Liepajas pilsētas matematikas metodiskas apvienības secinajumi par eksamena darbu matematika

Liepajas pilsētas matematikas metodiskas apvienības

secinajumi par eksamena darbu matematika

Konstatējoši analītiskie rezultati

Eksamena mērķis bija parbaudīt un novērtēt izglītojamo zinašanu un prasmju kopumu matematika atbilstoši 2006. gada 19. decembra Ministru kabineta noteikumu nr.1027 “Noteikumi par valsts standartu pamatizglītība un pamatizglītības macību priekšmetu standartiem” prasībam macību priekšmeta standarta Matematika 1.-9.klasei.

Skolēniem bija japarada zinašanas un prasmes, risinat uzdevumus par sekojošam tēmam – realie skaitļi, izteiksmes, vienadojumi, nevienadības un to sistēmas, funkcijas un to grafiki, kombinatorikas elementi, leņķi un taisnes, trijstűri, četrstűri, riņķa līnija, riņķis, regulari daudzstűri, stereometrijas elementi. Saistoša bija arī matematikas ieskaites programma 6.klasei.

Eksamena jautajumi tika veidoti latviešu un krievu valoda. Darbam bija viens variants.

Eksamens sastavēja no 2 daļam.

Eksamena 1. daļa tika parbaudītas pamatzinašanas un iemaņas vienkaršo uzdevumu risinašana. Pirmo reizi tika ietverti atbilžu izvēles uzdevumi. Apguves līmenis pietiekams 0,68. Skolēni prot aprēķinat trijstűra laukumu, zina, ka kvadratfunkcijas grafiks ir parabola. Prot aprēķinat procentus no skaitļa, prot risinat vienadojumus un vienadojumu sistēmas.

Visvairak kļűdījušies uzdevumos, kuros jaizsaka no formulas mainīgais (17. uzd.), jasadala izteiksme reizinatajos (18. uzd.). Kļűdas darbības ap pakapēm, ka arī nosakot funkcijas vērtību apgabalu (16. uzd.). Kļűdas trijstűru līdzības īpašību izmantošana (25. uzd.), sakarību aprēķinašana taisnleņķa trijstűrī, ka arī uzdevuma ar trijstűra nevienadību (9. uzd.).

Vairakiem skolēniem rezultatu ietekmēja arī neuzmanība un steiga, jo daudzi skolēni neizmantoja uzdevumu izpildei atvēlēto laiku un palīgdarbības.

2. daļa bija ietverti vairaku operaciju uzdevumi, kuri pamata bija orientēti uz prasmēm un iemaņam, ka arī radošs uzdevums.

1.uzd. skolēniem bija japarada zinašanas un prasmes stabiņu diagrammas lasīšana, daļu aprēķinašana un diagrammas sektoru attēlošana. Grűtības sagadaja sektora diagrammas pareiza uzzīmēšana. Daļa skolēnu diagramma pierakstīja ne daļas, bet procentus.

2.uzd. bija jaatrisina lineara nevienadība, ka arī atbilde japieraksta ar skaitļu intervalu. Vislabak atrisinatais 2. daļas uzdevums (0,75), kas liecina, ka skolēni prot risinat šada veida nevienadības. Pieļauj kļűdas parnesot nevienadības locekļus, ka arī pierakstot atbildi.

3.uzd. skolēni paradīja prasmes risinat planimetrijas uzdevumu ar praktisko pielietojumu. Ne visi skolēni pareizi saprata vardus „spare” un „balsti”. Leņķus prot aprēķinat, bet grűtības sagadaja atbildes pamatošana.

4.uzd. par aritmētisko progresiju daļa skolēnu izmantoja n-ta locekļa formulu, daļa izvēlējas skaitļošanu, ka rezultata pieļava vairak kļűdu.

5.uzd. skolēniem bija jakonstruē linearas funkcijas grafiks, ka arī japrot pēc grafika noteikt funkcijas īpašības. Skolēni prot konstruēt grafiku, taču grűtības radas, nosakot funkcijas monotonitati un argumenta vērtības.

6.uzd. prasīja paradīt prasmes risinat uzdevumu ar kombinatorikas un varbűtību teorijas elementiem. Daudzi skolēni uzdevumu atrisinajuši, loģiski izspriežot. Grűtības sagadaja varbűtības jēdziena izpratne un aprēķinašana.

7.uzd. skolēniem bija japarada prasmes teksta uzdevuma risinašana. Galvenokart kļűdas vienadojuma sastadīšana. Skolēni izprot, ka var aprēķinat iepakojumu skaitu. Daļa skolēnu bija centušies uzminēt taisnstűra malas, nevis atrisinat, sastadot vienadojumu.

