliktņu galu sadurē, starp ieliktņu aizmugures dalu un gultņa ligzdu.

Sprauga eļļai pamatgultņi jamērī ar taustu vertikalaja plaknē varpstas ass virziena:

a) apakšējas kloķvarpstas gultņos:

- kad vilces ģeneratora enkura varpsta ir atvienota visos balstos, izņemot 11.

- starp varpstas kakliņiem un nestradajošiem ieliktņiem;

- kad vilces ģeneratora enkura varpsta ir savienota ar kloķvarpstu, l - 7. balstos

- starp varpstas kakliņiem un nestradajošiem ieliktņiem, bet 8., 9. un 10. balsta

— starp varpstas kakliņiem un abiem ieliktņiem;

b) augšējas kloķvarpstas gultņos, visos balstos, izņemot 11. - starp varpstas kakliņiem un abiem ieliktņiem;

c) 11. — balstatturgultnī, salīdzinot samontēta gultņa un varpstas kakliņa diametru mērījumu rezultatus, pie kam, jaņem vēra varpstas kakliņa vismazakais diametrs un gultņa - vislielakais diametrs vertikalaja plaknē.

Par spraugas eļļai īsto lielumu pieņem spraugu no katras gultņa puses lielumu pussummu.

Apakšējas kloķvarpstas kakliņu 'karašanas' japarbauda vertikalaja plaknē ar taustu starp varpstas kakliņu un stradajošo ieliktni no abam ieliktņa pusēm. Par 'karašanas' īsto lielumu pieņem spraugas maksimalo nozīmi.

Demontētas gultņu mezglu detaļas un kloķvarpstas janotīra, jaapskata un jaapmērī. Detaļas jaizšķiro, nederīgas janomaina. Lai nepieļautu kloķvarpstas izliekumu, tai jabūt novietotai uz četriem balstiem (uz l, 6, 9, un 12.pamatgultņu kakliņiem). Varpstu kakliņiem jabūt aizsargatiem pret bojajumiem.

Dīzeļdzinēju kloķvarpstas ar jebkura izmēra un izvietojuma plaisam janomaina. Uz kloķvarpstam aizliegts veikt jebkadus metinašanas vai uzkausēšanas darbus.

Atļauts ekspluatēt kloķvarpstas uz kuru kakliņiem, bez jaunu kloķvarpstu izgatavošanas tehniskajos nosacījumos norunatiem defektiem, ir riņķveida risēs dziļuma līdz 0,1 mm un līdz diviem iesitumiem ar kopējo platību līdz 100 mm². lesitumu dziļums nedrīkst parsniegt l mm. Rišu asas malas un iesitumu malas janoapaļo un janopulē.

No dīzeļdzinēja demontētai kloķvarpstai jaizmērī un janoteic kakliņu nodiluma (ovaluma un koniskuma) lielums. Kloķvarpsta, ja tai ir kaut viena kakliņa galējs nodilums, janomaina.

Vizuali japarbauda gultņu ieliktņu stavoklis. Ieliktņi janomaina, jar­tajos ir plaisas;

antifriktīva slaņa izkusums vai izdrupums jebkura zona platība virs 10 cm . Mazaki bojajumi nestradajoša zona jalokalizē, notīrot līdz veselam metalam;

uz antifriktīvas virsmas ir skrambas, kuru platums parsniedz 3 mm;

nodilums parsniedz: bronzas - babīta ieliktņiem 0,15 mm, svina bronzas un tērauda — alumīnija - 0,1 mm. Par ieliktņa nodilumu

uzskatama biezuma lieluma, kas iespiests sanu gala, un faktiska biezuma starpība;

to nodiluma nevienmērīgums (pakapjveidīgums) starp blakus gultņu vakos atrodošamies ieliktņiem parsniedz 0,05 mm;

svina bronzas ieliktņu piestrades parklajuma nodilums līdz bronzai parsniedz 15% no ieliktņa platības.

Ja ir nepieciešams nomainīt vairak par 4 ieliktņiem palielinatas spraugas eļļai, galēja nodiluma vai nevienmērīga nodiluma, salīdzinot ar blakus gultņu ieliktņiem, dēļ, janomaina visi ieliktņi, kuri atrodas šīs kloķvarpstas gultņu vakos.

Ja tiek nomainīti visi ieliktņi, jauno ieliktņu biezumam jaatbilst nomainamo ieliktņu sakotnējam biezumam ar precizitati ± 0,01 mm. Atļauts uzstadīt visus ieliktņus ar lielaku biezumu, attiecība pret sakotnējo par vienu un tadu pašu lielumu, ja tiek nodrošinata normala sprauga eļļai.

Nomainot atsevišķus ieliktņus, jauna ieliktņa biezumam jaatbilst nomainama ieliktņa faktiskajam biezumam, pie tam, pakapj veidīgums starp blakus balstu stradajošajiem ieliktņiem nedrīkst parsniegt 0,05 mm. Ieliktņu pakapjveidīguma noteikšanai jaizjauc abi blakus atrodošies gultņi, bet, ja nomaina 1. vai 12. balsta stradajošo ieliktņi - tad divi tuvakie gultņi.

Balstatturgultņu ieliktņi janomaina, kad ir palielinata aksiala sprauga starp ieliktņa galu un kloķvarpstu salīdzinot ar 1.pielikuma noradīto lielumu. Šī kontrole javeic līdz ieliktņu izņemšanai.

Pirms jauno ieliktņu uzstadīšanas japarbauda to biezums 12 mm attaluma no atdales plaknes, kam jabūt par 0,1 - 0,13 mm mazakam par ieliktņa vidusdaļas biezumu, ka arī jaizmērī 'parsnieguma' (uzspīlējuma) lielums, kuram jaatbilst 1.pielikuma noradītajam. Šaja pielikuma noradītie 'parsnieguma' lielumi doti kontrolierīces gultas diametra un izvirpojuma augstuma nominalajiem izmēriem.

Kontrolierīces gultas diametra un izvirpojuma augstuma faktiskajiem izmēriem jabūt noradītiem uz šīs ierīces ar precizitati līdz trešajai decimaldalskaitla zīmei.

