Referats

vēsturē   par tēmu

Žanna d’Arka

Sainte Jeanne d’Arc)

8.b klases skolnieces

Alise Ķimenes

referats vēsturē

Francijas stavoklis 15. gadsimta sakuma

Šaja laika Francijas stavoklis bija patiešam smags. Par to bija jasaka: ”Paldies,” Bavarijas Izabellai, kas bija sieva psihiski slimajam karalim Karlim VI. Viņa pamudinaja vīru parakstīt līgumu ar Angliju Trua pilsēta. Pēc šī līguma sekoja, ka Karlis VI izdeva par sievu, savu meitu, līdz ar to karalis Henrijs V bija par karaļa Karļa VI pēcnacēju. Un vēl, par nozīmīgu samaksu, viņa paziņoja, ka viņas dēls Šarls nemaz nav no karaļa, līdz ar to nemaz neder par troņmantnieku.

Pēc gada nomira karalis Karlis VI un Henrijs V. Šarls paziņoja, ka Trua līgums ir nelikumīgs un paziņoja sevi par karali. Pēc paris gadiem sakas karš starp Šarlu, Burgundijas hercogu un angļiem. Šo karu sauca par simtgadu karu, no 1337. – 1453. gada. Kara galvenie iemesli ir franču centieni izstumt angļus no Francijas, turpretī angļi centas atgűt Džona Bezzemja iekarotas teritorijas, ka arī abu valstu centieni iegűt varu par Flandriju. 1453. gada bez īpaša miera līguma karadarbība izbeidzas.

Žanna d’Arka

Žanna d’Arka piedzima 1412. gada 6. janvarī, zemnieku Žaka Darka un Izabellas Rotē ģimenē. Žanna bija zemnieku meitene, kas uzauga Francijas ziemeļrietumos. Viņa bija ļoti dievbijīga. Ka Žanna vēlak atcerējas, 13 gadu vecuma viņa bija izdzirdējusi Dieva sűtītas balsis, kas viņu vadījušas. Sakuma Žanna bija izbijusies, bet balsis atgriezušas vēl un vēl, un meitene vairs nebaidījusies. Viņa tajas atpazinusi Sv. Miķeli, Sv. Katrīnu un Sv. Margaretu, kas visi bija Francijas svētie aizbildņi. Tie runaja par Francijas ciešanam, kopš to iekarojuši angļi ar karali Henriju V priekšgala. Īstenais Francijas troņmantnieks Šarls vēl nebija kronēts par karali. Svētie lika Žannai apvilkt vīriešu dranas un vest frančus cīņa pret angļiem. Žannai izdevas parliecinat Šarlu par savu misiju, un viņa kopa ar karaspēku tika nosűtīta uz Orleanu, kas bija pēdēja Ziemeļfrancijas pilsēta, ko angļi vēl nebija ieņēmuši.

Žanna iebrauc Orleana

Viss mainījas pēc tam, kad 1429. gada pie angļu aplenktas Orleanas pilsētas paradījas 17 gadus veca zemnieku meitene Žanna d’Arka. Žannas iedvesmoti, franči atbrīvoja Orleanu. Tieši tapēc viņu nosauca par “Orleanas jaunavu” (La Pucelle d’Orléans). Žanna guva vienu uzvaru, pēc otras. Par viņu teica, ka Žanna ir ļoti izturīga, spēja gan maz ēst, gan gulēt, gan dzert. Žanna pavadīja troņmantnieku uz Reimsu, kuras varenaja katedralē viņš tika kronēts par Šarlu VII. Vēlak karali saka biedēt apkartējie, sakot, ka Žannai ir liels atbalsts tauta, un pēc kada laika atņems karalim varu. Un tad karalis panaca, lai pēc kadas neveiksmīgas kaujas Žanna nonak burgundiešu gűsta, kas viņu par 10 tűkstošiem livru angļiem.

Angļi tiesaja Žannu ka raganu un ķeceri (cilvēku, kurš nepiekrīt katoļu baznīcas macībai). Viņi paziņoja, ka satans licis viņai apvilkt vīriešu drēbes un piešķīris tik lielu varu. Žannu atzina par vainīgu un 1431. gada 30. maija tika sadedzinata uz sarta. Un karalis, kuram viņa tik ļoti palīdzēja, neko nedarīja, lai Žannu glabtu.

Žannas varoņdarbs palīdzēja frančiem gűt izšķirošus panakumus. Burgundijas hercogs pargaja Francijas karaļa pusē, un laika gaita Šarlam VII izdevas padzīt angļus no ieņemtajam zemēm. Vienīgi Kalē osta Ziemeļfrancija līdz 1558. gadam palika angļu rokas.

25 gadus vēlak Francijas karalis pasludinaja Žannu d’Arku par nevainīgu. Bet 1909. gada viņu iecēla mocekļu karta un 1920. gada viņu pasludinaja par svēto.