8.uzd. skolēniem bija japrot atrisinat ģeometrijas uzdevums, kura bija japarada prasmes risinat stereometrijas uzdevumu par cilindru un konusu ar praktisku pielietojumu. Skolēni labi prot izvēlēties pareizo formulu konusa aprēķinašanai. Daļa skolēnu neizmantoja tilpumu vienadību, ka rezultata nav spējuši aprēķinat konusa veidules garumu un cilindra augstumu. Neuzmanīgi lasot tekstu, skolēni aprēķinajuši arī pilnas virsmas laukumu. Nav spējuši pareizi pielietot eksamenam pievienotas citas ģeometrisko ķermeņu raksturlielumu aprēķinašanas formulas.

Pamatsecinajumi

1. Eksamena 1.daļas iegűto rezultatu salīdzinajums ar iepriekšējo gada rezultatiem:

2008. gada – 0,68,

2007. gada – 0,69,

2006. gada – 0,65.

Ta ka 1. daļai līdzīgi uzdevumi macību gada laika daudz risinati, tad 1.daļu skolēni ir risinajuši laba līmenī.

2. Darba grűtības pakape ir optimala.

3. Veiksmīgi izvēlēti uzdevumi – liela daudzveidība.

4. Daudzus uzdevumus varēja atrisinat, izmantojot loģiskus parspriedumus, nevis veicot grűtus matematiskus aprēķinus.

5. Eksamena daudz uzdevumu saistība ar matematikas zinašanu izmantošanu praktiskaja dzīvē, bet stundas tas nav tik viegli izdarams, jo šadu uzdevumu macību gramatas praktiski nav.

6. Skaitļošanas prasmes bűtu vēlams parbaudīt atsevišķa uzdevuma, jo skolēni ar zemakam zinašanam tos nespēj paradīt uzdevumos, kuros nepieciešams iesakuma pielietot citas prasmes.

7. Atsevišķu skolu kopējos rezultatus ietekmēja tas, ka skolas ir klases, kuras skolēni macas pēc pedagoģiskas korekcijas programmas. Šo klašu skolēniem lasītprasme ir laba līmenī, taču spējas izprast lasīto ir vajas. Darba rezultatus īpaši ietekmēja arī motivacijas trűkums un nenoturīga uzmanība.

8. Darba rezultati atbilst skolēnu sagatavotības līmenim un gada vērtējumiem matematika, jo vidējais vērtējums darba ir 5,56, bet vidējais vērtējums matematika gada ir 5,33.

9. Eksamena piedavatie uzdevumi vispusīgi parbaudīja skolēnu pamatskolas matematikas zinašanas, atbilst izglītības standarta prasībam matematika, tapēc eksamena grűtības pakape un izvēlēto uzdevumu daudzveidība bűtu jasaglaba.

8. Rűpīgi planojot atkartojuma darbu macību gada laika un noslēguma, vairakam skolam ir uzlabojušies vērtējumi salīdzinoši ar pilsētas rīkoto diagnosticējošo darbu marta.

Uzdevumi perspektīvai, realizacijas ceļš

1. Skolēniem jamacas spriest, risinot ģeometrijas uzdevumus gan par plaknes figűram, gan telpiskiem ķermeņiem.

2. Apgűstot tēmu „Funkcijas”, pievērst lielaku uzmanību ne tikai funkcijas grafika konstruēšanai, bet arī funkcijas pētīšanai.

3. Jastrada arī pie skaitļošanas uzdevumiem, jo eksamena vairakas skolas noradīja, ka daudz kļűdu skaitļošana, it sevišķi ar decimaldaļskaitļiem.

4. Pievērst uzmanību teksta uzdevumu risinašanai, praktiska satura uzdevumu risinašanai, kas ļautu attīstīt skolēnu prasmes pielietot teorētiskas zinašanas praktisku problēmu risinašana.

5. Turpmak vairak vērības japievērš skolēnu telpiskas iztēles attīstīšanai, uzdevumu atrisinašanas racionalako paņēmienu izvēlei, macīt iedziļinaties uzdevuma satura, pamatot un paskaidrot savus spriedumus.

6. Macīt skolēnus stradat ar papildliteratűru, papildinformaciju un formulam.

7. Savlaicīgi iepazīstinat skolēnus ar formulu lapam un uzdevumu labošanas kritēriju lapam, lai skolēni zinatu, ka arī par daļēji veiktu uzdevumu var saņemt punktus.

8. Matematikas skolotajiem, balstoties uz ieskaites rezultatiem, veikt sava darba pašvērtējumu.

9. Skolu administracijai 2. macību pusgada kopīgi ar matematikas skolotajiem veidot 2 stundu ieskaišu darbus par atkartotajiem tematiem.

Metodiskas apvienības vadītaja: /E.Jaunzeme/