Kontroles rezultata iegūtie 'parsnieguma' lielumi jasalīdzina ar maksimalo un minimalo 'parsnieguma' lielumu, ņemot vēra ierīces gultas faktiska diametra un nominala diametra starpību;

Ierīces gultņa ligzda apspaidītie ieliktni, kuriem ir nepieciešamais 'parsniegums' (uzspīlējums) un pareiza aizmugures daļas forma, apklaudzinot ar 2 kg smagu vara amuru, nedrīkst parvietoties; starp šo ieliktņu galiem, ka arī starp aizmugures daļam un gultņa ligzdu nav pieļaujamas spraugas. Sajas vietas 0,03 mm tausts ieiet nedrīkst. Jauno stradajošo ieliktņu aizmugures daļu piekļaušanai, parbaudot to ar krasu, jabūt vienmērīgai un ne mazakai par 70% virsmas. Normalas ieliktņa aizmugures daļas virsmas piekļaušanas sasniegšanai, atļauta šis virsmas šaberēšana.

Gultņu mezglu nostiprinajuma detaļas jaapskata. Detaļas ar nodilumu, plaisam, norautam, izstieptam vītnēm, ka arī ar ievērojamiem vītņu iesitumiem, janomaina.

Katras kloķvarpstas gultņu mezgli janokomplektē ar ieliktņiem, ievērojot šadas prasības:

-derīgie ieliktņu pari un stradajošie ieliktņi (gadījuma, kad tika izbraķēts nestradajošais ieliktnis), agrak stradajušie dotaja dīzeldzinēja, jauzstada savas gultņu ligzdas;

- pamatgultņu stradajošo ieliktņu pakapj veidīgums nedrīkst parsniegt noteikto normu. Par pakapjveidīgumu uzskatama vienas gradacijas stradajošo ieliktņu biezuma (to vidusdaļa) vislielaka starpība. Pakapjveidīgumu noteic ne mazak ka pēc triju blakus atrodošos balstu gultņu stradajošiem ieliktņiem. Ja šo gultņu ieliktņu gradacijas ir dažadas, aprēķinot nomainama ieliktņa biezumu jaņem vēra ieliktņu biezuma starpība pēc gradacijam;

-spraugam eļļai gultņos un to lielumu starpībai vienas kloķvarpstas gultņos, ka arī kloķvarpstas aksialajai brīvkustībai, jabūt normas robežas. Spraugas eļļai kloķvarpstas pamatgultņos jaregulē, nomainot nestradajošos ieliktņos, bet, ja ir janovērš arī pakapj veidīgums - tad nomainot stradajošos un nestradajošos ieliktņus;

-gultņu vaki un to nostiprinajuma detaļas, dažadu konstruktīvo izpildījumu stradajošie un nestradajošie ieliktņi (ar eļļošanas rievam un bez tam) jaatlasa atbilstoši uz tiem esošajam marķējumam. Šo detaļu marķējuma neievērošana ir aizliegta! Ja marķējuma uz detaļam nav, tas jaiezīmē pēc komplektēšanas atbilstoši rasējumam.

Gultņu mezglu montažas procesa, bez augstak minēta, jaievēro šadas prasības:

-viena komplekta detaļas (gultņa vaks, nostiprinajuma detaļas, stradajošie un nestradajošie ieliktņi) uz dīzeldzinēja jasamontē atbilstoši marķējumam;

-detaļu kontaktējošas virsmas janoslauka ar tīram bezplūksnu salvetēm, bet berzes virsmas japarklaj ar dīzeļeļļu;

-bultskrūvju un tapskrūvju uzgriežņi japievelk vienmērīgi līdz galīgas pievilkšanas zīmju sakrišanai. Ja šo zīmju nav, tad nostiprinajuma detaļu pievilkšana javeic atbilstoši tehnoloģiskas instrukcijas noradījumiem;

-pēc gultņu mezglu samontēšanas kvalitates parbaudes, nostiprinajuma detaļas janodrošina pret atskrūvēšanos.

Šķelttapas, atsper paplaksnes un citasdrošinajuma detaļas jauzstada tikai jaunas;

-gultņu eļļas pievadcaurulītēm jabūt tīram, nebojatam bez sagriezumiem un parliekumiemunsamontētamievērojot tehniskas prasības. Pilnīgi samontētajos kloķvarpstas gultņos japarbauda:

a) spraugas eļļai un šo spraugu starpība vienos varpstas gultņos un kloķvarpstas aksiala brīvkustība. Summarajam diametralajam spraugam eļļai jabūt 1.pielikuma noradītajas robežas. Spraugam starp ieliktņiem un kakliņiem, 12 mm attaluma no ieliktņu sadurēm, jabūt 0,12 - 0,25 mm robežas;

b) apakšējas kloķvarpstas kakliņu piekļaušanas stradajošajiem ieliktņiem. Starp stradajošajiem ieliktņiem apakšēja daļa un kloķvarpstas 1 — 11. kakliņiem (kad vilces ģeneratora enkura varpsta ir atvienota) 0,05 mm tausts ieiet nedrīkst. Kloķvarpstas parlikšanas gadījuma vilces ģeneratora enkura varpsta obligati jaatvieno.

Ja vilces ģeneratora enkura varpsta ir savienota ar kloķvarpstu, tad starp 1-7. balstu stradajošajiem ieliktņiem un attiecīgajiem kloķvarpstas kakliņiem 0,05 mm tausts nedrīkst ieiet dziļak par 10 mm. 8 - 10. un 11.balstu gultņos starp kloķvarpstas kakliņu un ieliktni apakšēja daļa pieļaujama sprauga, kuras lielums var parsniegt 0,05 mm.

c) visos augšējas kloķvarpstas balstos spraugu starp varpstas kakliņiem un vaka ieliktņiem starpība, salīdzinot ar blakus •atrodošamies balstiem, nedrīkst parsniegt 0,1 mm;

d) kloķvarpstu aksialajai brīvkustībai (atturgultnī) jaatbilst 1.pielikuma noradītajam lielumam;

e) ieliktņu stavokļa orientacija gultņu ligzdas. Gultņu ligzdas un

ieliktņu sadures vietu nesakrišana atdales plaknē nedrīkst

parsniegt 2 mm; i) ieliktņusēžasblīvumsgultņuligzdas.Starpieliktņa

aizmugures daļu un gultņa ligzdu 0,03 mm tausts ieiet nedrīkst; g) nostiprinašanas detaļu un eļļas pievadcaurulīšu nostiprinajuma

drošums un nodrošinajums pret atskrūvēšanos. Ja tiek nomainīti visi apakšējas kloķvarpstas stradajošie ieliktņi (varpstas parlikšana) vai tiek nomainīta pati kloķvarpsta, japarbauda un janocentrē no jauna dīzeļdzinēja un vilces ģeneratora enkura varpstas.

Nomainot atsevišķus ieliktņus, kad dotas kloķvarpstas visi pamatgultņi netiek izjaukti, jaievēro šadas papildprasības:

a) apakšējas kloķvarpstas 7 - 11. un 12. balstu stradajošo ieliktņu nomaiņa javeic, kad vilces ģeneratora enkura varpsta ir atvienota;

b) pēc 12. balsta stradajoša ieliktņa nomaiņas japarbauda dīzeļdzinēja kloķvarpstas un vilces ģeneratora enkura varpstas centrējums.

Pamatgultņu vaki jaapskata un javeic to magnētiska vai krasaina defektoskopija. Vaks ar caurejošu plaisu, ka arī ar dziļiem darba virsmas iesitumiem, janomaina. Vakos jaatjauno izgriezumu uzgriežņiem fazītes (noapaļojumi). Vakus ar necaurejošam plaisam atļauts atjaunot ar metinašanu, veicot pasakumus, lai nepieļautu deformaciju. Pēc metinašanas darbiem ieliktņa piekļaušanas virsma japarbauda ar konduktoru pēc krasas. Piekļaušanai jabūt vienmērīgai un ne mazakai par 90% virsmas. Nepieciešamības gadījuma javeic šaberēšana.

Uzstadot izbraķēta vaka vieta citu (rezerves) vaku, ka ari atjaunojot normalo uzspīlējumu 'papēdīšos' (izmēri 62 un 382 mm), lai nodrošinatu gultņu ligzdu asu sakrišanu un minimalu to pakapjveidīgumu, jaievēro šadas prasības:

a) nomainot jebkuras kloķvarpstas vaku, pielagošanas darbi javeic ar tehnoloģiskas varpstas palīdzību. Tehnoloģiskas varpstas diametram jabūt 242 mm un garumam – ne mazakam ka par trim balstiem;

b) tehnoloģiskajai varpstai jabalstas uz galīgi nostiprinato blakus balstu vaku nesošajam virsmam un brīvi japagriežas (pagriežot ar roku);

c) rezerves vaks japielago bloka 'papēdīšiem' ta, lai sprauga starp vaku un tehnoloģisko varpstu neparsniegtu 0,05 mm 90° loka, uzspīlējums starp 'papēdīšiem' būtu normas robežas, bet tehnoloģisko varpstu varētu pagriezt ar rokam;

d) pielagojot atļauts apstradat tikai vaka un bloka 'papēdīšu' slēgvirsmas. Vaka un bloka virsmu, ar diametru 242 mm kuram piekļaujas ieliktņi, apstrade nav pieļaujama;

e) nepieciešama uzspīlējuma 'papēdīšos' sasniegšanai ir atļauta vaka slēgvirsmu uzaudzēšana ar elektrodzirksteļu paņēmienu, vibrobloka - vai elektrouzkausēšanu. Pēdēja gadījuma javeic pasakumi, lai nepieļautu vaka deformaciju;

f) no jauna uzstadītais vaks ir jamarķē atbilstoši nomainīta vaka marķējumam;

g) jaizdara gultņa nostiprinajuma uzgriežņu pievilkšana atbilstoši tehnoloģiskas instrukcijas prasībam un uz nostiprinajuma detaļam jaiezīmē galīgas pievilkšanas zīmes.

Vertikalais parvads

Līdz vertikala parvada izjaukšanai, ar indikatorierici jaizmērī sanu sprauga starp parvada zobratu zobiem, ka arī japarbauda apakšējas kloķvarpstas apsteidze un, ar krasu, jaiezīmē rievu savienojumu detaļu

orientētais stavoklis. Pēc tam parvads ir jademontē un jaizjauc, detaļas janotīra un japarbauda to stavoklis. Vērpstieņa varpstai un vertikala parvada varpstam javeic magnētiska defektoskopija. Detaļas ar plaisam janomaina. Mazais zobrats jademontē tikai ta nomaiņas nepieciešamības gadījuma, vai arī, kad ir jaatjauno ta sēža uz varpstas.

Bojato detaļu izbraķēšana, atjaunošana, vītņu, ierievju, rievu, konisko nekustīgo (presēto) savienojumu, ka arī ritgultņu mezglu un zobparvadu montēšana javeic atbilstoši šo Noteikumu 2.nodaļas noradījumiem.

Rievu savienojumu detaļas ar galējo nodilumu janomaina ar jaunam.

Komplektējot samontēšanai vertikala parvada detaļas, jaievēro šadas prasības:

a) derīgas detaļas, taja skaita arī saparotas, jauzstada savas agrakajas vietas atbilstoši marķējumam;

b) nepieciešama uzspīlējuma nodrošinašanai, balstatturgultņu komplekts jaatlasa ta, lai iekšējiem gredzeniem (ar regulējošo gredzenu starp tiem) esot pievilktiem (saspiestiem), sprauga starp arējiem gredzeniem (ar starpgredzenu starp tiem) zem 20 kgf slodzes būtu 0,03 - 0,05 mm. Pie tam, arējo gredzenu šaurajiem galiem jabūt pavērstiem vienam pret otru. Spraugas lieluma regulēšana javeic izmainot starpgredzena biezumu. Komplekta detaļam jabūt iezīmētam ar vienu numuru. Šī komplekta atsevišķu detaļu nomaiņa nav pieļaujama;

c) bez jebkadiem iebildumiem janodrošina noteiktie uzspīlējumi starp varpstu un lodīšu gultņa iekšējo gredzenu (0,015 — 0,05 mm), ka arī starp varpstu un rullīšu gultņa iekšējo gredzenu (0,03 - 0,06 mm) un balstatturgultņu komplektu pievilkšanas spēka moments 1400 - 1700 N-m (140-170 kgf-m), obligati izmantojot tarēto uzgriežņatslēgu. Citadi var atslabt un tikt bojats gultņu mezgls, ka arī var notikt vertikala parvada zobratu zobu lūzums. Aizliegts uzstadīt spraišļieliktni ar atslabušu vai iztrūkstošu ierievi, jo arī tas novedīs pie gultņu mezgla bojajumiem;

d) nomainot zobratu, janoregulē zobparvada sazobe (izraugoties atbilstoša biezuma starpgredzenu starp mazo zobratu un vertikala parvada varpstas apcilni un starplikas starp lielo zobratu un kloķvarpstu), atbilstoši šo Noteikumu 2.nodaļas prasībam;

e) vērpstieņa varpstu ar paliekošo griezes deformaciju, kuras dēļ apakšējas kloķvarpstas apsteidze, to parbaudot, neparsniedz 1,5°, var uzstadīt uz dīzeļdzinēja ar nosacījumu, ka tai nav

plaisu un rievotas daļas radiala mešanas, griežot varpstu centros, neparsniedz 0,05 mm;

f) līdz vērpstieņa varpstas montažai japarbauda rievu sajūgs un janocentrē attiecība pret parvada augšējas daļas rumbu. Rievu sajūga arējas virsmas mešanas attiecība pret varpstas griešanas asi nedrīkst parsniegt 0,05 mm. Detaļu orientētais stavoklis jafiksē uzstadot tapas.

Parvadu uzstadot uz dīzeldzinēja, javeic šadas montažas -regulēšanas operacijas:

a) janoregulē zobparvadu sazobe. Regulēšana javeic kloķvarpstam atrodoties darba stavoklī, izmainot starp parvada apakšējas un augšējas daļas korpusiem, ka arī starp zobratu un kloķvarpstas atloku uzstadamo starpliku paketi. Parvada un bloka kontaktējošam virsmam jabūt tīram, bez iesitumiem un atkarpēm. Regulējošas starplikas jaapspaida uz preses;

b) dīzeldzinēja kloķvarpstas sava starpa jasavieno ar vērpstieņa varpstu ta, lai apakšēja kloķvarpsta apsteigtu augšējo par kloķa pagriešanas leņķi 12⁺¹°. Kloķvarpstu orientēta stavokļa parbaude javeic ar speciala šablona palīdzību pirma cilindra augšējam virzulim atrodoties iekšēja maiņas punkta (IMP). Regulēšana javeic uz rievu sajūga detaļu relatīvas pagriešanas rēķina;

c) eļļas pievadcaurulītes janostiprina ta, lai to uzgaļi būtu vērsti uz parvada zobratu zobiem.

Līdz vertikala parvada nodalījuma apskates lūku aiztaisīšanai japarliecinas, ka visas nostiprinajuma detaļas ir droši nostiprinatas, nodrošinatas pret atskrūvēšanos, bet nepiederošie priekšmeti ir novakti.

Lai netiktu izkropļotas gazes sadales fazes un būtu novērsta dīzeldzinēja intensīva dūmošana degvielas paragras iesmidzinašanas dēļ, jaizmērī brīvgajiena faktiskais lielums vertikala parvada rievu savienojumos, ievērojot šadu secību:

a) augšējai kloķvarpstai esot nekustīgai (kontrole javeic caur apskates lūku), japagriež apakšēja kloķvarpsta pulksteņa radītajam pretēja virziena un pēc tam - pulksteņa radītaja virziena un janoteic brīvgajiena faktiskais lielums. Šis brivgajiens nedrīkst parsniegt 2° izlaižot no tekoša remonta un 2,5 -ekspluatacija;

b) pagriežot kloķvarpstu pulksteņa radītajam, pretēja virziena, 'jaizņem' brīvgajiens un, nekustinot kloķvarpstas, jaizjauc vertikala parvada rievu sajūgs un rievotais ieliktnis;

c) apakšēja kloķvarpsta japagriež pulksteņa radītajam pretēja virziena par brīvgajiena lielumu;

d) jasamontē vertikalais parvads, nepieļaujot kloķvarpstu pagriešanos. Pieļaujama neliela apakšējas kloķvarpstas pašūpošana, vērpstieņa varpstas un rievota ieliktņa rievu sakrišanai;

e) veiktas operacijas pareizības kontrolei, jaizmērī saspiedes kameras llnijizmērs līdz vertikala parvada izjaukšanai un pēc ta samontēšanas.

Apakšējas kloķvarpstas apsteidzes leņķa palielinašanas par 1°, palielina saspiedes kameras līnijizmēru par 0,25 mm. Saspiedes kameras līnij izmēram jaatbilst l .pielikuma noradītajam.

Antivibrators

Antivibratos jaizjauc. Japarbauda marķējuma pareizība uz pirkstu galiem un pie rumbas caurumiem.

Demontētas detaļas janotīra, japarbauda to stavoklis, detaļas jasašķiro. Detaļas ar plaisam janomaina, defektīvas -jaremontē.

Svaru un rumbas ieliktņi, ar darba virsmas vietējo nodilumu, lielaku par 0,1 mm, janomaina vai japarpresē ta, lai izdilusī vieta tiktu nobīdīta attiecība pret iepriekšējo stavokli par 120 .

Pirksti, ar ovalumu vai šķautnainumu virs 0,05 mm, vai ar diametru par 0,3 mm mazaku neka nominalais, janomaina. Atļauta pirkstu atjaunošana ar hromēšanu.

Nepieciešamības gadījuma jaatjauno anti vibratora rumbas nekustīga sēža uz kloķvarpstas un ieliktņu sēža rumba un svaros.

Antivibratora montažas procesa, , jaievēro šadas prasības:

a) pirksti un svari jauzstada savas vietas atbilstoši marķējumam. Kloķvarpstas ass virziena rumbai piespiesto svaru aksialajam gajienam jabūt 0,4 - 1,0 mm robežas. Summarajai spraugai starp sprostplankam un pirkstiem jabūt 0,22 - l mm robežas. Ieliktņu galu ieziešana virs rumbas virsmam nav pieļaujama;

b) samontēta anti vibratora svariem un pirkstiem japarvietojas brīvi, sprostplanku nostiprinajuma bultskrūvēm jabūt cieši pievilktam un pa pariem nodrošinatam pret atskrūvēšanos ar stiepli.

Klanu - virzuļu grupa

Virzuļi ar klaniem jademontē un jaizjauc. Virzuļu gredzeni janoņem ar palīgierīcēm, kuras ierobežo gredzena galu izplešanu. Detaļas janotīra un japarbauda to stavoklis. Virzuļi janotīra saļu kausējuma vai izvarot šķīduma ar talaku virzuļa galviņas iekšēja dobuma (kuru atdzesē eļļa) tīrīšanu ar abrazīviem (kauliņu smelkni, stiklsferu u.tml.), vai ar mehaniskiem instrumentiem.

Pēc virzuļa izvarīšanas vanna, jaattīra no piededžiem kompresi]as gredzenu rievas, virzuļa vadoša daļa un parsedzes starp gredzenu rievam.

Uzmanību!

Virzuļa vadošas daļas arējo virsmu un starprievu parsedzes tīrīt ar abrazīviem, taja skaita ar kauliņu smelkni, nav atļauts.

Klana eļļas kanali jaiztīra ar saru slauķiem un jaizpūš ar saspiestu gaisu.

Pēc virzuļu notīrīšanas, ielejot petroleju tajos, japarbauda, vai nav plaisu rievas kompresijas gredzeniem, sprostgredzenam un virzuļa dibena. Virzuļu dibeni jaapskata. Virzuļi, kuriem ir kaut viens no šadiem defektiem: plaisas jebkura daļa, starprievu parsedzu nošķēlumi, skrambas un risēs uz darba virsmam, dziļakas par 0,2 mm, ka arī pardeguma plaisu tīklojums, janomaina.

Virzuļi ar vadošas daļas un trešas starprievu parsedzes alvas parklajuma bojajumiem no jauna japarklaj ar alvas slani 0,02 - 0,03 mm biezuma ar galvanisko paņēmienu. Nelielas skrambas un risēs, līdz 0,2 mm dziļuma uz darba virsmam, janotīra pilnīgi un pēc tam janoalvo.

Pardeguma plaisu tīklojums, ja ta platība neparsniedz 20 cm² un plaisu maksimalais dziļums neparsniedz 2 mm, janoslīpē pilnīgi un pēc tam virzuļa galviņa japarklaj ar hromu. Hroma parklajuma biezumam virzuļa galviņas centra jabūt 0,04 - 0,06 mm.

Virzuļa rievas izdilums platuma janoteic netieši, t.i. pēc spraugas starp rievu un jaunu virzuļa gredzenu vai kalibru.

Virzuļu balstplatnes, ar kontaktnodilumu, dziļaku par 0,5 mm, jaslīpē. Nepieciešamības gadījuma jaatjauno gremdējuma dziļums platnē nostiprinajuma skrūvju galviņam.

Ja tiek izjaukts virzuļa un ta ieliktņa augšējas platnes paris, nomainot vienu no šīm detaļam, platne ir jaslīpē kontaktnodiluma dziļuma.

No viesiem virzuļa gredzeniem janotīra piededži. Hromētie kompresijas gredzeni, salūzušie, ar plaisam, nošķēlumiem, ieskrambajumiem, risēm dziļakam par 0,2 mm, metala uzvilkumiem uz darba virsmam, ar hromētas virsmas nodilumu līdz pilnīgai rieviņu izzušanai, ar gazu caurlaišanas pazīmēm, janomaina. Derīgie hromētie kompresijas gredzeni jauzstada apakšējo un augšējo virzuļu 3. un 4.rieva. Virzuļu 1. un 2.rieva jauzstada jauni hromētie kompresijas gredzeni.

Eļļas noņēmējgredzeni, salūzušie, ar plaisam, nošķēlumiem un eļļas noņēmējjosliņas platumu, lielaku par 1,0 mm, janomaina.

Virzuļu ieliktņi jaapskata un javeic to krasaina defektoskopija plaisu atklašanai. Ieliktņi ar plaisam janomaina. Caurumu bronzas ieliktņu iepresēšanai ovalumu, lielaku par 0,05 mm, janovērš ar šaberešanu. Vītņu bojajumus virzuļu ieliktņos atļauts novērst bojatas vītnes izurbjot un iegriežot remontizmēra vītnes. Japarbauda bronzas ieliktņu blīvums sēža un to izdilums. Blīvumu sēža noteic pēc arējam pazīmēm un apklaudzinot. Uzspīlējums ieliktņu iesēdinašanai jaatjauno līdz rasējuma izmēriem.

Bronzas ieliktņu izdilums janoteic ar netiešo metodi - pēc spraugas starp ieliktni un virzuļa pirkstu vertikalaja plaknē.

Virzuļa pirksts ar plaisu janomaina. Pirkstus ar darba virsmas galējo nodilumu atļauts atjaunot līdz nominalajam diametram ar hromēšanu. Hroma parklajuma biezums nedrīkst parsniegt 0,2 mm. Atsevišķas risēs un noberzumi uz pirksta virsmas janovērš ar pulēšanu.

Klani jaapskata un japarliecinas, ka nav plaisu. Jaizmērī apakšējas galviņas gultņa ligzda un janoteic tas formas izkropļojums. Pēc arējam pazīmēm un apklaudzinot, japarbauda klana augšējas galviņas ieliktņa iesēdinašanas blīvums un jaizmērī ieliktņa izdilums. Klanis ar plaisu, neatkarīgi no tas izvietojuma, ka arī ar apakšējas galviņas gultņa ligzdas diametru, kurš parsniedz nominalo vairak neka par 0,1 mm, janomaina.

Jebkadi metinašanas darbi uz klaniem ir aizliegti.

Atļauts atstat uz klana apakšējas galviņas gultņa ligzdas virsmas ne vairak par diviem iesitumiem ar kopējo platību līdz 120 mm , pie tam, katra iesituma platība nedrīkst parsniegt 60 mm², bet iesitumu dziļums nedrīkst parsniegt 0,2 mm. Iesitumu asas malas janotrulina un japulē.

Klana apakšējas galviņas gultņa ligzdas ovalums, ja ovala lielakais diametrs ir klana ass virziena, janovērš noņemot metala slani no klana galviņas vaka gala. Klana un ta galviņas vaka gala virsmu piekļaušanas kontrolplatnei japarbauda ar krasu. Pieklaušanas platībai jabūt ne mazakai par 75% virsmas, ko sasniedz šaberējot.

Klana augšējas galviņas ieliktņa atslabums sēža janovērš ar vienu no šo Noteikumu 2.nodaļa noradīto paņēmienu. Ieliktņa arējas virsmas punktēšana ir aizliegta.

Ieliktņa izdilums janoteic netieša ceļa, ar taustu izmērījot spraugu starp ieliktni un jaunu virzuļa pirkstu. Par spraugas īsto lielumu japieņem no katra ieliktņa gala izmērīto spraugu lielumu pussumma.

Virzuļa ieķīlēšanas cilindra, ieskrambajumu vai klana gultņa ieliktņu sagruvuma gadījuma, japarbauda klana augšējas un apakšējas galviņu gultņu ligzdu asu paralelitate un krustošanas. Klanis, ar gultņu ligzdu asu neparalelitati un krustošanos virs pieļaujamam normam, janomaina.

Blīvējošais slīdnītis un atspere ar lūzumiem un plaisam janomaina. Slīdnītis japieslīpē klana augšējas galviņas sfēriskajai virsmai. Slīdnītim (parbaudot ar krasu) japiekļaujas klanim pa aploci nepartraukti. Pieklaušanas josliņas platumam jabūt ne mazakam par 4 mm. Uz kontaktējošam klana un slidmša virsmam šķersrises nav pieļaujamas.

Klana bultskrūves jaapskata un javeic to magnētiska defektoskopija. Bultskrūves ar plaisam, norautam vai izstieptam vītnēm, nodilušas, ar iesitumiem, vai ar uzgriežņa augstumu, kas mazaks par 32 mm, janomaina komplekta ar uzgriežņi.

Japarbauda (ar krasu) bultskrūvju un to uzgriežņu piekļaušanas attiecīgajam klana un ta vaka balstvirsmam. Piekļaušanai jabūt nepartrauktai, josliņas platumam jabūt ne mazakam par 2 mm. Pieļaujami ne vairak ka divi līdz 3 mm gari parravumi josliņas aplocē. Piekļaušanas defekti janovērš apstradajot klana un bultskrūvju uzgriežņu balstvirsmas.

Ja tiek labotas klanu un uzgriežņu balstvirsmas, jalikvidē vecas galīgas pievilkšanas zīmes uz klaniem un uzgriežņiem, un no jauna, atbilstoši klanu - virzuļu grupas remonta tehnoloģiskas instrukcijas prasībam, japievelk klanu bultskrūvju uzgriežņi, lai iezīmētu jaunas galīgas pievilkšanas zīmes.

Komplektējot montažai klanu virzuļu grupas detaļas, jaievēro šadas prasības:

a) viena dīzeļdzinēja kopa stradajušo derīgo detaļu, īpaši virzuļu, klanu, ieliktņu, bultskrūvju ar uzgriežņiem, izšķiršana nav pieļaujama;

b) detaļu komplektu (virzuļa ar klani salikta veida) masu starpība, atsevišķi apakšējai un augšējai kloķvarpstai, nedrīkst parsniegt 500 g, bet virzuļu ar ieliktņiem (salikta veida) - 250 g. Detaļu masu atļauts izmainīt, noņemot metalu no virzuļa, ta ieliktņa vai klana rasējuma noteiktas vietas, ka arī virzuļa pirksta iekšēja dobuma iepresējot smaguma palielinataju. Uz detaļam, kuru masa tika izmainīta, rasējumos paredzētas vietas jaiezīmē jaunas masas lielums, vispirms likvidējot veco marķējumu. Virzuļa (salikta veida) un klana (salikta veida) masas jaieraksta dīzeļdzinēja formulara;

c) apakšēja klana (ar stradajošo ieliktni) ar virzuli garums janoregulē ta, lai izmērs no urbuma sprauslai cilindra čaula ass līdz apakšēja virzuļa galviņai (virzulim atrodoties iekšēja maiņas stavoklī - IMS) būtu 3,4±0,2 mm. Augšēja klana (ar stradajošo ieliktni) ar virzuli garums janoregulē ta, lai cilindra saspiedes kameras līnijizmērs būtu 7,4 - 7,8 mm. Regulēšana javeic ar tērauda starplikam starp virzuļa balstplatni un ieliktni. Pēc klana ar virzuli garuma regulēšanas, janoregulē sprauga starp virzuļa sprostgredzenu un platni. Šīs spraugas lielumam jabūt 0,05 - 0,20 mm robežas. Ja, nomainot atsevišķu virzuli, izmērs 7,4 - 7,8 mm jaregulē ne vairak ka par 0,2 mm,

regulēšana javeic izmainot tikai augšēja klana ar virzuli garumu, bet, ja vairak par 0,2 mm — tad augšēja un apakšēja klanu ar virzuļiem garumu izmainot par vienadu lielumu, pie tam, izmēram 3,4 mm jabūt normas robežas;

d) klanu gultņu ieliktņiem jaatbilst šo Noteikumu punkta 8.2.3 prasībam. Nomainot klana gultņa ieliktni, jauna ieliktņa biezumam jaatbilst nomainama biezumam, ņemot vēra nodilumu, bet 'parsnieguma' (uzspīlējuma) lielumam jaatbilst l .pielikuma noteiktajam.

Uzmanību!

Ieliktņi, uzstadamie klanī un klana vaka, pēc konstrukcijas nav vienadi. Uzstadīt klanī ieliktni, kas paredzēts uzstadīšanai klana vaka un otradi, ir aizliegts!

e) virzuļu gredzeniem jabūt tīriem (bez piededžiem, skrambam, metala uzvilkumiem). Kompresijas gredzeni, ar lūzumiem, hromēto virsmu nodilumu līdz rieviņu eļļai izzušanai, janomaina. Gan brīva, gan arī darba stavoklī spraugai gredzenu galu sadurē jabūt 1.pielikuma noradītajas robežas. Eļļas noņēmējgredzeniem jabūt bez lūzumiem un plaisam, to hromētas stradajošas josliņas platums nedrīkst parsniegt 1,0 mm.

Virzuļu gredzeni jauzstada rievas ar specialas palīgierīces palīdzību, kura nepieļauj gredzenu sadures galu izplešanu vairak neka par 55 mm. Apakšējo un augšējo virzuļu 1. un 2.rieva jauzstada tikai jauni hromētie kompresijas gredzeni, bet 3. un 4.rieva — derīgie hromētie kompresijas gredzeni. 5.rieva jauzstada eļļas noņēmēj gredzens bez izgriezumiem, bet 6. un 7.rieva - gredzeni ar izgriezumiem. Gredzenu galiem katra virzuļa rievas jabūt orientētiem ta, lai divu blakus gredzenu sadures būtu nobīdītas viena attiecība pret otru par 180°. Virzuļi, virzuļu gredzeni un cilindru čaulu spoguļvirsmas, pirms ar klani samontēta virzuļa uzstadīšanas cilindra, bagatīgi jaieeļļo ar dīzeļelļu.

Montējot klanu gultņus, jaievēro šo Noteikumu punkta 8.2.3 prasības. Klanu bultskrūvju uzgriežņiem jabūt nodrošinatiem pret atskrūvēšanos ar šķelttapam. Sķelttapas galviņai jabūt iegremdētai uzgriežņa izgriezuma, pašai šķelttapai jasēž blīvi, tas īsakajam galam jabūt atliektam uz bultskrūves galu, bet garakajam - uz uzgriežņa šķautni.

Degvielas sūkņi

Degvielas sūkņi jademontē. Pēc piesarņojumu notīrīšanas no arējam virsmam, sūkņi jaizjauc. Detaļas janotīra, jaizmazga petroleja un japarbauda to stavoklis. Sūkņa korpuss un citas detaļas ar plaisam un

nošķelumiem janomaina. Gumijas detaļas janomaina neatkarīgi no to stavokļa. Spiedvarsta vara blīvgredzens jaatkvēlina.

Sūkņa korpusa japarbauda sēžas vietas čaulas atbalstgalam stavoklis. lesitumi, risēs un korozijas pēdas šaja virsma janovērš apstradajot ar rokas gala frēzi, pie tam balstvirsmas neperpendikularitate attiecība pret korpusa asi nedrīkst parsniegt 0,05 mm. Janovērš nodilumi plunžera un spiedvarsta atsperu balstvijumu un to šķīvju kontakta vietas, ka arī plunžera atsperes augšēja šķīvja un bīdītaja uzgaļa kontakta vieta.

Japarbauda degvielas sūkņa atsperu stavoklis. Atsperes ar plaisam un sīkplaisam janomaina. Jaizmērī atsperu augstums brīva stavoklī, ka arī japarbauda to elastība. Plunžera atsperes augstumam brīva stavoklī jabūt 90 ± l mm, bet spiedvarsta atsperes - 27 - 28,4 mm. Atsperes ar samazinatu augstumu brīva stavoklī, ka arī zaudējušas elastību, janomaina. Spiedvarsta atspere janomaina arī tad, ja tas galu neperpendikularitate attiecība pret asi (atsperes garuma) parsniedz 0,4 mm. Plunžera atsperes galu virsmu neperpendikularitate attiecība pret asi, ja ta parsniedz l mm atsperes garuma, janovērš slīpējot galus.

Plunžerpara detaļas janomaina, ja tam ir šadi defekti: plaisas un nošķēlumi, iesitumi, notrulušas un izdrupušas plunžera gala un spirales malas, tapat arī čaulas uzpildes cauruma malas; korozija, kavitacijas kavernas un erozija uz precīzijas virsmam, ka arī risēs, vietējie un vienpusējie izberzumi, skrambas un citi šo virsmu defekti.

Japarbauda plunžera parvietošanas čaula laidenums, kad detaļas ir rūpīgi izmazgatas un samērcētas dīzeļdegviela. No vertikala stavoklī atrodošas čaulas, par stradajošas cilindriskas virsmas garuma vienu trešdaļu izbīdītajam plunžeram, pie jebkura pagriešanas ap savu asi leņķa, sava smaguma spēka iedarbība, janolaižas čaula laideni un bez apstašanas. Plunžera čaulas blīvējoša gala virsma nav pieļaujamas korozijas pēdas, risēs un citi defekti, gala virsmai visa tas platība jabūt ar vienmērīgu atspīdumu. Čaulas pieslīpētajai gala virsmai pieliktajam etalonam (spiedvarsta korpusam), ar attaukotam virsmam, janoturas ar atmosfēras spiediena spēku.

Lai noteiktu plunžerparu derīgumu talakai ekspluatacijai, uz stenda japarbauda para hidrauliskais blīvums.

Pieļaujama plunžerparu hidrauliska blīvuma novērtēšana, izmēģinot tos ar jebkuras viskozitates dīzeļdegvielas un eļļas maisījumu, vai arī ar tīru dīzeļdegvielu, salīdzinot iegūtos rezultatus ar etalonlunžerpara izmēģinašanas rezultatiem pie konkrētas maisījuma viskozitates. Etalonplunžeriem jabūt atestētiem atbilstoši FOCT 25708-83 metodikai.

Atļauta plunžerparu blīvuma atjaunošana parkomplektējot detaļas ar savstarpēju precīzijas virsmu pieslīpēšanu, atbilstoši pastavošas tehnoloģiskas instrukcijas prasībam. Atjaunotais plunžerparis, kas samontēts sūknī, japiestradina uz stenda ne mazak par l stundu, pēc tam jaapskata precīzijas virsmas un jaizmēģina plunžerpara blīvums.

Čaulas gala virsmas atjaunošanai, atļauta tas pieslīpēšana uz čuguna pielagošanas platnes vai savstarpēja čaulas un varsta galu pieslīpēšana, izmantojot pastas M-3-M-5.

Spiedv arsta pieslīpētas josliņas blīvuma parbaude javeic nopresējot dobumu no atsperes puses ar gaisu pie spiediena 0,4 - 0,5 MPa (4-5 kgf/cm²). Gaisa caurlaišana nav pieļaujama. Caurlaišanas gadījuma jaatjauno varsta slēgdaļas hermētiskums savstarpēji pieslīpējot detaļas. Varsti ar korozijas bojajumiem janomaina.

Degvielas sūkni montējot, mezgla, pēc iespējas, jasaglaba detaļu, ar savstarpēji piestradatam virsmam, komplektums. Japarbauda plunžera galeņa iegrimums atsperes šķīvja cilindriskaja ligzda (atstatumam starp plunžera galeņa galu un cilindriskas ligzdas augšējo malu jabūt 0,1 -0,28 mm).

Pieļaujama sprauga zobstieņa un plunžera zobrata sazobē 0,1 - 0,4 mm.

Samontēta sūknī janoteic izmērs B (atstatums no plunžera galeņa gala līdz sūkņa korpusa montažas plaknei momenta, kad plunžera galviņa noslēdz iesūkšanas caurumu čaula). Izmērs B janoteic ikreiz, kad tiek nomainīts plunžerparis vai sūkņa korpuss.

Lai kompensētu starpliku, sūkņa un bīdītaja korpusu saspiedes deformacijas, par īsto izmēru B jauzskata nomērītais izmērs, pieskaitot tam 0,15 mm.

Uz katra sūkņa korpusa jabūt iezīmētam izmēram B ņemot vēra labojumu.

Sūkņu uzstadīšanas izmēru B, K un regulējošo starpliku komplekta biezuma mērījumu neprecizitate nedrīkst parsniegt ±0,01 mm.

Samontēta sūkņa blīvums jaizmēģina uz stenda, zobstienim atrodoties stavoklī 'līdz atturim'. Izmēģinašana javeic pēc normam, kadas noteiktas plunžerparu izmēģinašanai.

Janoregulē sūkņa padeve. Pirms padeves mērīšanas sūknis japiestradina 3-5 min. laika.

Sūkņa maksimalajai padevei (pie izcilņvarpstas apgriezieniem 850 ± 5 Vmin, 800 plunžera gajienu laika) jabūt 430 ± 5 g.

Minimalajai padevei (pie izcilņvarpstas apgriezieniem 400 ± 5 Vmin, 800 plunžera gajienu laika), kad zobstienis ir nobīdīts uz degvielas padeves samazinajuma pusi par 14,2 ± 0,1 mm, jabūt 70 - 105 g ar sadalījumu trijas grupas: I grupa - 70 - 80 g; II grupa - 81 - 90 g un III grupa-91- 105g.

Dīzeļdzinējs janokomplektē tikai ar vienas no noradītajam grupas sūkņiem.

Pēc sūkņa regulēšanas pabeigšanas ar tapu janostiprina zobstieņa atturis, kas ierobežo maksimalo padevi; bet radītajšautra uz sūkņa korpusa, izmantojot starplikas, janostada iepretim zobstieņa 14.iedaļai.

Atkartoti parbaudot sūkņa padevi uz cita stenda, ta paša stenda cita ligzda vai ar citu kontrolsprauslu, maksimalajai padevei jaiekļaujas 430± 10 g robežas.

Sūkņu padeves regulējuma precizitate, kuru nodrošina stends, janovērtē, izmēģinot degvielas aparatūras (sūknis, sprausla, augstspiediena caurulīte) etalonkomplektus un kontrolkomplektus. Izmēģinot etalonkomplektus un kontrolkomplektus, atkapēm no atestētajam padeves nominalajam nozīmēm plunžera 800 gajienu laika jaiekļaujas ±3 gramos gan maksimalas, gan arī minimalas padeves režīmos.

Regulējot sūkni, ar pievienotu degvielas sprauslu, 400 Vmin režīma, japarbauda katra degvielas sūkņa garantēta degvielas padeves izslēgšana zobstienim atrodoties stavoklī, kad ta iedala starp otro un trešo iezīmi atrodas pretī radītajšautrai.

Degvielas sūkņu padeves regulēšanas darbietilpības samazinašanas nolūkos zem atsperes, tas atbalsta vieta piespieduzgaļa šķīvī, atļauts uzstadīt kalibrētu paplaksni ar slīpētiem galiem. Kalibrēto paplakšņu biezumam jabūt 0,50 — 1,25 mm robežas (četri izmēri ik pēc 0,25 mm), iekšējam diametram — 4,5 - 4,7 mm un arējam - 9,7 — 9,8 mm. Galīgi apstradato paplakšņu cietībai jabūt HRC 42 - 47.

Pirms degvielas sūkņu uzstadīšanas uz dīzeļdzinēja, japarbauda degvielas padeves apsteidzes leņķi katra dīzeļdzinēja pusē, kurus nosaka uzstadīto izcilņvarpstu stavokļi. Parbaude jaizdara pirmajam cilindram, kad bīdītaja gajiens ir 3,6 mm, atbilstoši tehnoloģiskas instrukcijas prasībam.

Uzstadīšanas izmēri K katram cilindram janoteic, kad bīdītaja gajiens ir 3,6 mm. Pie tam, katra cilindra degvielas padeves apsteidzes leņķi, parbaudot tos uz dīzeļdzinēja dzenoša diska, nedrīkst atšķirties no nominalas nozīmes vairak ka par ±30' l OD 100 un 10D100M 1.izpildījuma dīzeļdzinējiem un vairak par -l 10D100M 2.izpildījuma dīzeļdzinējiem.

Regulējošo starpliku summaro biezumu noteic ka izmēru B un K starpību:

S = B-K

Pēc šīs starpības jaatlasa regulējošo starpliku komplekts (ar 0,02 mm precizitati), kuru uzstada starp degvielas sūkņa korpusu un bīdītaja atloku. Šo katra sūkņa starpliku komplekta fakstiskajam biezumam jabūt ierakstītam dīzeļģeneratora formulara.

Reostatizmēģinašanas gaita, dīzeļdzinēja darba procesa parametru koriģēšanai , atļauts izmainīt regulējošo starpliku summaro biezumu ne vairak ka par ±0,3 mm.

Montējot degvielas sūkņus uz dīzeļdzinēja, janodrošina to piestiprinašanas blokam uzgriežņu un degvielas kolektora piestiprinašanas bultskrūvju vienmērīga pievilkšana. Sūkņa piestiprinašanas blokam abi uzgriežņi japievelk vienmērīgi un pēc kartas, parejot no viena uzgriežņa uz otru, ne mazak ka 3 — 4 paņēmienos pēc atdures, ar uzgriežņatslēgu (ar 350 mm garu rokturi) ar vienas rokas spēku.

Sūkņa un degvielas kolektora sadures gumijas blīvgredzenarn jabūt bez bojajumiem un jaizceļas virs kolektora sadures plaknes.

Degvielas kolektora piestiprinašanas bultskrūves japievelk vienmērīgi. Kad kolektora un sūkņa sadures virsmas ir savstarpēji piekļavušas, ar gala uzgriežņatslēgu (kuras roktura garums uz vienu pusi neparsniedz 100 mm), un mērenu spēku bultskrūves japievelk galīgi.

Pēc degvielas sūkņu uzstadīšanas japarbauda katra sūkņa zobstieņa gajiena vieglums un laidenums, kad vadības vilcējstieņa līdzņēmējs ir atvienots. Šī parbaude javeic divos sūkņa plunžera

stavoklos: galēja apakšēja stavokli, ka ari par 36 līdz plunžera apakšējam stavoklim l OD 100 dīzeļdzinējam un par 72 — 10D100M (1,2) dīzeļdzinējiem. Šim nolūkam kloķvarpsta, pagriežot to griešanas virziena, janostada ta, lai parbaudama cilindra sūkņiem radītaj šautra sakristu ar attiecīgam sajūga dzenoša diska iedaļam.

Uzstadīšanas pielaide ± 2 iedaļas.

Apgrūtinats zobstieņa gajiens nav pieļaujams. Apgrūtinata zobstieņa gajiena gadījuma javeic atkartota sūkņa un kolektora nostiprinašana. Ja ar to apgrūtinats zobstieņa gajiens netika novērsts -degvielas sūknis ir janomaina.

Japarliecinas, ka nav līdzņēmēj ieliktņa iesprūšanas katra degvielas sūkņa zobstienī. Šim nolūkam jaizdara spiediens uz līdzņēmēj ieliktni līdz pilnīgai atsperes saspiešanai un jaatlaiž tas. No atsperes spēka iedarbības līdzņēmēj ieliktnim jaatgriežas sakumstavoklī.

Degvielas aparatūras remonta nodaļa speciala žurnala jareģistrē katra izremontēta sūkņa plunžerpara hidrauliskais blīvums, maksimala un minimala padeve, minimalas padeves grupas numurs un izmērs B. Pēc sūkņa uzstadīšanas uz dīzeldzinēja, šaja žurnala jaatzīmē zem katra sūkņa uzstadīto regulējošo starpliku summarais biezums un kloķvarpstas pagrieziena grados izmērītais kopējais degvielas padeves apsteidzes leņķis pirmajam cilindram no kreisas un labas dzinēja puses.